Rallijs Viekšniai 19.08.2017

septembris 6th, 2017

Tā kā mūsu šosezonas plāns ir pabraukt Rallijsprintu un Historicu, un Historic šogad bija tikai 3 gonkas, no kurām 2 – Talsus un RLV braucām arī mēs. Šogad nebraucām Sarmu, jo mašīna nebija vēl gatava. Kaorč – Historic šogad ir beidzies ar mums neapmierinošu rezultātu – finišējām tikai Talsos un par piekto vietu iegūtie 10 puntki, mūs gada kopvērtējumā ierindoja 8. vietā no kopā 20 dalībniekiem. Nākošgad esam apņēmības pilni nostartēt labāk.

Tātad rallijsprints. Nākošais posms ir izbraukuma posms Lietuvas ziemeļu pilsētā Viekšniai, kur jau Latvijas un Lietuvas rallijsprinta posms notiek vairākus pēdējos gadus. Mums pirmā reize Lietuvā. Apskatot iepriekšējo gadu onboard video, saprotu, ka ceļi viņiem drusku taisnāki nekā pie mums – bet nu brauks un tad jau redzēs.

Aizbraucam piektdienas rītā. Drusku vēl parakstam steni un pēc pusdienām braucam izņemt dokumentus un braucam pierakstīt trasi. Pirmais dops tāds īss – ap 3 km un principā ir taisnes ar asiem līkumiem – 3 vai 4niekiem vai pieciniekiem. Otrais dops jau bišku garāks un nedaudz interesantāks. Trešais dops atkal tas pats kas pirmais un ceturtais dops tas pats kas otrais. Vēl pierakstam arī 5/6 dopu un tas arī šodienai viss. Mēģinam vēl paspēt šovakar iziet tehnisko komisiju, bet kad uz turieni aizbraucam – tur jau viss ir beidzies un neviena vairs nav.

Sestdien no rīta vēl pierakstam 7/8 dopu un 9/10 dopu un braucam uz servisa parku. Mēs pēc RLV vēlreiz palabojām stenogrammas elementus un vēlreiz izbraucām RLV grants dopus lai palabotu labojamās vietas. Nedaudz arī pielabojām “rakstāmo stūri” un atzīmes uz tās. Tagad esam gatavāki un stenim vajadzētu būt labākam kā RLV. Tehnisko komisiju izejamm un tikai ar vienu mazu aizrādījumu, ka uz nakamo goknu jāizmaina stiprinājums pilota vienai no siksnām.

Starts ir ap vieniem un ir skaidrs, ka pēcpusdienā līs, tikai nevar saprast cik daudz. Pirmsstarta zonā pie mums pienāk pāris sportisti un apjautājās kā iet utt un izsaka savu izbrīnu par mūsu riepām – apmēram tā – “ā jūs ar šitām pa dubļiem brauksiet?” nu jā. Brauksim. Citu nav ;) Sāk smidzināt un sākas arī starts. Mums ir iedots 46 numurs un brauksim diezgan pa beigām. To zinādami esam uz šo gonku arī uzbūvējuši labāku pannu – beidzot tādu, par kādu jau sen sapņojām un ar kuru varēs dzīties pa špūrēm bez bailēm.

Uz pirmo dopu aizbraucam un jau līst. Starp citu šī ir pirmā gonka, kad brauksim ar saslēgtu centrālo diferenciāli – iepriekš braucām ar visu pilnīgi vaļā. Pirmajā līkumā bija pārsteigums – un bija problēmas ielikt līkumā, taču ar katru nākamo reizi sapratu, ka bloķis ir štelle – dodot gāzi ir iespējams labi noturēt līkumu un mašīna ir kontrolējamāka. Pirmajā dopā arī bija saruniekārtā kaut kāda baigā čarkstēšana un tas ļoti traucēja. Izrādās, ka tas ir kameras mikrofona vads, kas laikam bija pārlūzis. Labi, ka bija arī otrs un iespraužam otru un viss kārtībā. Otrajā dopā pat ieņemam klasē trešo vietu – tas gan arī no sasniegumiem viss. Ar bloķi tā arī mācamies braukt. Trešais un ceturtais dops bez lieliem komentāriem (atkārtojas). Piektajā dopā pa dubļiem gandrīz sastrādājam muļķības taču kaut kā ierakstāmies. Roķeni arī nevaru raut, jo tad bloķējas 3 rati – aizmugurējie divi un vēl viens no priekšējiem. Dopa beigās arī vienā bedrē drusku pa daudz palecamies un ar labo sānu nododam pa krūmiem dzēšoties uz L6 atpakaļejošu negriezt, jo tur ir grāvis iekšmalā. Savācamies un viss ok. Serviss – nekas nav mašīnai jādara, tikai jāapmaina baterijas kamerai. Pats jautrākais dops (piektais) diemžēl nav ierakstījies jo kamerai 4. un 5. dopā jau bija beigusies baterija.

Pēc servisa 6. dops – vēlreiz atkārtojas piektais. Tik labi negāja kā pirmoreiz bet vismaz nebija nopietnu kļūdu. Pēdējie divi ātrumposmi arī bez lieliem starpgadījumiem. Dopi diezgan taisni, tomēr nevarētu teikt, ka garlaicīgi. Bija ko strādāt. Šur tur ceļi bija krietni pabojāti un vajadzēja mēģināt nesalauzt mašīnu. Visu ralliju mēģinājām aprast ar sajūtu un bloķi. Sanāca ar katru reizi arvien labāk.

Finišā bijām 16. vietā no 55 mašīnām (Rallija kopējie rezultāti) un 4. no 4 dalībniekiem Latvijas Čempionāta 4WD ieskaitē (Latvijas Čempionāta ieskaites rezultāti), un ar to esam ļoti apmierināti. Un vēl jo vairāk, lai arī riepas varēja būt labākas un paši varējām pabraukt ātrāk – pats galvenais sasniegums šajā rallijā bija, ka visu gonku nobraucām bez neviena nopietna atgadījuma un kļūdām. Mašīna arī izturēja godam. Tagad atlicis tikai viens posms šogad – tiekamies Saldū!

Rallijs Latvija 22.07.2017

septembris 6th, 2017

Beidzot sezonā nobrauksim vairāk par vienu gonku un tā kā Rallijs Latvija šogad Liepājas ERČ rallija dēļ ir pārcēlies no rudens uz vasaru un izskatās, ka tur ari paliks tad šogad tas ir uzreiz pēc Rallija Talsi. Un vispār – kad tad mums vēl ir bijis rallijs vasaras pašā vidū Latvijas teritorijā? Kāds laiciņš ir pagājis.

Rallijs Latvija solījās būt gan Historic gan Rallijsprinta ieskaitē un atšķirībā no Talsiem šeit varēsim beidzot piedalīties abās ieskaitēs. Rallijsprintam ir pirmā diena – sestdiena un historicam vēl klāt svētdien viens grants dops 20 km Tukuma pusē un “mazie asfaltiņi” – 2reiz pa Jūrmalu un vakarā paralēlais biķerniekos. Kā jau pēdējos gados ierasts Rallijam Latvija ir liela piegarša ar asfaltu. Arī šogad – pirmajā dienā 35.53 km ir pa asfaltu un 23.69 pa granti. Otrajā dienā 10.19 pa asfaltu un 20.06 pa granti. Kopā no 89.47 km – 45.72 (51%) pa asfaltu un 43.75 (49%) pa granti. Jeb – pus uz pusi :) . Priekš asfalta dabūjam noplēstas gruntenes ar kurām brauksim biķereniekus un jūrmalu. Tās ir 15 collu lielā izmēra Kumho riepas ar diviem dažādiem rakstiem. Paldies Gikam par atbalstu. Nebūs jāplēš “Labās” 14″ riepas, ar kurām plānojam braukt gan šo ralliju, gan vēl pārējos grants rallijsprintus šogad – Viekšniai un Saldu. Jāsaka, ka arī mūsu “labās” gruntenes ir jau savu redzējušas – nopirkām uz Talsiem 2013. Tātad viņām jau būs 6. rallijs.

Historic ieskaitē mums iedots H2 numurs – uzreiz aiz Velmēm. Brauksim atkal pa priekšu, kā jau Historic pieklājās. Ieviesām jaunus apzīmējumu stenogrammā – vairāk dažādus “metrus” un vienu apzīmējumu priekš īsākiem līkumiem un likās, ka būs viss ok. Stenogrammu arī bišku patrenējāmies. Tehnisko komisiju izgājām ar diviem aizrādījumiem par 5. un 6. punktu jostam – jāuzliek drātiņa, lai nevarētu attaisīties nejauši un otrs – jānostiprina ugunsdzēšamie aparāti. Jānis tos apsola arī sataisīt un uz sestdienas startu būs viss ok. Tā arī ir.

Pirmie divi dopi ir pa biķerniekiem un uzliekam riepas ar nosacīti mīkstāko protektora rakstu priekšā un cietāko aizmugurē. Sajūtas ir briesmīgas. Riepas, protams, ir arī ar lielāku izmēru un augstāku proķi un griežās arkās līkumos. Jauda arī krītās – karoč kaut kā nomokam. Atrākos līkumos sajūta, ka priekšā būtu biezpiens – nevar vispār iestūrēt līkumā. Pirmos divus dopus nomokam un esam Historic klasē tikai piektajā vietā. Tālāk serviss – uzliekam mazās gruntenes un aidā uz diviem šodienas grants dopiem. Braucam ārā no Rīgas un vēl iekļūstam korķī uz Pleskavas šosejas – visi brauc uz jūriņu. Bišk stresu noķērām, bet bija ok – laika norma bija pietiekoša. Ierodamies uz SS3 un esam gatavi startam. Sākoties saprotu divas lietas – jaunie “metri” strādā labi, taču īsais līkuma apzīmējums ir galīgi garām un man viss jūk. Bija vēl viens līkums pierakstīts kā 3 vai 4, bet tam bija jābūt vai nu 3-3 vai 4-4 attiecīgi bišku norausījos. Un finišā 0ītes arī kaut kā negāja un nebija pārliecības ielikt kā nākās. Plus vēl uz finišu metri arī sajuka, karoč ātrums bija liels un pašam nepatika kā nobraucām. Rezultāts gan nebija nemaz tik slikts – ierindojāmies 3. vietā aiz Velmes un Volvera un zaudējām pirmajai vietai 1 sekundi uz km un kopvērtējumā pakāpāmies uz 4. vietu.

SS4. Sākums labs bez problēmām – atkal juka “pus” līkumi un vispār liela putrošanās ar steni – pirms viena tramplīna pa daudz sabremzējos jo pārpratu – izrādās tur bija taisne. Bet tas bija mazākais – aiz 900 metru taisnes pēc kuras bija jātrāpa šaurā L5 uz mazāka ceļa – dzēšoties no 5. ātruma, ieliku 4. un pēc tam nevarēju vairs izņemt. Bremzējot domāju – viss te arī paliksim, taču brīnumainā kārtā tomēr pēdējā brīdī izdevās izņemt un braucam tālāk, taču turpinājās problēmas ar izņemšanu no 4 pārnesuma. Kādu laiku arī nobraucu tikai ar 4. robu. Kaut kā sasniedzam finišu – pazaudēts nu jau 3 sekundes uz km taču joprojām 3. ātrākie un kovērtējumā arī paceļamies uz 3. vietu. Tas arī no grants dopiem šodien viss. Braucam uz servisu un štukojam, ko darīt ar kārbu – uz šosejas kaut kā izņemam no 4. ātruma un tiek pieņemts lēmums 4. robā vairs nelikt. Vajadzēja jau šādu lēmumu pieņemt agrāk. Aizbraucam uz servisa parku. Caur Velmi dabūjam divus kontaktus, kuriem ir šādas kārbas – viens ir Talsos viens Smiltenē. Taču parunājot ar Kristapu saprotam, ka nav vērts tādu investīciju šobrīd taisīt un ka tā tāpat būs tikpat “švaka” kārba kā mana un ka tāpat jādomā ir kaut kas cits. Labāk to naudu ieinvestēt kārbā, kas ir ar nākotni. Pieņemam lēmumu – līdz galam nobrauksim bez 4. roba – tikai jāatcerās viņā neielikt.

SS5 un SS6 atkal ir pa biķerniekiem – šoriez samainam lielās riepas vietām un cietās uzliekam priekša un mīkstās aizmugurē. Pavisam cita braukšana – nu cik nu var būt sakarīga braukšana ar gruntenēm pa asfaltu. Un pat bez 4. ātruma nobraucam nedaudz ātrāk nekā pirmos divus. Pēc SS6 esam joprojām 3. vietā un pēc visiem aprēķiniem to vajadzētu arī varēt saglabāt, ja viss iet kā plānots – arī bez 4. ātruma. Tiesa rīt Tukuma dopā viņu vajadzētu, bet nu – kaut kā jau nobrauksim. Pēc SS6 ir pusotras stundas pārtraukums kamēr pārkārto trasi uz paralēlo ātrumposmu. Mierīgi čillojam – un esam gatavi dienas pēdējam vakara ātrumposmam.

Nezinu, vai nu nospēlēja tas, ka ir redzams otrs braucējs, kuram jādzenās pakaļ vai nu arī kas cits, bet pēc pirmā apļa (kopā 4) es taisnē aiz elkoņa ielieku 4. ātrumā un saprotu to tikai, kad jādzēšās roterī. Briesmīga sajūta, ka pats nočakarēju visu gonku. Tā arī nevarējām dabūt arā no 4. roba un atlikušos 3 apļus noriņķojām ar 4 robu. Jāsaka, ka bija arī atpakaļejoši līkumi, kuros es pat īsti nesaprotu, kā mēs nenoslāpām. Piebraucam pie stopa un lai izkustētos, Aldim ir jāizkāpj un bišku jāpastumj mašīna, lai nenosvilinātu sajūgu pavisam. Rallijsprinta ieskaite ir beigusies un mums tikai jāaizbrauc līdz Autobravai, kas ir turpat dažu km attālumā. To veiksmīgi arī izdaram tikai ar nelielu izbīli, ka iebraucot finiša tur vēl priekšā nestāv Velme (jo viņi brauca mums pa priekšu). Apsteidze ir atļauta un mēs kaut kā izlavierējam pa šaurajām ieliņām un uzbraucam kalnā pie pašas veikala priekšas un atdodam karneti.

Pilnīgi izbesījies un sagrauts aizbraucam atpakaļ uz biķerniekiem un zvanu Kristapam – ko darīt? Viņš saka ka neko nevar izdarīt. Ka izņemt no 4. roba varēs tikai izjaucot kārbu un to šobrīd nav kas izdara. Toties viņš piedāvā risinājumu – viņam angārā viena tāda kārba stāv, kura nav pārbaudīta, bet visticamāk vienu dienu izturēs. Viņai tikai ir beigts reduktors (ar caurumu korpusā). Mums jānoņem mūsu kārba – jānoņem reduktors – jāuzliek tai kārbai jāpieliek kārba atpakaļ un varam braukt. Pēc nopietnas sarunas ar Jāni, kurš manis dēļ jau iepriekšējā naktī ir gulējis tikai 2 stundas, viņš sazvana vienu savu čomu, kurš piekrīt palīdzēt un mums ir principiāls jā – mēģinam to izdarīt. Paēdam vakariņas, mašīnu uzdzenam uz pacēlāja un mēs ar Aldi braucam mājās gulēt, lai atgūtu spēkus rītdienai.

Diemžēl plkst piecos no rīta sazvanoties ar Jāni, tiek pieņemts lēmums nebraukt. Viņi visu ir izdarījuši, kas viņu spēkos, tomēr reduktoru no otras kārbas nevar noņemt. Līdz ar ko nav ko pielikt un mums nav kārbas. Sāpīgs, bet tāds nu šoreiz ir rezultāts. Rallijsprintā ar visiem pigoriem finišējām un ieņemam 6. vietu no 7. 4WD klasē (Rallijsprinta rezultāti), tomēr Historic šoreiz DNF (Historic rezultāti). Tiekamies nākamajā gonkā.

Minišosejas treniņš 04.07.2017

septembris 6th, 2017

Pirms Rallija Latvijas gribējām pamēģināt, kā ir braukt pa Biķernieku trasi. Tā nu bija sanācis, ka nekad pa Biķernieku trasi nebijām braukuši un tā kā ir šāda lieliska iespēja pamēģināt izbraukt minišosejas treniņu, tad to arī darījām. Lija. Un lija normāli. Sākumā nolija un pēc tam vairs nelija, tātad trase žuva – vismaz trajektorijās.


Formāts ļoti interesants – kopā 3 vai 4 braucieni – atkarībā no dalībnieku skaita. Treniņā balvas nedod, tāpēc ir parasti mazāk dalībnieku :) mums jau labāk – vairāk dabūsim pabraukt. Par godalgām diez vai iznāks pirmoreiz cīnīties :) Viss sākas darbdienas vakarā ap 18:00 un drusku pēc 20:00 jau beidzas! Nobraucām kopā kādus 20 apļus!!! Es domāju ļoti operatīvi, ļoti daudz dabūjām izbraukt un ļoti kompakti (un lēti).


Pirmajā braucienā atskrūvējās vadītāja pusē logu tīrītājs. Bija jautri braukt cauri peļķēm, kad pēc tam neko neredz! Bet nekas – izturējām līdz beigām, pieskrūvējām atpakaļ. Labi, ka tagad nevis rallijā. Uz beigām jau žuva trase un bija iespēja uzrādīt arvien labākus un labākus laikus. Kopumā uzstādījām 16. labāko apļa laiku no 29. dalībniekiem. (Kopvērtējums). Ir ok. Tā kā mūsu auto ir sporta pase, bija iespēja arī sēdēt blakus, ko izmantojām, lai pavizinātu sponsorus! Rīgā (tuvu), drošā trasē un ar mazām izmaksām. Iesaku.

Pēc šīs salīdzinoši lielās slodzes gan mašīna bija drusku cietusi – abi priekšējie gultņi izvārījās, priekšējās bremzes arī izbeidzās pavisam un jaunais šarnīrs, ko pēc Talsiem nomainījām laikam bija taisīts no eklēra, jo arī salocījās, lai gan nekur neiebraucām. Slodzītē iedevām, visas vājās vietas sakopām un esam gatavi asfalta daļai RLV!

Rally Talsi 20.05.2017

septembris 6th, 2017

Dzinējs.

Beidzot tas ir noticis un mēs esam no domām pārgājuši pie darbiem. Kad Kurzemē 2015 nosprāga motors – domājām – skatīsimies, kas tur pa lietu un tad lemsim, ko darīt. Izrādās, ka pie motora bija paciemojies vissirslikti.lv un bija izpūsta galvas blīve. Pie tam izjaucot motoru bija skaidrs, ka ir jāremontē pilnīgi viss, jo bez kompja “motors pats sev kāpj uz kājām” un sevi lauž. Blokā bija rievas, galva jāremontē un tad nu pieņēmām lēmumu to arī darīt, jo tagad tas ir vienīgais variants. Pārāk detaļās neizplūdīšu, lai neaizņem ētera laiku, viss ko gribēju piebilst, ir tas, ka Kristaps Dzīvītis šo procesu novadīja, izdomāja un izdarīja no sākuma līdz beigām un rezultāts ir vienkārši lielisks. Mēs sākumā visu kārtīgi izdomājām un izspriedām visus plusus un mīnusus, ko darīt, ko nedarīt un pa kuru ceļu iet, jo iespēju mūsdienās ir ļoti daudz. Īsumā – joprojām bez turbīnas, mums tagad ir palielināts dzinēja tilpums no 2.3 uz 2.65L – nomainot kloķvārpstu uz lielāku gājienu un nedaudz palielinot arī cilindru diametru. Tāpat uzstādīts VEMS dzinēja vadības bloks, eļļas radiators, karbona ieplūdes kolektors un vēl daudz dažādu uzlabojumu un nianšu, kuras ir nepieciešamas. Būvējot dzinēju un projektējot iznākumu galvenais uzstādījums nebija maksimālā jauda (!!! jā, tā arī var būt). Galvenais uzdevums bija visu sakārtot un salikt tā, lai dzinēja sniegums būtu stabils un kādu laiku mums par to nebūtu jādomā. Otra lieta – lai var braukt ar standarta 98 degvielu. Un tikai treškārt, lai varētu nākotnē jaudu arī palielināt, kad pārējā mašīna un paši būsim tam tikuši līdz.

Tātad visu 2016 gadu būvējām un uzbūvējām. Dzinējs ir gatavs un gaida savu pirmo startu. Tā nu esam pacentušies, ka varam startēt jau pirmajā vasaras rallijā – Talsi 2017. Nesen ir parādījusies jauna ieskaite – Historic, kas ir mašīnām, kas ražotas līdz 1995. gadam (izņemot WRC, Subaru Impreza un Mitsubishi markas). Mums šis ļoti der un nolemjam pamēģināt. Tā kā Talsi ir arī Rallijsprinta čempionāta posms gribējām sākotnēji piedalīties abās ieskaitēs. Iepriekš ir bijis, ka Historic brauc vai nu pilno rallija distanci vai arī nedaudz īsāku par pilno. Savukārt Rallijsprints brauc vēl īsāku – atbilstoši čempionāta nolikumam. Domājām – brauksim rallijsprintu un vēl “piebrauksim klāt” trūkstošos dopus, lai būtu Historic ieskaite. Diemžēl, tas nebija iespējams, jo rallija maršruts tika izveidots tā, ka mēs nevaram braukt rallijsprintu un Historic reizē. Lai nu kā – ja jāstartē tikai vienā ieskaitē, tad izlemjam to darīt šoreiz Historic un paskatīties, kas no tā visa iznāks.

Tā kā mums ir lieliska iespēja palikt netālu no Talsiem pie Valčas mammas, tad to arī atkal izmantojam un esam ļoti apmierināti. Aizbraucam Ceturtdien no rīta puses, un gatavojamies rallijam. Izņemam dokumentus un sarakstam pirmos dopus. Piektdien no rīta pierakstam atlikušos dopus un gatavojam mašīnu tehniskajai komisijai vakarpusē. Vakarā braucot uz tehnisko komisiju atklājās nepatīkama ziņa – pirms rallija tika nomainītas bremžu kalotkas un šobrīd bremzes īsti neatlaižās aizmugurē kreisajā un nedaudz arī labajā pusē. Smird un kūp un saprotam, ka rīt no rīta starts ar šādu mašīnu nav iespējams. Zvanam Kristapam, kurš sarunā ar mūsu jauno rallija mehāniķi Jāni, lai viņš nopērk bremžu cilindru remkomplektu un brauc nevis sestdien no rīta, bet jau šovakar un pa nakti sataisa bremzes. Domāts, darīts. Sagatavojam vietu pie garāžas, lielu lampu un paklāju, lai visus darbus var veikt vieglāk. Braukts nebija sen un vienīgā gonka, ko pirms Talsiem pamēģinājām bija RX Challenge pirms apmēram mēneša jaunajā biķernieku rallijkrosa trasē, tāpēc ir detaļas, kas ir iestāvējušās kopš Kurzemes 2015 gandrīz divus gadus atpakaļ.

Ap pusnkati atbrauc Jānis, visu izrunājam un izstāstam, un dodamies pie miera. Pamostos ap pulksten pieciem un skatos – Jāņa gulta vēl joprojām tukša – es domāju – nu ir sūdi – nebrauksim! Paskatos pa logu – jau gaišs un kapots arī vaļā. Izeju ārā – viss kārtībā Jānis jau guļ mašīnā – un viss ir izdarīts. Kapots vaļā, lai neaizmirstu pieliet laikam tosolu. Izrādās Valča jau pa nakti ir bijis palīgā un pat abi divatā ir atgaisojuši bremzes. Viss čotka. Izbraucu mazu līkumu, pamēģinu bremzes un ručņiku – viss strādā, viss laižās vaļā utt.

Par dopu numurēšanu. Tā kā rezultātos visur ir minēti lielā rallija dopu numuri, tad pie tā arī pieturēšos. Rallijam piektdienas vakarā bija vēl 3 dopi, tāpēc rīta pirmais dops būs nevis pirmais, bet ceturtais. Tas lai nejūk.

Starts. Pirms ceturtā dopa starta apstājamies un man gribās pārbaudīt riepu spiedienu. Laika ir gaužām maz un pieejot pie pirmās – skatos 3.85!!! Briesmas. Kamēr pūtu visas riepas lejā tikmēr Aldis jau bļauj, ka jāvelk ķiveres un jābrauc iekšā dopā – atlikušas vairs tikai dažas minūtes. Labā aizmugurējā riepa tā arī paliek nenolaista un minu, ka tas pats 3.85 ir iepūsts arī tur. Nu neko brauksim jautri it sevišķi kreisajos pagriezienos. Tā arī bija. ceturtais dops izdevās uzreiz kaut kā ļoti labi pēc tādas lielas pauzes un kārtējo reizi bez treniņiem. Sajūtas bija ļoti labas un dažas līkumu sasaistes sanāca nu ļooooti garšīgi :) ) Finišā apskatos laiku – velns parāvis – otrā vieta uzreiz aiz Velmēm. Nu labi – saprotam, ka viss ir kārtībā – piestāju pārbaudīt spiedienu – tiešām labajā izmugurējā jau uzkāpis uz 3.95!! Jēziņ! Nolaižu uz normālu un braucam tālāk. Viena lieta gan – šausmīgi karsts. Šoreiz pa ilgiem laikiem motoram viss ok, pašiem karsti :) Pirmais karstais vīkends šovasar – temperatūra ap 25-30 grādiem. Mums vēl pečka pūš pilnu karstumu un lūciņas nav. Līdz ar to mašīnā ir ļoti karsti. Ko var redzēt arī manā sejā :) Ceturtais dops nav ierakstījies kamerā – ļoti žēl. Saprotu, ka uz nākamo gonku tiks iegādāta jauna atmiņas karte, jo šī ir sevi izsmēlusi un man ir apnicis čakarēties ar neierakstītiem dopiem.

Piektais dops – 25 km ar slaveno Strazdes tramplīnu tikai otrā virzienā. Braucam labi viss ok. Vienā ātrā sekcijā, kur ir sekojoši vairāki līkumi, pieļaujam kļūdu – K4 tiek nolasīts pārāk vēl un mums vairs nav iespēju sadzēsties un ielidojam izcirtumā. Par laimi, izbēgam no kūleņa un nekas traks nenotiek un varam turpināt sacensības. Ar skatītāju palīdzību tiekam ārā zaudējot 25 sekundes. Izbraucot ārā uz ceļa saprotu, ka stūre ir šķība un baigi strīķē labais priekšējais ritenis. Piestājam apskatīties, kas pa lietu – rats ir klāt bet iedzīts pie kuzava un strīķē pret spārnu. Kamēr izkāpām apskatījāmies, iekāpām un aizsprādzējāmies – kāda minūte pagāja. Pēc tam tā uzmanīgi arī nočunčinājām līdz finišam vēl pazaudējot laiku. Karoč sapratām, ka rallijs cūkām un ka brauksim uz atsevišķiem dopiem un priekš pieredzes. Labi, ka ir serviss tieši aiz šī dopa. Braucam uz servisu – pirms servisa regroup zonā apskatām, kas pa lietu tiek secināts – saliekts plaukts. Ivars Velme iedrošina un saka, ka plauktu vajag kaut kur fiksi dabūt un pa pusstundu točna nomainīs – jo braukt ar līku nav baigā aršana. Domāts darīts – vēl regroup zonā sameklējam plauktu – paldies Guntim Šukstam ar komandu. Sākumā tiek atrasts aizmugurējais plaukts, kuru atnesot līdz regroup lentai, kas ir kā robeža starp regroup zonu un servisu – jo regroup zonā serviss nav atļauts, taču pļāpāt un skatīties drīkst. Ivars pienāk un saka “tas taču aizmugurējais plaukts” – jā tieši tā – nav vietas stabilizatora atsaitei, bet citādi viņš ir identisks un derētu. Pēc minūtes pienāk vēl kāds un saka “bet tas taču aizmugurējais plaukts” :) Pēc brīža pienāk vēl kāds no sportistiem – vairs neatceros kurš un saka “bet tas taču aizmugurējais plaukts!”. Kopā iesiatot ar paša plaukta nesēju tas tika pateikts 4 reizes 5 minūšu laikā. Nu ko lieliski, ka ir tik acīgi konkurenti. Šajā regroup zonā mūs ieliek pašus pēdējos, jo pēc rezultātiem un pabraukāšanās pa izcirtumu tur arī esam.


Iebraucam servisā un uzreiz ceļam mašīnu augšā. Jānis ir sazvanījis Kristapu un noskaidrojis, ka pannu nost nevajag ņemt, jo visi kronšteini ir sajāti un var nepielikt atpakaļ. Tāpēc tikai palaista vaļā un palocīta, lai var tikt klāt skrūvēm. Plaukts tiek mainīts cik nu ātri tas ir iespējams. Nepaspējam pielikt stabilizatora atsaiti un nolemjam braukt bez tās līdz nākamajam servisam. Serviss ir 30 minūtes. Mēs nokavējam 9 un dabūjam 1:30 sodu.

Sesto dopu braucam labi – ir tāda peldēšanas sajūta un nevar īsti braukt uz pilnu gāzi, tomēr pa lielam ok un daudz labāk nekā iepriekš ar šķībo plauktu. Finišā pilnīgi mistiskā kārtā Aldis pamana, ka aizmugurējais labais ritenis laiž gaisu no ventīļa un pie tam diezgan stipri. Labi, ka ne dopā! Fiksi paspējam nomainīt riteni uz rezerves un braucam tālāk uz nākamo dopu. Septītais dops arī bez starpgadījumiem, izņemot to pašu nelielo peldēšanu. Un liekas arī, ka peld arī aizmgure, taču norakstu to visu uz stabilizatora atsaiti.

Septītais dops ir CVS paralēlais posms. Šeit arī tieši pirms starta beidzas kamerai baterija. Viens negals ar to kameru. Jau pierakstot CVS trasi liekas, ka tur būs pilnīgas šausmas, jo trase ir nolaista un segums ir ļoti drūms – mīksts ar milzīgiem asfalta gabaliem mētājamies pa vidu. Sajūta kā braukt pa kartupeļu lauku, tikai kartupeļu vietā ir asfalta gabali. Izskatās, ka būvejot kādu šoseju “norauztais” vecais asfalta segums ir atvests šeit un bez pieblietēšanas sabērts pa virsu trasē. Šausmas. Nolemjam, ka šo dopu nobrauksim tikai līdz galam nekādus brīnumus nerādot jo tāpat jau par nekādu rezultātu necīnamies un negribam neko salauzt. Tā kā tas ir paralēlais posms tad precīza un iepriekš zināma starta laika nav – iebraucām laika kontrolē un gaidam startu. Ķiverēs – šausmīgi karsti. Sirds dauzās un bija fiziski galīgi grūti. Nekad tik karsti un grūti vēl nebija bijis. Tā kā startējam paši pēdējie – gaidot startu pie mums pienāk bijušais Rallija Talsi organizators un pēdējām trim ekipāžām, kas taisās startēt, tajā skaitā mums pasaka – čaļi – kopā ir 4 apļi nevis 2!!! Leģendā bija ierakstīs un pēc kilometriem arī sanāk. Kāpēc visi brauc tikai divus apļus!! Ok, mēs saprotam, ka jābrauc pilni četri apļi. Un tā arī lēnām nočunčinam četrus apļus. Principā ja ņem vērā, ka tas ir paralēlais dops tad kopā ir pilni 2 apļi, bet nu tas jau tā. Otomers labi uzlec tramplīnā un aizķer līkuma ārmalā esošo metāla nožogojumu. Bet turpina un viss ok. Pēc tam viņš izstāsta, ka viņam tāda “cērtamā” panna ar kuru visu var nocirst – mazus krūmiņus un kociņus vai ko tamlīdzīgu, kas gadās priekšā. Arī bamperis ir ciets un fakiski pēc šī incidenta nav nekādu bojājumu. Pēc paralēla dopa braucam uz servisa parku.

Servisa parkā nomainam GPS sistēmu, jo mūsējā ir nosprāgusi. Servisā Jānis pieliek stabilizatora atsaiti, es aizeju saremontēju nolaisto riepu. Izrādās, ka kamera bija “nogriezusies”. Mēs braucām ar kamerām, lai nenobortētu riepas. Taču Pirelli čaļi servisa parkā izstāstīja lai ņemot tās kameras ārā, jo viņas griežās pa iekšu un tā kā ventīlis ir statiski vienā vietā, tad tajā vietā var ļoti viegli noplīst. Kās arī šeit bija noticis. Izņem beigto kameru ārā, ieliek ventīli pārmontē un piepūš. Un tas viss – bez maksas!! Lieliski. Esam gatavi pastendes dopiem un tramplīnam. Servisa parkā saprotam, ka ar piešķirto sodu CSV trasē faktiski visiem dalībniekiem, izņemot mūs, Zauru un Danni mēs atkal esam relatīvi pakāpušies un nu jau esam 5. vietā. Mūsu ieguvums šeit ir nepilnas 3 minūtes. Apetīte atkal ir atgriezusies un varam atkal izbaudīt ralliju.

Astotais dops – Pastende. Ir daudz labāk ar to mazo – desmit centimetrus garo sūdiņu, ko sauc par stabilizatora atsaiti. Finišā gandrīz aizšaujam garām krustojumam un jeļi jeļi izvairamies no groda līkuma ārmalā bet viss ok. Devītais dops – tas pats vēlreiz – tramplīnā jau nedaudz uzlecam un visuma nobraucam par kādam 6 sekundēm labak nekā iepriekšējo reizi. Un pašiem sev par brīnumu uzstādam labāko laiku par 0.69 sekundēm apsteidzot brāļus Velmes. Kā izrādījās, tad viņiem pa priekšu vilkās Danne ar astoto žiguli un kādu tehnisku problēmu.

Pēc šiem diviem ātrumposmiem esam pakāpušies uz 4. vietu tikai 4.65 sekundes līdz 3. vietai – Alari Sillastem no Igaunijas. Palikuši vairs tikai divi pilsētas ātrumposmi un domājam, ka ja katrā atvinnēsim pa 3 sekundēm, kam nevajadzetu būt pārāk grūti, tad trešā vieta mūsu. Nolemjam arī braukt ar tam pašām grunts riepām arī pa asfaltu, jo tās vecās grunts riepas, ko bijām paņēmuši līdzi priekš asfalta ir pārak nedrošas un bail, ka nenoraujam mīksto. Pirmo dopu nobraucam un nekā – Sillastem zaudējam vēl 0.62 sekundes. Nu saprotam – nekas – brauksim daudz ātrāk nākošreiz bet arī 4. vieta būs laba. Pēdējā dopā sev atvinnējam 3 sekundes un pat apsteidzām Sillasti par 0.07 sekundēm, tomēr neraža. Kamēr bēgām no vilka ieskrējām Lācim rīklē :) Izrādās ļoti labi ir gan pirmo gan otro pilsētas dopu nobraucis Otomers un mūs ir apsteidzis par kopumā 1.66 sekundēm un mēs vēl atkrītam uz 5. vietu.

Esam finišā un laimīgi par cīņu, par tik daudz notikumiem viena rallija laikā – gan tehniskās problēmas ar bremzēm, gan plaukta maiņa un lielais karstums. Un pat bija cīņa par rezultātu. Šoreiz cīņu zaudējām, tomēr jāsaka, ka viss rallijs pija viens liels un patīkams piedzīvojums, pēc kura bijām tik ļoti noilgojušies. Piektajā dopā lakstos pazaudējām 25 sekundes, pēc tam piestajot trases malā un apskatoties, kas ir noticis zaudējām vēl minūti. Tad braucot lēnām līdz finišam – zaudējām aptuveni divas ar pusi minūtes. Tad mainot plauktu un aizkavējoties servisā zaudējām pusotru minūti. Kopā jau 5 ar pusi minūtes. Tomēr visas šīs jezgas dēļ un tādēļ ka CVS startējām kā pēdējie mums bija iespeja nedabūt sodu un tādējādi 3 minūtes atvinnējām. “Saldo” uz to brīdi ir zaudētas tikai 2 ar pusi minūtes. Ja mēs no šī visa būtu zaudējuši kaut par vienu minūti mazāk, mēs jau būtu finišejuši otrajā vietā. Rezultātā mums līdz ceturtajai vietai pietrūka 1.66 sekundes, līdz 3. vietai vēl 3.54 sekundes un līdz 2. vietai vēl 24.33 sekundes. Historic rezultāti.

Lai arī izklausās, ka skaldu matus un sekundes pēc gonkas mums šī bija ļoti patīkama sajūta, ka beidzot varam ar kaut ko arī pacīnīties, kaut kur kaut ko vinnēt un ka mums parādās reālas rallija problēmas – salocījām plauktu, piemēram. Garša ir un sapratām, ka ar vēsāku prātu būtu sasnieguši vairāk. Tiekamies nākamajā gonkā!

Nepacietīgajiem tikai crash onboard SS5:

Baudītājiem – pilnais video ar visu augstākminēto avāriju:

RX Challenge 15.04.2017

septembris 6th, 2017

Beidzot, beidzot, beidzot! Mašīnas dzinējs pēc Kurzemes 2015 nedienām ir sagatavots un gatavs ugunskristībām pa īsto pasaules rallijkrosa trasi. Laiciņš bija slapjš, auksts un pat sniegains, taču priekš izmēģinājuma sacensībām ļoti piemērots. Iepazīstoties bišku pa daudz uzlecām tramplīnā un sapratām, ka ar mūsu “amortizāciju” tā darīt nevajag. Tad nu vienmēr tramplīnos piebremzējām un pārējā trasē devām virsū. Pie šādas jaudas (216 zirgi) jau vajag kaut kādu bloķi – asajos līkumos slīd priekšējais iekšējais ritenis un jēga maza. Rezultāts var būt nebija tas labākais – 23. vieta no 38 dalībniekiem 4WD Open grupā un 28. vieta no 54 dalībniekiem starp visām pilnpiedziņām. (4WD kopvērtējums). Savukārt 68. vieta no 125 absolūti, bet neko nesalauzām un priekš pirmās gonkas ok. Tiekamies Talsos!

Te arī split screen ar leģendāro mūķeni:

Rallijs Kurzeme 2015

maijs 17th, 2017

Vienu reizi gadā ir jāizbrauc. Kaut vai lai notraustu rūsu no mašīnas un kauliem. Tā kā šogad Rallijs Latvija Cēsu galā nenotiks, nolēmām pamēģināt kaut ko jaunu – Ralliju vēju pilsētā. Mašīnai nekādus uzlabojumus neveicām, tikai sakopām pāris lietas, kas līda ārā un prasīja uzmanību. Iepazinos ar jauno meistaru Kristapu, ar kura palīdzību arī viss nepieciešamais tika veikts. Motora uzlabojumi šoreiz gaidīs nākamo reizi.

Rallijsprints Kurzeme solījās būt aizraujošs jau iepazīstoties ar maršruta karti. Kā jau Liepājai pienākās – viss ekšons notiek piektdien un sestdien. Rallijsprinta daļā paredzēti pirmie septiņi ātrumposmi – pirmie četri (divreiz pa divi) piektdienas vakarā – sākot no plkst. 16:00 un nākamie trīs – sestdien no rīta. Sākot ar SS8 – jau brauc tikai Rallijs. Servisa parki nav paredzēti – pirmajā dienā pirms starta tikai piecpadsmit minūtes velnsviņuzina kam, pa vidu starp piektdienas apļiem – neliels refuels un gaismu uzstādīšanas zona (light fitting). Slēgtā parka pa nakti nav un otrajā dienā arī servisa nav – tikai refuels. Būtībā, ja kaut ko salaužam vai sačakarējam, tad vienīgā iespēja ir taisīt pa nakti. Līdz ar to mehāniķis nemaz mums šoreiz līdzi nav. Ar Andi sarunājām, ka viņs ir starta gatavībā, ja būs vajadzība pa nakti. Tātad par pirmo dienu – divi dopi, kuri atkārtojās pa tumsu. Izvilkām ārā vecās lampas, kuras izmantojām 2004. gada nakts ziemas gonkā Tartu Sugis Otepes apkārtnē – nedaudz uzprišinājām un izmēģinājām – mūsu ātrumam gaismai vajadzetu pietikt. Salona lampa gan nebija diez ko laba un arī nav saglabājusies, tāpēc, pateicoties saviem atbalstītājiem Kristapam Dreimanim un Mārim Priekulim – tikām pie jaunas LED gaismas salonā. Vienu vakaru pielikām un izmēģinājām – kruta! Gaismas pat vairāk kā vajag.

Iepriekšējo trīs ralliju laikā nobortējām 2 riepas (vienu Talsos 2013 un otru Latvijā 2014) – abas kamēr salīdzinoši aukstas vienā no pirmajiem asajiem līkumiem. Secinājums – vai nu riepas ir švakas, vai diski švaki vai kaut kas nav ar spiedieniem. Papļāpājām ar pāris gudrākiem džekiem un ieteikums viens – likt kameras, vismaz kamēr sapratīsim kas pa lietu. Sacīts darīts. Visām gruntenēm tiek iegādātas kameras un arī rezerves riepām saliktas. Pie reizes arī pārmontējam uz otru pusi, lai nodilusī kante ir iekšpusē. Brauksim ar tām pašām riepām, ko nopirkām uz Talsi 2013.

Tad man tīri nevilšus ienāca prātā salīdzināt manometra rādījumus ar Statoil riepu pumpi – secinājums bija diezgan graujošs – mans, atvainojos, sūda manomentrs rāda pa 0,2-0,3 atmosfērām mazāk. Tātad, ja mēģināju iepūst 2,0, tad man īstenībā iekšā bija labi ja 1,7 atm. Skaidrs, ka ausktai riepai pirmajā špūre viņa ir nost. Bija tādas dusmas. Pārbaudīju vēl pāris benzīntankos un riepu servisos – aina līdzīga. Vērsos autoservisa aprīkojuma veikalā uz Dignājas ielas – Animo. Tur esot labi manometri. 15 minūšu testēšanas un sarunu rezultātā, tika iegādāts digitālais manometrs, kas atstāja uz mani vislielāko pārliecību. Digitāls ar diviem cipariem aiz komata (tiesa gan simtdaļu vietā ir tikai pieci vai nulle) un pietiekoši labu atkārtojamību. 25 eiro lai ietaupītu kaut vai vienu saplēstu riepu, nemaz nerunājot par garastāvokli un rezultātu nemaz nav dārgi. Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu – jāsaka, ka tas bija pareizais lēmums un mūsu nedaudz piesardzīgais zelta numuriņš 2.15 atm, bija tieši laikā. Mazāk šoreiz bija bail laist. Varbūt nākamreiz. Sajūta, ka slīd bija tikai pirmā dopa beigu daļā, jo finišā jau bija 2,45. Pēc tam ap 2,10 – 2,15 arī grozījās un bija ok.

Pirms rallija arī patrenējāmies stenogrammas rakstīšanā – gada sākumā parakstījām, bet nu jau viss ir aizmirsies. Izmetām ārā ‘ātrs’ un ‘lēns’ – ‘ātru’ pēc Staņislava Grjazina ieteikuma, ka tajos līkumos ir visvieglāk nokrašot (pēc paša pieredzes) – tīri psiholoģiski un ‘lēnu’ tāpēc, ka nav vairs ‘ātra’. Sākumā iztikām bez un pārbaudot piesaistīju jaunu elementu ‘Plus’. Pāris gadus par Plus domāju, jo likās, ka man juks – ko tas īsti nozīmē – ātrāku līkumu vai lēnāku. Ideju nospēru no brāļiem Neikšāniem, kuri izmanto Plus, Plus Plus, Mīnus un Mīnus Mīnus atzīmējot līkumu ātrumu. Taču viņiem vienīgajiem, ko Latvijā zinu, stenogrammā līkumi ir otrādi – Seši ir gandrīz taisns un viens – visasākais, tāpēc izmantojot kombināciju ‘Pieci Plus’ ne brīdi nerodas šaubas, ka tas ir ātrāks par vienkāršu ‘pieci’, bet lēnāks par ‘seši’ jo plus norāda gan uz cipara esamību starp pieci un seši, gan arī naturāli plus nozīmē ‘vairāk’, ‘ātrāk’ utt. Manā gadījumā es izmantoju tikai vienu no visiem – ‘plus’ un tas nozīmē lēnāku līkumu nekā pamatlīkums, respektīvi, līkums ‘divi plus’ ir starp ‘divi’ un ‘trīs’. Nejūk. Un ir baigi labi – pats esmu par to pārsteigts.

Kārtojot māju, tika uzieti pāris veci žurnāli Auto no 1998 un 1999 gada, tāpēc arī patrinām dažus Rallija Latvija 1998 dopus un citu dienu arī Rallija Zemgale 1999 dopus. Dažu posmu precīzu konfigurāciju gan bija grūti atrast, taču tas nemazināja prieku ieskatīties vēsturē un pie reizes patrenēties stenogrammas rakstīšanā. Kopā norakstījām kādus 80 kilometrus, un lai arī stingri par maz – toties jutāmies puslīdz gatavi sākt rakstīt sacensību trasi.

Ceturtdien no paša rīta uzkrāmējam mašīnu uz treilera un izbraucam no Rīgas. Nācās pāris riezes piestāt, jo kvatra bija nedaudz padaudz uz aizmuguri un stipri šūpoja velkoni – Alda golfu. Vēl tie remonti uz Liepājas šosejas, kuru dēļ nācās braukt bez maz caur Tukumu un vienreiz pie pašas Liepājas iesprūdām uz minūtēm piecpadsmit. Administratīvo pārbaudi nedaudz nokavējām, taču piesolot nākamreiz tā vairs nedarīt, tikām cauri ar rājienu nevis 30 eiro caurumu kabatā. Saņemam dokumentus, paņemam GPS sekošanas ierīci un aiziet. Piekto dopu var rakstīt tikai līdz plkst 16:00, ko arī pierakstām un pārbaudām precīzi laikā. Šajā brīdī saprotam, ka tehniskajai komisijai esam pierakstījušies šovakar, bet tā kā šovakar ir testa posms, tad tehniskā komisija ir Kalvenē! Jobt! Mums nav neviena palīga šoreiz līdz, kas to varētu izdarīt, tāpēc mēs zaudētu vismaz 1,5-2 h lai aizbrauktu uz Liepāju pēc mašīnas, tad to aizvestu uz teh komisiju un atpakaļ un tiktu vēl atpakaļ uz dopiem. Zvanām uz rallija centru un izdevās sarunāt uz peiktdienas rītu – kad jau teh komisija ir Liepājā. Secinājums – jālasa nolikums uzmanīgāk! Tad tagad mērķis ir pierakstīt un pārbaudīt arī sesto un septīto dopu un tad varam doties mierīgi atpakaļ uz Liepāju. Tā arī izdodas. Sestā dopa tramplīns ir milzīgs, bet secinājums ir – lēkt var, ne pārāk traki, bet var un ja viss būs labi līdz tam, tad arī lēksim.

Vakarā vēl uzēdam un gulēt. Nolemjam uz tehnisko iet nevis kā pierakstījāmies piektdien divos, bet gan no paša rīta, jo apskatoties internetā – no rīta ir ļoti brīvs. Jau pirms septiņiem esam augšā un laižam uz tehnisko komisiju. Viss kārtībā – tikai divi aizrādījumi – vienai no pilota siksnām ir izkritusi/pazudusi šplinte, kas neļauj siksnai atāķēties – tas jānovērš un otrs aizrādījums – jānomaina sporta tehniskā pase uz jaunā parauga, ko uz nākamo gonku toč jāizdara. Vēl viens no komisāriem izspļāva tādu leģendāru tekstu kā ‘Šis auto ir sagatavots labāk nekā poļu evolūcija’. Protams, viņi domāja drošības noteikumu atbilstības ziņā, bet sajūtas tāpat labas, ka kāds to novērtē. Priecīgi par izieto tehnisko komisiju – noliekam mašīnu servisa parkā un dodamies rakstīt šodienas divus dopus. Visu nakti bija lijis, joprojām līst un lietu sola līdz pat plkst. 13:00. Tas ir ļoti labi – nebūs puteklis un ceļam vajadzētu būt stingrākam un ar labāku saķeri.

Pierakstam šodienas vakara divus dopus – jāsaka ļoti forši – ātri ar vienu metošu tramplīnu (SS1/3), kas vēl nedaudz organizatoru uzprišināts, lai plivinātu vairāk un slavenajiem Simaškas līkumiem (SS2/4). Par tramplīnu gan mums ir citas domas nekā par SS6 – sajūta, ka baigi laužams un bez nosēdiena. Stenogrammā pierakstām ‘nelēkt’ un tad redzēs, kā jutīsimies. Tā kā tas ir pats pirmais gonkas dops – nebūt negribās visu jau atstāt stulbā tramplīnā pašā pirmajā dopā.

Kad dopi pierakstīti, dodamies atpakaļ uz servisa parku, pabeidzam pēdējās sagatavošās darbus un dodamies uz pirmsstarta zonu. Ralliju atklāja Valsts Prezidents Raimonds Vējonis ar Liepājas Mēru Uldi Sesku. Lai gan daudzi saka, ka tāds gadījums, ka ralliju atklāj Prezidents vēl nav bijis, Valdis Zatlers kaut kādās dažus gadus vecās Kurzemes rallija bildēs ir atrodams gan. Nezinu, vai viņš vienkārši viesojās, vai atklāja pasākumu – kas to lai vairs zina, un nav arī būtiski. Uz starta estakādes kā vienīgie uzvizinām divas no sešdesmito gadu stilā saģērbtajām ‘Rallija Kurzeme 50′ meitenēm, kuras pašas bija stāvā sajūsmā par šādu iespēju. Nezinu, par ko mums tas gods tika, bet skatītājiem arī patika.

Pirms pirmā dopa starta ir satraukums – kā jau parasti – sen jau nav braukts. Pirmo dopu izbraucam taustoties un ļoti bieži īsti nevarēju nokoncentrēties – it kā kaut kādā ritmā biju, bet bieži vien pārprasīju stenogrammu un kaut kā līdz galam nenoticēju visam. Dopu nobraucam bez starpgadījumiem un pat tramplīnā nedaudz uzlecām – ar secinājumu, ka nākamreiz var lēkt vēl drošāk :) Otro dopu braucam apmēram līdzīgi, lai gan stenogramma tā nejuka. Prieks par to, ka motors nekarsa un galīgi uzvedās normāli. Okei uz dopa beigām jau vairāk saguris – bet tas jau normāli – nav tak WRC.

Tad nāca Light fitting zone, kur mums neko gan nevajadzēja fittot – jo mums jau gaismas bija uzliktas. Vēl pat pastāv cerība, ka nevajadzēs viņas nemaz izmantot, jo var būt būs pietiekoši gaišs. Kamēr grozamies un nav ko darīt, izdomāju iečekot rezultātus – ak vai. Sapratu, ka jābrauc ātrāk un ka var drošāk dot virsū. Pēc nosacītās mini servisa zonas tā arī darām. Stenogramma ir pārbaudīta un lai arī dažās vietās prasās rakstīt savādāk – pat nezinu vēl īsti kā, tomēr pa lielam ir baigi ok un nomaiņa uz ‘vienkārši līkums’ un ‘līkums Plus’ dod daudz priekš pārliecības. Otrajā aplī, kas ir tie paši divi dopi vēlreiz arī normālāk uzspiežam. Tramplīnā jau palecāmies labāk un arī pārējais bija forši. Ieraudzījām milzīgu akmeni uz ceļa – galvas lielumā – labi, ka netrāpījām un ka redzēju. Skatoties on-board video gan kaut kas nobūkšķ tieši ap to vietu, bet man vienalga liekas, ka netrāpījām – nebūtu pārdzīvojuši.

Ceturtajā dopā arī forši pabraucam un simaškas līkumi sanāca ok – tā brīvi un nepiespiesti. Ceturtā dopa startā tā nedaudz dīvaini uzvedās akumulators, kad startējām mašīnu – sajūta, ka grieza tā švakāk. Drošības pēc vēl neslēdzu dopā gaismas, lai netraumētu jau tā švako lādēšanas sistēmu. Līdz finišam tikām bez problēmām. Finiša gan noraustījās tahometrs – kas ir viena no pazīmēm, ka nelādē aķi. Pieņemam lēmumu – maukt bez apstājas uz finišu cik tik ātri (noteikumu robežās, protams) var. Ja ātri brauksim – nebūs jāslēdz ventilators. Gaismas slēdzam ārā, visu pārējo arī. Problēma ir ar to, ka dačiki jau sāk melot – benzīna un temperatūras, līdz ar to nezinu īsti, vai motors karst vai nē. Nu vismaz sākumā nevajadzētu karst – tas ir skaidrs. Bet iebraucot Liepājā, pie diviem sarkanajiem dabūjām stāties. Pie viena ieslēdzot ventilatoru, motors knapi pļarkšķēdams kustējās – nav pat dzirkstelei vairs jaudas. Pa tumsu arī tā ieripinām ar inerci servisa parkā (bez gaismām), pabraucam garām ‘dušai’ un uzreiz pie LK. Par laimi vienīgā Laika Kontrole pa visu ralliju, kur ir pieļaujama apsteidze ir tieši šī. Jāpiemin, ka pie Grobiņas brauca pretī menti – bet labi, ka tikai uzmidžināja, lai ieslēdz gaismas, nevis apturēja. Ja apturētu – dabūtu stumt točna un vispār nezinu vai piestartētu.

Mehu nav līdzi. Paši lāgā neesam gulējuši un galva vairs diez ko nestrādā. Viens ir skaidrs – man tā ir bijis arī iepriekš, ka siksna nav nokritusi, lādēšanas lampiņa nedeg (vai deg ļoti vārgi) un aķis lādējās ārā. Domāju – ja uzlādēsim aķi pilnu, rītdienas trīs dopus, kas ir mazāk nekā šodien, vajadzētu izturēt. Ar Jāņa Ročāna palīdzību dabūjam akumulatora lādētāju (Paldies!!) un visu nakti lādējam. Slēgtā parka pa nakti nav.

Nākamajā rītā uzliekam aķi un braucam uz servisa parku. Nomazgājam vakardienas dubļus un esam gatavi startam. Riepu spiediens ir ok. Saņemam kontrolkarti un braucam uz SS5. Pašā startā – sagāzējam, nodziest sarkanās gaismiņas un paukš – motors noslāpst. Man pirmā doma – jāatbrīvo pirmsstarta zona, lai nākamais var startēt, taču motors nav kustināms. Starteris gan griež un kaut kādi pukšķi nāk, taču nekā. Par laimi ‘kaut kas’ (kā no trillera ‘ezītis miglā’) mūs izstūma. ‘Kaut kas’ tāpēc, ka galvu jau pagriezt nevar un apskatīties – esam piesprādzēti hansos. Izmisīgie centieni motoru piestartēt arī pēc tam nevainagojās ar panākumiem arī pēc pāris minūtēm, kad motors varētu būt atpūties. Ar nožēlu atdodam zaļajai mašīnai kontrolkarti un mums rallijs ir beidzies. Žēl, bet nu tāds ir tehniskais sports. Rallijsprinta kopvērtējums.

Jānis arī mūs aizvelk atpakaļ uz Liepāju un tas arī viss. Brauksim uz Rīgu un domāsim, kas pa vainu. Šis bija tiešām skaists un ātrs rallijs. Atkal jāsaka vecais labais teiciens, ka šitik ātri mēs vēl nebijām braukuši. Sākumā domāju, ka man varbūt tikai tā izlikās, taču paskatoties uz vidējajiem ātrumiem aina ir tieši šada: Mūsu ekipāžas maksimālais vidējais ātrums kādā no dopiem pēdējos rallijos, kuros esam startējuši:

Talsi 2013: 94 km/h (SS7)
RLV 2013: 94 km/h (SS7)
RLV 2014: 98 km/h (SS12)
Kurzeme 2015: 105 km/h (SS3)

Paldies atbalstītājiem Wateriga, ITS Europe, Motors & Sports, Almas Omei, Kristapam Dreimanim, Mārim Priekulim, Jānim Ročānam, kā arī Mārim un Arnim Baložiem.

Rallijs Latvija 2014

oktobris 30th, 2014

Šogad Rallija Latvija ietvaros esošā rallijsprinta daļa bija paredzēta tieši pa Cēsu galu. Respektīvi pirmā diena, kurā startē tikai rallijs, ieplānota pa visai interesantu maršrutu – veseli desmit ātrumposmi, no kuriem 3 ir uz grunts seguma Tukuma apkārtnē un 7 ātrumposmi pa asfaltu – Ķemeri, divreiz Dzintari un četrreiz Biķernieki abos virzienos un vienreiz pa tumsu. Rallija Latvija nosaukums šoreiz tiešām atbilst būtībai – ātrumposmi Tukuma, Jūrmalas, Rīgas un Cēsu apkārtnē.

Labi pietiks nu par to ralliju. Lai gan pēdējās divas sacensības, kurās startējām bija Latvijas Rallija Čempionāta posmi (Talsi 2013 un RLV 2013), mēs taču tomēr esam piederīgi rallijsprintam ar savu neturbo pilnpiedziņas aparātu. Pagājušajā gadā braucām pilnu distanci, jo Cēsis bija ieliktas rallija daļā – nu un Cēsis taču nevar nebraukt. Starp citu, nezinu nevienu citu valsti, kurā būtu šāda iespēja sacensties ar līdzīgiem – nu vismaz uz papīra :) pilnpiedziņas neturbo agregātiem, kas manuprāt ir lieliski.


Mums, kas, dažādu iemeslu dēļ, ietilpst kategorijā, iekāp un brauc jeb “arrive and drive”, lielākā problēma pagājušajā gadā bija stenogrammas nenoteiktība. Viens divnieks tāds viens šitāds. Ar trijniekiem arī bija šaize. Sāka gribēties rakstīt kaut ko pa vidu starp trijnieku un divnieku un starp divnieku un vieninieku. Sabraucu tādā putrā pats ar sevi, un tiklīdz galvā nav viss skaidrs, tā uzreiz biš sanāk atlaist. Bišk šur, bišk tur un viss čau. Vai arī otrādi, ka kāds līkums ir pārāk optimisks. Šogad nolēmām patrenēties tieši stenogrammas rakstīšanā – nu kaut vai pusdienu kaut kur parakstīt. Ceturtdienā pirms rallija, aizšāvām uz Talsiem un parakstījām tur šī gada dopus, kuros nebijām braukuši ar jauno pierakstu. Visus vecos trijniekus pārvērtu par četriniekiem. Nulles palika tādas pašas. Rezultātā vieninieki, un itsevišķi, divnieki un trijnieki ieguva pavisam jaunu un skaidru vietu. Daudzas lietas arī izmetu ārā un aizstāju ar vienkārši metriem, piemēram, 150 – kas nozīmē “žmi!!!”.


Mašīnai neko īsti nedarījām – tikai Alda krēsls tika ielikts beidzot pareizi, kā jau sen vajadzēja. Tas liek justies labāk. Vēl šādus tādus sīkumus, bet neko ievērības cienīgu. Piektdien no rīta izņemam doķus un aidā uz Cēsīm. Pēc termostata izravēšanas normāli varēja nosalt pa ceļam braucot ar atļauto ātrumu. Laiciņš ārā tāds vēss – nu kādi 4 grādi un saulains.


7dien gan solīja lietu. Pierakstām Kārļu dopu, kas ir identisks pagājušajam gadam – klasisks un skaists. Vienīgā atšķirība ir, ka rakstījām stenogrammu pa jaunu un savādāku nekā pagājušajā gadā. Šaurā daļa aiz Kārļu centra ir riktīgi izgreiderēta plata. Domājam, kā viņa izturēs, ja līs. Galu galā nebija tik traki. Pilsētas dops vienkārši konfekte – sākot Cēsīs pa Peldu ielu no Gaujas tilta pa grunteni gar attīrīšanas iekārtām un Pipariņu mežam. Tad pa apvedceļu līdz Latvijas Naftas benzīntankam. Varētu pat teikt, ka pilsētas dops bija perfekts.


Nākamajā dienā griežam uz pārējiem diviem dopiem kas ir Skujenes pusē. Skaisti. Sākuma daļa ātra (abi nedaudz pārklājās), bet tomēr ir ko strādāt un pilna ar trijniekiem. Izskatās, ka špūre nebūs. Tad samērā veselīgs tramplīns un viens dops pa labi otrs pa kreisi uz jau mazāku un šaurāku ceļu, lai arī ne pārāk lēnāku.


Vēl viens jaunums ar šo ralliju bija tas, ka rallistu gaitām (arī iepazīšanās laikā) varēja sekot līdzi jebkurš līdzjutējs internetā. Man jau patika – ļoti hai-tek. Sestdienas pēcpusdienu un vakaru mierīgā garā sagatavojamies rītdienai Cedrus Tropos Rallija centrā.


Svētdien 8 no rīta jau esam CSDD uz tehnisko – viss beidzot bez neviena aizrādījuma, par ko liels prieks. Tad dodamies uz servisa parku ieņemt vietu – šoreiz gan jāsaka normāls haoss tur valdīja. Ierādāmais džeks pats neizskatījās, ka saprot ko dara un mēs kādas 3 reizes dabūjām pārbraukt. Un nebijām tādi vienīgie. Laikam pie skaidrības pārāk bijām pieraduši pagājušajā gadā gan Cēsu, gan Tukuma servisa parkā. Sāk līt. Sapumpējam riepas un pārbaudam spiedienus, un aiziet uz starta estakādi pie Cēsu jaunās pils – turpat kur pagājušogad. Pirmais dops ir Kārļi. Nedaudz smidzina – bet nobraucam labi. Izrakts mazāk, kā biju gaidījis un ir kaifs braukt. Putekļu arī nav – super. Kaut kāda vibrācija parādās kreisajā priekšējā pusē un nevaru saprast, kas ir noticis. Vēlāk (par laimi jau pēc dopa) izrādījās, ka rats ir vienkārši atskrūvējies – ar pirkstiem visas skrūves varēja pievilkt.


Starta sarakstā pirms mums bija ielikti divi mūsu klases braucēji, kuri, acīmredzot, bija uzrakstījuši iesniegumus, lai viņus paceļ augstāk, baidīdamies, ka viņi noķers priekšā braucošo žigulīti. Es par šādu faktu vispār nesatraucos, jo noķert kādu subāru (kā man likās) man nebija plānots. Pirms starta gan izrādījās, ka mēs esam ielikti tieši aiz Vanagu ekipāžas. Viņi paši mums to pateica servisa parkā un teica, ka nav saprašanas kādēļ tā – ļoti korekti – es pat nebiju pamanījis. Es gan teicu, ka nevienu nekad neesmu noķēris un lai pa lieku nesatraucās. Tomēr Kārļos saķērām gan. Nekas, neko daudz tur nezaudējām, viņi mūs ātri pamanīja un palaida garām.


Temperatūra it kā nekāpa, tomēr kaut kā motors uzvedās dīvaini. Otrais dops – joprojām nedaudz līst. Sākumā domāju motoru pasaudzēt, tomēr vēlāk jau aizgāja normāli. Tramplīnā uzlecām un pie mīkstā nosēdiena sapratu, ka nākamreiz var lekt pat vēl drošāk. Atkal noķērām un apdzinām žigulīti, bet pēc tam pa to šauro kaukā izgāju no ritma un visu laiku juka stenogramma. Tikai uz beigām atkopos. Finišā vēl skaisti pa dubļiem uzrāvām plakaniski :) Tagad skaistais pilsētas dops. Atpakaļceļā benzīna datčiks rāda galīgi ne to ko gribētos. Domāju, ka gandrīz ar pilnu bāku 70 litriem (Rīgā ielējām pilnu) 70 dopkilometrus jau nu nobrauksim, bet neizskatījās, ka tā varētu būt. Pēc diviem dopiem bija skaidrs, ka vēl vienu šādu apli toč neizturēsim. Bļa. A kannas ta nav līdzi. Zvans Andim un viņš visu nokārtoja un 40 litrus dabūja. Pirmo reizi izmantojām refuel zonu :) izrādās, ka benzīnu tomēr vajag, lai mašīna uz priekšu tiktu :D


Okai – pirms refuela un servisa vēl ir Cēsu dops. Daži divnieki bija pa asu un sākuma daļa arī ļoti slidena. Pēc pagrieziena uz attīrīšanas iekārtām, gandrīz izspēlēju Hirvonena joku, kad viņš nokrāvās Somijas rallijā pirms dažiem gadiem savā mīļākajā līkumā. Es tā gaidīju šo līkumu, ka gandrīz iemeistarojos kokos (6:50 un 9:20 video). Pēc tam gan sapratu – lai nu kur, bet Cēsīs mēs nekādus pigorus nesastrādāsim. Divas reizes aizrijās motors – taču tas, manuprāt, ir pārliešanas rezultāts. Gan jau degvielas spiediens ir akal uzkāpis debesīs, ka pie maziem apgriezieniem rijās ciet, bet pie augstiem griežās normāli. Tas arī izskaidrotu patēriņu.


Pēc servisa padzirdam mašīnu ar benzīnu un aiziet uz Cēsīm vēlreiz. Diemžēl bija beigusies on-boardam baterija un mūsu pašu neizdarības dēļ atkal ir iefilmēta tikai puse no rallija. Nākamreiz būs viss – točna. Cēsis – bez ekscesiem un aiziet uz Kārļiem otro reizi. Nu jau ir līt sācis krietnāk.


Kārļu dopa pirmajā līkumā (asajā nobraucot no asfalta) špūrē nomaucās priekšējā labā riepa – identiski kā Talsos. Tāds zajebs iekšā – vēl 15 km jābrauc un nolemjam mainīt. Izkāpjam ārā – saspaidam zaļo GPS pogu, ka viss ok. Pēc 60 sekundēm zvana mobilais – bļa es tak neko nevaru pateikt man pods galvā nu vispār nav laika. Skrienu pie viena no trases darbiniekiem un saku viņam “saki – mainam riepu, viss kārtībā!”, ko viņš arī izdara, lai gan apjukums viņa sejā bija manāms :) . Man par pārsteigumu jau kamēr mainam riepu ir piebraukusi “zaļā” mašīna un arī ātrie ar migalkām!! Bet neviens neko nesaka un ārā nelec. Es jau domāju – nu jobt! Mēs tak paziņojām, ka viss ok, ņeužeļi ātros jau izsaukuši un dopu atcēluši. Bet neko viss mierīgi. Nomainām riepu, piesprādzējamies, nočortojamies un braucam. Cik pazaudējām nezinu – rēķinu kādas minūtes piecas ar pusi. Švaki. Uz nākamo gadu ar bračku trenēsimies riepu mainīt. Atlikušo dopu nobraucam bez starpgadījumiem un brīvi. Ar špūrēm gan krietni uzmanīgāk, jo zapaska ta tikai viena un vēl viens dops jābrauc. Plus vēl jātiek pēc tam līdz Cēsīm. Ar mīksto jau sūdīgi.


Pēdējo 16. (Rallijsprintā 6.) dopu nobraucam brīvi un nepiespiesti, tramplīnā uzlecām labi. Slīdēja vispār ļoti – visvairāk no visiem dopiem. Laiks arī bija šajā dopā vislabākais – 12. vieta absolūti no tajā brīdī vēl dzīvi esošajām 22 ekipāžām. Rallijsprinta kopvērtējums.


Sākumā gribējās lai ir aukstāks laiks un nelīst lietus, taču atklāti jāsaka, ka lai arī lietus dēļ slīdēja daudz vairāk, pieredze neatkārtojama un špūre mazāka, nekā sausā laikā. Mašīnai arī bija vieglāk, jo saķere nav tik laba plus aukstais laiks palīdzēja motoram nepārkarst. Lai arī mēs vēl neesam situācijā, lai konkurētu ar savas klases braucējiem, šoreiz jau bijām līderim par 0,6 sekundēm uz kilometru tuvāk nekā pagājušajā gadā.

Nākamais gads solās būt interesants. Plānojam braukt jau vairāk par vienu rallijsprintu, ļoti iespējams, ka pat vairāk par diviem. Laiks ($$$) rādīs. Viens gan ir skaidrs – būs iespēja pienācīgāk sagatavoties un nu jau krāt pieredzi nopietnāk.

Rallijs Latvija 2013

oktobris 8th, 2013

Ja nu mūzikas autortiesību dēļ, augstāk esošais video īsti neiet, tad piedāvāju noskatīties to pašu tikai bez mūzikas.

Un tagad īsumā par to, kā mums gāja Rallijā Latvija 2013. Pēc Talsu problēmām ar motora karšanu, nolēmām meklēt, kas varētu būt par vainu. Andis saka, iespējams, metās liesais. Nomainām degvielas filtru, kas degvielas spiedienu padara konstantāku. Pārregulējam aizdedzi un spiedienu uzgriežam augšā. Profilaksei arī izraujam termostatu – lai nemaisās ar savām gudrībām. Cita starpā arī tiek nomainīts sajūgs uz jaunu un ar lielāku diametru un vēl daži sīkumi. Testējam pa šoseju – mašīna rijās ciet pie maziem apgriezieniem ieberot ručkā. Normāli atverās pēc 4,000 un tad gan dzied skaisti. Ja ieklausās var dzirdēt arī kā degviela bākā tiek vienkārši izstrēbta. Grūti spriest par patēriņu, taču 45 litri aizgāja hren-viņ-zin kur :) Trešdienas vakarā pirms rallija vēl Andis piemeta klāt vakuumu, lai uz maziem apgriezieniem spiediens tomēr ir mazāks, un pašu spiedienu nogrieza čut mazāk, jo bija nezināmu iemeslu dēļ uzkāpis atkal pārāk augstu. Neko darīt, ka kompja nav, viss jādara manuāli. Liekas, ka ir ok un ar tādu arī brauksim.

Luksofors

4dien no rīta izņemam doķus un dodamies pierakstīt Tukuma galu + Jūrmalu. Uzreiz ir skaidrs, ka ātrumposmi būs ļoti interesanti. Vienīgi pārsteidz SS7 beigu gals pa mežu. Līdz šim spēcīgi lijušais lietus bija atstājis normālu offroadu, kuru ar 4motion un vakar uzliktām jaunām riepām izbraucam ok. Ja nebūtu viena vai otra, visādi vēl varētu gadīties. Organizatori gan vēlāk to arī apjauta un 7. dopu saīsināja, lai pa mežu nebūtu jādzenās – ļoti labi. Pašus pēdējos rakstām ķemerus un lai arī sāk mesties tumsa, paspējam visu izbraukt un vēl veselas 7 minūtes :) paliek pāri. Vsjo. Savācam mantas un uz Cēsīm. Ap 12iem ierodamies Cēsīs Cedrus Tropos rallija centrā.

Cedrus Tropos Rallija Centrs

Sākotnēji paredzētais vakara dops Amatas pusē tomēr nenotiks, tā vietā būs Kārļi vēlreiz. žēl, bet neko darīt – gan jau ir tam pamatoti iemesli. No rīta mierīgi pierakstām un pārbaudām Kārļus, pēc tam pilsētu. Kārļi kā jau Kārļi – ļoti forši un mums kā iesācējiem patīk, ka kārļu centrā uz asfalta ir ielikts roteris. Lai gan Kārļi ir gandrīz kā mājas dops, tomēr sporta režīmā brauksim pirmo rezi.

Karli-centrs

Visu esam pierakstījuši, vēl šādas tādas lietas jāsadara un vakarā tehniskā komisija. Nomazgājam mašīnu aizbraucam samontēt riepas – visu bez steigas. Un tad sākās. Bez piecpadsmit piecos piektdienas vakarā izrādās, ka Aldis nevar ar galvā uzliktu ķiveri jaunajos krēslos nemaz iesēsties, nerunājot par piesprādzēšanos vai braukšanu. Man likās, ka krēslu dievi točna man ir lāstu uzlikuši (skat. Talsu Ralliju). Zvans ilggadējam atbalstītājam Ventim no VARC un braucam pie viņa skatīties, ko var darīt. Viņam galva ir uz pleciem un arī rokas aug no pareizās vietas. Pēc apmēram stundas Aldis priecīgs sēž krēslā un lai arī nav ideāli, iztikt var. Vakarā bez īpašiem aizrādījumiem izejam tehnisko komisiju un braucam atpūsties pirms rītdienas starta.

Ventis

Pirmās dienas servisa parks ierīkots Cēsīs, vecajā tirgus laukumā – pašā centrā. Arī rallija centrs tepat netālu, estakāde pie pils un pilsētas dops tepat netālu – viss ļoti pārdomāts un kompakts. Starta estakāde, kur pasākuma vadītājs ir nedaudz apjucis par manu tekstu “brauksim pa visu naudu – līdz galam”, bet ar nelielu paskaidrojumu, ka samaksāts ir par visiem ātrumposmiem, tiekam cauri.

Estakāde

Kārļi. Uzstādam jauno kameru rakstīšanas režīmā un aiziet. Tikai pēc tam izrādījās, ka ierakstījušās ir tieši sešas sekundes. Kas pa lietu, tā arī nesapratām. Starts. Jau no pirmajiem metriem ir skaidrs, ka trase, salīdzinot ar Talsiem ir daudz labākā stāvoklī. Špūres ir, bet krietni mazākas, kas tikai vairo prieku braukt. Kaut kur nedaudz pēc pašu Kārļu centra uzsitam kreiso priekšējo riteni un kādu laiku liekas, ka ir mīkstais. Pēc tam atkal liekas, ka nav – karoč, nevar saprast. Uz ātrumposma beigām vēl nepielūdzami sāk karst motors (atkal!). Kaut kā līdz galam nomokām, finišā dūmi pār kapotu un likās – nu re – te tev bija pa visu naudu. Raujam vaļā kapotu – skatāmies, kas pa lietu. Ārštata mehāniķis Konča, kas tieši priekš mums nolikts finiša “stopā” atrod vainu – pečkas truba pārplīsusi un laiž garām tosolu. Bačoku tā arī neizdodas atvērt – pārāk liels spiediens – domājam, labi, līdz Cēsīm gan jau kaut kā tiksim. Pārbraucienā kreisais priekšējais ritenis izdveš dīvainas skaņas. Arī lēnu braucot temperatūra kāpj un kāpj, taču ripinot līdz servisam kaut kā tiekam.

Kārļi

Andis uzreiz kreiso ratu nost, un kamēr motors dziest, skatās, kas ir ar piekari. Verdikts – salocīts stabilzatora stienis, kas metās pret bremžu disku. Tas minimāli tiek atlocīts, tā lai neķerās. Tomēr vēl ir kreisajam priekšējam amortizatoram atskrūvējies gals – tas nozīmē, amītis vispār nestrādā (ja ir vērīgāka acs, tad to arī visos pirmās dienas video var redzēt). Andis saka – brauc kā ir, tikai rēķinies, ka amortizatora nav vispār – pa nakti jauksim ārā skatīsimies. Man der. Kad motors padzisis, tiek noņemta saplaisājusī truba un sataisīta. Auto padzirdīts ar aukstu kōlu (tosolu) un varam doties tālāk.

Kārļi-2

Pilsētas dopus abus nobraucam ļoti prātīgi – pa lietu un asfaltu ar gruntenēm nav nekad braukts – vienā roterī jau gandrīz neierakstījāmies. Lai arī pilsētas dops ļoti skaists pēc būtības, tomēr no rīta notikušais supersprints ir darījis savu – riktīga izdzīvošanas sacīkste grunts daļā. Tas ko greideris ir pa visu sastūmis ļoti ātri pārvēršas atpakaļ špūrē.

Cesis

Cesis-2

Kārļi otro reizi. Šoreiz jau zinām, ka amortizatora nav un tā arī braucam. Aldim vēl startā gadījās misēklis, ka kontrolkarte nokrita zemē, ko, protams, ar aizsprādzētām siksnām nevar aizsniegt. Kamēr atsprādzējās un iedeva tiesnesim – laiks rit. Viņš man saka – nebrauc es vēl neesmu piesprādzējies, bet arī startā nevar ilgāk par cik tur tām sekundēm tusēt – jāatbrīvo zona. Karoč diskābeli var dabūt vai nu braucot (nav siksnu), vai nebraucot. Es izlēmu tomēr braukt un kā būs tā būs. Pēc sekundēm piecām jau Aldis saka “ir” un varam braukt tālāk normāli. Tiesneši šoreiz bija vai nu žēlīgi, vai neredzēja. Jebkurā gadījumā paldies. Bīstamas situācijas jau neradījām :) SS4 Kārļu video obboards pieejams arī atsevišķi (skat. zemāk). Lieki teikt, ka kreisais priekšējais rats lēkāja kā zaķis – ko var ļoti labi redzēt manā visai izteiksmīgajā žestā finišā!

Kārļi-3

Pēc pirmās dienas domājam plānu. Šobrīd esam Cēsīs, rīt starts jau no paša rīta ap 9 Tukumā, bet pa nakti vēl jānoņem amītis un mašīna jādabū Tukumā. Andim plāns kā māja – bracam kvatru virsū uz treilera (kas laimīgā kārtā tika iznomāts – un Aldim paldies par centību speciāli priekš šī rallija dažas dienas iepriekš nokārtot BE kategoriju un vēl savam turbō kvatrō golfam uzlikt āķi – viss čiki piki), piesienam un viņš to amīti noņems. Sacīts – darīts. Drusku gan viņš (nu amītis taču) pretī runāja, tomēr padevās.

Andis-ņem-nost-amīti

Andis lec mašīnā un uz garāžu Līgatnē skrūvēt. Mēs vēl iestrēbjam saļanku un ceļā uz Jūrmalu. Kad esam Siguldā, Andis saka, ka amīts kārtībā. Joprojām nespēju noticēt, ka kamēr mēs ēdām zupu un braucām līdz Siguldai, Andis jau paspēja aizbraukt līdz Līgantei, izjaukt, sametināt un salikt amīti. VOOBŠE!! Sarunājam tikties Tukumā 6.20. Jūrmalā fiksi pagulējām kādas stundas 3 ar pusi un prom uz Tukumu. Servisa parkā Andis pieliek amīti un viss – mašīna kā jauna un pat laiks pāri palika.

Andis-liek-klāt-amīti

Piektais dops. Pašā startā – karjers Kā jau likās iepriekš, sākuma daļā ļoti izrakts un bedrains, bet nekas – saudzīgi tiekam galā. Pēc tam ļoti interesants dops. Pie NR1 operatoriem godam atzīmējamies ar sagriešanos, bet citādi bez īpašiem starpgadījumiem. Temperatūras dačiks varēja vairāk iepriecināt, bet nu neko – kā ir tā ir.

Karjers

Sesto dopa stratēģija bija tāda (18,77 km), ja tiksim šitam cauri, tad pārējais rallijs jau vairs problēmas nesagādās. Jau no starta īsti negāja stenogramma – sesto dopu pierakstījām kā pēdējo (pēc piektā, septītā un astotā), līdz ar to atšķirība starp piekto un sesto līkumu konfigurācijā bija diezgan liela. Pārsvarā visi līkumi bija uzrakstīti pa lēnu un faktiski viņus varēja izbraukt arī ātrāk. Dēļ tā, manuprāt, zaudējām laiku un arī pārliecību. Plus vēl sagriezāmies vienā asākā līkumā. Aiz šī asā līkuma sākās īsta izdzīvošana – uz kādu laiku – trase ļoti pabojāta. Motors atkal sāka nedaudz karst, taču vēlāk atlaida. Pēc tankodroma, sekoja gara taisne – nu kādu kilometru pa šoseju. Ļoti dīvaina sajūta braukt ar ķiverēm pa platu šoseju un spiest, cik tik tā kaste iet. Vai nu ratus bijām sasituši vai vienkārši smiltis sadzītas, bet kā sāka vibrēt visi kloķi pēc kārtas pie tā ātruma (video var redzēt) likās, ka mašīna sadalīsies pa reizinātājiem. Un arī bremzēt ar grunts riepām uz asfalta no 170 km/h man bija vēl nebijusi pieredze.

asfalts

Tālāk servisa parks. Regrupingā mūs iepazīstina ar to, ka septītais dops ir saīsināts (jēeij!) un pa mežu nebūs jāmokās.

Dirsa-pļavā

Tā kā šitik tālu esam nonākuši un nedaudz jau iesildījušies, tad septīto un astoto domāju biš brīvāk pabraukt. Septītajā viss izdodās no rokas un jaunajā pārceltajā finišā labi tālu aizbraucam pļavā. Par pārsteigumu gan tur jau kādas 10 špūres bija iedzītas točna. Neko par laimi nesalauzām un atpakaļ uz ceļa. Septītais tāds sprintiņš. Astotais dops jau ir maratons (23,25 km) un esam gatavi arī nedaudz atlaist, ja karsīs motors. Taču nekarsa. Ļoti labi gājām, tikai bija viens īpašs moments, kad, visticamāk, nepareizi pierakstīts kreisais trijnieks, tomēr tik ātri nebeidzās un vēl turpinājās un turpinājās (vismaz man tā tad likās) un jeļi jeļi ar labo sānu izbēgām no koka. Pārējais dops skaisti un bez problēmām – pašam patika.

RLV

Tieši pēdējie divi dopi (septītais un astotais) pašam patika vislabāk un arī rezultāts tajos ir salīdzinoši labāks. Mērfijs bija gan lēmis savādāk un tieši šos abus dopus kamerā nesaglabājis. Jā un vakarā esošos Ķemerus arī. Tikai nākamajā dienā internetā atradām šai problēmai risinājumu.

IrOK

Kad jau astoto dopu, kas bija pēdējais rallija grants dops, bijām nobraukuši, smaids bija pa visu ģīmi. Tā teikt, tagad kaut vai ūdens plūdi un sapratām, ka ķemeros tramplīnā leksim. Bijām sagatavojuši vecas gruntenes (beidzot), ko plēst pa ķemeriem un pat līdzi uz Tukumu bijām paņēmuši, tikai izrādījās, ka pirms ķemeriem nav servisa parka un sapratām, ka jābrauc būs vien ar “labajām”. Neko darīt. Līkumus prātīgi, bet tramplīnā uzlecām abas reizes. Finišs Līvu akvaparkā uz estakādes un tiešām neviltots prieks abiem par pirmo finišēto lielo ralliju. No 13 startējušām ekipāžām A+ klasē pat tikām līdz piektajai vietai. Tas gan uz konkurentu neveiksmu rēķina, bet tomēr – gandarījums tāpat. Rallija kopvērtējums.

Ķemeri-tramplīns

Daudz ātrāk ar “Arrive and drive” stratēģiju pabraukt grūti. Daudz kļūdu. Īpaši jādomā pie stenogrammas. Kamēr braucam droši, tikmēr viss kārtībā, tomēr, kā parādīja 7 un 8 dops, tiklīdz gribās pabraukt ātrāk, tā ik pa brīdim lien ārā neprecizitātes – viens divnieks tāds otrs šitāds. Bet nekas – jābrauc, jābrauc, jābrauc un tad jau būs viss kārtībā! Gan jau nākamsezon kaut kur mūs trasē redzēsiet.

Ķemeri

Rallijs Talsi 2013 – Video

jūnijs 16th, 2013

Neliels ieskats, kā mums gāja Rallijā Talsi.

Rallijs Talsi 2013

jūnijs 7th, 2013

Šoreiz pa garo.

Viss sākās ar pilnīgi nejaušu iedomu – a davai braucam Talsus! Nu davai. Veselīgas apstākļu sakritības rezultātā beidzot bijām nolēmuši nomainīt vecos krēslus un siksnas pret jauniem ar maģisko homolgācijas uzlīmi. Lai arī visu bijām izdarījuši laicīgi, tomēr rallija nedēļā trešdienā – rūpju pilns telefona zvans paziņoja, ka mūsu krēsli tomēr esot aizkavējušies kaut kur Vācijā vai Itālijā un būs tikai nākamnedēļ. Bļ. ko nu? Labi, ir risinājums – pārdevējs Mārtiņš nāk mums pretī un sadabū kaut kur pavisam labus un ērtus krēslus ko aizlienēt uz šo gonku, tā teikt uz “sava rēķina”. Trešdienas vakarā ap pieciem, saprotam, ka viņus esošajajos stiprinājumos nepakam iekšā nedabūt bez kronšteinu pārmetināšanas. Esošais meistars mums saka nē un ka 4diena viņam visa jau ir aizsista. Mums jau pēc 24 stundām jābūt Talsos. Uz mirkli piedzīvojot emocionālo fiasko, risinājums tomēr tiek atrasts Rallija Servisā (jā, tā arī sauc) Juglā pie Ingus. Citējot populāru Latviešu filmu “viņam tak cilvēkam zelta rokas!”. Mašīna ir gatava jau nākamajā dienā ap 11-12, pie tam krēsls der kā uzliets. Tiem, kam šī lieta nav tik pazīstama, ielikt pilota krēslu bez mērīšanas ar pirmo reizi dažu stundu laikā ir faktiski neiespējami. Bet redz, ka ir. Laimīgs saņemu mašīnu un dodamies gatavoties ceļam uz Talsiem.

Ceturtdienas pēcpusdiena. Esam sakravājušies un startējam no Jūrmalas Talsu virzienā. Pēc aptuveni stundas esam Ceplīšos, kur saimniece mūs laipni uzņēm. Vēl aizbraucam izņemt dokumentus un uzēst kafejnīcā Martinelli. Stāsts par biezpiena plācenīšiem lai šoreiz izpaliek :) Vēl daži pēdējie sagatavošanās darbi mašīnai un gulēt.

Piektdiena. Iepazīšanās ar trasi ir paredzēta jau no 8. Sākumā tā arī plānojam – es saku Aldim – “karoč, 8 jau būsim dopa startā”, kas beigās pāraug uz “ceļamies 8″ un vēlāk jau ap pusdeviņiem, jo gulēts vairāk par 4-5 stundām nav jau nedēļu. No rīta mierīgi dzeram kafiju un ap kādiem 9iem zvana no rallija centra – “kāpēc jums GPSam nav signāla? Kur jūs esat?” Mēs nedaudz apstulbuši sakām, ka dzeram kafiju, a kas? Izrādās, ka GPS sekošanas iekārtai jābūt mašīnā jau TAGAD, lai fiksētu, kur mēs braucam vai nebraucam. Labi, mums kā iesācējiem pirmo reizi ar tādu aparātu saskaroties, tika piedots. Aizstiepām smago kasti uz iepazīšanās mašīnu, lai stāv, kamēr paēdīsim.

Trasi nebijām rakstījuši kādus gadus divus, kopš pagājušoreiz piedalījāmies rallijsprintā Slātava 2011. Gatavojoties Talsiem izbraucām vienu dopu Tukuma pusē, lai vispār atcerētos, kur ir pa labi un kas ir metri (jeb to subjektīvie aizvietotāji manā gadījumā). Braucot uz pirmā dopa startu sākam fiškot – ja jau mums GPS kaste ir pakaļā (lasīt: uz aizmugurējā sēdekļa), tas nozīmē, ka ir ļoti liela iespējamība, ka neviens dopa startā/finišā nebūs un ka pašiem jāseko mazajām norādījumu zīmēm, lai neatčoknītos dopa vidū ar “eu paga, paga!” – tā arī bija. Sarakstījām, pārbaudījām, centāmies nepārsniegt ātruma ierobežojumus NEMAZ jo sods ir 10 Lati par katru pārsniegto kilometru. Pie max ātruma 80 km/h, ieraut 150 latus nav liela māksla. Rakstot Strazdi uzreiz sapratām, ka nelēksim, jo tramplīns ir uzšķūrēts ļoti. Mēs, kā debitanti pašā startā gonku norakt negribām, tā teikt “samaksāts ir par visiem dopiem, brauksim pa visu naudu!”

Ātrumposmi tiešām ļoti forši, itsevišķi 3,4 (Strazde) 7,9 Mordanga. Pārējie arī, daudzos tikai braucot ar 60. numuru jūtams, ka būs mašīnu nežēlojoša špūre.

Garo 27 km dopu otro reizi pierakstot finišējam 20:03 un braucam atpakaļ uz māju pēc sportinieka, lai dotos uz 21:06 paredzēto tehnisko komisiju. Zaķis visu dienu bija pulējis mašīnu, kamēr mēs trasi rakstījām. Spīd tagad kā runča pauti! Par to milzīgs paldies. Drusku kavējam plānu, bet nekas. Talsos pirms tehniskās mums pieslēdzas tiešām lieliskais palīgs Andis. Tehniskajā viss tā kā būtu ok (pāris novēršami sīkumi), bet ir viens BET. Izrādās, ka kopš šī gada sākuma visos Latvijas Rallija Čempionāta posmos ir vajadzīgas ķiveres ar Hansiem. Mums abloms! Verdikts ir stingrs un nelokāms, līdz rītdienas 10:30 ir jādabū citas ķiveres (ar Hans klipšiem) un paši Hansi, savādāk – paldies par dalības maksu! Paldies tehniskajiem komisāriem, kas tiešām palīdzēja meklēt un pat atrada dažus variantus, kur ķiveres iespējams iegādāties. Diemžēl budžets ir tāds kāds viņš ir un tik ļoti pastiept uz sitiena neizdevās. Aptuveni pusotras stundas laikā, neatlaidīgi meklējot, tomēr atradām variantu – paldies Naurim Bruņiniekam un Edgaram Grīnam par divām ķiverēm un vienu hansu. Trūkstošo Hansu bez iebildumiem aizlienēja Valts, tas, kurš no Mārupes! Tas nekas, ka ķiveres atrodas Rīgā, Hans Mārupē, bet saruniekārta Cēsīs un ir jau bez piecpadsmit vienpadsmit vakarā. Izrādās ir atsaucīgi cilvēki, kas nelaimē ir gatavi arī to nokārtot. Kristaps Daģis izrādās to visu ir gatavs samenedžēt. Lieliski – par to arī paldies.


Sestdiena. Mums no rīta vēl jāpieraksta pilsētas dops un 11. dops, ko vakar nepaspējām. Šoreiz gan esam dopa startā jau 8 no rīta, jo ir tikai 3 stundas laika. 10.30 zvans no Anda – viss kārtībā, tehniskā izieta. Atviegloti nopūšamies, jo jau otro reizi (pirmo reiz ar krēsliem) pastāvēja reāla iespēja nestartēt. Pēdējā atvieglotā nopūta bija, kad sevi neieraudzījām publicēto iepazīšanās sodu tabulā! Esam gatavi startam.

Pāris stundas padirnējām pirmstarta slēgtajā parkā, pēc tam estakāde un aiziet. Braucot uz pirmo dopu sāk līt. Un tad mana klusā cerība, ka Talsos parasti līst, bet šoreiz gan jau nelīs, jo mums ščotkas tā īsti nestrādā izgaisa :D Nu labi, bišķīt strādā, tikai ļoti lēnu un kad ātrums tuvojas 130-140, paliek nekustīgas vienā pozīcijā. Jāsaka, ka nekādus brīnumus nesastrādājām un tikai dažās vietās dabūjām bremzēt un braukt vairāk uz čuju, nekā redzamību. Jau pirmā dopa finišā sapratām, ka motors ir nedabīgi uzkarsis vairāk nekā vajadzētu. Finišā vēl tehniskā komisija pārbaudīja apakšveļu un citus pribambasus, piemēram, vai siksnas ir nospriegotas. Līmenis augsts, neko piebilst.

Otrias dops. Jau pirmajā asajā līkumā špūrē nomaucās priekšējā labā riepa. Pirmā doma – po, mauks tāpat. Ja nemaldos kādu pusdopu arī tā nobraucām, līdz tomēr riepa sāka izdot neveselīgas skaņas un visa mašīna brauca kā uz barankām. Vienā krustojumā izbraucām taisni un lecam ārā mainīt. Pirmo reizi uzskrūvējam mašīnu uz domkrata, tomēr tā nokrīt nost – ripo uz priekšu. Bļ. Motoru slēgt ārā neriskēju – karstu varu arī nepielaist, ručņiks hidrauliskais. Pielikām kauko pie riepas, lai neripo un skrūvējam vēlreiz. Lietus joprojām līst kā no spaiņa. Aldis mani nomaina skrūvējot domkratu, liekam zapasku virsū – es saku Aldim – vēl vajag skrūvēt augstāk. Viņš man saka – augstāk nevar – domkrats līdz galam!! Pietrūkst nepilns centimetrs. Nezinu kā, bet kaut kā tomēr uzstīvējām. Protams, ka bremžu disks ir aizgriezies un nav pretī caurumiem. Beigās tomēr uzskrūvējām. Jāsaka godīgi, ka tie, kas trenējās ķiverēs un hansos mainīt riepu, nemaz nav glupi, jo tas ir grūti. Visa koordinācija pavisam savādāka. Labi, ka adrenalīns palīdz :) Iekāpjam mašīnā un kamēr sprādzējamies, no aizmugures jau ir piebraukusi zaļā mašīna (feil) un prasa kontrolkarti. Mēs viņus ļoti ātri pārliecinām, ka mēs vēl brauksim un aiziet. uz šosejas dabūjām drusku iedzīt, lai nenokavētu laika kontroli. Ščotkas atkal uzdarbojās. Beigās nokavējām tikai vienu minūti (+10 sek).


Pēc pirmā apļa arī paredzēta auto skalošana. Pēc servisa nākamais dops Strazde. Šoreiz jau esam saslēguši pečku uz pilnu un gatavi startēt. Lietus joprojām līst. Pirms tramplīna no ļooooti sadzēsāmies, pat pārāk daudz. Pārbraucot tramplīnu pavērās pirmie “kritušie” divas klijas jau krūmos. Lietuviešu ekipāžas mehāniķi, kas starp citu bija ieradušies ar Autobusu(!), mašīnu pa nakti atdzīvināja. Ātrumposms ļoti patika un mašīna arī nekarsa tik ļoti. Vienreiz pat ieliku piektajā ātrumā, kas gan bija ķļūda. Ceturtais dops bija Strazde vēlreiz. Nu jau nedaudz drošāk pār tramplīnu, bet tā pat jau nekur neaizlecām. (skat video) Līkumi ātri, bez špūres, izņemot roteri. Diemžēl, ļoti tuvu finišam aiz viena tramplīna pazuda gāzes pedālis. Mana pirmā (atzīstu, nu ļoooti inteliģentā) doma bija, ka viņš ir izkritis pavisam ārā, jo vienkārši nav! Nu bez gāzpedāļa pabraukt grūti. Nobraucām malā. Klāt arī ņefiga nevar tikt, sapratām, ka šodien viss un mēģināsim rīt atkal pēc SupeRally sistēmas. Vienu brīdi jau doma pazibēja, sēdināt Aldi uz kapota, lai viņš to gāzi rausta. Gan jau līdz finišam tiktu (nu tā kā tajā video no jūtūbes http://youtu.be/tvZu6e5vrQA).

Pēc neilga laika klāt ir Andis un pusstundas laikā turpat dopa malā defektu ir novērsis. Tiekam līdz servisa parkam, un lai arī pilsētas dopu izbraukt nesanāk, rīt mums atkal ļaus braukt.

Otrā diena. Šoreiz jau no paša rīta spīd saule un ir skaidrs, ka diena būs karsta un bez lietus. Septītā dopa starts. Jau pēc dažiem kilometriem motors atkal ir uzkarsis un izdot dīvainas skaņas. Uz pusgāzīti tiekam līdz finišam un domājam, ko lai dara. Līdz servisam vēl 2 dopi jānobrauc. Pirms astotā ātrumposma priekšā braucošais Subāra pilots iesaka izņemt priekšējo lukturi, lai radiators dabū vairāk gaisa. Dažas skrūves un tā arī izdarām. Diemžēl tas neko daudz nedeva un jau pēc pāris kilometriem motors no pārkaršanas sāka strādāt vairs tikai uz dažiem cilindriem. Lai nenokautu viņu pavisam, izlēmām apstāties. Līdz ar to mums rallijs bija beidzies.

Nekad vēl nebijām izstājušies, nekad arī nebijām braukuši lielo ralliju, kā arī nekad nebijām braukuši pa granti ar jau dugotu mašīnu. Ļoti daudz vēl jāmācās un nopietnāk jāgatavojās nākamajai reizei. Kaifu kā vienmēr noķērām, tikai tāda mazuma piegarša. Arī plāns “braukt pa visu naudu” tomēr neizdevās. Toties mašīnu neapskādējām un cerams, ka dzinējam paliekošus bojājumus arī nebūsim radījuši.

Paldies Raimondam un komandai par lielisko ralliju. Paldies arī izturīgākajiem faniem, kas mūs sagaidīja – ovācijas bija negaidīti lielas. Veci (un sarkani) Audi tomēr vēl ir cieņā :) Tiekamies atkal Septembrī Rallijā Latvija. Ekipāža #60. Debitantu kausa rezultāti. Rallija kopvērtējums.