Posts Tagged ‘on-board’

Rallijs Sarma 2018 (10.02.2018)

Svētdiena, marts 25th, 2018

Pirms Sarmas veicām mazu treniņu un arī stenogrammas treniņus, lai labāk saprastos. Noskatoties Alūksnes on-board video kur reizēm liekās, ka es runāju vairāk kā stūrmanis, sapratu, ka kaut kas nav labi un vairāk jāklausās un jākoncentrējās.

Šoreiz esam sarūpējuši labākas lietotas ziemas riepas un vēl divas rezervei ja nu kas. Laikapstākļi ir vienkārši perfekti – sniega ir gana (vairāk kā Alūksnē) ātrumposmi arī ļoti forši. Sākumā lēnāki – SS1(4) un SS2(5), tad nedaudz ātrāks SS3, viltīgais SS6 daļēji pa mežu un vispār šaurs un īsts powerstage cienīgs dops 17 km SS7 ar ļoti ātrām un šaurām vietām, kas prasīs precīzu stenogrammu un pārliecinātu braukšanu. Pa vidu pēdējam dopam arī normāls atstiepjamais gabals.

Mašīnu šoreiz esam atgādājuši uz Kristapa laukiem jau iepriekšējā vīkendā pēc nelieliem testiem. Pēc alūksnes ir nomainītas aizmugurējās bremžu uzlikas, kas bija stipri cietušas un sakopti vēl daži sīkumi. Pa lielam bijām gatavi.

Piektdien izejam tehnisko – atkal neiztika bez labi zināma tehniskā komisāra (tā paša, kas Alūksnē) izspļauto spārnoto teicienu. Stāv tehniskajā komisijas angārā 3 mašīnas rindiņā – Krevica Audi, Evolūcija un mūsu audi. Visi ir pārbaudīdi viss ok, bet nekas nenotiek. Viņš tikai pabļauj – nu varbūt, kāds attaisa vārtus, savādāk tā Evolūcija starp diviem audi galīgi neder – vajag vai nu dabūt trešo audi vai arī lai visi brauc ārā. Viegla smieklu deva un visi izbrauc rindiņā ārā :D

Pa dienu pierakstam dopus, kas ir fantastiski. Atpakaļ ieviesām labi aizmirstu veco un reti lietoto terminu “Bremzēt”, kas stipri atviegloja dzīvi un arī vairāk piestrādāju pie “uzreiz” lietošanas, kas palīdz īsos līkumos. Pasteidzoties notikumiem pa priekšu finišā biju krietni apmierinātāks ar steni un vispārējo kopīgo sadarbību ar brāli. Varētu pat teikt, ka apmēram divreiz labāk. Tomēr nebraukšana tik ilgu laiku kopā (kopš Saldus) dara savu.

Dopi ir arī perfekti izvietoti secībā. Pirmais un otrais (kas atkārtojas pēc servisa arī kā 4 un 5) ir salīdzinoši vienkāršāki, pēc tam 3 ir drusku jau viltīgāks. Savukārt pēdējie divi SS6 un SS7 ir jau sarežģītāki. SS6 (Sinole-Lejasciems – aka Nāvīte) ir pa meža ceļiem – šauri piesniguši un nepiedod kļūdas. Grāvī ieslīdēt ļoti viegli. SS7 Druviena garš, sarežģīts un ātrs. Kārtīgs Power Stage. Tiem, kas nezina – Power Stage dod papildus divus čempionāta punktus uzvarētājam un vienu punktu otrajai vietai. Tāpēc ir ko iespringt.

Sarakstām dopus, paēdam un braucam uzstādīt GPS, lai piedalītos ceremoniālajā startā, kas ir jau piektdienas vakarā. Pēc tam mājās, “uzvelkam” zāģus un gulēt.

No rīta aizbraucam uz servisa parku, sagatavojamies, jo jāstartē kā otrajai mašīnai (H2 taču) un viss Historic iet visiem pa priekšu. LK0 8:41. Aizbraucam uz pirmo dopu un pirms starta ieraugu, ka stūres rats ir nedaudz atskrūvējies – fiksi lecu ārā, ņemu seškantes un pieskrūvējam cieši. Pirmais dops – ļoti labi sajūtos. Apzināti piespiedu sevi nerunāt un uzreiz sajūta, ka dzirdu labāk (cik pārsteidzoši ;D) visu sadzirdu labi, pieraksts labs – finišējam 16 sek aiz Velmēm. Ir ok. Pēc pirmā dopa otrie. Viens līkums bija jāizlabo, jo bija ātrāks – pierakstīts kā 2, bet izlabojām uz 3. Saprotu arī, ka riepas ir labākas un jaudas jau šad tad pietrūkst :)

Otrais dops līdzīgs – nedaudz garāks – nobraucam tīri bez lielām kļūdām – vienā vietā smuki atspiedāmies pret valnīti un vienā vietā arī pārplacinam uz labo pusi. Joprojām otrie.

Trešais dops. Platajā daļā sākumā viena tramplīnā kreisajā divi baigi strauji pienāca ārmala – nebija tā domāts. Bīstams moments neiznāca – labi ka tā. Vēl vienā labajā divniekā – šaurā gan gandrīz viss beidzās pļavā. Labi, ka valnis noturēja un kāja nenoraustījās. Bīstamākais moments visā rallijā. Pēc tam sapratu kāpēc – aizmugurējā kreisā riepa mums ir… labā. Un to es biju aizmirsis. Kad likām riepas virsū zināju, ka ir tikai 3 labās un 1 kreisā. Priekšai tika pareizie virzieni, savukārt aizmugurē abas labās riepas. Trešajā dopā arī aizbraucām garām vienam krustojumam un bija pāris mazas kļūdiņas. Dopā palikām trešie. Velmem (ar līku ratu) zaudējām 9 sekundes un Otomeram ar Askonu sešas. Kopvērtējumā joprojām otrie.

Serviss 40 minūtes. Nekas jādara nav – tikai atpūšamies. Pēc tam Nebars mums servisā izstāstīja, ka vajag to riepu, kas ir nepareiza uzmontēt otrādi- ar asimetrisko skuju uz iekšu. Tajā brīdī jau serviss bija praktiski beidzies, taču nolemjam to darīt nākamajā servisā, kas ir pēc diviem dopiem. Ceturto un piekto dopu nāksies nobraukt tā pat. Tie ir tie paši pirmais un otrais dops vēlreiz – tāpēc slīdēt vajadzētu mazāk un just to riepu arī mazāk.

Ceturto nobraucam švaki. Atkal palikām trešie – Otomeram zaudējām 9 sekundes. Kopvērtējumā joprojām otrie – aiz Velmēm 1m15, Otomeram priekšā 37 sekundes. Varējām krietni ātrāk. Kaut kā laikam tā riepa sēž galvā un neļauj braukt. Piektais dops. Viss labi, līdz tuvāk beigām aiz viena līkuma stipri sāka nēsāt aizmuguri. Sākumā likās, ka riepa mīksta, bet tomēr nē. Staigā uz visām pusēm un nevar nemaz pabraukt. Kaut kā līdz beigām nočunčinam, pazaudējām Velmēm dopā vairāk par minūti un Otomeram 46 sekundes. Rezultātā atkritām uz 3. vietu zaudējot otrajai vien 9 sekundes.

Labi, ka ir serviss 40 minūtes, tikai nezinām, kas pa lietu. Izlecot un ātri apskatot mašīnu – visi riteņi taisni, mīkstā nav. Braucam uz servisu. Zvanu Kristapam – viņš saka, ka griež riņķī un brauc uz servisu palīgā. Atbraucam un pirms servisa ieejas Kristaps apskata mašīnu un ierauga, ka aizmugurējais pusrāmis ir nokritis un no 4 kronšteiniem palikuši tikai 2 priekšējie. Tāpēc arī mašīna uzvedās, kā galerts. Kamēr gaidam uz servisu, Kristaps jau pie Neikšāna sarunāja metināmo un no Nebara dabūja ģenerātoru, fleksi un metālu, ko jau sagrieza gabaliņos precīzi pēc atmiņas, kamēr mēs nemaz nebijām iebraukuši (!) Iebraucot servisā viss jau bija gatavs. Uzcēla aizmuguri un kā wrc video visu Kristaps smuki sagrieza, piecēla un piemetināja. Pāris reizes ģeneratoram izsitām korķus, bet viss tika pabeigts aptuveni 20-25 minūšu laikā. Tikmēr vēl Aldis aizstiepa uz Pirelli centru pārmontēt riepu – paldies viņiem par to! Mašīna gatava un visi laimīgi. Kristaps vēl nosaka – būs kā jauns, brauc ar pilnu un nedomā par šo. Nu ko, tā arī darīsim! Šausmīgi laimīgi, ka tomēr neizstājāmies un ka varēsim turpināt cīņu. Esam kaujinieciski noskaņoti tās deviņas sekundes atvinnēt sestajā (11.4 km) un septītajā (17.9 km) ātrumposmos.

Sestais dops – mašīna turās labi un uz abām pusēm slīd vienādi. Nobraucam labi un ar prieku. Vienā meža līkumā nedaudz izslīdam, bet savācamies. Šaurs un slidens. Trakajā bedrē/tramplīnā prātīgi un bez riska. Skaisti. Finišā izrādās Otomers mums ir krietni zaudējis, kā vēlāk izrādījās izstājās pēc šī dopa ar kārbas defektu. Īsti nezinu, kas notika, bet sapratu, ka cīņa diemžēl ir galā tā īsti nemaz nesākusies. Esam atguvuši otro vietu – atlicis tikai tīri nobraukt power stage.

Pēdējais dops ir vissarežģītākais un arī visgarākais. Startā uzzinu par to, ka Otomers ir izstājies no Ročāna – paldies viņam. Tagad tikai jānobrauc. Plāns ir tāds – brauksim bez lieka riska un ja jutīsimies labi, uzpušosim. Sākumā nedaudz nevaru iebraukties, tomēr uz beigām jau sāka iet laabi – pāris reizes knapi sadzēsāmies un pat iesvīdu. Bija ko darīt. Dopā Velmēm zaudēju veselu minūti un tuvāko sekotāju Vecvagaru apdzinu par 40 sekundēm. Nu ko finišā esam 2. vietā un Powerstage dabūjām kāroto papildus punktu.

Braucam uz rallija centru priecīgi un apmierināti. Rallijs bija visnotaļ perfekts. Laikapstākļi vienkārši perfekti, rezultāts tieši tāds, uz kuru gājām un pat neiztikām bez piedzīvojumiem, kas veiksmīgi tika atrisināti.

Rezultātā esam joprojām Historic ABS klasē līderi un gatavojamies nākamajam posmasm maijā Talsos! Tiekamies! Rallija Sarma rezultāti šeit.

Vidzemes ziemas kausa 2. posms Inešos 28.01.2018

Ceturtdiena, februāris 1st, 2018

Pirmais posms bija Raunas pusē pa – kā izskatījās ļoti interesantu dopu. Šo sola Inešos – ar līdzīgu konfigurāciju. Jābrauc. Sākumā bija doma piebraukt atceļā no iepriekšējā dienā paredzētā Minirallija Madonā. Taču Miniralliju Madona organizatori atcēla, tāpēc uz Inešiem braukšu viens pats un pa taisno no Rīgas. Izbraucu no mājas pus piecos un kamēr izkrāmējos un savācu mašīnu un paunas, tikai 7:30 biju Inešos. Pie pašas iebraukšanas jau bija pirmais pārsteigums kāds bija nokrāmējies vēl pirms starta :)

Piereģistrējos – kaut kā nesapratu, priekš kam vajadzēja reģistrēties internetā – atkal viss bija jāraksta pa jaunu – bet nu nebija jau tik traki. Pēc tam izstaigāju trasi ar kājām – pagāja 45 minūtes, kamēr izgāju apli – tieši paspēju uz iepazīšanos ar visu trasi kolonnā. Jāsaka, ka konfigurācija vienkārši perfekta – ir ātras vietas, lēnas vietas, sākuma daļā ir tramplīns (nu nejau metošs), kuram jāiet pāri ar trešo pilnu plakaniski neko neredzot – īsti rallija elementi :) Ejot ar kājām likās, ka būs mazāk slidens un ka varēs braukt ātrāk, taču sākoties gonkai sapratu, ka slīd tomēr diez gan daudz.

Kopā trīs braucieni katrā klasē. Pieteicos 4WD un 4WD-R (radžu) klasēs, lai vairāk dabū pabraukt. Dalības maksa ļoti adekvāta – 35 + 30 par dalību otrā klasē. Lai gan radžu riepu man nav – braukšu abās ar Sava Eskimo Ice.

Pirmais brauciens (4WD-R), vienā no līkumiem priekšā braucošais subārs – Mārcis Stūriška bija jau paviesojies grāvī. Sapratu, ka, lai arī apdzīt nedrīkst, palikt tajā līkumā es nevaru. Mans brauciens ir iztraucēts un man būs pārbrauciens. Pārbraucienā diemžēl aizķēru roteri un atkal salocīju labās priekšējās durvis. Rezultātā ar visu 10 sek sodu 6. no 15.

Otrais brauciens (4WD). Roterus neaizķēru, jau labāk. Trase jau slidenāka likās. 5. vieta no 21 dalībnieka. Diemžēl kamerai beidzās baterija tieši pirms starta un šis nav ierakstījies.

Trešais brauciens (4WD). Atkal bija pārbrauciens un otro reizi braucot aizķēru roteri drusku ar kreiso bamperi – kā beigās izrādījās, laikam esmu aizķēris šajā braucienā vēl vienu. Rezultātos biju 4. vietā, pieskaitot roterus – 11. vieta. Jābrauc tīrāk.

Ceturtais brauciens (4WD-R). Nobraucu perfekti, nekur neko neaizķēru un būtu bijis 3. laiks! Beigās tomēr vienu mistisko roteri pieskaitīja un viss.

Lielā dalībnieku skaita un daudzo grāvju dēļ pēc diviem braucieniem sacensību vadītājs pieņēma lēmumu gonku vairs neturpināt, jo nāca jau tumsa. Tātad rezultātā skaitīs abus braucienus, neko neatmetot.

Radžu klasē būtu ar bezradžu riepām dabūjis 3. vietu kopvērtējumā, ja vien nebūtu tas mistiskais roteris. Skatoties onboard video – nu nekādīgi neko neatradu, kur būtu aizķēris. Pārējas visas vietas atzīstu – ka kļūdījos, bet šis palika ar rūgtumu. Organizatoram gribu ieteikt kritiskāk izvērtēt vai tiešām ir aizķerts roteris vai nav – vai arī jāliek pašam kameras mašīnas ārpusē. Video var redzēt, kur tuvojos 9. roterim. Nav pat nevienas skaņas.

Tā lūk. Tomēr arī šis negadījums nemazināja īstas ziemas gonkas sajūtu un viennozīmīgi interesantākā amatieru gonka, kurā esmu braucis! SUPER – taisat šādus dopus vēl. Ātrumi zemi, trase droša bez kokiem – un pat tie nelaimīgie roteri bija uztaisīti interesanti. Finišā arī perfekts līkums ar rallija elementiem – pienākot neredz ne roteri ne līkumu, taču aiz tramplīna precīzi iefrēzējot var tīri ātri izbraukt. Rezultāti šeit

Gaidam vēl!

Pilns braucienu onboards:

Rallijs Alūksne 2018 (19.-20.01.2018)

Ceturtdiena, februāris 1st, 2018

Pirms jaunās rallija sezonas rallija sapulcēs tika diskutēts un risināti jautājumi par to, kā piesaistīt jaunus un labi aizmirstus vecos dalībniekus. Rallija komisija kopā ar Standartauto komisijas jauno vadību uzklausīja visu viedokļus un kā rezultātā nolēma, veik 2018. rallija čempionātā un kausa izcīņā sekojošas izmaiņas, kas nāk tikai par labu visai rallija saimei: 1. Rallijsprints lēnām tiek pievienots Rallija komisijai, SAK atstājot tikai auto bez drošības karkasa, 2. Ir izveidotas vairākas jaunas klases LRC, atļaujot proto mašīnas kā tādas (lētāk uzbūvēt) un nodalot R5 un proto mašīnas (ABS) no “parastajām” ēvelēm un subāriem (LRC1).

Atvieglojot LRC2 noteikumus jeb N grupas ēveles un ļaujot izmantot dažas nehomoloģētas detaļas, kas neietekmē konkurētspēju, bet samazina izmaksas – piemēram bamperus. LRC3 pa lielam bez izmaiņām tikai praktiski tie paši atvieglojumi saistīti ar bamperiem R2 mašīnām. Jaunums LRC4 klase – 4WD no rallijsprinta jeb atmosfēriskie 2-3L pilnpiedziņas auto. LRC5 – lielie divriteņi – R3, A7 un behas, LRC6 – līdz 2 litri divriteņi. Visām klasēm smuki čempiona tituli galā. LRC4,5,6 – ļaut braukt arī rallijsprintā krājot punktus reizē, samazinātas dalības maksas un 50% atlaide licencei pirmajā gadā pārnākot no SAK. Ļoti pretīmnākoši es pat teiktu. LRC2 vispār uz Alūksni momentā atdzīvojās jeb uzsprāga! 14 dalībnieki! Pagājušogad Alūksnē jau tā viņu bija daudz, bet salīdzinot ar šo gadu – tikai 7 jeb uz pusi mazāk. Vēl viens būtisks jaunums – atļauta E85 degviela jeb etanols, kas stipri samazina izmaksas, tiem, kas spiesti liet sporta degvielu.

Historic klasē mazi jaunumi – šogad 4 posmi – Alūksne, Sarma (divas ziemas – pagājušogad bija tikai Sarma), Talsi un Rallijsprints Saldus. Un arī nodalīts beidzot jautājums par ieskaitēm – tika skaidri RK sēdē pateikts, ka Historic ieskaitē piedaloties, nevar gūt punktus nevienā citā čempionātā, LRC, ERC vai RS. Pamatojums – ka vēsturiskajiem automobiļiem ir vairāki atvieglojumi, kas var ietekmēt rezultātu sadalījumu starp konkurentiem, galvenokārt, Historic brauc visiem pa priekšu. Cita sarpā ir arī zemāka dalības maksa un licences izmaksas, kā arī mazāk ieskaites posmu.

Šis visai garais ievads, manuprāt, bija būtisks, jo viss liecina par to, ka rallijs Latvijā sāk atkal lēnām atdzīvoties – vismaz interese par to, kas notiek un kā būt un būs, ir liela. Sapulces pilnas, cilvēki runā un lietas mainās. Izskatās, ka uz labo pusi!

Mēs šogad esam nolēmuši braukt pilnu Historic sezonu un arī Miniralliju, kur sanāk. Šoreiz rallijsprintu neaiztiksim un nebrauksim vispār.

Pirmo reizi brauksim ar ziemas sporta naglām – izmēģinu testa braucienu ar jau krietni pabrauktām riepām – “pa rajonu” un sajūtas ir divējādas – no vienas puses – pabraukt var ātri, bet no otras, ja nav naglu, tad pa ledu slīd ļoti. Būs labi jālasa trases segums un jāpierod. Stenogrammu arī parakstam, patrenējamies pirms gonkas, lai ieietu atkal ritmā. Ir dažas izmaiņas un minimāli uzlabojumi. Pasteidzoties notikumiem pa priekšu – bija labi, taču ir vietas, kuras vēl pierakstītas neskaidri un jādomā, kā tās risināt.

Paliekam pie Kristapa. Atbraucam 4dien vakarā uz Alūksnes pusi, “lai bez stresa izņemtu dokumentus”, padomāja visi un bija reāla rinda :) notorčījām kādu stundu un visu bijām dabūjuši.

No rīta aizbraucam ar visām 3 mašīnām, uzstādam servisa parku, izejam tehnisko komisiju – kā otrie – uzreiz aiz Gorbana Mini WRC. Kad vienu labi zināmu tehnisko komisāru aicināja, lai viņš uzprasa Gorbanam rezerves turbīnu priekš marķēšanas/apskates, viņš atbildēja – “kas viņi uz 5 dienām atbraukuši? Kāda rezerves turbīna? Redz kur Audi 10 gadus brauc ar vienu turbīnu” :) Jeb Audi rullē, lai arī mums nemaz turbīnas nav.

Tehnisko izejam bez aizrādījumiem, noliekam mašīnu un dodamies rakstīt. Kā sarunāts pēc jaunās metodes, mēs pierakstam kilometrus 5 un pārbaudam lai iesildītos. Tikai tad dodamies trasē rakstīt īstos dopus. Tā pat jau ir minimālas atšķirības starp pirmo un pēdējo dopu, bet šādi viņas samazinās pēc iespējas līdz minimumam.

Pirmais/otrais dops būs jābrauc jau piektdienas vakarā pa tumsu. Pierakstam pirmo dopu – mežs baigi lauzošs bet nu kaut kā brauksim. Pēc tam platāks un ātrāks. Beigās pie ezera kreisais trijnieks pie liela pienākošā ātruma.

Sarakstam arī pārējos četrus dažādos dopus un braucam uz servisu. Sagatavojamies startam un aiziet!

Pirmā dopa startā kaut kāds kasjaks ar laikiem – korķis veidojās, Aldis lec ārā un skrien dot kontrolkarti. Viss ok. Starts, lielās gaismas un aiziet! Startā pat lāgā nospolēt nevarējām tik laba saķere! Sākumā ne ar ko netiku galā – stenis kaut kā juka un kamēr sapratu, ko ar tām riepām var un nevar darīt. Karoč taustījāmies. Pāris vietās stenis arī sajuka bet neko – līdz galam tikām un ezerā neiebraucām.

Serviss, pēc tam tas pats dops vēlreiz. Starts un laižam atkal tumsā. Šoreiz jau trasē vairāk grants. Vienā no kreisajiem divniekiem aiz tramplīna pēkšņi ieraugam iepriekšējo mašīnu H2 Audi Artūru Batraku ar nolauztu riteni un mašīnu pāri visam ceļam. Dzēsāmies cik spējām, kad ieraudzījām, jo gaismu viņiem nebija (kā izrādījās vēlāk – tas arī bija avārijas iemesls – pazuda gaismas). Tajā pašā brīdī vēl stūrmanis pa kreiso pusi rāpās ārā cik ātri vien spēja, lai mēs viņam neuztriecamies virsū. Skats bija briesmīgs. Garām netiekam nekādi – meža ceļš. Sabļaujam palīgus, kas vismaz nostopē nākamo mašīnu un palīz nocelt mašīnu nedaudz no ceļa, lai tiktu garām. Aldis atrod steni un aiziet. Turpinam, bet visu laiku pinos pa steni un nevaru nokoncentrēties.

Laiku zaudējām daudz un nolemjam, ka jāraksta iesniegums sacensību vadītājam (iesniedzams dalībnieku tiesnesim) par to lai atgriež mums laiku. To arī izdarām, un viss notiek. Laiku mums un arī nākošajai ekipāžai piešķir vienādu – par piecdesmit sekundēm sliktāku par Velmes laiku. Ar to esam ļoti apmierināti. Vēlāk skatoties on-board mums tas laiks sanāk pat nedaudz sliktāks nekā piešķirtais.

Pa nakti slēgtā parka nav tāpēc aizvedam mašīnu pie Kristapa uz pārbaudi. Labi, ka atvedām, labā priekšējā pusass bija atskrūvējusies un tās skrūves tādas švakas, taču Kristaps ar komandu visu salika kā vajag. Nākamajā dienā varēs braukt droši.

Nākamajā dienā pirmais dops ir pats garākais 18 km. Starta sarakstā Batraks vēl parādās, bet faktiski viņš nestartēja. Tas nozīmē, ka mums bija priekšā Velme un tad 2 minūšu pauze. Pirmais dops – braucam labi, riepas arī turās un nav pēc pirmajiem diviem dopiem nemaz nodilušas. Tramplīnā pat bišku uzlecām, otrajā tramplīnā nesanāca tik forši – piezemējāmies ar priekšu pret zemi, tāpēc nākamreiz neko tādu nedarīsim. Tuvojoties dopa beigām redzam kreisajā četriniekā stāv Velme un rāda OK – labajā pusē paspēju ieraudzīt tikai špūri sniegā, kur viņi nobraukuši no ceļa. Vēlāk izrādījās, ka kļūda stenogrammā un to līkumu bija pierakstījuši kā divnieku. Man uzreiz sāka jukt stenis un bišku gāzi atlaidām. Tagad mums bija tikai viens mērķis – izturēt līdz galam un noturēt pirmo pozīciju. Nekur vairs skriet netaisījāmies un braucām saudzīgi. Veiksmīgi noturējām aiz muguras tuvāko sekotāju Arvi Vecvagaru.

Ceturtajā dopā mežā bija slidens, bet ne pārāk – labi pabraucām. Piektais dops man patika ļoti – tāds skaists un ātrs. Pēc piektā dopa braucam uz servisu un riepas bija jau drusku padilušas bet vēl braucamas. Otro reizi jābrauc vēlreiz visi trīs. Braucam protams, jau tagad ir izbraukušas ap 100 mašīnām un ceļš jau ir krietni ar špūri un grunti. Saķere pārsvarā ir labāka, bet vietām kur vēl ledus, var just, kā riepas ir padilušas. Pēc garā dopa jau riepas bija krietni cietušas un nākamajos dopos braucām uzmanīgāk. 8 dopā iznāca ļoti gara sānslīde pāri tramplīnam , gandrīz rezultējās ar sagriešanos, bet viss ok. Saprotu, ka labā aizmugurējā riepa ir pavisam čau. Veiksmīgi tiekam līdz finišam 8. dopam un braucam uz servisu. Vēl palicis viens dops un saprotam, ka būs jābrauc šoreiz pa priekšu un pa ledu – brauksim paši pirmie aiz tikai vienas nullītes. Servisā saskrāpējam vislabākās riepas, kas nu ir – divas paņemam no tām rezerves riepām, kuras jau bija noliktas uz izmešanu un kuras dabūjām bez maksas. Tās tāpat bija labākas par tām, kas mums bija labajā pusē gan priekšā gan aizmugurē. Sashēmojam un rezultātā mums ir 4 kreisās riepas :) bet nekas – sniega praktiski nav un tam nav nozīmes. Labāk lai vismaz kaut kādas radzes ir. Kreiso aizmugurējo skaitīju – sanāca kādas 6 radzes palikušas :D

Pēdējais dops – izbraucam, ceļš plats un braukt varētu drošāk, taču riepas neturās un negribam visu saudzīgi sakrāto rezultātu norakstīt. Nebijām izmācījušies, ka pēdējais dops ir arī Power stage, par kuru dod čempionāta punktus – pirmajai vietai 2, otrajai 1. Vecvagars mūs apdzina pa 8 sekundēm un dopā pirmoreiz viņam zaudējām. Kopvērtējumā pirmā vieta historic ieskaitē un otrā vieta Power Stage, kas kopā dod 16 punktus (15+1). Mums nebijs sasniegums un prieks pa visu ģīmi.

Apbalvošanas ceremonijā mūsu panākumam sekoja (un applaudēja) arī 3 kārtējais pasaules čempions Petters Solbergs :) Lieliksi – mašīna izturēja, paši nekādus sūdus nesastrādājām – divas reizes izbraucām nedaudz pa pašu ārmalu/grāvīti bet nekas traģisks. Par braukšanu – sajūtas lieliskas, kamēr ir riepas. Tiklīdz riepas sāk dilt, tā sajūtas vairs nav patīkamas. Skatoties on-board video – labu atzīmi sev nevaru ielikt – daudz kļūdu, visu laiku taustos, nesaprotu steni utt. Jābrauc vēl un vairāk. Dažas kļūdas stenogrammā, tomēr stenis pārsvarā ok. Gatavojamies Sarmai! Rezultātā 1. vieta Historic ABS no 7 startējušām ekipāžām. Kopvērtējumā (neieskaitot rallijsprintu) 42. vieta no 67 startējušām ekipāžām. Oficiālie rezultāti šeit. Rallijsprinta rezultāti šeit. Tāpat varam lepoties ar ātrākā Audi godu.

Video šoriez divi – viens apskats (brīdinu – emocijas un necenzēta leksika sit augstu vilni – cilvēkiem ar vājiem nerviem un aizspriedumiem, neiesaku) Un otrs brīdinājums – ne vairāk ne mazāk, kā 32 minūtes. Kapēc no SS3 uzreiz pārlec uz SS5? Tāpēc, ka SS4 ir pilnā garumā kā atsevišķs video. Enjoy!

Rīgas Ziemas Kauss 30.12.2017

Otrdiena, janvāris 2nd, 2018

Gada noslēdzošā gonka – kur nu vēl vēlāk. Biķerniekos. No ziemas ne miņas, ārā plus 2 grādi. Nu ko brauksim pa asfaltu. Ar tiem pašiem Yokohama Advaniem – citu riepu nav un priekš ziemenēm pa siltu. RZK ir šogad izdomāta jauna klase Audi Quattro. Kā nosaukums paģēr – visi tikai ar kvatrām. Super – mēs arī.

Nobraucu pirmo braucienu – baigi īss tas prieks. Nedaudz virs pusotras minūtes. Ziemā vismaz pa to pašu trasi dabū ilgāk pabraukt. Neko darīt. Rezultāts – 1:40.07 un 4. vieta. no 13. startējušiem. 14. pieteiktais dalībnieks saskādēja auto vēl pirms starta Audi Quattro klasē. Pēdējā roterī aiz elkoņa es arī gandrīz sapinos meistarībā – bet viss čotka.

Otrais brauciens jau pavisam drīz – izbraucu jau krietni labāk un pašam labāk arī patīk. Rezultāts 1:38.75 – 3. vieta braucienā un tikai 0.71 s no pirmās vietas.

Tagad garāka pauze – un tad jau pustumsiņā trešais un pēdējais brauciens. Nobraucu vislabāk 1:38.19 un rezultātā atkal 3. vieta. Sliktāko vietu atmet, kā rezultātā divas trešās vietas rezultējās vienā 4. vietā un “koka” kausiņā. No trešās vietas šķīra 0.3 sekundes otrajā braucienā. Neko darīt – secinājums ir viens – jābrauc vairāk kā vienā klasē. Pirmā vieta brauca 3 klasēs, otrā un trešā vieta – katrs divās klasēs. Vairāk brauc – labāks rezultāts.

Palūkojoties uz rezultātu tablo vispār tie kas brauc tikai vienā klasē no 11 klasēm top4 ir iebraukuši tikai es un Laura Gluškova dāmu klasē. Pat dāmu tops trin trasi vismaz vēl vienā klasē! Es jūtos atpalicis :D Nākamreiz braukšu vismaz divās – savādāk nav jēgas vispār sevi kaitināt :) Tiekamies nākošgad! Rezultāti šeit.

P.S. mūsu cīņubiedru no Motors un Sports leģendārā zaļā mūķene ar šo gonku beidzas savu karjeru un pārcēlās uz citiem medību laukiem. Gaidam arī viņus atpakaļ trasē ar jaunu auto! Vairāk šeit: https://youtu.be/q6CQd-xXimw

RX Challenge Rudens 24.09.2017

Otrdiena, septembris 26th, 2017

Pirmais rallijkrosa čelendžs bija ļooti labs un lai arī mēs toreiz pirmo reizi braucām ar tikko salikto motoru, sajūtas arī pa lietu bija ļoti labas, pat izcilas. Šoreiz – solās būt tik pat viss kruta. Tikai laiciņš foršāks.

Brāļi Baumaņi un Reinis Nitišs tikko pa šo trasi ir izgāzējuši ar saviem 600 ZS monstriem, laiks arī mums parādīt, kā tad īstenībā ir jābrauc :D Trīs braucieni, rezultāts ir labāko divu braucienu laiku summa. Mēs atkal startēsim 4WD Open klasē, jo lai arī mums dzinēja tilpums ir 2.65L un nav turbīnas, tiklīdz ir drošības karkass, tā automātiski Open. Nu ņečivo – brauksim.

Kopš iepriekšējās reizes ir arī nelielas tehniskas izmaiņas mašīnai – saslēgts centrālais diferenciālis un uzlikta jaudīgāka panna. Riepas tās pašas kas toreiz – Yokohama Advan, kam pret iepriekšējo reizi, kad bija auksts un pat sniga slapjš sniegs, vajadzētu būt priekšrocībām.

Pirmais brauciens. Viss ir kruta, līdz brīdim, kad īstenībā vienīgajā slidenajā līkumā pirms tramplīna ču ču izslīdu atrabotkā un čau rasma. Mašīna ir nevadāma un ieslīdu ar labo sānu plakaniski pa riepu nožogojumu, kas arī apgāzās pretī iemainot divas sabuktētas durvis un aizmugurējo spārnu. Logi brīnumainā kārtā dzīvi :) Šādi tas izskatījās.

Škrobe ir, bet nav tik traki – vienīgi durvis nevar attaisīt no ārpuses, taču slēdzējmehānismi strādā, tas liek domāt, ka salocīts nav nekas vairāk kā bleķi.

Otrais brauciens. Braucu ātrāk un drošāk, tomēr kaut kā līdz galam nesajutos labi. Un tāds arī nekādā omā gaidīju trešo braucienu.

Trešais brauciens – šeit viss izdevās lieliski. Saņēmos un nogāzu. Sajūtas bija ļoti labas un smaids bija liels. Rezultāts arī atbilstoši labs – 6. vieta Open klasē no 34. dalībniekiem. Finišā gan uzrāvu paniku – sāka kūpēt dūmi no motortelpas. Eļļas spiediens it kā bija. Izrādījās, ka ir askrūvējusies (!!!) stūres pastiprinātāja šļauka un pastiprinātāja eļļa ir izlaistīta pa visu motortelpu un nedaudz arī tehniskajā parkā – sorī. Logu mazgātāja bačoks arī bija aizlidojis uz jaunām mājām, taču visādi citādi kruta. Ļoti apmierināts ar gonku tieši pēdējā brauciena dēļ.

Kopvērtējumā 9. vieta no 34 Open klasē startējušajiem dalībniekiem un 12. vieta no 44 pilnpiedziņā startējušajiem. 4WD rezultāti pieejami šeit.

Te video ar split screen leģendāro mūķeni:

Minirallijs Karosta 02.09.2017

Trešdiena, septembris 6th, 2017

Izdomājām pirmo reizi pamēģināt miniralliju. Diemžēl Aldis jau šo vīkendu bija saplānojis un nekas cits neatlika, kā meklēt kādu citu. Piedāvāju Kristam un viņš padomāja un piekrita pamēģināt savus spēkus rallija stūrmaņa amatā.

Karostā solīts pārsvarā asfalts un 5% grunts. 3 dopi pa 2 reizēm un kopā 15 kilometri. Divi dopi pa karostas teritoriju, viens dops Rudē pa pilsētu un kartinga trasi. Aizbraucam uz Liepāju piektdien vakarā un izejam cauri ar Kristu, kas ir kas un ko dara stūrmanis. Lai gan vispārēja nojausma viņam ir, tomēr tagad kļūst skaidras arī detaļas. Gatavi startam ejam gulēt.

No rīta kā jau solīts līst un solās līt arī visu dienu. Mums iedod Renāra Franča rakstītu stenogrammu, ko atļauts vienu pašiem pārbaudīt. Tā kā mums drusku pieraksts atšķirās (kā izrādījās), tad bija iespēja pašiem visu pārlabot pēc saviem ieskatiem. Pierakstam trasi – dopi patiesībā ļoti interesanti un lai arī īsi, strādāt būs ko. Mums ir iedots pats pēdējais starta numurs – 56 un tā kā starta intervāls ir 2 minūtes, jo dopi iet pēc rāvējslēdzēja principa, mēs startēsim tikai nedaudz pirms trijiem. Dalībnieku sapulce tika noturēta Karostas cietumā un neizpalika arī Karostas cietuma cienīgi šova elementi ar cietumnieku krosiņu un citām izdarībām.

Pirmais dops – šoreiz izmēģinam arī jauno kameru, ko nopirkām Lietuvā – lai filmētu sejas :) Izskatās smieklīgi :) Vienā vietā uz betoniem arī aizslīdam taisni, bet principā ir ļoti ok. Dabūjam dot atpakaļgaitā un zaudejam 9 sekundes.

Otrais dops ir tas pats, kas pirmais un nobraucam labi un bez kļūdām. Pēc tam braucot uz Rudi pa ceļam apskatamies rezultātus un – otro dopu esam uzvarējuši absolūtajā ieskaitē, kas ir milzīgs pārsteigums!! Pirmajā dopā bez kļūdas arī būtu pirmie, bet ir kā ir un esam +7 sekundes aiz līdera.

Trešais dops. Starts un pāris dubļaini līkumi bet viss ok – izejā uz asfaltu – L3+ – diezgan ātri bet slideni, taču viss ok. Iebraucot kartinga trasē – galīgi nebraucās. Segums slidens, līkumi gari un man galīgi nesaprotami. Ar bloķi nevarēja ne taisni izbraukt, ne izplacināt – kaut kā nomocījām. Pašās beigās forša sasaiste. Bedraina bet forša. Ceturtais dops – viss tas pats, tikai pāris kļūdiņas vairāk.

Pēc tam braucam uz Vindsērfinga klubu uz ķipa servisa parku. Laika norma atsevišķi nav dota, bet kāda pusstunda palika pāri, ko servisa parkā atpūsties un kaut ko uzkost. Piektais dops izdevās ļoti labi, pie manēžas K4-4 uz asfalta bija ļoti ok :) Piektā dopa beigas bija pa bijušo ostas teritoriju ar, kā Uldis Hmieļevskis pateica – normālu kultūras slāni. Un bija ļooooti slidens. Piekto dopu kā vēlāk izrādījās arī uzvarējām. Palicis pēdējais dops – un viss gāja labi, tikai gandrīz pašās beigās izslīdēju roterī dubļos un noslāpu. Bija jādod atpakaļ, lai neieskaitītu +60 sekundes. Zaudējām 10 sekundes.

Finišā esam un ar pārsteidzoši labi esam nobraukuši. Absolūtajā ieskaitē 6. vieta no 52 dalībniekiem un OPEN klasē 1. vieta no 4 dalībniekiem. Pilni rezultāti šeit. Kristam laba debija un abi priecīgi braucām atpakaļ uz Rīgu. Verdikts ir viens – varētu paprovēt Miniralliju vēlreiz. Tas noteikti ir interesanti.

Tā kā minirallijs nav pārāk garš, piedāvāju pilnu ieskatu ar visu ātrumposmu onboard. Enjoy!

Minišosejas treniņš 04.07.2017

Trešdiena, septembris 6th, 2017

Pirms Rallija Latvijas gribējām pamēģināt, kā ir braukt pa Biķernieku trasi. Tā nu bija sanācis, ka nekad pa Biķernieku trasi nebijām braukuši un tā kā ir šāda lieliska iespēja pamēģināt izbraukt minišosejas treniņu, tad to arī darījām. Lija. Un lija normāli. Sākumā nolija un pēc tam vairs nelija, tātad trase žuva – vismaz trajektorijās.


Formāts ļoti interesants – kopā 3 vai 4 braucieni – atkarībā no dalībnieku skaita. Treniņā balvas nedod, tāpēc ir parasti mazāk dalībnieku :) mums jau labāk – vairāk dabūsim pabraukt. Par godalgām diez vai iznāks pirmoreiz cīnīties :) Viss sākas darbdienas vakarā ap 18:00 un drusku pēc 20:00 jau beidzas! Nobraucām kopā kādus 20 apļus!!! Es domāju ļoti operatīvi, ļoti daudz dabūjām izbraukt un ļoti kompakti (un lēti).


Pirmajā braucienā atskrūvējās vadītāja pusē logu tīrītājs. Bija jautri braukt cauri peļķēm, kad pēc tam neko neredz! Bet nekas – izturējām līdz beigām, pieskrūvējām atpakaļ. Labi, ka tagad nevis rallijā. Uz beigām jau žuva trase un bija iespēja uzrādīt arvien labākus un labākus laikus. Kopumā uzstādījām 16. labāko apļa laiku no 29. dalībniekiem. (Kopvērtējums). Ir ok. Tā kā mūsu auto ir sporta pase, bija iespēja arī sēdēt blakus, ko izmantojām, lai pavizinātu sponsorus! Rīgā (tuvu), drošā trasē un ar mazām izmaksām. Iesaku.

Pēc šīs salīdzinoši lielās slodzes gan mašīna bija drusku cietusi – abi priekšējie gultņi izvārījās, priekšējās bremzes arī izbeidzās pavisam un jaunais šarnīrs, ko pēc Talsiem nomainījām laikam bija taisīts no eklēra, jo arī salocījās, lai gan nekur neiebraucām. Slodzītē iedevām, visas vājās vietas sakopām un esam gatavi asfalta daļai RLV!

Rally Talsi 20.05.2017

Trešdiena, septembris 6th, 2017

Dzinējs.

Beidzot tas ir noticis un mēs esam no domām pārgājuši pie darbiem. Kad Kurzemē 2015 nosprāga motors – domājām – skatīsimies, kas tur pa lietu un tad lemsim, ko darīt. Izrādās, ka pie motora bija paciemojies vissirslikti.lv un bija izpūsta galvas blīve. Pie tam izjaucot motoru bija skaidrs, ka ir jāremontē pilnīgi viss, jo bez kompja “motors pats sev kāpj uz kājām” un sevi lauž. Blokā bija rievas, galva jāremontē un tad nu pieņēmām lēmumu to arī darīt, jo tagad tas ir vienīgais variants. Pārāk detaļās neizplūdīšu, lai neaizņem ētera laiku, viss ko gribēju piebilst, ir tas, ka Kristaps Dzīvītis šo procesu novadīja, izdomāja un izdarīja no sākuma līdz beigām un rezultāts ir vienkārši lielisks. Mēs sākumā visu kārtīgi izdomājām un izspriedām visus plusus un mīnusus, ko darīt, ko nedarīt un pa kuru ceļu iet, jo iespēju mūsdienās ir ļoti daudz. Īsumā – joprojām bez turbīnas, mums tagad ir palielināts dzinēja tilpums no 2.3 uz 2.65L – nomainot kloķvārpstu uz lielāku gājienu un nedaudz palielinot arī cilindru diametru. Tāpat uzstādīts VEMS dzinēja vadības bloks, eļļas radiators, karbona ieplūdes kolektors un vēl daudz dažādu uzlabojumu un nianšu, kuras ir nepieciešamas. Būvējot dzinēju un projektējot iznākumu galvenais uzstādījums nebija maksimālā jauda (!!! jā, tā arī var būt). Galvenais uzdevums bija visu sakārtot un salikt tā, lai dzinēja sniegums būtu stabils un kādu laiku mums par to nebūtu jādomā. Otra lieta – lai var braukt ar standarta 98 degvielu. Un tikai treškārt, lai varētu nākotnē jaudu arī palielināt, kad pārējā mašīna un paši būsim tam tikuši līdz.

Tātad visu 2016 gadu būvējām un uzbūvējām. Dzinējs ir gatavs un gaida savu pirmo startu. Tā nu esam pacentušies, ka varam startēt jau pirmajā vasaras rallijā – Talsi 2017. Nesen ir parādījusies jauna ieskaite – Historic, kas ir mašīnām, kas ražotas līdz 1995. gadam (izņemot WRC, Subaru Impreza un Mitsubishi markas). Mums šis ļoti der un nolemjam pamēģināt. Tā kā Talsi ir arī Rallijsprinta čempionāta posms gribējām sākotnēji piedalīties abās ieskaitēs. Iepriekš ir bijis, ka Historic brauc vai nu pilno rallija distanci vai arī nedaudz īsāku par pilno. Savukārt Rallijsprints brauc vēl īsāku – atbilstoši čempionāta nolikumam. Domājām – brauksim rallijsprintu un vēl “piebrauksim klāt” trūkstošos dopus, lai būtu Historic ieskaite. Diemžēl, tas nebija iespējams, jo rallija maršruts tika izveidots tā, ka mēs nevaram braukt rallijsprintu un Historic reizē. Lai nu kā – ja jāstartē tikai vienā ieskaitē, tad izlemjam to darīt šoreiz Historic un paskatīties, kas no tā visa iznāks.

Tā kā mums ir lieliska iespēja palikt netālu no Talsiem pie Valčas mammas, tad to arī atkal izmantojam un esam ļoti apmierināti. Aizbraucam Ceturtdien no rīta puses, un gatavojamies rallijam. Izņemam dokumentus un sarakstam pirmos dopus. Piektdien no rīta pierakstam atlikušos dopus un gatavojam mašīnu tehniskajai komisijai vakarpusē. Vakarā braucot uz tehnisko komisiju atklājās nepatīkama ziņa – pirms rallija tika nomainītas bremžu kalotkas un šobrīd bremzes īsti neatlaižās aizmugurē kreisajā un nedaudz arī labajā pusē. Smird un kūp un saprotam, ka rīt no rīta starts ar šādu mašīnu nav iespējams. Zvanam Kristapam, kurš sarunā ar mūsu jauno rallija mehāniķi Jāni, lai viņš nopērk bremžu cilindru remkomplektu un brauc nevis sestdien no rīta, bet jau šovakar un pa nakti sataisa bremzes. Domāts, darīts. Sagatavojam vietu pie garāžas, lielu lampu un paklāju, lai visus darbus var veikt vieglāk. Braukts nebija sen un vienīgā gonka, ko pirms Talsiem pamēģinājām bija RX Challenge pirms apmēram mēneša jaunajā biķernieku rallijkrosa trasē, tāpēc ir detaļas, kas ir iestāvējušās kopš Kurzemes 2015 gandrīz divus gadus atpakaļ.

Ap pusnkati atbrauc Jānis, visu izrunājam un izstāstam, un dodamies pie miera. Pamostos ap pulksten pieciem un skatos – Jāņa gulta vēl joprojām tukša – es domāju – nu ir sūdi – nebrauksim! Paskatos pa logu – jau gaišs un kapots arī vaļā. Izeju ārā – viss kārtībā Jānis jau guļ mašīnā – un viss ir izdarīts. Kapots vaļā, lai neaizmirstu pieliet laikam tosolu. Izrādās Valča jau pa nakti ir bijis palīgā un pat abi divatā ir atgaisojuši bremzes. Viss čotka. Izbraucu mazu līkumu, pamēģinu bremzes un ručņiku – viss strādā, viss laižās vaļā utt.

Par dopu numurēšanu. Tā kā rezultātos visur ir minēti lielā rallija dopu numuri, tad pie tā arī pieturēšos. Rallijam piektdienas vakarā bija vēl 3 dopi, tāpēc rīta pirmais dops būs nevis pirmais, bet ceturtais. Tas lai nejūk.

Starts. Pirms ceturtā dopa starta apstājamies un man gribās pārbaudīt riepu spiedienu. Laika ir gaužām maz un pieejot pie pirmās – skatos 3.85!!! Briesmas. Kamēr pūtu visas riepas lejā tikmēr Aldis jau bļauj, ka jāvelk ķiveres un jābrauc iekšā dopā – atlikušas vairs tikai dažas minūtes. Labā aizmugurējā riepa tā arī paliek nenolaista un minu, ka tas pats 3.85 ir iepūsts arī tur. Nu neko brauksim jautri it sevišķi kreisajos pagriezienos. Tā arī bija. ceturtais dops izdevās uzreiz kaut kā ļoti labi pēc tādas lielas pauzes un kārtējo reizi bez treniņiem. Sajūtas bija ļoti labas un dažas līkumu sasaistes sanāca nu ļooooti garšīgi :) ) Finišā apskatos laiku – velns parāvis – otrā vieta uzreiz aiz Velmēm. Nu labi – saprotam, ka viss ir kārtībā – piestāju pārbaudīt spiedienu – tiešām labajā izmugurējā jau uzkāpis uz 3.95!! Jēziņ! Nolaižu uz normālu un braucam tālāk. Viena lieta gan – šausmīgi karsts. Šoreiz pa ilgiem laikiem motoram viss ok, pašiem karsti :) Pirmais karstais vīkends šovasar – temperatūra ap 25-30 grādiem. Mums vēl pečka pūš pilnu karstumu un lūciņas nav. Līdz ar to mašīnā ir ļoti karsti. Ko var redzēt arī manā sejā :) Ceturtais dops nav ierakstījies kamerā – ļoti žēl. Saprotu, ka uz nākamo gonku tiks iegādāta jauna atmiņas karte, jo šī ir sevi izsmēlusi un man ir apnicis čakarēties ar neierakstītiem dopiem.

Piektais dops – 25 km ar slaveno Strazdes tramplīnu tikai otrā virzienā. Braucam labi viss ok. Vienā ātrā sekcijā, kur ir sekojoši vairāki līkumi, pieļaujam kļūdu – K4 tiek nolasīts pārāk vēl un mums vairs nav iespēju sadzēsties un ielidojam izcirtumā. Par laimi, izbēgam no kūleņa un nekas traks nenotiek un varam turpināt sacensības. Ar skatītāju palīdzību tiekam ārā zaudējot 25 sekundes. Izbraucot ārā uz ceļa saprotu, ka stūre ir šķība un baigi strīķē labais priekšējais ritenis. Piestājam apskatīties, kas pa lietu – rats ir klāt bet iedzīts pie kuzava un strīķē pret spārnu. Kamēr izkāpām apskatījāmies, iekāpām un aizsprādzējāmies – kāda minūte pagāja. Pēc tam tā uzmanīgi arī nočunčinājām līdz finišam vēl pazaudējot laiku. Karoč sapratām, ka rallijs cūkām un ka brauksim uz atsevišķiem dopiem un priekš pieredzes. Labi, ka ir serviss tieši aiz šī dopa. Braucam uz servisu – pirms servisa regroup zonā apskatām, kas pa lietu tiek secināts – saliekts plaukts. Ivars Velme iedrošina un saka, ka plauktu vajag kaut kur fiksi dabūt un pa pusstundu točna nomainīs – jo braukt ar līku nav baigā aršana. Domāts darīts – vēl regroup zonā sameklējam plauktu – paldies Guntim Šukstam ar komandu. Sākumā tiek atrasts aizmugurējais plaukts, kuru atnesot līdz regroup lentai, kas ir kā robeža starp regroup zonu un servisu – jo regroup zonā serviss nav atļauts, taču pļāpāt un skatīties drīkst. Ivars pienāk un saka “tas taču aizmugurējais plaukts” – jā tieši tā – nav vietas stabilizatora atsaitei, bet citādi viņš ir identisks un derētu. Pēc minūtes pienāk vēl kāds un saka “bet tas taču aizmugurējais plaukts” :) Pēc brīža pienāk vēl kāds no sportistiem – vairs neatceros kurš un saka “bet tas taču aizmugurējais plaukts!”. Kopā iesiatot ar paša plaukta nesēju tas tika pateikts 4 reizes 5 minūšu laikā. Nu ko lieliski, ka ir tik acīgi konkurenti. Šajā regroup zonā mūs ieliek pašus pēdējos, jo pēc rezultātiem un pabraukāšanās pa izcirtumu tur arī esam.


Iebraucam servisā un uzreiz ceļam mašīnu augšā. Jānis ir sazvanījis Kristapu un noskaidrojis, ka pannu nost nevajag ņemt, jo visi kronšteini ir sajāti un var nepielikt atpakaļ. Tāpēc tikai palaista vaļā un palocīta, lai var tikt klāt skrūvēm. Plaukts tiek mainīts cik nu ātri tas ir iespējams. Nepaspējam pielikt stabilizatora atsaiti un nolemjam braukt bez tās līdz nākamajam servisam. Serviss ir 30 minūtes. Mēs nokavējam 9 un dabūjam 1:30 sodu.

Sesto dopu braucam labi – ir tāda peldēšanas sajūta un nevar īsti braukt uz pilnu gāzi, tomēr pa lielam ok un daudz labāk nekā iepriekš ar šķībo plauktu. Finišā pilnīgi mistiskā kārtā Aldis pamana, ka aizmugurējais labais ritenis laiž gaisu no ventīļa un pie tam diezgan stipri. Labi, ka ne dopā! Fiksi paspējam nomainīt riteni uz rezerves un braucam tālāk uz nākamo dopu. Septītais dops arī bez starpgadījumiem, izņemot to pašu nelielo peldēšanu. Un liekas arī, ka peld arī aizmgure, taču norakstu to visu uz stabilizatora atsaiti.

Septītais dops ir CVS paralēlais posms. Šeit arī tieši pirms starta beidzas kamerai baterija. Viens negals ar to kameru. Jau pierakstot CVS trasi liekas, ka tur būs pilnīgas šausmas, jo trase ir nolaista un segums ir ļoti drūms – mīksts ar milzīgiem asfalta gabaliem mētājamies pa vidu. Sajūta kā braukt pa kartupeļu lauku, tikai kartupeļu vietā ir asfalta gabali. Izskatās, ka būvejot kādu šoseju “norauztais” vecais asfalta segums ir atvests šeit un bez pieblietēšanas sabērts pa virsu trasē. Šausmas. Nolemjam, ka šo dopu nobrauksim tikai līdz galam nekādus brīnumus nerādot jo tāpat jau par nekādu rezultātu necīnamies un negribam neko salauzt. Tā kā tas ir paralēlais posms tad precīza un iepriekš zināma starta laika nav – iebraucām laika kontrolē un gaidam startu. Ķiverēs – šausmīgi karsti. Sirds dauzās un bija fiziski galīgi grūti. Nekad tik karsti un grūti vēl nebija bijis. Tā kā startējam paši pēdējie – gaidot startu pie mums pienāk bijušais Rallija Talsi organizators un pēdējām trim ekipāžām, kas taisās startēt, tajā skaitā mums pasaka – čaļi – kopā ir 4 apļi nevis 2!!! Leģendā bija ierakstīs un pēc kilometriem arī sanāk. Kāpēc visi brauc tikai divus apļus!! Ok, mēs saprotam, ka jābrauc pilni četri apļi. Un tā arī lēnām nočunčinam četrus apļus. Principā ja ņem vērā, ka tas ir paralēlais dops tad kopā ir pilni 2 apļi, bet nu tas jau tā. Otomers labi uzlec tramplīnā un aizķer līkuma ārmalā esošo metāla nožogojumu. Bet turpina un viss ok. Pēc tam viņš izstāsta, ka viņam tāda “cērtamā” panna ar kuru visu var nocirst – mazus krūmiņus un kociņus vai ko tamlīdzīgu, kas gadās priekšā. Arī bamperis ir ciets un fakiski pēc šī incidenta nav nekādu bojājumu. Pēc paralēla dopa braucam uz servisa parku.

Servisa parkā nomainam GPS sistēmu, jo mūsējā ir nosprāgusi. Servisā Jānis pieliek stabilizatora atsaiti, es aizeju saremontēju nolaisto riepu. Izrādās, ka kamera bija “nogriezusies”. Mēs braucām ar kamerām, lai nenobortētu riepas. Taču Pirelli čaļi servisa parkā izstāstīja lai ņemot tās kameras ārā, jo viņas griežās pa iekšu un tā kā ventīlis ir statiski vienā vietā, tad tajā vietā var ļoti viegli noplīst. Kās arī šeit bija noticis. Izņem beigto kameru ārā, ieliek ventīli pārmontē un piepūš. Un tas viss – bez maksas!! Lieliski. Esam gatavi pastendes dopiem un tramplīnam. Servisa parkā saprotam, ka ar piešķirto sodu CSV trasē faktiski visiem dalībniekiem, izņemot mūs, Zauru un Danni mēs atkal esam relatīvi pakāpušies un nu jau esam 5. vietā. Mūsu ieguvums šeit ir nepilnas 3 minūtes. Apetīte atkal ir atgriezusies un varam atkal izbaudīt ralliju.

Astotais dops – Pastende. Ir daudz labāk ar to mazo – desmit centimetrus garo sūdiņu, ko sauc par stabilizatora atsaiti. Finišā gandrīz aizšaujam garām krustojumam un jeļi jeļi izvairamies no groda līkuma ārmalā bet viss ok. Devītais dops – tas pats vēlreiz – tramplīnā jau nedaudz uzlecam un visuma nobraucam par kādam 6 sekundēm labak nekā iepriekšējo reizi. Un pašiem sev par brīnumu uzstādam labāko laiku par 0.69 sekundēm apsteidzot brāļus Velmes. Kā izrādījās, tad viņiem pa priekšu vilkās Danne ar astoto žiguli un kādu tehnisku problēmu.

Pēc šiem diviem ātrumposmiem esam pakāpušies uz 4. vietu tikai 4.65 sekundes līdz 3. vietai – Alari Sillastem no Igaunijas. Palikuši vairs tikai divi pilsētas ātrumposmi un domājam, ka ja katrā atvinnēsim pa 3 sekundēm, kam nevajadzetu būt pārāk grūti, tad trešā vieta mūsu. Nolemjam arī braukt ar tam pašām grunts riepām arī pa asfaltu, jo tās vecās grunts riepas, ko bijām paņēmuši līdzi priekš asfalta ir pārak nedrošas un bail, ka nenoraujam mīksto. Pirmo dopu nobraucam un nekā – Sillastem zaudējam vēl 0.62 sekundes. Nu saprotam – nekas – brauksim daudz ātrāk nākošreiz bet arī 4. vieta būs laba. Pēdējā dopā sev atvinnējam 3 sekundes un pat apsteidzām Sillasti par 0.07 sekundēm, tomēr neraža. Kamēr bēgām no vilka ieskrējām Lācim rīklē :) Izrādās ļoti labi ir gan pirmo gan otro pilsētas dopu nobraucis Otomers un mūs ir apsteidzis par kopumā 1.66 sekundēm un mēs vēl atkrītam uz 5. vietu.

Esam finišā un laimīgi par cīņu, par tik daudz notikumiem viena rallija laikā – gan tehniskās problēmas ar bremzēm, gan plaukta maiņa un lielais karstums. Un pat bija cīņa par rezultātu. Šoreiz cīņu zaudējām, tomēr jāsaka, ka viss rallijs pija viens liels un patīkams piedzīvojums, pēc kura bijām tik ļoti noilgojušies. Piektajā dopā lakstos pazaudējām 25 sekundes, pēc tam piestajot trases malā un apskatoties, kas ir noticis zaudējām vēl minūti. Tad braucot lēnām līdz finišam – zaudējām aptuveni divas ar pusi minūtes. Tad mainot plauktu un aizkavējoties servisā zaudējām pusotru minūti. Kopā jau 5 ar pusi minūtes. Tomēr visas šīs jezgas dēļ un tādēļ ka CVS startējām kā pēdējie mums bija iespeja nedabūt sodu un tādējādi 3 minūtes atvinnējām. “Saldo” uz to brīdi ir zaudētas tikai 2 ar pusi minūtes. Ja mēs no šī visa būtu zaudējuši kaut par vienu minūti mazāk, mēs jau būtu finišejuši otrajā vietā. Rezultātā mums līdz ceturtajai vietai pietrūka 1.66 sekundes, līdz 3. vietai vēl 3.54 sekundes un līdz 2. vietai vēl 24.33 sekundes. Historic rezultāti.

Lai arī izklausās, ka skaldu matus un sekundes pēc gonkas mums šī bija ļoti patīkama sajūta, ka beidzot varam ar kaut ko arī pacīnīties, kaut kur kaut ko vinnēt un ka mums parādās reālas rallija problēmas – salocījām plauktu, piemēram. Garša ir un sapratām, ka ar vēsāku prātu būtu sasnieguši vairāk. Tiekamies nākamajā gonkā!

Nepacietīgajiem tikai crash onboard SS5:

Baudītājiem – pilnais video ar visu augstākminēto avāriju:

RX Challenge 15.04.2017

Trešdiena, septembris 6th, 2017

Beidzot, beidzot, beidzot! Mašīnas dzinējs pēc Kurzemes 2015 nedienām ir sagatavots un gatavs ugunskristībām pa īsto pasaules rallijkrosa trasi. Laiciņš bija slapjš, auksts un pat sniegains, taču priekš izmēģinājuma sacensībām ļoti piemērots. Iepazīstoties bišku pa daudz uzlecām tramplīnā un sapratām, ka ar mūsu “amortizāciju” tā darīt nevajag. Tad nu vienmēr tramplīnos piebremzējām un pārējā trasē devām virsū. Pie šādas jaudas (216 zirgi) jau vajag kaut kādu bloķi – asajos līkumos slīd priekšējais iekšējais ritenis un jēga maza. Rezultāts var būt nebija tas labākais – 23. vieta no 38 dalībniekiem 4WD Open grupā un 28. vieta no 54 dalībniekiem starp visām pilnpiedziņām. (4WD kopvērtējums). Savukārt 68. vieta no 125 absolūti, bet neko nesalauzām un priekš pirmās gonkas ok. Tiekamies Talsos!

Te arī split screen ar leģendāro mūķeni:

Rallijs Kurzeme 2015

Trešdiena, maijs 17th, 2017

Vienu reizi gadā ir jāizbrauc. Kaut vai lai notraustu rūsu no mašīnas un kauliem. Tā kā šogad Rallijs Latvija Cēsu galā nenotiks, nolēmām pamēģināt kaut ko jaunu – Ralliju vēju pilsētā. Mašīnai nekādus uzlabojumus neveicām, tikai sakopām pāris lietas, kas līda ārā un prasīja uzmanību. Iepazinos ar jauno meistaru Kristapu, ar kura palīdzību arī viss nepieciešamais tika veikts. Motora uzlabojumi šoreiz gaidīs nākamo reizi.

Rallijsprints Kurzeme solījās būt aizraujošs jau iepazīstoties ar maršruta karti. Kā jau Liepājai pienākās – viss ekšons notiek piektdien un sestdien. Rallijsprinta daļā paredzēti pirmie septiņi ātrumposmi – pirmie četri (divreiz pa divi) piektdienas vakarā – sākot no plkst. 16:00 un nākamie trīs – sestdien no rīta. Sākot ar SS8 – jau brauc tikai Rallijs. Servisa parki nav paredzēti – pirmajā dienā pirms starta tikai piecpadsmit minūtes velnsviņuzina kam, pa vidu starp piektdienas apļiem – neliels refuels un gaismu uzstādīšanas zona (light fitting). Slēgtā parka pa nakti nav un otrajā dienā arī servisa nav – tikai refuels. Būtībā, ja kaut ko salaužam vai sačakarējam, tad vienīgā iespēja ir taisīt pa nakti. Līdz ar to mehāniķis nemaz mums šoreiz līdzi nav. Ar Andi sarunājām, ka viņs ir starta gatavībā, ja būs vajadzība pa nakti. Tātad par pirmo dienu – divi dopi, kuri atkārtojās pa tumsu. Izvilkām ārā vecās lampas, kuras izmantojām 2004. gada nakts ziemas gonkā Tartu Sugis Otepes apkārtnē – nedaudz uzprišinājām un izmēģinājām – mūsu ātrumam gaismai vajadzetu pietikt. Salona lampa gan nebija diez ko laba un arī nav saglabājusies, tāpēc, pateicoties saviem atbalstītājiem Kristapam Dreimanim un Mārim Priekulim – tikām pie jaunas LED gaismas salonā. Vienu vakaru pielikām un izmēģinājām – kruta! Gaismas pat vairāk kā vajag.

Iepriekšējo trīs ralliju laikā nobortējām 2 riepas (vienu Talsos 2013 un otru Latvijā 2014) – abas kamēr salīdzinoši aukstas vienā no pirmajiem asajiem līkumiem. Secinājums – vai nu riepas ir švakas, vai diski švaki vai kaut kas nav ar spiedieniem. Papļāpājām ar pāris gudrākiem džekiem un ieteikums viens – likt kameras, vismaz kamēr sapratīsim kas pa lietu. Sacīts darīts. Visām gruntenēm tiek iegādātas kameras un arī rezerves riepām saliktas. Pie reizes arī pārmontējam uz otru pusi, lai nodilusī kante ir iekšpusē. Brauksim ar tām pašām riepām, ko nopirkām uz Talsi 2013.

Tad man tīri nevilšus ienāca prātā salīdzināt manometra rādījumus ar Statoil riepu pumpi – secinājums bija diezgan graujošs – mans, atvainojos, sūda manomentrs rāda pa 0,2-0,3 atmosfērām mazāk. Tātad, ja mēģināju iepūst 2,0, tad man īstenībā iekšā bija labi ja 1,7 atm. Skaidrs, ka ausktai riepai pirmajā špūre viņa ir nost. Bija tādas dusmas. Pārbaudīju vēl pāris benzīntankos un riepu servisos – aina līdzīga. Vērsos autoservisa aprīkojuma veikalā uz Dignājas ielas – Animo. Tur esot labi manometri. 15 minūšu testēšanas un sarunu rezultātā, tika iegādāts digitālais manometrs, kas atstāja uz mani vislielāko pārliecību. Digitāls ar diviem cipariem aiz komata (tiesa gan simtdaļu vietā ir tikai pieci vai nulle) un pietiekoši labu atkārtojamību. 25 eiro lai ietaupītu kaut vai vienu saplēstu riepu, nemaz nerunājot par garastāvokli un rezultātu nemaz nav dārgi. Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu – jāsaka, ka tas bija pareizais lēmums un mūsu nedaudz piesardzīgais zelta numuriņš 2.15 atm, bija tieši laikā. Mazāk šoreiz bija bail laist. Varbūt nākamreiz. Sajūta, ka slīd bija tikai pirmā dopa beigu daļā, jo finišā jau bija 2,45. Pēc tam ap 2,10 – 2,15 arī grozījās un bija ok.

Pirms rallija arī patrenējāmies stenogrammas rakstīšanā – gada sākumā parakstījām, bet nu jau viss ir aizmirsies. Izmetām ārā ‘ātrs’ un ‘lēns’ – ‘ātru’ pēc Staņislava Grjazina ieteikuma, ka tajos līkumos ir visvieglāk nokrašot (pēc paša pieredzes) – tīri psiholoģiski un ‘lēnu’ tāpēc, ka nav vairs ‘ātra’. Sākumā iztikām bez un pārbaudot piesaistīju jaunu elementu ‘Plus’. Pāris gadus par Plus domāju, jo likās, ka man juks – ko tas īsti nozīmē – ātrāku līkumu vai lēnāku. Ideju nospēru no brāļiem Neikšāniem, kuri izmanto Plus, Plus Plus, Mīnus un Mīnus Mīnus atzīmējot līkumu ātrumu. Taču viņiem vienīgajiem, ko Latvijā zinu, stenogrammā līkumi ir otrādi – Seši ir gandrīz taisns un viens – visasākais, tāpēc izmantojot kombināciju ‘Pieci Plus’ ne brīdi nerodas šaubas, ka tas ir ātrāks par vienkāršu ‘pieci’, bet lēnāks par ‘seši’ jo plus norāda gan uz cipara esamību starp pieci un seši, gan arī naturāli plus nozīmē ‘vairāk’, ‘ātrāk’ utt. Manā gadījumā es izmantoju tikai vienu no visiem – ‘plus’ un tas nozīmē lēnāku līkumu nekā pamatlīkums, respektīvi, līkums ‘divi plus’ ir starp ‘divi’ un ‘trīs’. Nejūk. Un ir baigi labi – pats esmu par to pārsteigts.

Kārtojot māju, tika uzieti pāris veci žurnāli Auto no 1998 un 1999 gada, tāpēc arī patrinām dažus Rallija Latvija 1998 dopus un citu dienu arī Rallija Zemgale 1999 dopus. Dažu posmu precīzu konfigurāciju gan bija grūti atrast, taču tas nemazināja prieku ieskatīties vēsturē un pie reizes patrenēties stenogrammas rakstīšanā. Kopā norakstījām kādus 80 kilometrus, un lai arī stingri par maz – toties jutāmies puslīdz gatavi sākt rakstīt sacensību trasi.

Ceturtdien no paša rīta uzkrāmējam mašīnu uz treilera un izbraucam no Rīgas. Nācās pāris riezes piestāt, jo kvatra bija nedaudz padaudz uz aizmuguri un stipri šūpoja velkoni – Alda golfu. Vēl tie remonti uz Liepājas šosejas, kuru dēļ nācās braukt bez maz caur Tukumu un vienreiz pie pašas Liepājas iesprūdām uz minūtēm piecpadsmit. Administratīvo pārbaudi nedaudz nokavējām, taču piesolot nākamreiz tā vairs nedarīt, tikām cauri ar rājienu nevis 30 eiro caurumu kabatā. Saņemam dokumentus, paņemam GPS sekošanas ierīci un aiziet. Piekto dopu var rakstīt tikai līdz plkst 16:00, ko arī pierakstām un pārbaudām precīzi laikā. Šajā brīdī saprotam, ka tehniskajai komisijai esam pierakstījušies šovakar, bet tā kā šovakar ir testa posms, tad tehniskā komisija ir Kalvenē! Jobt! Mums nav neviena palīga šoreiz līdz, kas to varētu izdarīt, tāpēc mēs zaudētu vismaz 1,5-2 h lai aizbrauktu uz Liepāju pēc mašīnas, tad to aizvestu uz teh komisiju un atpakaļ un tiktu vēl atpakaļ uz dopiem. Zvanām uz rallija centru un izdevās sarunāt uz peiktdienas rītu – kad jau teh komisija ir Liepājā. Secinājums – jālasa nolikums uzmanīgāk! Tad tagad mērķis ir pierakstīt un pārbaudīt arī sesto un septīto dopu un tad varam doties mierīgi atpakaļ uz Liepāju. Tā arī izdodas. Sestā dopa tramplīns ir milzīgs, bet secinājums ir – lēkt var, ne pārāk traki, bet var un ja viss būs labi līdz tam, tad arī lēksim.

Vakarā vēl uzēdam un gulēt. Nolemjam uz tehnisko iet nevis kā pierakstījāmies piektdien divos, bet gan no paša rīta, jo apskatoties internetā – no rīta ir ļoti brīvs. Jau pirms septiņiem esam augšā un laižam uz tehnisko komisiju. Viss kārtībā – tikai divi aizrādījumi – vienai no pilota siksnām ir izkritusi/pazudusi šplinte, kas neļauj siksnai atāķēties – tas jānovērš un otrs aizrādījums – jānomaina sporta tehniskā pase uz jaunā parauga, ko uz nākamo gonku toč jāizdara. Vēl viens no komisāriem izspļāva tādu leģendāru tekstu kā ‘Šis auto ir sagatavots labāk nekā poļu evolūcija’. Protams, viņi domāja drošības noteikumu atbilstības ziņā, bet sajūtas tāpat labas, ka kāds to novērtē. Priecīgi par izieto tehnisko komisiju – noliekam mašīnu servisa parkā un dodamies rakstīt šodienas divus dopus. Visu nakti bija lijis, joprojām līst un lietu sola līdz pat plkst. 13:00. Tas ir ļoti labi – nebūs puteklis un ceļam vajadzētu būt stingrākam un ar labāku saķeri.

Pierakstam šodienas vakara divus dopus – jāsaka ļoti forši – ātri ar vienu metošu tramplīnu (SS1/3), kas vēl nedaudz organizatoru uzprišināts, lai plivinātu vairāk un slavenajiem Simaškas līkumiem (SS2/4). Par tramplīnu gan mums ir citas domas nekā par SS6 – sajūta, ka baigi laužams un bez nosēdiena. Stenogrammā pierakstām ‘nelēkt’ un tad redzēs, kā jutīsimies. Tā kā tas ir pats pirmais gonkas dops – nebūt negribās visu jau atstāt stulbā tramplīnā pašā pirmajā dopā.

Kad dopi pierakstīti, dodamies atpakaļ uz servisa parku, pabeidzam pēdējās sagatavošās darbus un dodamies uz pirmsstarta zonu. Ralliju atklāja Valsts Prezidents Raimonds Vējonis ar Liepājas Mēru Uldi Sesku. Lai gan daudzi saka, ka tāds gadījums, ka ralliju atklāj Prezidents vēl nav bijis, Valdis Zatlers kaut kādās dažus gadus vecās Kurzemes rallija bildēs ir atrodams gan. Nezinu, vai viņš vienkārši viesojās, vai atklāja pasākumu – kas to lai vairs zina, un nav arī būtiski. Uz starta estakādes kā vienīgie uzvizinām divas no sešdesmito gadu stilā saģērbtajām ‘Rallija Kurzeme 50′ meitenēm, kuras pašas bija stāvā sajūsmā par šādu iespēju. Nezinu, par ko mums tas gods tika, bet skatītājiem arī patika.

Pirms pirmā dopa starta ir satraukums – kā jau parasti – sen jau nav braukts. Pirmo dopu izbraucam taustoties un ļoti bieži īsti nevarēju nokoncentrēties – it kā kaut kādā ritmā biju, bet bieži vien pārprasīju stenogrammu un kaut kā līdz galam nenoticēju visam. Dopu nobraucam bez starpgadījumiem un pat tramplīnā nedaudz uzlecām – ar secinājumu, ka nākamreiz var lēkt vēl drošāk :) Otro dopu braucam apmēram līdzīgi, lai gan stenogramma tā nejuka. Prieks par to, ka motors nekarsa un galīgi uzvedās normāli. Okei uz dopa beigām jau vairāk saguris – bet tas jau normāli – nav tak WRC.

Tad nāca Light fitting zone, kur mums neko gan nevajadzēja fittot – jo mums jau gaismas bija uzliktas. Vēl pat pastāv cerība, ka nevajadzēs viņas nemaz izmantot, jo var būt būs pietiekoši gaišs. Kamēr grozamies un nav ko darīt, izdomāju iečekot rezultātus – ak vai. Sapratu, ka jābrauc ātrāk un ka var drošāk dot virsū. Pēc nosacītās mini servisa zonas tā arī darām. Stenogramma ir pārbaudīta un lai arī dažās vietās prasās rakstīt savādāk – pat nezinu vēl īsti kā, tomēr pa lielam ir baigi ok un nomaiņa uz ‘vienkārši līkums’ un ‘līkums Plus’ dod daudz priekš pārliecības. Otrajā aplī, kas ir tie paši divi dopi vēlreiz arī normālāk uzspiežam. Tramplīnā jau palecāmies labāk un arī pārējais bija forši. Ieraudzījām milzīgu akmeni uz ceļa – galvas lielumā – labi, ka netrāpījām un ka redzēju. Skatoties on-board video gan kaut kas nobūkšķ tieši ap to vietu, bet man vienalga liekas, ka netrāpījām – nebūtu pārdzīvojuši.

Ceturtajā dopā arī forši pabraucam un simaškas līkumi sanāca ok – tā brīvi un nepiespiesti. Ceturtā dopa startā tā nedaudz dīvaini uzvedās akumulators, kad startējām mašīnu – sajūta, ka grieza tā švakāk. Drošības pēc vēl neslēdzu dopā gaismas, lai netraumētu jau tā švako lādēšanas sistēmu. Līdz finišam tikām bez problēmām. Finiša gan noraustījās tahometrs – kas ir viena no pazīmēm, ka nelādē aķi. Pieņemam lēmumu – maukt bez apstājas uz finišu cik tik ātri (noteikumu robežās, protams) var. Ja ātri brauksim – nebūs jāslēdz ventilators. Gaismas slēdzam ārā, visu pārējo arī. Problēma ir ar to, ka dačiki jau sāk melot – benzīna un temperatūras, līdz ar to nezinu īsti, vai motors karst vai nē. Nu vismaz sākumā nevajadzētu karst – tas ir skaidrs. Bet iebraucot Liepājā, pie diviem sarkanajiem dabūjām stāties. Pie viena ieslēdzot ventilatoru, motors knapi pļarkšķēdams kustējās – nav pat dzirkstelei vairs jaudas. Pa tumsu arī tā ieripinām ar inerci servisa parkā (bez gaismām), pabraucam garām ‘dušai’ un uzreiz pie LK. Par laimi vienīgā Laika Kontrole pa visu ralliju, kur ir pieļaujama apsteidze ir tieši šī. Jāpiemin, ka pie Grobiņas brauca pretī menti – bet labi, ka tikai uzmidžināja, lai ieslēdz gaismas, nevis apturēja. Ja apturētu – dabūtu stumt točna un vispār nezinu vai piestartētu.

Mehu nav līdzi. Paši lāgā neesam gulējuši un galva vairs diez ko nestrādā. Viens ir skaidrs – man tā ir bijis arī iepriekš, ka siksna nav nokritusi, lādēšanas lampiņa nedeg (vai deg ļoti vārgi) un aķis lādējās ārā. Domāju – ja uzlādēsim aķi pilnu, rītdienas trīs dopus, kas ir mazāk nekā šodien, vajadzētu izturēt. Ar Jāņa Ročāna palīdzību dabūjam akumulatora lādētāju (Paldies!!) un visu nakti lādējam. Slēgtā parka pa nakti nav.

Nākamajā rītā uzliekam aķi un braucam uz servisa parku. Nomazgājam vakardienas dubļus un esam gatavi startam. Riepu spiediens ir ok. Saņemam kontrolkarti un braucam uz SS5. Pašā startā – sagāzējam, nodziest sarkanās gaismiņas un paukš – motors noslāpst. Man pirmā doma – jāatbrīvo pirmsstarta zona, lai nākamais var startēt, taču motors nav kustināms. Starteris gan griež un kaut kādi pukšķi nāk, taču nekā. Par laimi ‘kaut kas’ (kā no trillera ‘ezītis miglā’) mūs izstūma. ‘Kaut kas’ tāpēc, ka galvu jau pagriezt nevar un apskatīties – esam piesprādzēti hansos. Izmisīgie centieni motoru piestartēt arī pēc tam nevainagojās ar panākumiem arī pēc pāris minūtēm, kad motors varētu būt atpūties. Ar nožēlu atdodam zaļajai mašīnai kontrolkarti un mums rallijs ir beidzies. Žēl, bet nu tāds ir tehniskais sports. Rallijsprinta kopvērtējums.

Jānis arī mūs aizvelk atpakaļ uz Liepāju un tas arī viss. Brauksim uz Rīgu un domāsim, kas pa vainu. Šis bija tiešām skaists un ātrs rallijs. Atkal jāsaka vecais labais teiciens, ka šitik ātri mēs vēl nebijām braukuši. Sākumā domāju, ka man varbūt tikai tā izlikās, taču paskatoties uz vidējajiem ātrumiem aina ir tieši šada: Mūsu ekipāžas maksimālais vidējais ātrums kādā no dopiem pēdējos rallijos, kuros esam startējuši:

Talsi 2013: 94 km/h (SS7)
RLV 2013: 94 km/h (SS7)
RLV 2014: 98 km/h (SS12)
Kurzeme 2015: 105 km/h (SS3)

Paldies atbalstītājiem Wateriga, ITS Europe, Motors & Sports, Almas Omei, Kristapam Dreimanim, Mārim Priekulim, Jānim Ročānam, kā arī Mārim un Arnim Baložiem.