Rallijs Liepāja 2019 Talsos (25.05.2019)

Pēc Karostas mistērijas, aizdomas joprojām krita uz bāku un VEMS vai uz abu kombināciju. Līdz ar to bāka tika atkal noņemta, iztīrīta un atrasts lielajai gumijas šaibai bračka – maza šaibas maliņa, kas bija palikusi un perfekti ietilpst bākas iztekas caurumā. Nu ko – visas cerības uz to, ka viņa iekratījās tur iekšā un ka VEMS sajūtot, ka nav benzīna izrubī aizdedzi drošības nolūkos. Pie reizes vēl nopērkam bluetooth puļķi, ko pieslēgt VEMSam, lai var ierakstīt planšetē datus no dopiem, kļūdas utt.

Pirms Liepājas vēl mašīna beidzot tiek pie jaunas krāsas :) ) un arī diski tiek nopūsti balti – pirmais pavasara rallijs – svētki tak. Sakopta piekare, kas salauzts vai nokritis. Arī aizmugurējais reduktors ir Karostā cietis un palicis tikai uz vienas skrūves – tāpēc kardāns gar kuzavu strīķējās. Motorā Kristaps atrod vēl vienu sprauslu, kurai iet garām gaiss un vārstu vākam tiek uzlikta jauna blīve ar ekstrām, kas nodrošina, ka viņa tomēr netek.

Pēc rēķināšanas un rēķināšanas ar riepu izmēriem un cenām, saprotu, ka visoptimālākais risinājums būs mazā un vieglā Kumho riepa, ko izdodas dabūt ar nelielu atlaidi. Nopērkam 4 jaunas riepas (!). Sen tā nav būts. Nomēru – perfekti. Nav ne pa lielu ne pa mazu. Cerams, ka špūrē izturēs.

Viss ir gatavs rallijam. Tik gatavi, cik vien gatavi varam būt. Vienīgā baile ir par to, lai iztur tehnika un visvājākā vieta ir pusasis. Labais priekšējais stienis ir krietni līks un kreisais priekšejais ir kopš Karostas salocījies. Ārējās granātas ir padilušas un neko tur sakarīgu izdarīt nevar. Nopirkt jaunas var tikai no maltās gaļas (lasi – sūdus) a oriģinālās vairs nekur nevar dabūt. Dalītās statnes ar lielajiem gultņiem arī stāv kaudzē. Karoč stulbi. Neko izdarīt nevaram un nolemjam vienkārši asajos līkumos necirst pilnā ručkā.

Karoč esam gatavi un braucam. Aizbraucam uz Talsiem, izņemam doķus, braucam rakstīt trasi. Pirmo rakstam Mordangu SS2 jo ģeogrāfiski sanāk izdevīgāk. Uzrakstam, pārbaudam – nu liekas viss ok. Tad rakstam pirmo dopu Ābeļi/Talsi. Arī viss ok – nekādu īpašo domu. Vidusdaļā pēc nobraukšanas no Jūrmalas-Talsu šosejas bik pinos un nevaru tur kko pierakstīt, bet vēlāk izlabosim, jo tā daļa atkārtojās arī SS4.

Tad pierakstam SS4 līdz vietai, kur sāk atkārtoties vidus, norakstam visu no SS1, kas sakrīt un jau pirmajā reizē rakstot sanāk pārbaudīt un šo to pielabot. Pēc tam pārbaudam jau otro reizi visu un izlabotās vietas varēs vakarā nolabot arī SS1. SS4 lai arī garš, ir foršs dops un pārdomāts labi – plats un ciets lielākoties.

Tad braucam uz visgarāko dopu 28 km – Strazde SS3. Šis ir dops, kur mēs 2017. iebraucām izcirtumā un 2018. gadā novākojām tikai vienu līkumu tālāk. Šoreiz iet uz otru pusi meža daļa un strazdes lielais tramplīns pareizā virzienā. Uzrakstam visu un par mežu šausmināmies, ka tas būs traks.

Šoreiz mums ir tikai 4 dopi, katrs savādāks, lai gan kādi 15 km SS4 atkārtojās no SS1. Galvenais dops par ko ir raize ir SS3 – ja to izturēsim tad jau visam jābūt ok. Kopā 84 km dopos. Viens serviss aiz SS3 – 20 minūtes – kas principā nozīmē, ka nekas nedrīkst salūzt.

Historic klasē šoreiz esam 12 ekipāžas, tostarp 3 Audi – Velmes, mēs un jauns dalībnieks Jānis Sala. Apskatām viņa mašīnu pirms starta servisa parkā – turbo + amortizatori ar papildus rezervuāriem un vismaz pēc izskata jaunas Michelin riepas. Nu ko – būs ko darīt.

Vakarā apdaram sīkumus un gulēt. No rīta nav agri jāceļās, jo ERČ dalībniekiem jāpaspēj atbraukt no rīta no Liepājas uz Talsiem. Starts LK0 pirmajai ERČ mašīnai ir 11:20 – mums 13:21. Tāda pēcpusdienas gonka.

Sagaidam startu un aiziet. Pirms pirmā dopa vēl ir starta estakāde Talsu centrā pie ezera. Ļoti skaisti. Izbraucam estakādi un aiziet uz starta. Pirmajos līkumos jau saprotu, ka jaunās riepas turās pārsteidzoši labi un arī braucot ar 98 numuru špūre nemaz nav tik traka, kā biju gaidījis. Pie pirmās bremzēšanās arī saprotu, ka bremzēt var stipri vēlāk un jūtu, ka būs laba braukšana. Stenis gāja no rokas un līkumiem/metriem ticēju un labi nobraucām. Finišā saprotam, ka Velmes nav – izrādās notinusies pusass. Otomeru esam apdzinuši par 19 sekundēm un Salu par veselām 24. Pašam bik pārsteigums ir, bet nu labi – esam pirmajā vietā! :)

Otrais dops – starts jau braukts un zināms un arī normāli ciets, tāpēc braucam brīvāk, pie finiša, kur jānogriežās – tur gan tāda milzīga bedre, ka saprotam – šī daļa tikai jāizbrauc neko nenolaužot. Izrakāts konkrēti, bet nu pārdzīvojam. SS2 arī esam pirmie, Sala otrais 6.5 sekundes aiz mums un Otomers 7.7. Ies karsti un SS3 būs izšķirošs.

Pēc otrā dopa ir refuel zona servisa parkā, bet servisa nav. Pielejam pusortru kannu ar degvielu un aiziet uz SS3. Pašā pirmajā līkumā bedrē pārlūzt kamerai ierakstīšanas vadam dzīsla (atkal) un saprotu, ka visu dopu 28 km nāksies braukt ar čarkstošu sūdu ausī :/// Sākums dopam labs, bik zūd koncentrācija dēļ tās čarkstoņas, bet ir ok. Tad kad no galvenā ceļa nobraucam uz mazo – ir stipri akmeņaināks, bet nu ne pārāk traks. Izbraucam uz asfalta – tālāk nobraucot uz mazā atkal ir akmeņains un vienā roterī noslāpst dzinējs!!! Es domāju – nu vsjo – atkal tas pats, kas bija Karostā, un gonka ir sadirsta. Griežu aizdedzes atslēgu – klusums – vispār nekas nenotiek. Apskatos – masas slēdzis izslēgts. Video nevar redzēt un tā arī tagad nesaprotu – vai es viņu pats bedrē ar roku izslēdzu vai kā. Bet nu ātri ieslēdzu, piedarbinu un aiziet tālāk. Kādas 5 sekundes varbūt tur zaudējām, bet nekas traģisks. Tālāk Strazdes tramplīns – uzlecam kā sēnes – droši un precīzi bez !!wow!! tālāk arī smuks tas dops līdz nobraucam uz mazā ceļa. Tur sākās rakumi no kuriem man visvairāk bail. Braucam braucam, Velmes džampā (kur viņš pāgājušogad uzlēca riktīgi skaisti ar priekšu gaisā) bik pa daudz uzplivinam – šoreiz iet uz otru pusi un man likās, ka nepietiek ieskrējiena, bet redz ka pietiek. Izsitam visus 4 amīšus līdz atdurei un pat kameras statīvs salocījās no trieciena. Ups :) ) Tā negribējām. Pēc tam taisnē sapratu, ka arī piektajā ātrumā ar šīm riepām vēl mašīna “ceļ” un bez maz 6 jāliek! Ļoti labi. Izcirtuma daļu, kur vākojām izbraucam opīštempā -sapratu, ka vēlreiz es tur neko neesmu pazaudējis :D un tad sākās trakākā daļa, kur pusotru kilometru vienkārši viss mašīnas vēders vilkās pa zemi. Tik traki, ka pat nedzirdu ko Aldis man saka plus vēl tas sprakšķis saruniekārtā. Mašīna arī staigā pa tām svaigi uzbērtajām šķembām un ne sūda neturās pat uz taisna ceļa. Pirms beigām pat izrāvās ārā no špūres un pie bremzēšanās knapi dabūju špūrē atpakaļ. Karoč – pārdzīvojām to vietu un pašas beigas jau atkal bija cietas un labas.

Nobraucam SS3 un laimīgi ka esam izturējuši. Sev par pārsteigumu esam atkal uzvarējuši, lai gan likās ka beigās vispār lēnām un nespiedām pat taisnēs. Otomers aiz mums 12.7 sekundes, Sala 27.4. Kopvērtējumā jau Otomers atpaliek 39.4 un Sala 58.1 sekundi.

Saprotam, ka tagad mums SS4 otrs garais dops tikai jānobrauc bez sūdiem un viss būs ok. 40 sekundes iedzīt ir nereāli. Izbraucam atkal caur media zonu – podiumu centrā, satiekam Almu ar Gustavu :) ) Pamājam un dodamies uz servisa parku. Pielejam eļļu, nomainam kameras vadu, bik iepūšam riepās gaisu un viss ir gatavs. Ielejam vēl pusotru kannu ar degvielu un aiziet uz SS4.

Izbraucam gar “mājām” kur ir tā sarakts ka ārprāts. Tad bik uzlecam Lukjaņuka džampā – sanāk labi pēc trajektorijas un pat sadzēsos bet tas džamps ir jobans – nosēdiens plakans un sitiens pietiekams priekš mūsu sūda amortizatoriem. Tālāk taisne un galā L5 aiz krūmiem. Visu dzirdu, visu saprotu, bet kaut kā pa vēlu sadzēsos un ārmalā saķeram smiltis kreisā priekšējā ritenī. Pēc tam platais ceļš – visa mašīna sāk vibrēt. Domāju – mīkstais – esam nospieduši riepu. Bet nu it kā līkumos turās normāli. Domāju – nu pohuj jābrauc – nevaram tak pēdējā dopā stāties un skatīties – ceram, ka viss būs ok. Pēc kādiem 15 km vibrācija mazinājusies un tikai kaut kādi klaudzieni sāk parādīties. Tāpat domāju – brauksim prātīgāk bet nu nestāsimies. Izbraucam visu dopu un esam laimīgi finišā – esam jau noķēruši priekšā braucošo hondu, bet tā īsti viņi mums nepatraucēja. Pēc finiša apstājos un izrādās kreisajam priekšējam ratam, kurā bija tā vibrācija – ir atskrūvējušās visas 4 skrūves. 3 jau ir uz ārā krišanas robežas ka ar pirkstiem var izņemt, un viena vēl puspieskrūvēta. Ak šausmas. Labi, ka esam finšā un ka rats ir klāt. Pat bail iedomāties, kas varēja notikt. Pēdējā dopā Sala mūs ir vinnējis pa 13.4 sekundēm, Otomers trešais.

Kopvērtējumā saglabājam pirmo vietu ar 44.7 sekunžu pārsvaru apsteidzām Salu, kas pēdējā dopā izcēla otro vietu. Trešais Otomers ar 57.5 sekundēm līdz pirmajai vietai.

Aizbraucam līdz servisa parkam, atdodam kontrolkarti un GPS sistēmu un taisamies uz apbalvošanu, kas tūliņ jau būs uz Talsu estakādes. Šoreiz ļoti operatīvi. Dabūjam kausus, aplejam mašīnu ar šampi, kā solīts, jo viņa šo smago ralliju izturēja godam un ejam ēst.

Šoreiz bija ļoti laba sajūta braucot un it sevišķi SS3 un SS4 jau braucām “tempa menedžēšanas” un “mašīnas taupīšanas” režīmā. Reāla sajūta, ka viss sanāk, stenis klausa, visu saprotu un uztveru un ka var gāzt ātrāk – un tas priecē.

Paldies Kristapam un Reinim par darbu un izturību – tiekamies jau pēc 2 nedēļām Gulbenē Minirallijā Gulbis!

Rezultāti te:

Video šoreiz divās daļās. Montētais te:

Un tikai SS3 Strazde 28 km maratons ar noslāpšanu un strazdes tramplīnu un arī ar kreizī džampu te:

Tags: ,

Comments are closed.