Posts Tagged ‘ziņas’

Rallijs Liepāja 2019 Talsos (25.05.2019)

Ceturtdiena, jūnijs 6th, 2019

Pēc Karostas mistērijas, aizdomas joprojām krita uz bāku un VEMS vai uz abu kombināciju. Līdz ar to bāka tika atkal noņemta, iztīrīta un atrasts lielajai gumijas šaibai bračka – maza šaibas maliņa, kas bija palikusi un perfekti ietilpst bākas iztekas caurumā. Nu ko – visas cerības uz to, ka viņa iekratījās tur iekšā un ka VEMS sajūtot, ka nav benzīna izrubī aizdedzi drošības nolūkos. Pie reizes vēl nopērkam bluetooth puļķi, ko pieslēgt VEMSam, lai var ierakstīt planšetē datus no dopiem, kļūdas utt.

Pirms Liepājas vēl mašīna beidzot tiek pie jaunas krāsas :) ) un arī diski tiek nopūsti balti – pirmais pavasara rallijs – svētki tak. Sakopta piekare, kas salauzts vai nokritis. Arī aizmugurējais reduktors ir Karostā cietis un palicis tikai uz vienas skrūves – tāpēc kardāns gar kuzavu strīķējās. Motorā Kristaps atrod vēl vienu sprauslu, kurai iet garām gaiss un vārstu vākam tiek uzlikta jauna blīve ar ekstrām, kas nodrošina, ka viņa tomēr netek.

Pēc rēķināšanas un rēķināšanas ar riepu izmēriem un cenām, saprotu, ka visoptimālākais risinājums būs mazā un vieglā Kumho riepa, ko izdodas dabūt ar nelielu atlaidi. Nopērkam 4 jaunas riepas (!). Sen tā nav būts. Nomēru – perfekti. Nav ne pa lielu ne pa mazu. Cerams, ka špūrē izturēs.

Viss ir gatavs rallijam. Tik gatavi, cik vien gatavi varam būt. Vienīgā baile ir par to, lai iztur tehnika un visvājākā vieta ir pusasis. Labais priekšējais stienis ir krietni līks un kreisais priekšejais ir kopš Karostas salocījies. Ārējās granātas ir padilušas un neko tur sakarīgu izdarīt nevar. Nopirkt jaunas var tikai no maltās gaļas (lasi – sūdus) a oriģinālās vairs nekur nevar dabūt. Dalītās statnes ar lielajiem gultņiem arī stāv kaudzē. Karoč stulbi. Neko izdarīt nevaram un nolemjam vienkārši asajos līkumos necirst pilnā ručkā.

Karoč esam gatavi un braucam. Aizbraucam uz Talsiem, izņemam doķus, braucam rakstīt trasi. Pirmo rakstam Mordangu SS2 jo ģeogrāfiski sanāk izdevīgāk. Uzrakstam, pārbaudam – nu liekas viss ok. Tad rakstam pirmo dopu Ābeļi/Talsi. Arī viss ok – nekādu īpašo domu. Vidusdaļā pēc nobraukšanas no Jūrmalas-Talsu šosejas bik pinos un nevaru tur kko pierakstīt, bet vēlāk izlabosim, jo tā daļa atkārtojās arī SS4.

Tad pierakstam SS4 līdz vietai, kur sāk atkārtoties vidus, norakstam visu no SS1, kas sakrīt un jau pirmajā reizē rakstot sanāk pārbaudīt un šo to pielabot. Pēc tam pārbaudam jau otro reizi visu un izlabotās vietas varēs vakarā nolabot arī SS1. SS4 lai arī garš, ir foršs dops un pārdomāts labi – plats un ciets lielākoties.

Tad braucam uz visgarāko dopu 28 km – Strazde SS3. Šis ir dops, kur mēs 2017. iebraucām izcirtumā un 2018. gadā novākojām tikai vienu līkumu tālāk. Šoreiz iet uz otru pusi meža daļa un strazdes lielais tramplīns pareizā virzienā. Uzrakstam visu un par mežu šausmināmies, ka tas būs traks.

Šoreiz mums ir tikai 4 dopi, katrs savādāks, lai gan kādi 15 km SS4 atkārtojās no SS1. Galvenais dops par ko ir raize ir SS3 – ja to izturēsim tad jau visam jābūt ok. Kopā 84 km dopos. Viens serviss aiz SS3 – 20 minūtes – kas principā nozīmē, ka nekas nedrīkst salūzt.

Historic klasē šoreiz esam 12 ekipāžas, tostarp 3 Audi – Velmes, mēs un jauns dalībnieks Jānis Sala. Apskatām viņa mašīnu pirms starta servisa parkā – turbo + amortizatori ar papildus rezervuāriem un vismaz pēc izskata jaunas Michelin riepas. Nu ko – būs ko darīt.

Vakarā apdaram sīkumus un gulēt. No rīta nav agri jāceļās, jo ERČ dalībniekiem jāpaspēj atbraukt no rīta no Liepājas uz Talsiem. Starts LK0 pirmajai ERČ mašīnai ir 11:20 – mums 13:21. Tāda pēcpusdienas gonka.

Sagaidam startu un aiziet. Pirms pirmā dopa vēl ir starta estakāde Talsu centrā pie ezera. Ļoti skaisti. Izbraucam estakādi un aiziet uz starta. Pirmajos līkumos jau saprotu, ka jaunās riepas turās pārsteidzoši labi un arī braucot ar 98 numuru špūre nemaz nav tik traka, kā biju gaidījis. Pie pirmās bremzēšanās arī saprotu, ka bremzēt var stipri vēlāk un jūtu, ka būs laba braukšana. Stenis gāja no rokas un līkumiem/metriem ticēju un labi nobraucām. Finišā saprotam, ka Velmes nav – izrādās notinusies pusass. Otomeru esam apdzinuši par 19 sekundēm un Salu par veselām 24. Pašam bik pārsteigums ir, bet nu labi – esam pirmajā vietā! :)

Otrais dops – starts jau braukts un zināms un arī normāli ciets, tāpēc braucam brīvāk, pie finiša, kur jānogriežās – tur gan tāda milzīga bedre, ka saprotam – šī daļa tikai jāizbrauc neko nenolaužot. Izrakāts konkrēti, bet nu pārdzīvojam. SS2 arī esam pirmie, Sala otrais 6.5 sekundes aiz mums un Otomers 7.7. Ies karsti un SS3 būs izšķirošs.

Pēc otrā dopa ir refuel zona servisa parkā, bet servisa nav. Pielejam pusortru kannu ar degvielu un aiziet uz SS3. Pašā pirmajā līkumā bedrē pārlūzt kamerai ierakstīšanas vadam dzīsla (atkal) un saprotu, ka visu dopu 28 km nāksies braukt ar čarkstošu sūdu ausī :/// Sākums dopam labs, bik zūd koncentrācija dēļ tās čarkstoņas, bet ir ok. Tad kad no galvenā ceļa nobraucam uz mazo – ir stipri akmeņaināks, bet nu ne pārāk traks. Izbraucam uz asfalta – tālāk nobraucot uz mazā atkal ir akmeņains un vienā roterī noslāpst dzinējs!!! Es domāju – nu vsjo – atkal tas pats, kas bija Karostā, un gonka ir sadirsta. Griežu aizdedzes atslēgu – klusums – vispār nekas nenotiek. Apskatos – masas slēdzis izslēgts. Video nevar redzēt un tā arī tagad nesaprotu – vai es viņu pats bedrē ar roku izslēdzu vai kā. Bet nu ātri ieslēdzu, piedarbinu un aiziet tālāk. Kādas 5 sekundes varbūt tur zaudējām, bet nekas traģisks. Tālāk Strazdes tramplīns – uzlecam kā sēnes – droši un precīzi bez !!wow!! tālāk arī smuks tas dops līdz nobraucam uz mazā ceļa. Tur sākās rakumi no kuriem man visvairāk bail. Braucam braucam, Velmes džampā (kur viņš pāgājušogad uzlēca riktīgi skaisti ar priekšu gaisā) bik pa daudz uzplivinam – šoreiz iet uz otru pusi un man likās, ka nepietiek ieskrējiena, bet redz ka pietiek. Izsitam visus 4 amīšus līdz atdurei un pat kameras statīvs salocījās no trieciena. Ups :) ) Tā negribējām. Pēc tam taisnē sapratu, ka arī piektajā ātrumā ar šīm riepām vēl mašīna “ceļ” un bez maz 6 jāliek! Ļoti labi. Izcirtuma daļu, kur vākojām izbraucam opīštempā -sapratu, ka vēlreiz es tur neko neesmu pazaudējis :D un tad sākās trakākā daļa, kur pusotru kilometru vienkārši viss mašīnas vēders vilkās pa zemi. Tik traki, ka pat nedzirdu ko Aldis man saka plus vēl tas sprakšķis saruniekārtā. Mašīna arī staigā pa tām svaigi uzbērtajām šķembām un ne sūda neturās pat uz taisna ceļa. Pirms beigām pat izrāvās ārā no špūres un pie bremzēšanās knapi dabūju špūrē atpakaļ. Karoč – pārdzīvojām to vietu un pašas beigas jau atkal bija cietas un labas.

Nobraucam SS3 un laimīgi ka esam izturējuši. Sev par pārsteigumu esam atkal uzvarējuši, lai gan likās ka beigās vispār lēnām un nespiedām pat taisnēs. Otomers aiz mums 12.7 sekundes, Sala 27.4. Kopvērtējumā jau Otomers atpaliek 39.4 un Sala 58.1 sekundi.

Saprotam, ka tagad mums SS4 otrs garais dops tikai jānobrauc bez sūdiem un viss būs ok. 40 sekundes iedzīt ir nereāli. Izbraucam atkal caur media zonu – podiumu centrā, satiekam Almu ar Gustavu :) ) Pamājam un dodamies uz servisa parku. Pielejam eļļu, nomainam kameras vadu, bik iepūšam riepās gaisu un viss ir gatavs. Ielejam vēl pusotru kannu ar degvielu un aiziet uz SS4.

Izbraucam gar “mājām” kur ir tā sarakts ka ārprāts. Tad bik uzlecam Lukjaņuka džampā – sanāk labi pēc trajektorijas un pat sadzēsos bet tas džamps ir jobans – nosēdiens plakans un sitiens pietiekams priekš mūsu sūda amortizatoriem. Tālāk taisne un galā L5 aiz krūmiem. Visu dzirdu, visu saprotu, bet kaut kā pa vēlu sadzēsos un ārmalā saķeram smiltis kreisā priekšējā ritenī. Pēc tam platais ceļš – visa mašīna sāk vibrēt. Domāju – mīkstais – esam nospieduši riepu. Bet nu it kā līkumos turās normāli. Domāju – nu pohuj jābrauc – nevaram tak pēdējā dopā stāties un skatīties – ceram, ka viss būs ok. Pēc kādiem 15 km vibrācija mazinājusies un tikai kaut kādi klaudzieni sāk parādīties. Tāpat domāju – brauksim prātīgāk bet nu nestāsimies. Izbraucam visu dopu un esam laimīgi finišā – esam jau noķēruši priekšā braucošo hondu, bet tā īsti viņi mums nepatraucēja. Pēc finiša apstājos un izrādās kreisajam priekšējam ratam, kurā bija tā vibrācija – ir atskrūvējušās visas 4 skrūves. 3 jau ir uz ārā krišanas robežas ka ar pirkstiem var izņemt, un viena vēl puspieskrūvēta. Ak šausmas. Labi, ka esam finšā un ka rats ir klāt. Pat bail iedomāties, kas varēja notikt. Pēdējā dopā Sala mūs ir vinnējis pa 13.4 sekundēm, Otomers trešais.

Kopvērtējumā saglabājam pirmo vietu ar 44.7 sekunžu pārsvaru apsteidzām Salu, kas pēdējā dopā izcēla otro vietu. Trešais Otomers ar 57.5 sekundēm līdz pirmajai vietai.

Aizbraucam līdz servisa parkam, atdodam kontrolkarti un GPS sistēmu un taisamies uz apbalvošanu, kas tūliņ jau būs uz Talsu estakādes. Šoreiz ļoti operatīvi. Dabūjam kausus, aplejam mašīnu ar šampi, kā solīts, jo viņa šo smago ralliju izturēja godam un ejam ēst.

Šoreiz bija ļoti laba sajūta braucot un it sevišķi SS3 un SS4 jau braucām “tempa menedžēšanas” un “mašīnas taupīšanas” režīmā. Reāla sajūta, ka viss sanāk, stenis klausa, visu saprotu un uztveru un ka var gāzt ātrāk – un tas priecē.

Paldies Kristapam un Reinim par darbu un izturību – tiekamies jau pēc 2 nedēļām Gulbenē Minirallijā Gulbis!

Rezultāti te:

Video šoreiz divās daļās. Montētais te:

Un tikai SS3 Strazde 28 km maratons ar noslāpšanu un strazdes tramplīnu un arī ar kreizī džampu te:

Minirallijs Karosta 2019 (05.05.2019)

Otrdiena, maijs 14th, 2019

Karostas Mistērija.

Pēc Vidzemes ziemas kausa Ģikšos, mašīna drusku cieta – kreisā priekšējā statne salauzta, šarnīrs salocīts, bremzes pēc ziemas arī nokautas, viens gultnis arī lupatās (atkal). Karoč vajag normālu piekares apkopi. Jaucot ārā arī priekšējais kreisais amortizators bija noklemmējis un skaidrs, ka vajag jaunu. No 15 gadus vecā plazinieka šķīrāmies un priekšā tapa “sporta” KONI. Nu redzēs kā būs.

Statnes Kristaps sametina un uztaisa vēl ribas, lai viņas būtu vēl stiprākas abās pusēs. Bremžu diski pie virpotāja noslīpēti čut čut labāki. Bremžu kalodas – priekšā Ferodo 3200 un aizmugurē arī ko nu tādu niknāku varējām atrast – no Audi S8.

Un tad ir benzīna problēma. Karoč pēc Ģikšiem – reizēm sūknis nedaudz uzgaido bet tikai šad un tad. Nopērkam jaunu Bosch sūkni – tas pats. Tad paprovējam noņemt bākas trubiņu, kas iet uz pašteci – tur viss slikti. Strūkla ir tāda, kā Audi būtu prostata. Skaidrs, ka kaut kas ir bākā un bāka ir jāņem nost.

Long story šort – bākā atradās apaļš gumijas gabals uz centimetriem 7 diametrā. Varētu būt, ka tas ir vārsts kas ir kādreiz bijis bākas kaklā un tagad nokritis no vecuma. Es nestāstīšu to ginekoloģiju, kas ļāva to gumijas gabalu no bākas izdabūt. Karoč ārprāts.

Ok, bāka pielikta, piekare pārjaukta, uzliktas mazās un noplēstās 14″ gruntenes (ar kurām beidzām braukt pēc Saldus 2017). Kāpēc tāda izvēle? Jo puse gonkas solās būt pa netīru asfaltu/betonu, asfaltu utt. Un otra puse pa granti. Līdz ar to pa rakumiem ar asfalta riepām nebrauksim, bet pa asfaltu un šaurajiem roteriem ar mazajām riepiņām kak raz – jo labāk griežās. Ok ir viņas nodilušas un visvairāk bail par dzēšanos tieši uz grants, bet nu nekas – jāgāž tik.

Kā jau tas minirallijos ierasts un nu jau sāk kļūt par ieradumu – Aldis netiek un arī mans rezerves stūrmanis Krists netiek. Līdz ar to tiek meklēts kāds, kam vēl tas varētu interesēt un ilgi nav jāmeklē – Kristaps Dreimanis, kam šī būs debija.

Sestdien uzkrāmējam mašīnu uz treilera, un aidā uz Liepāju. Vakarā vēl izbraucam ar ielas mašīnu nelielu stenogrammas treniņu un esam gatavi.

No rīta izņemam doķus, izejam tehnisko komisiju un braucam pierakstīt 3 dopus. Pirmais un trešais dops ir Liepājas lidostas apkaimē – Cimdeniekos. Otrais un piektais dops ir Bebes apkaimē un ir visgarākais – veseli 6 km un tad 4 un 6 dops ir nu jau leģendārais Karostas dops ap manēžu.

Vispirms pierakstam pirmo dopu cimdeniekos – nu betoni baigie, un viltīgi līkumi ar sasaistēm. Būs interesanti, tikai aizdoma, ka būs riktīgi sarakts un tās bedres būs trakas.

Otrais dops Bebē- šis man patika vislabāk – īsts rallija dops (nu protams ar roteriem), tomēr rallija garšu dod. Pierakstam un viss ir forši. Ir viena vieta kas ir tramplīnā un ar sekojošu L3 starp riepām, tomēr tās riepas ir platas un ja precīzi iebrauc – nav jāatmet. Nu vismaz riepu dēļ. Šī vieta mans visa rallija favorīts :)

Pēdējais dops – tāds pats vai līdzīgs kā pagājušogad, lai gan mēs pagājušogad nebraucām. Vislabāk jau man patīk tās vietas, kur izbrauc no rūpnīcas teritorijas un sākas pilsētas ielas. Un protams odziņa – līkumi ap Karostas Manēžu – super.

Nododam iepazīšanās karti, servisa parkā, sagatavojamies rallijam, nokalusamies īso sapulci un gaidam startu.

Startējam ar 68 numuru jeb pirmie no OPEN klases, ja neskaita Mārtiņu Sesku ar Krišjāni Cauni, kam arī debija ar pilnpiedziņas subaru :) Aizbraucam uz pirmo dopu un dodam ručkā.

Bedres protams nereālākās kopš pierakstīšanas, bet visumā izbraucam labi, pašā startā roterī dikti samīzu, jo atcerējos, ka riepas vispār neesmu pārbaudījis, kā vispār stājās. Laiks – tikai 5. labākais no kopā 15 ekipāžām OPEN ieskaitē. Nu neko, jādod vairāk mizā.

Otrais dops – starts. Braucam braucam un te pēkšņi vienā roterī mašīna vienkārši apstājās ne no kā. Motors neiet. Pakruķīju starteri – nekas nenotiek. Kristaps lec ārā ar OK zīmi un skatīāji – nāk palīgā nostumt no trases. Tā kā stumšanas ātrums tīri pieklājīgs, prikola pēc iemetu otrajā robā – un mašīna aiziet!! Kristaps lec iekšā un aiziet. Nobraucam dopu līdz galam un domājam – kas tas bija?

Tā arī līdz galam neesam sapratuši. Varētu būt kautkāds VEMS gļuks vai aizsardzība bet tā arī nekādā skaidrībā vēl neesam tikuši.

Domājam nu brauksim kā mākam, mājās jau nebrauks. Benzīns ķipa ir – paraustu vadus, kur tieku klāt un kontaktus – nu nekas nekur neraustās.

Trešais dops – nu jau pavisam jebaķ sarakts. Nebraucam uz pilnu gāzi jo bail mašīnu atkal salauzt. Tomēr pamanos kaut kā pārsist riepu – kreiso aizmugurējo, bet nu ar tādu pašu arī nobraucam līdz galam.

Serviss.

Sazvanu Kristapu – neko jēdzīgu nevaram izdomāt, tikai to, ka šad tad atkal uzdzied sūknis. Truba nav salocījusies, kontakti sūknim virsū. Grūti saprast.

Neko tā arī neizdaram – braucam tālāk. Tagad Karostas dops – braucam skaisti – pašā pilsētā tās riepas uz sausa asfalta turās ļoti labi un bremzes arī pakarsējam :) finišā viss kūp un kalodas ir iesvētītas.

Tagad braucam uz garo dopu – Bebē. Domas ir tādas – jāvaktē Lambda, lai neuzskrien vairāk par 1, un jāgāž. Kā būs tā būs. Pat par roteriem pa lielam pie dirsas, jo laiks jau ir tāpat sūdīgs ar nostāvētām turpat 2 minūtēm. Tajā brīdī arī nezinam, kurā vietā esam, jo rezultātu sistēma ir diezgan liels mēsls un neko tur nevar saprast. Nu pirmo reizi – piedosim :) )

Garajā izvingrojamies un esam priecīgi.

Tagad pēdējais dops – atkal Karosta. Nu tad uzbrauks skatītājiem :) )) tā arī daram. Zaudēt nav ko. Viss arī izdodās un esam finišā. Līkumu pie manēžas labi izplacinājām :) ) vēl tagad smaids.

Rezultātā esam 7. vietā no 15 dalībniekiem. Ja nebūtu mistiskā apstāšanās, kas prasīja vismaz 1m53 sekundes, tad būtu stabila 3. vieta. Kā ir tā ir un iznāca labs tests pirms Talsu tfū Liepājas rallija Talsos :) ) Pilni rezultāti šeit.

Kristapam arī prieks un gandarījums pa visu ģīmi!

Video ar visiem pigoriem:

VZK Ģikši 2019 (09.03.2019)

Sestdiena, marts 23rd, 2019

Ķirsītim Biķernieku pēdējā posmā noklapēja dzinējs un līdz ar to pirms pēdējā Vidzemes ziemas kausa esam bez mašīnas. Doma, ka moš izvilkt kvatru bija spēcīgāka par domu, ka ziema tač jau galā un miers mājās. Sola no rīta puses nelielu sniegu, bet pārsvarā atkusni. 60% asfalts un 40% grants. Skaidrs, ka pa šļuru/sniegu ar vasarenēm nebraukšu, bet tomēr paņemu līdz – a vdrug tur tiešām asfalts vien.

Uzlieku nu jau 15 gadi vecos Gislavedus bez radzēm – proķis vēl pietiekoši labs, pa grunti noplēst – kak raz. Un arī ja ledus/sniegs – vajadzētu būt ok.

Šoreiz nebraucu viens – mehāniķis/fans/asistents un vienkārši ceļa biedrs – Edgars. Kopā jautrāk. Velkam mašīnu ar treileri, jo riepas jāņem līdzi un arī tā ir ērtāk. Vismaz starp braucieniem var ērtāk pasēdēt.

Turpceļā apmēram pie Melturiem WRC golfam pazuda lādēšana – iedegās akumulatora lampiņa. Saprotam, ka līdz gonkai galīgi nav tālu un ka jābrauc vien ir. Izslēdzam visu, ko var izslēgt un dodamies. Iebraucam Ģikšos un gonka var sākties – golfam tiek veikta apskate – siksna ir, padauzot un pakustinot vadus nekas nemainās – slēdziens – vispirms mainam oglītes ģeneratoram un tad skatamies. Ar Car4You Andri tiek sarunātas oglītes un pēc gonkas mēģināsim braukt līdz Cēsīm pakaļ. Par to pēc tam.

Izstaigājam trasi – visur vēl sniegs un ledus. Citur vairāk, citur mazāk. Finišā bīstams līkums no kalna lejā viss ledū. Man ir 74 numurs, tāpēc sākumā aizejam paskatīties to finiša līkumu. Un aiziet – jau pirmās mašīnas braukā pa aptuveni 2m dziļo grāvi. Hilux, kas velk visus ārā pēc otrās mašīnas vairs prom nebrauc, jo izskatās, ka viss darbs būs tieši te.

Pirmais brauciens – sniega vairs faktiski nav, un slideni ir palikuši tikai 3 līkumi – pie katlu mājas, tad labais gar mājas pamatiem (vietām slidens un ja netrāpa špūrē), un pats pats pēdējais ar dziļo grāvi. Sarakts jau ļoti. Man pirmais brauciens bezradžu klasē (4WD) beidzas pirms laika, jo priekšā braucošais Kaucis ir iebraucis tajā grāvī un man ir pārbrauciens.

Pirmā brauciena pārbrauciens – sapratu, ka tik ļoti nemaz neslīd un sāku braukt drošāk. Pie katlu mājas aizslīdu taisni bez variantiem (zaudēju 10 sekundes). Dabūju dot atpakaļgaitā. Labajā uz augšu uz rakumiem – arī aizslīdu pa tālu, bet pa ārmalu izbraucu. Vēl kaut kādas pāris vietas tādas samocītas. Karoč sūdīgi. Laiks 2:22 (9.v.). Bez atpakaļgaitas būtu 2:12 (4.v.)

Pirmais brauciens radzēs nu jau sanāk labāk. Aizslīdu bišķ labajā līkumā pie pamatiem un pēc tam netieku atpakaļ uz ceļa un izbraucu caur egļu zariem :) Laiks 2:16+ muca = 2:26 (8.v.). Kuru mucu aizķēru tā arī īsti nesapratu. Laikam pašā startā aiz kultūras nama nākamajā līkumā pa kreisi.

Otrais brauciens ar radzēm. Kopā ar Edgaru. Nu jau sanāca labāk: pār kalniņu ar pilnu; pamatu līkumā gandrīz tolmeta karogu paņēmām līdzi :D Laiks 2:12 (7.v.)

Otrais brauciens bez radzēm. Pārrunajām, kurās vietās vajag savādāk braukt un mēģinu. Viss ļoti labi sanāca un gāja no rokas.. līdz pēdējam līkumam – iestādīju grāvī. Laiks 3:48 (14.v.) Grāvī nosēdējām 1:34, tad bez grāvja teorētiski būtu 2:14 (4.vieta). Kaut vai pāris sekundes pieskaitot klāt, tāpat būtu 4. vieta, jo 5. vietai ir 2:19. Pēc šī brauciena arī nomainam abas kreisās riepas, kuras ir nobortētas un lai arī nav pilnīgi mīkstas – var redzēt, kā laiž gaisu gar disku. Tagad pr. kreisā riepa ir pilnīgs sūds un aizmugurējā riepa ir ar nepareizu protektoru (labā). Jo divu kreiso nav līdz. Apakšā ārā velkot no grāvja arī noraujam kaut kādu plastmasas aizsargu, kas tagad nedaudz velkās pa zemi.

Trešais brauciens bez radzēm. Sāku braukt – un baigi taisnajā mašīna staigā un stūre jāgroza. Kamēr domāju, kas pa lietu – kaut kas ir iestādījis slavenajā finiša grāvī un man pārbrauciens.

Vēlreiz trešais brauciens bez radzēm. Šoriez nospriežu, ka tas ir riepu atšķirīgā (nedaudz) diametra dēļ vai tml, jo uz vietas stāvot nekas – viss ok, tikai dodot ručkā. Nospriežu, ka tas neko nemainīs un ka jābrauc tik! Viss sanāca ļoti labi. Finišā gandrīz, gandrīz atkal ievilku grāvīt, bet pēdējā brīdī sagāja. Laiks 2:16 un beidzot 4. vieta.

Trešais brauciens ar radzēm. Ja godīgi tad man jau bija apnicis. Skatoties video to var arī redzēt – nav asuma. Rakumi arī nu jau tādi kā šausmas un žēl mašīnas. Vēl pirms pēdējā brauciena nodomāju – nu finišā toč prātīgi. Un nekā – slīdēja vēl vairāk un jau sāku griezt līkumā, kad sapratu – ņihuja! lieku grāvī plakaniski un pēdējā brīdī pataisnoju, lai nebūtu vāks. Nu tā. Izvelk mani no grāvja – rati katrs uz savu pusi. Iztaisno man viens no skatītājiem un pats iebraucu finišā. Laiks 4:08 (8 v.). Bez grāvja būtu 2.14 (4.v.).

Tagad uz treilera un braucam glābt golfu. Knapi knapi tiekam līdz Cēsīm un tur Andris mums visu izdara. Mēs laimīgi dodamies uz Rīgu.

Car4You – labākais serviss!!!

Bezradžu klasē ieņemu 8. vietu no 19 dalībniekiem un radžu klasē 8. vietu no 13 dalībniekiem. Ja nebūtu tā atpakaļgaita un divi grāvji, tad būtu divas 6. vietas. Rezultāti šeit.

Traka gonka.

Rīgā noņemu kr. priekšējo ratu un redzams damage – statne ir pārlūzusi vidū, līdz ar to viss ritenis dzīvo savu dzīvi un amīts arī kustās uz visām pusēm. Skaidrs, kāpēc tikai pie slodzes. Pirmajā grāvī droši vien viņu aizlauzu un otrajā reizē piebeidzu pavisam.

Ar to arī Vidzemes ziemas autosprinta kauss ir noslēdzies. Sezonas kopvērtējumā ieņemot 6. vietu 4WD klasē no 34 dalībniekiem un 4WD-R klasē – 8. no 28 dalībniekiem. Sezonas kopvērtējums šeit.

Pilns video ar visiem braucienu onboardiem, grāvjiem un citiem pigoriem te:

Rallijs Sarma 2019 (09.02.2019)

Trešdiena, februāris 20th, 2019

Pēc Alūksnes veiksmīgā rallija mēs sākām pārdomāt savus sezonas plānus un, lai arī sākumā nebijām domājuši braukt arī Sarmu, ziema šogad padevusies ļoti skaista, Alūksnē bija paši labākie apstākļi kādi ir bijuši kopš mēs braucam – t.i. pēdējos 2 gadus un sapratām – nu davaj nobraucam Sarmu, un tad skatāmies, ko darīt tālāk.

Aldis rallija nedēļā bija ieplānojis būt Austrijā, tāpēc viņš kā Holivudas stārs, ceturtdien no rīta atlidoja (jā, jā ar čarteri – Vīne-Guļbens :D ) uz Latviju, un svētdien pēcpusdienā jau prom. Savi mīnusi, protams, tam ir – tā arī neko nepatrenējāmies pirms Sarmas – pat ne steni. Bet nu – ne jau pirmo reizi tā brauksim :)

Pēc Alūksnes it kā nekas nav salūzis, tik cik savirze jāpieregulē un jāapskatās, vai kaut kas “nav nokritis” – ā nu vienīgi izplūdes kolektora aizsargam kronšteins pārlūzis – bet nekas traģisks. Rallija nedēļā – pirmdienas vakarā auto tiek iedzīts servisā, lai tos sīkumus apdarītu un ak, vai! Braucot iekšā kaut kas notiek sajūgam – knapi var ielikt ātrumā un ir parādījies tarkšķis. Labi, ka vēl ir laiks. Otrdien no rīta tiek noņemta kārba un secinājums – ir pārlūzusi “dakša”, kas rūpējas, lai sajūga pedālis uzspiež uz cilindra. It kā sīkums. Tikai nekur nevar atrast tādu, ko ielikt vietā. Kristaps domā – vismaz ieliks no savējā Audi – taču arī viņam, kā izrādās, ir ar plaisu, un tādu točna nevar likt. Laiks iet -ir jau trešdiena, tāpēc, lai lieki nečakarētos, tā dakša tiek uztaisīta “no nekā” :) un no metāla, nevis kā oriģinālā – no plastmasas. Visam vajadzētu būt ok.

Kolektora kronšteins sataisīts, piekare apskatīta un savirze noregulēta. Viss gatavs. Ceturtdien no rīta vēl izbraucu, pārbaudu vai viss ok – viss strādā nevainojami! Paņemu treileri, sakrāmēju mantas, savācu Aldi lidostā un braucam uzlikt kvatru uz treilera. Pēc tam, ielejam benzīnu Viadā un aiziet uz Lejasciemu.

Ceļš bez starpgadījumiem, jo šoreiz WRC golfam ir uzliktas jaunas ziemas riepas :) Piebraucot pie Kristapa lauku mājas, kur šoreiz neviena nav, līdz ar to arī piebraucamais ceļš ir neizšķūrēts un tā diezgan normāli aizputināts. Nolemjam, ka vispirms forsēsim ar golfu un treileri un tad ar subāru. Nezinu, vai bija pareizākais lēmums, bet doma bija ieskrieties (bišķīt) un ar masu izšķūrēt to sniegu. Sacīts – darīts. Pa pirmo “taisnīti” tīri ok iet. Tad nāk līkums, kurš piebraucot tuvāk, redzu – aizputināts nu tā golfam līdz lampām. Ir tikai viens variants – dot ručkā – golfs aiziet ar pirmo robu ap 5000 apgriezieniem un lēkādāms pa labi un pa kreisi un arī tomēr spolēdams (nezintājiem – WRC golfs ir 4motion) pēdējiem spēkiem tiek līdz vārtiem, kas protams ir ciet. Izkāpju, attaisu vārtus un domāju – bļin, tāds pašaurs te :) Bet nu parasti jau tiekam cauri – tiksim arī šoreiz. Kupenu ziņā grūtākais jau aiz muguras, tomēr čunčināt ar’ nevar. Dodu ručkā un ar vienu aci vēroju labo pusi. Tas viss, protams, notiek tumsā, jo ir taču ziema.

Viss ok, līdz brīdim, kamēr ir neliels sitiens un esam pagalmā. Kreisā puse. Kamēr uzmanījos, lai neiebraucu stabā labajā pusē, tikmēr ču ču aizķēru ar treilera dubļu sargu vārtu stabu kreisajā pusē. Nekas pārāk traģisks.

Iztīram sniegu un gulēt.

Nākamajā dienā gāžam uz Gulbeni, izņemt doķus. Pēc tam uz tehnisko komisiju turpat Gulbenē – veiksmīgi tiekam cauri bez aizrādījumiem. Braucam uz servisa parku, “aizsist” vietu un atstāt kvatru. Tālāk ar Subāru braucam pierakstīt trasi. Tā kā mums neviens pat steņa treniņš nav bijis, tad vispirms pierakstam Galgauskas dopu – lai ieietu ritmā. Dopa vidū uzduramies uz “sazāģētu špūri” – karoč vakar izrādās te ir gājis testa ātruposms – tad jau labi – esam izvēlējušies labu dopu. Pierakstam turp – atpakaļ un pārbaudam un esam gatavi. Šoreiz tā pat kā Alūksnē Kristaps brauc līdzi ar savu auto un arī trenējās rakstīt.

SS1/4 Sinole ir vienīgais, kas atkārtojas no pagājušā gada – un mēs jau viņu vienreiz esam braukuši. Pierakstām, pārbaudām – viss ok. Piektdiena ir pirmā diena, kad tā bik sāk kust. Lai gan segums vēl turās ok – ir jau neliels plus grāds. Otrais dops SS2/5 ir visgarākais – 17 km un zinām, ka tas var būt izšķirošs – salīdzinoši pašā rallija sākumā un tomēr tik garš. Ar sarežģītām vietām pa mežu un arī ātrākām pa plato. Šajā ātrumposmā ir arī viena diezgan taisna vieta, kurai galā pēc K3 drīz nāk K5, kurš ir nedaudz negatīvs ar ārmalā esošu egli – pagājušogad tur sakļūdījās ļoti daudzas ekipāžas. Uzrakstam un braucam uz SS3/6

Trešais dops man pašam patīk vislabāk – tāds ātrs un ne pārāk plats, tomēr skrienamais. Pa vidu tikai viena nobraukšana no lielā ceļa uz mazu sānceļā ietaisītu kabatu jeb slāpētāju. Finišā interesants ātrs un šaurs S-inieks pār tramplīnu.

Tad vēl palicis pēdējais dops SS7, kuru Historic brauks tikai vienu reizi. 14 km – arī nav no īsajiem, tomēr, jāsaka, ka šis dops man patika vismazāk. It sevišķi tā daļa, kur no platā ceļa Gulbene – Lejasciems, nobrauc lejā uz K6 šauru. Tur tādi šauri, mazi celiņi, bedraini, kas visi būs putrā. Tas ir apmēram no 3. līdz 8. kilometram – kādi 5 km. Pārējais plus mīnus ok un dopa formāts kā tāds ir interesants – ļoti mainīgi apstākļi no ātra uz lēnu un līkumainu, tad atkal uz ātru. Ja tik būtu bik cietāks un ar vairāk ledu.

Visi dopi pierakstīti – tagad pa taisno uz rallija centru atdot iepazīšanās karti un uz aptieku, jo es jūtos slims – uzkāpusi temperatūra un arī kakls sāp. Nopērku kaut kādu karsto dzērienu un uzreiz vienu izšauju. Kantes krogā iešaujam pa zupiņai, jo laika līdz ceremoniālajam startam nav daudz, dodamies uz servisa parku pēc mašīnas, ieliekam GPS un fiksi, fiksi uz ceremoniju :)

Āaatkal aizbraucam ne tajā krustojumā – turpat kur pagājušogad :) dabūjam griezt riņķī un braukt pareizajā. Korķi, stumdīšanās, logi aizsvīduši, vēl sniegs snieg un nepamet sajūta, ka nokavēsim. Tomēr ierodamies laikā – ar pāris minūšu rezervi. Iebrauc Velme, tad vajadzētu būt H2 – Eisleram ar subāru un tad mēs. Subāru nekur nemana, un mēs savā minūtē arī iebraucam. Pamājam ar roku skatītājiem – pārmijam pāris vārdus ar Normundu Avotiņu, kas šo pasākumu vada un braucam prom. Gribējās arī uztaurēt ar mūsu stilīgo taurīti, bet krakšķis vien iznāca :( Pārbraucam pār estakādei un tas ir arī viss šodienai. Man galvā ir tikai viena doma – mājās un gulēt. Lai arī vēl riepas jāmaina. Galīgi nejūtos labi, vēl nogurums. Man sākās satraukums par rītdienu – ja pamodīšos un jutīšos galīgi dirsā, tad būs ļoti smags rallijs.

Aizbraucam uz Lejasciemu uz “bāzi” Kristaps ar palīgiem palīdz nomainīt riepas uz zāģiem, sakārtoju bagāžnieku, ielejam degvielu un varam doties pie miera.

Šogad uz starta esam veselas 12 ekipāžas, kas ir lielākais Historic auto skaits kāds ziemā jebkad ir bijis. H1 – Velmes ar Audi Quattro, H2 – Eislers ar Subaru, H3 – Bruņinieks ar Ladu, H4 – mēs un H5 – Otomers. Tiesa gan H3 – brāļus Bruņiniekus pārceļ lielajā ieskaitē uz LRC5 – precīzi nezinu kāpēc, bet klīst baumas, ka dēļ Opel motora un varbūt kādiem citiem tehniskiem risinājumiem, kas īsti neatbilstot Historic. Neko darīt, galvenais, ka ļauj braukt. Pirms starta ir mērķis cīnīties par pjedestālu un nesataisīt sūdus ar kupenām. Alūksnē labi pacīnījāmies ar Otomeru – gribam arī šoreiz viņam aizbraukt garām. Ar Velmēm mums cīnīties nav pa spēkam un pirms starta ir sajūta, ka arī ar turbo imprezu nevarēsim spēkoties.

Sestdien pieceļos un jūtos pārsteidzoši labi! Jūtu, ka joprojām esmu slims, tomēr galva strādā un temperatūra arī nodzīta ar paracetamola dzērieniem. Izdzeru no rīta vēl vienu un paņemu arī līdzi, ko servisa parkā iešaut. Izeju no mājas – bļa – tagad kūst. Pat pagalmā ir ūdens un no jumtiem pil. Škrobe, būtu vienu dienu vēl atkusnis pacieties – visiem būtu labāk. Bet neko darīt – rallijs ir rallijs un visiem vienāds.

Aizbraucam uz servisa parku, pārbaudam spiedienus, sagatavojamies un braucam uz startu.

Pirmais dops. Starts, lai arī ir nedaudz pakusis – turās puslīdz ok. Jā, slīd vairāk kā Alūksnē un ir mīkstāks, bet nav traģiski. Sajūta gan, ka ceļš lēnām jūk un ka uz otro apli varētu būt švakāk. Bet ne par to tagad jādomā. Uzrakstīts labi (tikai viens līkums kaut ko man nepatika) dodam virsū. Pie pirmā asā krustojuma K5 – redzu Eislers, kas mums brauca pa priekšu ir vai nu sagriezies vai kaut ko citu sadarījis un sāk braukt tieši pirms mums – nezinu vai redzēja mūs vai nē, bet nu mēs uzreiz viņam astē. Tas ir platais – man pirmā doma ir – viņiem kaut kas ir noticis, jo pa taisno viņi ar turbo subāru nemaz no mums nebēg. Dēļ tā, ka mums met sniegu uz ekrāna un arī dēļ tā, ka priekšā ir mašīna – nevaru lāgā saprast, kur jādzēšās uz šauro krustojumā. Pēc tam šaurajā drusku vēl piedzenam, bet saprotu, ka tuvāk negribu braukt, jo bail, ka viņš, stresojot par neveiksmi, neierauj kupenā vai nesagriežas – un tad mums nav kur sprukt un jābrauc grāvī. Sačakarēsim arī sev ralliju. Bik nomierinos un braucam savā tempā. Tad aiz bedrainā (kur Strazdiņš ar bembi ielika kokā) ir nedaudz platāks un tur viņš tomēr sāk atrauties. Finišā esam aiz viņa 7 sekunžu attālumā. Kā izrādījās – viņš tur aizbrauca krustojumam garām un ievilka kupenā. Kamēr skatītāji izcēla, pagāja minūte – un mēs jau klāt. Pēc pirmā dopa esam otrajā vietā – uzreiz aiz Velmēm (kam pagrūžam 42 sekundes!!) Pat ar visiem pigoriem, tuvākajam sekotājam Otomeram vinnējam nedaudz vairāk par 13 sekundēm.

Otrais – garais dops. Starts ir grūts – tur pie mājām, šaurs un slidens un mīksts. Viegli iestādīt. Nobraucam uzmanīgi un pēc tam jau drošāk. Bez īpašiem starpgadījumiem. Tik vienā platajā dzēšoties uz šauro aizslīdam garām, ko protams, izlabojām ar ručņiku un pārplacināšanu :) Beigas pa mežu ātras – bet vajag big balls, jo grāvji dziļi, meža ceļi ir apakšā slideni un šauri. Koki arī tuvu. Šajā dopā jau gandrīz pie paša finiša redzam Velmes – izstājušies un nobraukuši malā – rāda OK. Mašīna izskatās nebojāta – izskatās pēc tehniska defekta. Kā izrādījās – priekšējais torsens izjuka un pazuda “draivs”.

Rezultātā pēc otrā dopa esam Historic klasē pirmie! Eisleram šajā dopā zaudējām vien 10 sekundes, kas ir pārsteidzoši maz un sākam jau domāt, vai izdosies viņu noturēt aiz mums visā rallijā.

Kopvērtējumā pēc otrā dopa tuvākajam sekotājam Otomeram esam priekšā jau nepilnas 33 sekundes un Eisleram – 42 sekundes.

Trešais dops jeb skrienamais :) Labi sākam, šur tur drusku taustoties, taču kopumā labi. Segums ir labs, paciets, ar nelielu kūstošu kārtiņu pa virsu. Dažos trijniekos tā iefrēzējam, kā vēl nekad un priecājamies, ka pietiek jaudas :) ) Tajā kabatā (L5-K6-L5) aiz kreisā sešinieka, bik atsitos ar aizmuguri un labo pusi ierauj kupenā. Par laimi atpakaļgaitā nav jādod un izforsējam ārā. Finišā tas šauras esinieks (L1-K1) iznāca labi – pašam prieks!

Trešajā dopā Eisleram zaudējam vēl 9 sekundes. Otomers, kā izrādījās aizbrauca tai “kabatai” garām un mums zaudē jau kopvērtējumā 48 sekundes. Par viņu vairāk nedomājam. Ja paši nesavārsīsim ziepes, tad viņš mūs noķert nevar. Tagad domājam tikai par to, kā lai notur turbo subāru aiz mums. Pēc trešā dopa esam priekšā vairs tikai 33 sekundes. Pārsvars no 53 sekundēm, sarucis līdz 33. Priekšā vēl 4 dopi. Tātad katrā varam zaudēt ne vairāk kā 8, kas teorētiski liekas izdarāms.

Serviss. Mašīnai viss liekas, ka ir kārtībā, tikai atkal tas izplūdes kolektora bleķis grab. Šoreiz vēl vairāk. Neko ar viņu nevar izdarīt un nekas jau tā pa īstam notikt nevar – tikai besī ārā. Sajūgs turās labi. Riepas pagaidām vēl arī (tās pašas ar ko braucām Sarmu 2018 un Alūksni 2019). Pašsajūta vidēja – vairāk uz ok pusi, tomēr vienu karsto dzērienu vēl iešauju, drošības pēc.

Atpūšamies, piepūšam vaigus un esam gatavi cīnīties. Iebraucot LK3B (izbraukšana no servisa), Aldis pamana, ka tiesnesis kaut ko tur noplātās un iedod kontrolkarti bez laika atzīmes tur, kur tai jābūt (bija ierakstīts laiks “neoficiālajā” jeb ekipāžas sadaļā, nevis tur, kur raksta tiesneši). Aldis nokopa situāciju, kā pro-pleijers – uzreiz pamanīja, apturēja mani, izskaidrojās ar tiesnešiem, tie ierakstīja pareizo laiku un refuelā, kas pēc šīs LK seko, vēl pabrīdināja mūsu konkurenta Eislera stūrmani – lai aizskrien un dabū laiku no tiesnešiem, ko viņš arī izdarīja. Well done!

Refuelā ielejam divarpus kannas benzīna – nekad tik daudz uzreiz nebijām lējuši – baigi izrijis pa šo garo apli :) nu kādus plus mīnus 50 litrus ielejam. Bāka pilna līdz augšai. Kad pēc rallija rēķināju, cik Audi tērē – 70 litri uz 100 dopa-km. Pārbraucienā, protams ka ap 10-15, ne vairāk.

Otrais aplis – tie paši 3 dopi, kas pirms tam. Jau SS4 startā redzams, ka trase izrakta pamatīgi. Starts – jūtos vidēji labi – saprotu, ka izbraucot no špūres ir pilnīga žopa un slīd nenormāli. Špūrē vēl turās ok, ja trāpa. Pieredzes pa špūri un vēl šitādā kūstošā laikā nav – tāpēc braucu pēc sajūtām. Grūti salīdzināt ar iepriekšējo rezultātu SS1 jo tur mēs braucām subāram astē un sajūtas maldīgas. Tomēr rezultātu tablo saka, ka esam nobraukuši pa 5 sekundēm sūdīgāk nekā pirmo reiz un SS4 pagrūžam Eisleram vēl 8.6 sekundes, kas ir uz mūsu “plāna” robežas. Zinām, ka nākamais ir garais dops un būs izšķirošs. Ja izdosies noturēt viņu pietiekamā attālumā, tad tas var kļūt par realitāti.

SS5 – starts nu ļoti liela putra, šausmīgi mētā pa risi un pat lēnajā slīd gandrīz kā ar ielas riepu. Ātrajā ir labāk un arī špūre mazāka. Vienu K2 tramplīnā smuki izfrēzējam ar 4. robu :) ) Iebraucot beigu daļā mežā jūtu, ka slīd baigi un tajos grāvjos par ko iepriekš rakstīju SS2 – ļoti daudzi padzīvojušies pa kupenām – brauc un tik vienā pusē izbraukāts, otrā pusē izbraukāts, un pat abās pusēs izbraukāts. Segums palicis nu jau ļoti mīksts plus špūre – saprotu, ka ņe ņe. Braucam savā tempā un kupenās dzīvot negribam.

Šis dops arī bija mūsu fiasko, kurā zaudējām 28 sekundes!! un līdz ar to arī līdera pozīcīju. Tagad esam otrie pa 4 sekundēm atpaliekot no Eislera. Tā kā Otomers ir vairāk kā minūti aiz mums, tad saprotam, ka cīņa ir beigusies un ja vien Eislers nekļūdās, mēs viņu vairs nenoķersim. Riskēt visu šajos viltīgajos apstākļos neesam gatavi.

SS6 nobraucam slikti – laikam biju atmetis ar roku cīņai vai kaut kas cits – bet laiks ļoti švaks – Eisleram zaudējam vēl 16 sekundes un dopā palaižam garām Tilgasu un Otomeru – pa pāris sekundēm.

Atkal serviss – šoreiz 45 minūtes. Tagad galvenais neatslābt un nobraukt pa krēslu garo “sūda” dopu līdz galam nekur nesačakarējoties un neiebraucot kupenā. Noķert mūs neviens nevar un mēs tā pa lielam arī nevaram noķert nu jau 21 sekundi priekšā esošo Subāru.

Aizbraucam uz SS7 startu – pirmie kilometri vēl ir ok, lai gan putra ir manāma – vienā momentā vācu mašīnu braucot pa pilnīgi taisnu ceļu. Tad izeja uz plato ceļu un K6 uz leju uz šauro. Nu tur bija katastrofa. Tikai spēj stūrēt!! Tā nebiju nekad stūrējis, likās, ka katrs līkums kā pēdējais. Spied gāzi slīd, nespied gāzi slīd – dari ko gribi viss vienā putrā. Visu laiku doma – ka tik noturēties uz ceļa. Pēc tam rokas vēl divas dienas sāpēja. Kaut kā nočunčinam tos 5 km pa šauro, vienā labajā četriniekā vēl pa pašu ārmalu gar koku nobraucam. Tad iziet uz platā un jau labāk. Pēc tam atkal pa meža ceļu, bet tas ir līdzīgs kā SS2/5 – šaurs bet ne pārāk lēns un arī putra mazāka. Izbraucam jau tīri ok – pat pirmo reizi visā rallijā redzējām fanu karogu :) ) Tad atkal iziet uz platā un finišs jau pa riktīgi ātro – labs punkts uz i un rallijs godam finišēts.

Finišā nereāls prieks par paveikto, gan ņemot vērā slikto pašsajūtu, gan arī uz beigām jau riepas sāka “izģērbties”, gan, protams, šausmīgi sarežģītos ceļa apstākļus. Finišā Eisleram zaudējām kopvērtējumā 44 sekundes un tuvāko sekotāju Otomeru apsteidzām par 1 minūti 26 sekundēm. Otrā vieta, punkti un esam laimīgi.

Noliekam mašīnu slēgtajā parkā un braucam ēst. Ņemot vērā, ka ziemā viss ir izdevies un pat labāk, kā sākumā iecerēts, tad nolemjam tomēr braukt visu sezonu (Talsi, Zarasai un Saldus) un mašīnu jaukt ārā nākamgad. Paldies par uzmanību, tiekamies Rally Liepāja (Talsos) 25. maijā!

Visi rezultāti šeit

Historic ABS kopvērtējuma Top 3 pēc Sarmas:
1. Egle/Egle 27
2. Otomers/Arājs 22
3. Eislers/Tūters 15

Pilns kopvērtējums te.

Video:

Rallijs Alūksne 2019 (19.01.2019)

Otrdiena, februāris 5th, 2019

Rallijs Alūksne 19.01.2019

Šogad esam nolēmuši braukt ar E85 degvielu jeb Etanolu, kas sola mazāku detonāciju, labākas iespējas saregulēt pareizu aizdedzi un vispār visu ko labāku. 2018. gada nogalē bijām arī uz jaudas stenda un savi 210 zirdziņi ar 287 ņūtoniem tagad ir. Arī līkne pati par sevi ir labāka un mašīna šķiet responsīvāka un patīkamāka. Mums arī šobrīd ir visi trīs torsena diferenciāļi un 6-ātrumu kārba, kas uz iepriekšējo ziemu vēl nebija. Līdz ar to vadāmība ir patīkamāka un paredzamāka + var izmantot ručņiku – to noteikti arī darīsim :)

Par pašu ralliju – šoreiz rallijs iznāca bez starpgadījumiem, vismaz sacensību laikā, lai arī WRC golfam šis rallijs nebija diez ko veiksmīgs. Visi pigori sākās jau ceturtdienā, kad krāmējot mašīnu, lai brauktu uz Alūksni, es pazaudēju atslēgas. Pusstundu meklēju, visas mantas izraku, mašīnu ar lukturīti izspīdināju – nu nav nekur! Zajebis! Tāds alnis! Pie tam pazaudēju ne jau kaut kad.. kaut kur, vai īsti neatceros kur. Tikko atslēdzu mašīnu, attaisu durvis, ielieku ķiveres, attaisu bagāžnieku, ielieku hansus un somu, eju atpakaļ uz māju – viss – atslēgu nav. Pagāja 2 minūtes. Noskaities uz sevi, kā var būt tāds idiots, saprotu, ka laiks, iet, risinājuma nav un ka būs jābrauc no Jaunmārupes uz Teiku pakaļ rezerves atslēgām.

Kāpju ķirsītī (WRC Subārs) un lidoju pakaļ. Škrobe par zaudēto laiku ir, bet nu neko – dabūju rezerves atslēgas, pie reizes pa ceļam iepildu kannās E85 degvielu, jo to var dabūt tikai divos tankos Latvijā – Mēbeļu nama Viadā un Vecmīlgrāvja Viadā, un braucu atpakaļ. Atvados no mājiniekiem un braucu uz Viršiem pēc treilera. Jāatzīmē, ka – pat ja neskaita “pa ceļam esamību” no Jaunmārupes uz Mārupes servisu, Viršu serviss ierullē – ātri operatīvi un samērā lēti iznomāju treileri un man kā pastāvīgam klientam pat neprasa depozītu. Kruta. Ja tikai es atpakaļgaitā braucot neuzbrauktu tam treilerim ču ču virsū ar WRC golfa bagāžnieka vāku, jeb kas no viņa ir palicis pāri. Neko darīt. Paraudu, pieāķēju un braucu tālāk. Uzkrauju kvatru un aidā uz Alūksni.

Pa ceļam pa radio ziņo, ka uz Siguldas šosejas stipri piesalst. Pamēģinu bremzes – oij oij oij. Uzreiz ieslēdzās trrr trrr jeb ABS. No apmēram Sēnītes līdz Līgatnei bija ļoti skoļskijs un braucu uz kādiem 50-60 jo ātrāk visa mašīna vienkārši peld ar visu treileri.

Pret vakaru esam Lejasciemā, nokrāmējam mašīnu un gulēt.

Piektdien no rīta paņemam doķus, izejam tehnisko un sākam rakstīt trasi. Ziema ir skaista, sniega daudz, kupenas ir un viss ir lieliski. Stiprs kontrasts no pagājušā gada, kad bija pa grunti jābrauc daudz kur. Dopi praktiski visi ir citi nekā pagājušogad un vismaz man – nezināmi. Atkārtojās tikai viena maza daļa no šī gada pēdējā dopa – tur kur uzņemta skaistā Red Bull jump bilde, kas rotā kalendāra Janvāra mēnesi.

Kā jau ierasts parakstam drusku pirms paša dopa rakstīšanas, tā teikt, lai iesildītos un braucam uz SS3. Šogad nakts dopi mums nebūs jābrauc, braucam tikai visu sestdienu jeb SS3-SS10. Kopā apmēram 78 km.

SS3/7 pierakstām – nu ļoti ātrs un arī skaists, bet jābūt precīzam. Ir arī pa plato ceļu bišku jābrauc – tur ātrums būs liels. Pārbaudam arī uzreiz SS3 un tālāk braucam uz SS4. SS4/8 starts vispār pa visplatāko grunts ceļu kāds vien ir. Izšķūrēts labi un nu neko – brauksim pa plato! Pēc kādiem pāris km gan pāriet uz šauro un tas jau paliek daudz interesantāk. Nedaudz varbūt vienkāršāks, par SS3 bet tāpat ir ko strādāt.

Tālāk SS5/9 – nu tas bija kaut kas. Ātrs, sarežģīts, šaurs, ļoti precīzi un ātri jābrauc. Ja viss ir labi (lasi: big balls), tad var ātri nobraukt, ja kļūdies, tad var nākties maksāt dārgi.

Pēc tam braucam pēdējo dopu SS6/10 – ir pāris bīstami/sarežģiti momenti, pa vidu daļa, kas atkārtojās ar džampiem, bet kopumā normāls un foršs dops. Pa vidu džampu daļā, gan daudz ko stūrēt.

Laicīgi visu esam sarakstījuši un dodamies atpakaļ uz savu rallija bāzi pie Kristapa. Sapūšam un samainam riepas uz zāģiem – brauksim ar tām pašām riepām, kurām braucām Sarmu 2018. Saliekam jostas pa jaunajai modei, piegarinam, ieliekam GPS un izdarām citus sīkumus, kas palikuši nedarīti, lai rīt būtu gatavi startam.

Vakarā kā par brīnumu vēl paliek nedaudz brīvs laiks un aizbraucam paskatīties nakts dopu kā skatītāji.

No rīta jau agri ceļamies un braucam uz servisa parku – mums tak šoreiz iedots H1 numurs, astoņu ekipāžu konkurencē esam vienīgie ar Audi un vienīgie ar pilnpiedziņu, tas nozīmē, ka visus putnus mežā modināsim mēs jo brauksim visiem pa priekšu. Plāns ir nobraukt visu gonku tīri un, protams, cīnīties par uzvaru, lai gan zinām, ka ar Otomeru un iespējams vēl kādu toč būs jāpaskrienās. Sagatavojamies startam un braucam uz LK2B.

SS3. Sākumā gāja labi, tad apmēram pirms atpakaļejošā L6 man nojuka stenis – kaut ko nedzirdēju vai nesaklausīju, nevarēju saprast un tad jābrauc pār ātru džampu – pat nezināju uz kuru pusi. Pēc tam aizgāja labi – bija pāris tramplīni, kas uzmeta, lai arī nebija pierakstīts, ka met :) Tad atkal izbraucot asos līkumus, kur ceļš pavērās vaļā – vienā L1 iebraucu tā, ka likās tas ir L2. Pēc tam L2 iebraucu un likās šis točna ir L3 un kaut kā uz beigām pazuda pārliecība. Tad vēl Aldim nojuka stenis un karoč dops tāds samocīts. Pēc pirmā dopa sapratām, ka no visiem dalībniekiem, reālā cīņa būs ar veco cīņu biedru Otomeru ar ko cīnījāmies arī pagājušogad Sarmā un kaut kad vēl esam cīnījušies, laikam Talsos. Viņam esam kaut kā vinnējuši 5 sekundes. Nu labi. Dodamies tālāk. Aldis arī saprata, ka tomēr vajadzēja izdzert šaibu, ko no rīta neiedzēra un tagad domā, vai nebūs pa vēlu – tā arī visu dienu bija jāpiedomā pie G-force. Dopi ātri, ar reljefu, slogojās mašīna normāli un līdz ar to slodze arī vēderam.

SS4. Jau sanāca labāk – nobraucam labi. Finišā vēl 5.5 sekundes Otomeram vinnējam.

SS5. Šis likās, ka sanāca baigi ok, tik vienā vietā K3 pienāca par ātru, pārējais likās forši. Finišā teicu, ka uzrakstīts perfekti – nu gandrīz perfekti ir viena vieta vai divas, kas būtu jāpielabo. Otomers ieskrējies – nu jau vinnējam vairs tikai 0.34 sekundes!

SS6. Startā vienā no pirmajiem līkumiem kaut kā saslīdēja un bišk noraustījos, pēc tam nevarēju iebraukties. Tad pa vidu likās ok, pat bik uzlecām un beigas arī bija ok. Finišā biju pilnīgi slapju muguru no tiem trakajiem asajiem līkumiem un šaurā ceļa. Otomeram zaudējām 0.24 sekundes (!). Nu ok, es padomāju, būs cīņa kā WRC pa sekundes simtdaļām. Kopvērtējumā uz to brīdi, kas ir tieši rallija vidus, bijām priekšā pa 10.58 sekundēm.

Servisa parkā neko nedaram, tik pārbaudam spiedienu, eļļu utt sīkumus. Pēc servisa pielejam degvielu un aiziet – atkal viss tas pats.

SS7 šoreiz nekas nesajuka, tomēr kaut kādā galvas daļā beigām tomēr laikam neticēju, nu katrā ziņā sev pazaudēju 5 sekundes iepriekšējam SS3 laikam, kad sajaucu steni. Otomers savu laiku pa 5 sekundēm uzlaboja un līdz ar to iekabināja mums 5 sekundes. Pārsvars sarucis līdz 5.50 sekundēm.

Braucot uz SS8, tiesa gan, es biju sajaucis galvā un man likās, ka esmu nobraucis identiskā laikā ar SS3 un tad sanāktu, ka Otomers ir sev atvinnējis 10 sekundes nevis 5. Es domāju, ja viņš tā turpinās, tad mums būs baigi jāiespringst. Kaut kā noskaņojos uz SS8, ka jācīnās un rezultāts SS8, lai arī bija pa 1 sekundi sliktāks nekā savs laiks SS4 tomēr domāju, ka izdevās labi. Galvenais, ka Otomeram vinnējām 7.48 sekundes un līdz ar to palielinājām pārsvaru līdz nepilnām 13 sekundēm.

Pēdējais serviss. Izrādās Otomera ekipāžai bija SS8 finišā izšāvis eļļu pa ščupu un pa kartera ventilāciju un trāpot uz kolektora, izraisīja mazu ugunsgrēku, kuru SS8 finiša STOP tiesnešu punktā dzēsa ar ugunsdzēšamajiem aparātiem. Par laimi viss labi un nodzēsa. Servisā nomazgāja motortelpu, pielēja eļļu un teica, ka tagad toč līdz galam tikai nobraut un neizstāties. Vēl 2 dopi.

SS9 – Likās, ka labi gājām, sev pussekundi atvinnējām no SS5 (pēc vēl viena bremzēt pierakstīšanas, tur kur viņu vajadzēja), bet laikam jau tomēr otrajā aplī vairāk slīd, jo likās, ka braucām drošāk, tomēr laiki ļoti līdzīgi. Vienīgi saruniekārta jau tik stipri sprakšķēja, ka bija vietām problēmas dzirdzēt, ko Aldis īsti saka. Uz pēdējo dopu ierakstīšanas vadu, kas kā izrādījās sprakšķ, izrāvām ārā un braucām bez skaņas ieraksta. Otomers kā izskatījās brauca uz pusgāzīti, lai saudzētu motoru un mums jau SS9 zaudēja 16 sekundes.

SS10 – pēdējais dops. Pārsvars pār otro vietu šobrīd ir jau gandrīz pusminūte, ko zaudēt normālā cīņā nevar. Tagad galvenais nobraukt droši, stabili un bez kupenām un citiem starpgadījumiem. To arī izdarām un pat vēl nedaudz palielinājām pārsvaru līdz finišā izcīnam uzvaru ar 38 sekunžu pārsvaru pār tuvāko sekotāju.

Pēc finiša nereāls prieks par skaisto ralliju un to, ka nebija neviena nopietna starpgadījuma – viss noritēja gandrīz kā pa diedziņu. Saņemam kausus un braucam mājās. Tiesa mājāsbraucot WRC golfs vēl pamanījās paņemt kupenu, tomēr jāatzīst, ka varen labi ir tas, ka šajā rallijā visi starpgadījumi bija saistīti tikai un vienīgi ar leģendāro WRC golfu.

Ziema iesākusies labi, būsim uz strīpas arī Sarmā :) Rezultāti šeit.

Video:

Minirallijs Latvija 2018 (03.11.2018)

Svētdiena, decembris 9th, 2018

Īstā rallija sezona jau bija noslēgusies, Aldis atkal netika uz šo posmu, citu darīšanu dēļ, bet domāju – pēdējās divās gonkās esam izstājušies tehnisku problēmu dēļ (minirallijā Karosta vēl pirms starta pārtrūka zobsiksna un rallijā Liepāja izbeidzās ūdens sūknis), vajadzētu sezonu tomēr noslēgt savādāk. Piedāvāju savam rezerves stūrmanim Kristam šādu iespēju – izbraukt pa Biķerniekiem, kas faktiski tepat pie mājas, viņš piekrita un aiziet!

Šim rallijam bija viena īpaša odziņa – viens posms būs regularitātes sacensības jeb braukšana pēc organizatora iedotā vidējā ātruma. Uzvar tas, kurš nobrauc vistuvāk ideālajam laikam. Ja kavē vai apsteidz, tad dod sodu par katru sekundi. Par laimi organizatora iedotais vidējais ātrums bija 60 km/h jeb no matemātiskā viedokļa – visvieglākais kas var būt. Tagad galvenais nesačakarēt to un kaut kur nesašūties. Pirms rallija izmēģinājām vienu vakaru kā tas viss notiek – ar tagad pieejamajiem modernajiem palīgiem – jeb appiem. Rabbit Rally izrādījās ļoti labs variants un patestējot to arī nolemjam ar to braukt.

Skaidrs, ka regularitātē varēs tikai kaut ko zaudēt un ka galvenais ir nesavārīt ziepes.

Mašīna pēc Liepājas bija gatava – ūdens sūknim tiešām bija nomaukušās (jeb atdalījušās) lāpstiņas no ass, kas viņas griež. Ar presi uzpresējām atpakaļ un piemetinājām – nekur vaira viņas neliksies. Vēl pēdējā pēcpusdienā pirms gonkas konstatētā nobrukusī lambda zonde tika veiksmīgi un ātri nomainīta un bijām gatavi startam.

Tā kā braukšana visa būs pa asfaltu, brauksim ar jau pārbaudītajām Yokohama Advan Neova riepām un pieteicāmies Historic Open klasē, kurā var startēt, ja mašīnai ir vismaz 20 gadu.

Kopā bijām klasē 7 dalībnieki un bijām gatavi cīņai.

Pierakstam trasi – kopā 3 dažādi dopi katrs pa divām reizēm. Raganas katls (faktiski bez roteriem), un divi garāki posmi katrs pa 3 km ar elkoni, kartinga trasi un elementiem no rallijkrosa taisnes un pāris līkumiem. Savā ziņā trase līdzīga rīgas ziemas kausam, tikai bik garāka un, protams, bez sniega.

Jāatzīmē, ka visu dopu starts bija izvietots faktiski vienā vietā. Katls iet pa labi, pārējie dopi pa kreisi. Viens no dopiem pa kreisi iet vienā virzienā, otrs otrā un finišs atkal ir vienā vietā. Ļoti kompakti, interesanti un aizraujoši.

Starts. Pirmajā dopā braucam vēl pa slapju laiku un viss vairāk vai mazāk izdodas. Šaurajā atpakaļejošajā ienācu pa lēnu un beidzot ir iespēja raut ručņiku, taču knapi apgriezāmies. Nākamreiz jābrauc ātrāk. Elkonī forši uzfrēzējam un priecājamies par skaisto laiku :) )

Otrais dops – raganas katls. Jau stipri ātrāks un kaut kā nevarēju iebraukties – un jau dops galā. Sapratu, ka slīd mazāk nekā sākotnēji domāts un otro reizi brauksim ātrāk.

Serviss – viss ir ok un nekas nav jādara. Pēc otrā dopa esam Historic klases nelielā dažu sekunžu vadībā. Kristam nobrūk telefons un visa shēma ar regularitāti sāk lēnām uzņemt panikas apgriezienus. SIM kartes izņemšana un pāris triki liek telefonam un arī mums atdzīvoties un varam braukt uz 3 dopu.

Elkonī atkal uzplacinam :) ) un visādi citādi izbaudam trasi. Tagad jābrauc uz Ādažu pusi uz regularitāti. Finišā jūtu, ka kaut kas klaudz – piestājam, pārbaudu ratus – visi atskrūvējušies – nu tā, ka ļoti atskrūvējušies – it sevišķi priekšējais kreisais. Aij-aij-aij – labi ka tā. Pievelku un braucam. Uz startu paspējam, tomēr ņemot vērā satiksmi un riepu skrūvēšanu – bez liekām minūtēm, kā būtu bijis komfortablāk. Starta laiks ir jāaprēķina pašam un jāstājās uz starta pašam – bez tiesnešu uzaicinājuma. Nav īsti skaidrs, vai jāvelk ķiveres vai nav – tāpēc drošības pēc uzvelkam un esam gatavi startam.

Braucam labi un tīri. Ir arī apsolītā distances kontrole, kurā atzīmējamies un braucam tālāk. Redzu, ka nāk ass atpakaļejošs līkums – tieši nodomāju – ja aiz viņa būs laika ņemšanas vieta, tad mēs kavēsim jo ar 60 km/h to līkumu nav iespējams izņemt. Drusku pirms līkuma iedzenu, tomēr pārāk maz. Iegriežam līkumā, un, protams, tur stāv tiesnesis. Laikam jau kādas 2-3 sekundes tur zaudējām. Pēc tam braucam tālāk- pretī nāk džeks ar laivu :) )) nu – ar kājām nāk un velk laivu uz piekabes. Braucam tālāk un arī redzam otru tiesnesi – šoriez ja nu ne laikā, tad vienā sekundē noteikti iebraucām.

Rezultātā tā arī bija. Kopā zaudējām 4 sekundes no ideālā laika. Es domāju, pirmajā 3 sekundes un otrajā 1. Pašā startā man likās, ka mums pulksteņi pa vienu sekundi atšķirās no oficiālā laika, bet sapratu arī, ka ja sākšu to vienu sekundi rēķināt līdzi, tad točna kaut ko nočakarēšu. Rezultātā pareizi vien izdarīju. Labākais laiks klasē bija 3 sekundes un mēs atpalikām tikai vienu. Baigi ok. Protams, mēs to nezinājām un regularitātes finišā, atšķirībā no normāla dopa, laiku nerāda. Uzzinājām to, kā ir gājis vien pēc visa rallija finiša. Katrā ziņā intriga tika saglabāta.

Braucam atpakaļ uz Biķerniekiem. Nobraucam Biķernieku dopu, kas iet pretēji ss1/3 un atkal serviss. Pēc pieciem dopiem joprojām esam vadībā (regularitātes rezultātu vēl nav).

Serviss un pēdējie divi dopi – baigā cerība, ka mašīna izturēs un ka gultņi neizcepsies. Raganas katls otro reizi – jau labāk un pēc tam uzreiz arī pēdējais ‘garais’ dops – tas pats kas SS5. Nobraucam skaisti ar baudu un ručņika raustīšanu bez mitas :) )))

Rezultātā esam pirmajā vietā Historic Open grupā par 23 sekundēm apsteidzot otro vietu. Skaists sezonas noslēgums. Paldies organizatoram par kompakto un tajā pašā laikā interesanto gonku.

Vai vajadzēja regularitāi? Grūti pateikt. Mums šoreiz tā neko nonospēlēja un vietu neizšķira. Bet ja tā būtu noteikti būtu citas sajūtas. Vismaz bija iespēja izbraukt kaut kur ārpus Biķerniekiem. Regularitāti pēdējo reizi braucu mūsu ar Aldi pirmajā kopīgajā rallijā – tālajā 2004. gadā – rallijā Milzis Cēsu apkaimē. Tad jau… oij oij oij – 14 gadi atpakaļ :)

Video šeit:

Pilni rezultāti šeit.


—-
Pēc Minirallija Latvija bija Rallija Komisijas sēdē, kurā skatīja jautājumu par Rallija Historic klases kopvērtējuma punktiem. Lai ieskicētu, par ko ir raidījums, šeit neliels ieskats: Historic klasei pēc gada nolikuma bija paredzēts pēdējais – ceturtais posms rallijā Saldus. Šo ralliju atcēla un radās iespēja pēdējo posmu aizvadīt rallijā Liepāja. Visi Historic dalībnieki nobalsoja par (galu galā) lai šāds posms notiktu. Bija neskaidrība par to, vai mums būs lielie punkti (25+3 par uzvaru) vai tomēr parastie – kā visu sezonu (15+2). Tā kā man bija iespēja šo jautājumu pirms rallija uzdot rallija komisijas sēdē 19.09 kurā arī lēma par to vai Historicam būs braukt Liepājā vai nē, tad es to arī izdarīju, uz ko saņēmu atbildi no komisijas vadītāja, ka būs mazie punkti. Pirms rallija ātri parēķinot sapratām, ka neviens no tiem, kas ir atbraukuši uz Liepāju, mūs vairs neapdraud un pirmo vietu atņemt nevar. Domājām – izbaudīsim skaistu ralliju, brauksim savā tempā, taču nekas nav jāpierāda. Diemžēl, kā rakstīju iepriekš, pirmajā ātrumposmā sāka karst motors un kaut kā nomokot līdz galam un zaudējot 13 minūtes, pieņēmām lēmumu izstāties, lai saudzētu dzinēju.

Pēc rallija RK sēdē tomēr tika pieņemts lēmums Historic ieskaitei piešķirt lielos punktus, kas mūs atmeta uz otro vietu.

Tāda nu ir dzīve un lai arī mēs cīnījāmies par savu taisnību līdz pēdējam, tas neko nemainīja.

Ko nākamgad brauksim, vēl nezinām, bet Historic pirmo (Alūksne) un pēdējo posmu (Saldus) noteikti brauksim. Domāju, ka vēl kādus minirallijus arī pabrauksim.

Tiekamies Alūksnē jau janvārī!

Rally Liepāja 2018 (14.10.2018)

Sestdiena, oktobris 20th, 2018

Nepadarīta darba sajūta un rūgtums par visādi citādi lieliskās sezonas pašu izskaņu.

Pēc minirallijā Karosta plīsušās zobsiksnas – visi dzinēja darbi bija pabeigti – samainīti visi ieplūdes vārsti, zobsiksnas skriemeļi, protams, pati zobsiksna – šoreiz oriģinālā no Audi centra un šādi tādi citi sīkumi. Dzinējs saregulēts un bijām gatavi un noskaņojušies uz cīņu.

Tā kā brāļi Velmes šajā vīkendā slīpē Sanmarino ceļus Rally Legeds, tad mums šajā rallijā bija tikai viens mērķis – nekļūdīties un skaisti uzvarēt.

Nenotikušā rallijsprinta Saldus dēļ, mēs lūdzām lai Historic Sport ieskaites dalībniekiem ļauj pēdējo sezonas posmu aizvadīt Liepājas ERČ posmā. Mūs uzklausīja un lai arī nevarēja nodrošināt braukšanu visiem pa priekšu – kā nekā Eiropas Čempionāts, vismaz dabūjām braukt.

4 dopi. Vecpils, Paplaka, Podnieki un Powerstage – Tebra plus Vecpils. Kopā 70 km.

Atbraucām uz Liepāju jau piektdien vakarā un mums uzreiz pirmajā vakarā jau uzradās jauns mehāniķis, kurš teica, ka visu, ko vajag izdarīs, lai tikai uzcienā ar kādu sardīni. No rīta, protams, pazuda un neko neizdarīja :D

Pierakstot trasi – Vecpils kā jau Vecpils likās gana sarežģīta, ātra un interesanta. Tebras sākums arī viltīgs, pie tam laika trūkuma dēļ nepaspējām sākuma daļu nemaz pārbaudīt. Podnieki – man riktīgi patika – foršs dops. Nu un tad ir Paplaka – sākums karjerā – laikam domāts kā šovs skatītājiem, jo no braukšanas baudas tur maz lai neteiktu, ka sūds. Bet nekas. Drīz lauzieni beidzas un sākās normāls dops, kas ir ļoti foršs un pat uz beigām baudāms.

Starp citu paplakas beigas mēs esam braukuši 2015. gadā.

Sestdien ir trases pieraksts un vakarā pat paspējam iziet tehnisko komisiju un gps pārbaudi, lai svētdien no rīta nav tik agri jāceļas.

Svētdienas rīts iesākās ar iegūtām 9 lietotām grunts riepām un smaidu pār visu ģīmi. Paldies Michelin onkuļiem un Kārlim Roziņam par ieteikumu.

Aizbraucam uz startu, kas ir no Priekules regroup zonas. Turpat netālu starts. SS9 (mūsu pirmais dops) starts ir pārcēlies pa kādām 20 minūtēm dēļ SS8 Ukraiņu ekipāžas, kas pašā finišā ir iestādījusi kokā un kā dēļ SS8 tika apturēts.

Starts. To karjeru kaut kā nomokam – katrā bedrē liekas, ka paliksim. Sen nebija braukts pa beigām. Tiklīdz tiekam uz normāla ceļa – jau viss ir ok.

Pienāk liktentīgā garā taisne, kurā ieliekam piektajā robā un jau pēc pārsimt metriem sāk mest tosolu uz loga. Skatos ka temperatūra momentā kāpj un ‘zaškaļivajet’ un uzreiz nometām mašīnu mierā pļavā.

Viss.

Padzesējot motoru vēl kaut kā noripinam līdz finišam – benzīna taupīšanas :) režīmā. Pēc dopa finiša apstājamies un pēc sarunas ar Kristapu saprotam, ka neko tur izdarīt 30 min servisā nevarēsim pat ja tiksim līdz Liepājai, kas ir ap 30 km. ‘Metam dvieli iekšā’ un mums rallijs ir beidzies.

Par laimi sezonas kopvērtējumā tas mums neko nemaina – esam godam izcīnījuši pirmo vietu. Paldies visiem atbalstītājiem un komandai: Almai, Kristapam Dzīvītim, SIA Wateriga, Motors & Sports, Zeiss Vision Centre, Jānim Ročānam, kā arī visiem faniem, kas mūs visas sezonas gaitā atbalstīja trases malā. Un īpaši Albertam Baltvilkam un Lienei Dzīvītei.

Rally Liepāja rezultāti šeit

Video:

Minirallijs Saldus 2018 (21.07.2018)

Ceturtdiena, jūlijs 26th, 2018

Nu tad tā. Aldis uz šo miniralliju netika, tāpēc uzaicināju savu “rezerves” stūrmani Kristu, ja viņu tā var nosaukt :) Pēc minirallija Karosta 2017, viņam arī āķis bija lūpā un ilgi nebija jāpierunā pamēģināt pa granti!

Sagatavošanās bija pavisam neliela un aprobežojās ar īsās stūres reikas uzlikšanu kvatrai. Plus tika šādi tādi sīkumi sakopti pēc Līvu autosprinta kausa. Ar Kristu nekādus treniņus, protams, ka neizbraucām – viss treniņš aprobežojās ar Rally Estonia skatīšanos un on-boardiem no Karostas :) Karoč – kā ir tā ir un maucam!!

Aizbraucam uz Brocēniem, kur mums atkal ir sarunātas foršās naktsmājas (paldies Almai un Evitai:)) uzlīmējam uz abiem labajiem logiem caurspīdīgo aizsargplēvi (jo pēc Talsu kūleņa ir abas labās puses durvis ar stikliem nomainītas – bye bye fortačka!!). Sekoju plēves pārdevēja norādījumiem par ziepjūdeni un nazīti – iznāk diezgan viduvēji. Paliek ziepju burbuļi zem plēves – laikam bik pārdozējām. Tā arī līdz rītam neizžuva – palika tikai sliktāk. Nekas, gan jau parullēs logu šurpu, turpu un iedos kārtīgu putekļu devu – tam vajadzētu palīdzēt :D Pasteidzoties notikumiem pa priekšu – jā, laikam būs jālīmē viss pa jaunu :) )

Rīts sākas jau 6:00 kā jau rallijā, kafija un braucam uz dokumentu izņemšanu. Salīmējam uzlīmes un ejam uz tehnisko komisiju. Viens no tehniskajiem komisāriem – tāds pavecāks onkulis.. nu kā lai to maigāk pasaka – laikam ļoti to lietu ņēma pie sirds :) ) mums bagāžniekā mantas stāv, ko vedīsim uz servisa parku – viņš tur sāk rakāties un mētāt “moņķerovku” sakot, ka viņa tak nav pieskrūvēta – es saku, ka mēs vēl uz servisa parku brauksim un visu pārkrāmēsim, kā to daram vienmēr – viņam likās svarīgāk nolamāties un bez maz uzmest lūpu, kā mēs tā atļaujamies braukt pie viņa uz teh komisiju ar nepieskrūvētu ratatslēgu. Nu ļoti neprofesionāli. Bet nekas, lai jau čalim tiek. Tehnisko izgājām un viss bija čotka.

Kad tehniskā izieta, braucam ar abām mašīnām – subāru – iepazīšanās/servisa mašīnu un kvatru uz 45 minūšu tālo pirmo iepazīšanās dopu, kuram galā ir servisa parks. Iepazīstamies ar trešo dopu, kas ir daļa no Saldus rallijsprinta 2017 dopa – ļoti foršs. Drīz pēc starta tur ir atpakaļejošs L6 ar sekojošām skaistām līkumu kaskādēm – pa K4+ tad atkal Labais un kreisais utt – viss drošs un skaisti pārredzams skatītājiem. No turienes arī daudz bilžu un pa kādam video. Iepazīties atļauts tikai vienu reizi, un mēs steni rakstam pa jaunu – orga iedoto steni, ko rakstīja Kārlis Nebars, neizmantojam. Uzrakstam SS3, iebraucam servisparkā, izklājam paklāju, atstājam kvatru un braucam tālāk rakstīt SS1 un SS2. Dopi ļoti interesanti ar es pat teiktu sakarīgiem roteriem (lai nu cik sakarīgi var būt roteri), daudzi ir no diviem riepu krāvumiem, nevis 3, kas ir stipri vieglāk un ātrāk izbraucami. VIsu sarakstām un braucam atpakaļ uz servisa parku. Ir arī viltīgas, nepārredzamas vietas, kur vajadzīga laba sadarbība ar stūrmani, taču tajā pašā laikā nekā bīstama. Vienkārši super kofigurācija.

Servisa parkā notīram logus, piegriežam ratus un veicam citus sīkus sagatavošanās darbus, tajā skaitā sakārtojam bagāžnieku :D Un tad braucam uz starta estakādi, kas ir Saldū. Ietūcamies pirmsstarta zonas burzmā, atdodam iepazīšanās kontrolkarti un gaidam startu. Ja Historicā mūs laiž pārējiem rallistiem pa priekšu ar pirmajiem numuriem, tad Minirallijā viss ir otrādi – mēs OPEN grupas dalībnieki ar dugām (drošības karkasiem) braucam visiem no pakaļas. Līdz ar ko mums arī ir cienījams starta numurs – 69. Woohooo! Starta procedūra ļoti grandioza – podums ar visādiem pšss pšss pūtējiem, mūziku, dejotājām un citiem pribambasiem! Noteikti nepateiksi, ka Minirallijs. Nu vēl jau nianse, ka pa nulli braucs pats Saldus novada domes priekšsēdētājs – tas jau arī visam piedod zināmu odziņu. Katrā ziņā Gatis un viņa komanda darbu paveikuši uz ūsiņu – ticu, ka blakus minrallijam un Rallijsprintam, šeit drīz būs arī Lielais rallijs un pat iespējams, Lietuvas čempionāta posms, jo viņiem ir izveidojusies laba sadarbība ar Lietuviešiem. Es tikai par – savādāk no lielajiem Rallijiem mums vasarā ir palicis tikai Rally Talsi nu un tad vēl pa granti ir ERC Liepājā rudenī. Un viss. Ok ok, aizrunājos.

Pārbraucam starta estakādi un dodamies uz pirmo dopu. Neliels satraukums ir, jūtu, ka Kristam arī – taču tas tikai pieder pie lietas. Pirmais dops sākas un pašā pirmajā līkumā L4 iegriežu stūri un knapi atgriezu atpakaļ – baigi stipri jāgriež ar jauno, īso reiku. Taču nekas, pieradu, ka nevajag nemaz tā raustīt un viss sanāk pat labāk. Šeit arī ir forša līkumu kaskāde vidū K2 un L2, kam seko Roteris aiz nepārredzama tramplīna – nais!! Nobraucam labi, bez liekiem fušieriem un tālāk uz SS2.

Otrais dops ir praktiski uzreiz aiz pirmā dopa – tikai pāris km uz priekšu pa to pašu ceļu. Piebraucam, apskatos, ka rezultātos esam pagaidām trešie, un, kā vēlāk izrādīsies, galveno konkurentu Voveru, kas mums brauc pa priekšu, esam nedaudz apdzinuši. Starts – braucam, roteros īsti vēl nesaprotu, kur jādzēšās un ir dažās vietās pa agru. Vienā roterī braucot iekšā ārmalā un dodot pilnu gāzi, kā tas būtu jādara – mašīnu drusku sanes un ļoti labi, ka ir īsā reika – uzreiz nokoriģēju un gāzi nemaz neatlaidu – ar parasto reiku neizstūrētu un būtu bik gāze jāatlaiž. Vot kā – jau pirmais ieguvums. Vispār visi torseni + īsā reika ir ļoti laba kombinācija un mašīna ļoti smuki vadās un klausa. Arī SS2 esam trešie – apsteidzot Voveru un uzreiz aiz abām evolūcijām – Hermaņa un Sarmas. Voveru gan apsteidzām par nedaudz vairāk kā vienu sekundi. Kopvērtējumā esam priekšā par 2.92 sekundēm. Būs sīva cīņa.

SS3 Atpakaļejošajā līkumā kaut ko nočakarēju, taču tas nemazināja prieku, kā izfrēzēt tos skaistos līkumus, kas viņam seko :) ) tas torsens tiešām ir jēēē. Šeit ir tas viens roteris, kura nebija – sadzēšamies, un redzam, ka tur ir tikai apstājies viens no dalībniekiem – laikam saplīsis un no rotera ir palikusi pāri tikai viena riepa, nu neko darīt. Rezultātā dopā ir 4. vieta – Vovers mūs apsteidzis par 1.81 sekundi! Kopvērtējumā esam vairs tikai 1.11 sekundes priekšā.

Tagad serviss. Aizbraucam – mašīnu apskatam, notīram logus un pa lielam neko vairāk nedaram. Viss ir ok. Novācam servisa parku, jo šis ir arī vienīgais serviss, lai Alma var aizbraukt subāru uz 45 min attālumā esošo Saldu (un lai mums pēc tam nav pēc finiša jābrauc vēlreiz pakaļ). Serviss ir 1h10 min un pa to laiku varam atpūsties un uzēst kādu banānu ar šokolādi.

SS4 ir tas pats, kas SS3. Starts. Šoreiz atpakaļejošais izdodās ču ču labāk un atkal izpriecājamies par skaistajiem tam sekojošajiem līkumiem. Vienā no roteriem dzēšoties nošļūk kāja no bremžu pedāļa un gandrīz sanāca jautrība. Nākamais roteris, kas bija izjaukts SS3, bija salikts otrādi – jeb no patiesībā bija no labās nevis, kā pierakstīts – no kreisās. SS4 esam tikai piektajā vietā no Vovera atpaliekot 0.38 sekundes. Tas nozīmē, ka mūsu pārsvars ir sarucis līdz 0.73 sekundēm!!! Vot cīņa!

SS5 ir tas pats SS1. Esam noskaņoti kaujinieciski un 3 vietu tāpat neatdosim :) Izbraucam bez kasjakiem – smuki un rezultāts arī labs – par 2.39 esam Voveru apsteiguši. Kopvērtējumā jau palielinājām pārsvaru līdz 3.02 sekundēm. Vajadzētu pietiekt, pie nosacījuma ja nesastrādājam sūdus. Nedaudz uzsprakšķēja saruniekārta dopa sākumā.

SS6 ir tas pats SS2. Nu tad pēdējais dops!! Arī nobraucam skaisti bez kļūdām un esam finišā.

Visumā ļoti skaists rallijs – gan dopi forši, gan noorganizēts forši – bauda braukt. Noteikti brauksim vēl minirallijus, jo lai arī ātrumi ir mazāki, tāpat visa diena piepildīta un viss operatīvi arī notiek. Vienīgi jaudas pietrūkst, lai izceltu no roteriem – bet nu neko darīt :) )) Braucot uz Saldu refrešoju 4rati rezultātu lapu kādas 69 reizes, jo kaut kas bija uzkāries un rezultāti bija iesprūduši – gribējās tak zināt esam vai neesam to 3. vietu nosargājuši. 15 minūtes agonijas un rezultātā esam dopā apsteiguši Voveru, kam kā izrādījās uzvārījās motors, par 3.5 sekundēm, kopvērtējumā nosargājot 3 vietu par 6.62 sekundēm :) ) Tas šķidrums, kas video redzams, visdrīzāk ir Vovera tosols. Atdzesējot motoru viņi līdz finišam tika, ļoti jācer, ka motoram nav paliekoši zaudējumi :/ Katrā ziņa – paldies viņiem par cīņu – šoreiz viņs stūrmaņa krēslā sēdināja savu sievu – domāju viņai arī patika cīņa.

Rezultātā absolūtajā ieskaitē esam 8. vietā no 73 dalībniekiem un ātrākā ekipāža, kas brauca bez turbīnas. Forši :) Pilni rezultāti šeit. Tiekamies Karostā Liepājā 01.09.2018.

Video:

Līvu autosprinta kauss 2018 (07.07.2018)

Ceturtdiena, jūlijs 12th, 2018

Pēc Talsu kūleņa bijām domājuši mašīnu sūtīt uz rehabilitāciju pataisnot bleķus, bet sarēķinājām, ka to īsti neļauj gan laiks gan budžets un nolēmām tikai sakopt pašu minimumu – abas labās durvis, priekšējo stiklu, kam arī bija jāsametina ‘sēža’, spoguļus.

Tāpat tika noņemta kārba lai saprastu kas ir noticis ar sajūgu. Par laimi pats disks bija vesels bija sabiris tikai gultnis, kas ir daudz lētāka un vieglāk sakopjama štelle. Pie apgreidiem – ielikām aizmugurējā reduktorā arī vienu dienu pirms Talsiem iehavoto torsenu. Pasteidzoties notikumiem pa priekšu – ir bomba!!!

Ar organizatoru bijām vienojušies, ka brauksim arī pa nulli jeb drošības mašīnu un atklāsim trasi. Paņēmām līdzi arī gruntenes, lai jautrāk :)

Iepazināmies ar trasi – kārļu dopa starts pretējā virzienā plus vēl daži viņķeļi ap siltumnīcām pa asfaltu. Jāsaka godīgi – trase viltīga un lai arī ir daudz roteru kļūdas nepiedod.

Pirmais brauciens pa nulli – baigi grūti gāja, lāgā nevarēju neko saprast kur slīd, kur neslīd. Pa robiem arī nemācēju saslēgt. Samainu riepas uz parastajām – pirmoreiz izmēģinājām paštaisīto elektrisko ratatslēgu – makitas urbim piepirkām pareizo stiprinājumu un garo 17 mucu – ideāli!!! Kāpēc mēs to ātrāk neiedomājāmies :) )

Pirmais brauciens ieskaitē – vēl vairāk neko nevarēju saprast – slīd nejēgā roteri uzbrūk (kā izrādījās divus aizķēru) karoč viss ir slikti. Sapratu ka riepas uzvedās tik ļoti savādāk, ka gruntenes atpakaļ vairs nevilkšu lai pa nulli braucot pierastu kā tad būs ieskaitē.

Otrais brauciens pa nulli jau ar parastajām riepām – jau daudz labāk un brīvāk jūtos. Otrais brauciens ieskaitē jau sanāca tīri labi un pat uzstādīju sesto laiku open klasē no 19 dalībniekiem.

Trešais un pēdējais brauciens pa nulli viss jau labāk tik pa vienu roteri trāpīju. Pēdējā braucienā jau ieskaitē viss izdevās no sirds, ‘zirga’ līkumā iekrāmēju kā Latvala un likās jau ka nesaies, bet sagāja. Vēlāk gan izrādījās, ka mucu aizķēru un par to arī 10 sek sods. Nekas – rezultāts viss atstāts roteros, taču prieku par dienu nemazināja. Vēl plastmasas aizsargus noplēsu no apakšas. Prieks, ka skāde nav lielāka.

Jaunais torsens ļauj darīt vēl vairāk un braukt vēl drošāk. Krāmē līkumā un tici, ka arī izbrauksi kā gribēji. Iepriekš tā nebija. Ja ar centrālo un priekšējo torsenu kā Talsos bija baigi ok stūrēt, tomēr mašīna bija tāda ļurīgāka, tad tagad vismaz likās, ka līkuma izejās turās un vadās stipri labāk. Tajā skaitā asos līkumos, kas šeit bija pārsvarā.

Gribējās lai roteri ir tikai no divām mucām – tie slāpē ātrumu labi un ir droši, tomēr ir interesantāk izbraucami un nav tik lēni kā roterni no 3 mucām. Ja vien ir iespēja būtu labi ja organizatori izmantotu šādas.

Galu galā – sacensību formāts ideāls, liela daļa pa granti, ar odziņām un viltīgiem momentiem, nepārredzamiem roteriem, kas prasa maksimālu koncentrēšanos un uzmanību!! Noteikti brauktu vēl šādu pasākumu – lieliski pavadīta sestdiena. Paldies!!

4WD Open klasē 13. Vieta no 19 dalībniekiem. Pilns rezultātu apskats šeit. Braucām ar divām Wintera vienu Tigar un vienu laikam Starway riepām. Tigar un Wintera ražotas Dienvidslāvijā. Ja godīgi, ilgi domāju, kur es viņas vispār esmu dabūjis, taču tā arī neizdomāju – garāžā atradās :)

Nākamā gonka – miniralljs Saldus. Vajag labākas riepas un īso reiku.

Video te:

Rally Talsi 2018 (19.05.2018)

Ceturtdiena, jūlijs 12th, 2018

Jau kopš Sarmas beigām bija plāns uzlikt jauno kārbu un reduktoru ar visām no tā izrietošajām sekām. 6-ātrumu kārba jau bija nopirkta, kurai standartā jau nāk starpasnieks torsens (var raut ručņiku), vēl viens Audi V8 torsens jau bija iepirkts ziemā – to liksim kārbā priekšējā asī. Aizmuguri pagaidām atstājām “vaļā” ar domu, ka tiklīdz dabūsim vēl vienu torsenu – nebūs vismaz kārba jājauc ārā – uzreiz varēs ielikt. Jāsaka, ka tajā pašā dienā, kad jau izbraucām uz Talsiem es to torsenu arī dabūju (paldies Ivaram Velmem par info). Bet nu ieliksim jau pēc rallija. Darbs tika ieguldīts liels, kārbā salikti jauni sporta (1 un 2) un parastie (3, 4, 5, 6) sinhriņi, salabotas muftas cik nu tas ir iespējams un pārbūvēts viss vajadzīgais, lai ieliktu priekšā torsenu, sajūga gultnis bija vesela epopeja. Tāpat jauns sajūgs, priekšējās pusasis sagarinātas pēc vajadzības, jauni pusasu gali, jo vecie bija galīgi beigti, jauni kronšteini, kulise pilnīgi jāpārtaisa, protams arī aizmugurējam reduktoram kronšteini. Katrā ziņā tā arī tie divi mēne$$$$i pagāja. Šogad brauksim pa granti ar 15″ riepām. Dabūjām lietotus Michelin no Anda Neikšāna krājumiem.

Pats rallijs. Aizbraucām ceturtdien vakarā – pabraukājām “ap māju” lai saprastu, kā tad īsti vadās jaunā kārba un jāsaka – ka pirmās emocijas ir labas. Brauc tur, kur gribi, stūrējās kā vajag un ir krietni labāk, kā ar cieto starpasnieku. Vācās savādāk – nedaudz kā ķīsēlis un jāstūrē krietni vairāk, bet nu pie tā jāpierod. Vēlāk rallijā sapratām, ka vajag īso reiku – ar šo ir BAIGI jāstūrē. Ja ar cieto starpasnieku vēl varēja pabraukt, tad ar šo – ļoti grūti.

Es pirms rallijs vēl bija sācies un ātrumposmi publicēti, jau biju uzminējis, kur precīzi ies katrs dops un biju kartē atradis pēc pagājušā gada un pēc publicētās maršruta kartes. Reizēm aiz nepacietības tā daru (minu pats priekš sevis, kur tie dopi ies) un pirmo reizi arī biju 100% trāpijis. Ok, nu bija jau arī diezgan viegli. Mordanga un Pastende atkārtojās no pagājušā gada, Strazde arī tikai ar saīsinātu sākumu un beigām- praktiski līdz ar strazdes tramplīnu. Pagājušogad Strazdes dops bija kā Historic SS2 – kur mēs iebraucām izcirtumā un visu ralliju praktiski arī norakām, tad šogad šis sarežģītais ātrumposms būs kā PowerStage par kuru dod papildus kopvērtējuma punktus. Vēl jo atbildīgāk un esam noskaņoti šoreiz tur nekļūdīties.

Kopš pagājušā gada Talsiem un faktiski kopš Alūksnes rallija mums stenogrammā ir ieviests jauns elements “Bremzēt”. Un kā pierādīja Sarma, tad šis “sīkumiņš” man un laikam jau arī Aldim stipri atvieglo dzīvi. Ja ar nāc ar pilnu un dzirdi bremzēt, tad arī bremzē un pārējais pēc tam.

Stenogrammu pierakstam raiti. Nekādu baigo pārsteigumu nav – Pastendes tramplīns tikai uzbērts lielāks un arī Strazdes tramplīni (nevis tas slavenais, kas šogad un arī pagājušogad iet pret klasisko spalvu), bet tieši pirms uzejot uz ceļa, kur būs šis klasiskais tramplīns – ir divi pēc kārtas sekojoši tramplīni, kuri arī uzbērti drusku – tā teikt, lai vairāk met. Šie abi bija ok un vēlviens Mundigciemā bija labs lēciens – ar foršu nosēdienu, bet nu Pastendē uzbērts pa daudz. Nosēdiena tur nav un faktiski tu lido vienkārši pret zemi. Pagājušogad bija labāk.

Mundigciema dops mums bija jauns – to nekad nebijām braukuši. Sākums pa rakumiem, pēc tam karjers, kur iznāk smukas bildes :) pēc tam asfalts (labi, ka bija roteri, jo faktiski pilnīgi taisns) un tad beigas, kur jau uziet atpakaļ uz grants bija kārtīgs pārbaudījums un tiešām baudāms – ātri, sarežģīti līkumi, kur vajadzīga precīza stenogramma un teicama sadarbība ar stūrmani. Šaurs, ciets – vārdsakot ļoti labs.

Piektdienas vakarā ir tikai starta estakāde – rallijs sekojot tendencēm ir drusku saīsināts (mums ap 80 dopkilometriem 9 ātrumposmos). Man ļoti patika, ka ik pēc diviem ātrumposmiem ir serviss un pauze. Braucot ar 34 gadus vecu auto – tam ir nozīme un faktiski tas nozīmē vairāk finišus un drošāku braukšanu, jo zini, ka ja kas gadīsies varēsi sataisīt.

Sestdien starts jau 8:30. Braucam ar numuru H4. H1 Velmes, H2 Gatis Panavs/Ainārs Kalniņš ar Mitsubishi Evo 4, H3 Artūrts Batraks tā arī uz starta neizgāja un H4 – mēs. Lijis nav sen un putekļu būs jūra. To arī gaidam. Aizbraucam uz pirmo dopu un starts. Mordanga kā jau Mordanga – forša, ātra. Beigas šauras un daži līkumi labi, ka tā ir pierakstīti, jo šaurajā jau pierakstot liekas, tie līkumi lēzenāki, nekā ir patiesībā. Ja nemaldos 3 līkumi par kuriem šaubījos, vai tiešām tie ir tik asi – labi, ka tā arī pierakstīju. Pēc pirmā dopa esam trešajā vietā no Velmes un Panava atpaliekam ap 20 sekundēm un tuvākajam sekotājam Gintaram Ozoliņam esam priekšā 10 sekundes. Kā vēlāk izrādīsies tieši ar Gintaru paspēsim paspēkoties visvairāk – cīņa pat būs visasākā visā Historic ieskaitē.

Otrais dops Pastende ar lielo tramplīnu. Tramplīnā uzlecām tāāāāāā kā paši nemaz negribējām un kā vēlāk izrādījās šeit arī salauzām sajūgu. To gan uzreiz nemanījām un braucām nelielā šokā tālāk. Nu nevar ar standarta amīšiem, statnēm un atbalstiem tā lēkt. Sitiens bija tāds, ka gopro pat skaņa aizsitās. Otrajā dopā esam nepilnas 20 sekundes līdz līderiem un atkal 10 sekundes priekšā Gintaram Ozoliņam. Kopējais pārsvars jau 20 sekundes.

Pēc tam serviss, kurā vienkārši atpūšamies un nekas nav jādara. Pēc tam vēlreiz – SS3 – Mordanga – nobraucam tīri bez starpgadījumiem. Šoreiz gan mēs, gan Gintars ir nobraucis krietni ātrāk taču viņš ir nobraucis jau tikai 1 sekundi aiz mums. Kopējais pārsvars – 21 sekunde. Taču braucot uz SS4 Pastendi vēlreiz – pie paša ātrumposma, jūtu, ka nevaru robus saslēgt. Saprotu, ka tas ir sajūgs. Par laimi Kristaps tur pat gāja garām un varēja mani “nointervēt” jo neko labot jau nedrīkst. Nu neko tādu pašu arī brauksim tālāk un mēģināsim tikt sākumā līdz servisam. Startējam ar starteri (pazaudējām 2-3 sekundes droši) un pēc tam liekam kā ar vecu autobusu vai Moskviču – nu ar starpgāzītēm :) ) Uz augšu jau slēgties viegli, bet dzēšoties gan – doma piezogās būs otrais robs vai grāvis :) Kaut kā Pastendi nomokam un braucam uz servisu.

Kristaps saka, ka norautas sajūgam šlices un ka tur mēs neko tagad neizdarīsim – jābrauc kā ir. Pamēģinam atgaisot – nekāda gaisa sistēmā nav – tur viss ok. Šķidrums arī labs. Neko darīt. Cīnīsimies ar tādu pašu. Kad jau ir ātrums (3 vai 4.) tad viss notiek brīvi. Grūtāk ir kad jādzēšās uz mazu ātrumu un jāslēdz mazie robi. Protams baida pilsēta ar saviem lauzieniem. SS4 zaudējam Ozoliņam 5 sekundes un kopējais pārsvars ir sarucis līdz nedaudz vairāk kā 15 sekundēm.

Mundigciems. Startu nobraucam pārāk saudzīgi (bedres un akmeņi) un pēc tam pabraucam brīvāk. Roteros kaut ko nevarēju saprast kā braukt un vai varēs sadzēsties, karoč sākums kaut kāds nekāds. Pēc tam jau ieskrējāmies tīri ok. Laiki mums faktiski bija vienādi – vinnējām vien 0.05 sekundes (!). Kopējais pārsvars joprojām 15 sekundes. Pilsēta – startā tas aplītis vienkārši čau un nesprotams. Mokam to dopu kā zobu sāpes un esam finišā. Pēc laika saprotam, ka pārāk taupījāmies. Zaudējam Gintaram nepilnas 2 sekundes. Kopvērtējumā pārsvars nepilnas 14 sek.

Tālāk atkal serviss. Sazvanāmies ar Kristapu un saprotam, ka nekas nav mainījies un ka nekādus remontus veikt nevajadzēs. Sajūgs strādā drusku labāk nekā iepriekš, tomēr tā pat ar viņu ir jāauklējās. SS7 – Mundigciems vēlreiz – šoreiz braucam jau brīvāk un labāk vinnējam sev 6 sekundes pret iepriekšējo reizi, bet Gintars ir nobraucis vēl labāk – un pat mums ir iekabinājis veselas 3 sekundes!! Kopvērtējums nu jau sarucis līdz nieka 10 sekundēm. Pilsētā saprotu, ka vairs nav ko zaudēt un ka riepas netaisos saudzēt – brauksim uz pilnu banku. Rezultāts par veselām 4 sekundēm labāks kā iepriekšējoreiz un Ozoliņam vinnējam pussekundi. Kopējais pārsvars pirms pēdējā dopa – 10.75 sekundes.

Kaut kādā brīdī rallija vidū bija publicēts sacensību vadītāja lēmums, ka sakarā ar to, ka Panava Evo 4 ir kulaciņu ātrumkārba, kas Historic noteikumos nav atļauta, viņa rezultāts gada kopvērtējumā neies. Līdz ar to faktiski mēs pēc punktiem būsim aiz brāļiem Velmēm, kas arī mums ir vajadzīgs.

Pēc pilsētas dopa sazvanos ar Kristpu un saku, ka tagad neko taisīt nevajadzēs un ka pēc pēdējā dopa jau vairs nebūs jēgas. Mehāniķu brigāde aizbrauc uz Rīgu un mēs esam cīņai gatavi pirms pēdējā dopa, par kuru arī dod Powerstage punktus (pirmajai vietai 2 punktus, otrajai vietai 1 punktu). Pirms starta esam apņēmības pilni, pirmkārt, neiebraukt izcirtumā, otrkārt, nepazaudēt otro vietu Gintaram un treškārt nobraukt PowerStage tā lai iegūtu vismaz vienu punktu – repsektīvi pa otro vietu. Jāsaka, ka no visām trim lietām izpildījām tikai pirmo – neiebraucām izcirtumā – un pat to ar grūtībām. Nākot tuvāk izcirtumam, ātrums tur ir liels un ir K2 tramplīnā kurā braucu ar kādu 4 pārnesumu diezgan ātri. Uz tramplīna saprotu, ka esmu pa maz iegriezis un griežu vēl, lai ietrāpītu līkumā. Dzirdu tikai Aldi sakām – “Bremzēt Labais 1 uz Kreiso 5″ un sekundes simtdaļā nodomāju “nu nē, mēs tajā fakin izcirtumā vēlreiz nebrauksim!!!!” Metu robus uz leju, nedomājot par sajūgu un dzēšos cik varu lai nenoskrietu no ceļa – sajūtas nebija patīkamas, bet viss ātri un labi beidzās. Izcirtumam esam garām un braucam tālāk – Kreisas viens četri plus. Diemžēl šis līkums mums bija liktenīgs, jo tagad onboardā es to plus dzirdēju, bet tad nē (vēl atkārtoju “ā četri, ja?”) izslīdējām ārā ārmalā un vēl atceros piezogamies domu – “labi gan, ka sagāja”, pēc kuras sekoja kūlenis. Lēns, mīksts un lēzens bet tomēr kūlenis. Mums pirmais. Labi, ka skatītāji bija turpat un mūs uzreiz apvēla uz ratiem un turpinājām braukt. Kopā tas prasīja (pēc video analīzes) 20 sekundes. Pirmos līkumus vēl biju apdullis un nesapratu, ko darīt, vai mašīnai viss ir ok un vai varam maukt, pēc tam sapratu, ka eļļas spiediens ir ok, temperatūra nekāpj un ir tikai jāmauc. Tā arī daram.

Priekšējā logā bija iemeties zirneklis un logs bija ar putekļiem un eļļu un neuzdrošinājos to mazgāt, lai nepadarītu visu vēl sūdīgāk. Vienā brīdi jūtu, ka tomēr galvā esmu kaut kādas sekundes saskaitījis un ka to 2. vietu (toreiz domāju, ka trešo) neizlaidīšu no rokām un sāku vilkt. TIkai atceros domu, ka līkumos griezu un cerēju, ka saies. Redzamība bija slikta gan saules gan putekļu dēļ, labi, ka mūsu atbalstītājs Zeiss bija mums abiem sagādājis jaunas brilles ar DriveSafe pārklājumu, kas tiešām ļoti noderēja šajā situācijā pie sliktas redzamības. Man katrā ziņā par redzi nebija jādomā!! Pat uzlecām tramplīnā ar sasistu mašīnu un beigās bijām finišā, nelielā šokā par šādu nevīžību. Aldim cepums, ka viņš pēc kūleņa nenojauca steni. Rezultāts bija graujošs – pēdējā dopā mēs pazaudējām Gintaram nepilnas 13 sekundes un līdzarko arī finišā zaudējām visu pārsvaru un palikām 3. vietā – 2.22 sekundes aiz Gintara Ozoliņa. Līdz pirmajai vietai – brāļiem Velmēm mums pietrūka vēl 4 minūtes un aiz mums nākamie sekotāji bija nepilnu 2 minūšu attālumā. Neko darīt, tāds ir rallijs un atkal mums ir jauna un neatsverama pieredze.

Tad, kad jau bija emocijas noskrējušas, skaidrs, ka mēs esam ļoti apmierināti ar sasniegto finišu un ka lielais darb$$$$ pirms Talsiem ar kārbas būvēšanu un maiņu atmaksājās un mēs ieguvām veselus 10 kopvērtējuma punktus. Gan lēciens tramplīnā gan arī pēdējā ātrumposma ekscess, mums varēja beigties ar apaļu 0 rezultātos, taču tā nebija. Pat uz pjedestāla uzkāpām un ieguvām patiesi skaistu kausu no Rally Talsi organizatoriem.

Paldies visiem – ZEISS centram, WATERIGA, Kristapam Dzīvītim un Racing Animal par mašīnu, Rally Talsi organizatoriem par lielisko gonku, Motors & Sports par nebeidzamo darbu foto un video gatavošanā, kā arī, protams, Gintaram Ozoliņam no Talsiem par lieliskāko cīņu, kāda mums rallija karjerā ir bijusi :) )

Historic ieskaitē joprojām esam līderi ar 39 puntiem. Tuvākie sekotāji – Ivars un Adris Velmes ir mūs krietni piedzinuši ar kopā 34 punktiem. Vairs tikai 5 punkti mūsu starpā un viss izšķirsies sezonas pēdējā posmā Rallijā Saldus 22. septembrī.

Rally Talsi rezultāti šeit.

Dēļ saskādētās mašīnas Miniralliju Gulbis tomēr izlaidīsim, taču gaidiet mūs ierindā jau pavisam drīz. Plānojam startēt Cēsu autosprintā 7. jūlijā.

Video: