Minirallijs Karosta 2019 (05.05.2019)

Karostas Mistērija.

Pēc Vidzemes ziemas kausa Ģikšos, mašīna drusku cieta – kreisā priekšējā statne salauzta, šarnīrs salocīts, bremzes pēc ziemas arī nokautas, viens gultnis arī lupatās (atkal). Karoč vajag normālu piekares apkopi. Jaucot ārā arī priekšējais kreisais amortizators bija noklemmējis un skaidrs, ka vajag jaunu. No 15 gadus vecā plazinieka šķīrāmies un priekšā tapa “sporta” KONI. Nu redzēs kā būs.

Statnes Kristaps sametina un uztaisa vēl ribas, lai viņas būtu vēl stiprākas abās pusēs. Bremžu diski pie virpotāja noslīpēti čut čut labāki. Bremžu kalodas – priekšā Ferodo 3200 un aizmugurē arī ko nu tādu niknāku varējām atrast – no Audi S8.

Un tad ir benzīna problēma. Karoč pēc Ģikšiem – reizēm sūknis nedaudz uzgaido bet tikai šad un tad. Nopērkam jaunu Bosch sūkni – tas pats. Tad paprovējam noņemt bākas trubiņu, kas iet uz pašteci – tur viss slikti. Strūkla ir tāda, kā Audi būtu prostata. Skaidrs, ka kaut kas ir bākā un bāka ir jāņem nost.

Long story šort – bākā atradās apaļš gumijas gabals uz centimetriem 7 diametrā. Varētu būt, ka tas ir vārsts kas ir kādreiz bijis bākas kaklā un tagad nokritis no vecuma. Es nestāstīšu to ginekoloģiju, kas ļāva to gumijas gabalu no bākas izdabūt. Karoč ārprāts.

Ok, bāka pielikta, piekare pārjaukta, uzliktas mazās un noplēstās 14″ gruntenes (ar kurām beidzām braukt pēc Saldus 2017). Kāpēc tāda izvēle? Jo puse gonkas solās būt pa netīru asfaltu/betonu, asfaltu utt. Un otra puse pa granti. Līdz ar to pa rakumiem ar asfalta riepām nebrauksim, bet pa asfaltu un šaurajiem roteriem ar mazajām riepiņām kak raz – jo labāk griežās. Ok ir viņas nodilušas un visvairāk bail par dzēšanos tieši uz grants, bet nu nekas – jāgāž tik.

Kā jau tas minirallijos ierasts un nu jau sāk kļūt par ieradumu – Aldis netiek un arī mans rezerves stūrmanis Krists netiek. Līdz ar to tiek meklēts kāds, kam vēl tas varētu interesēt un ilgi nav jāmeklē – Kristaps Dreimanis, kam šī būs debija.

Sestdien uzkrāmējam mašīnu uz treilera, un aidā uz Liepāju. Vakarā vēl izbraucam ar ielas mašīnu nelielu stenogrammas treniņu un esam gatavi.

No rīta izņemam doķus, izejam tehnisko komisiju un braucam pierakstīt 3 dopus. Pirmais un trešais dops ir Liepājas lidostas apkaimē – Cimdeniekos. Otrais un piektais dops ir Bebes apkaimē un ir visgarākais – veseli 6 km un tad 4 un 6 dops ir nu jau leģendārais Karostas dops ap manēžu.

Vispirms pierakstam pirmo dopu cimdeniekos – nu betoni baigie, un viltīgi līkumi ar sasaistēm. Būs interesanti, tikai aizdoma, ka būs riktīgi sarakts un tās bedres būs trakas.

Otrais dops Bebē- šis man patika vislabāk – īsts rallija dops (nu protams ar roteriem), tomēr rallija garšu dod. Pierakstam un viss ir forši. Ir viena vieta kas ir tramplīnā un ar sekojošu L3 starp riepām, tomēr tās riepas ir platas un ja precīzi iebrauc – nav jāatmet. Nu vismaz riepu dēļ. Šī vieta mans visa rallija favorīts :)

Pēdējais dops – tāds pats vai līdzīgs kā pagājušogad, lai gan mēs pagājušogad nebraucām. Vislabāk jau man patīk tās vietas, kur izbrauc no rūpnīcas teritorijas un sākas pilsētas ielas. Un protams odziņa – līkumi ap Karostas Manēžu – super.

Nododam iepazīšanās karti, servisa parkā, sagatavojamies rallijam, nokalusamies īso sapulci un gaidam startu.

Startējam ar 68 numuru jeb pirmie no OPEN klases, ja neskaita Mārtiņu Sesku ar Krišjāni Cauni, kam arī debija ar pilnpiedziņas subaru :) Aizbraucam uz pirmo dopu un dodam ručkā.

Bedres protams nereālākās kopš pierakstīšanas, bet visumā izbraucam labi, pašā startā roterī dikti samīzu, jo atcerējos, ka riepas vispār neesmu pārbaudījis, kā vispār stājās. Laiks – tikai 5. labākais no kopā 15 ekipāžām OPEN ieskaitē. Nu neko, jādod vairāk mizā.

Otrais dops – starts. Braucam braucam un te pēkšņi vienā roterī mašīna vienkārši apstājās ne no kā. Motors neiet. Pakruķīju starteri – nekas nenotiek. Kristaps lec ārā ar OK zīmi un skatīāji – nāk palīgā nostumt no trases. Tā kā stumšanas ātrums tīri pieklājīgs, prikola pēc iemetu otrajā robā – un mašīna aiziet!! Kristaps lec iekšā un aiziet. Nobraucam dopu līdz galam un domājam – kas tas bija?

Tā arī līdz galam neesam sapratuši. Varētu būt kautkāds VEMS gļuks vai aizsardzība bet tā arī nekādā skaidrībā vēl neesam tikuši.

Domājam nu brauksim kā mākam, mājās jau nebrauks. Benzīns ķipa ir – paraustu vadus, kur tieku klāt un kontaktus – nu nekas nekur neraustās.

Trešais dops – nu jau pavisam jebaķ sarakts. Nebraucam uz pilnu gāzi jo bail mašīnu atkal salauzt. Tomēr pamanos kaut kā pārsist riepu – kreiso aizmugurējo, bet nu ar tādu pašu arī nobraucam līdz galam.

Serviss.

Sazvanu Kristapu – neko jēdzīgu nevaram izdomāt, tikai to, ka šad tad atkal uzdzied sūknis. Truba nav salocījusies, kontakti sūknim virsū. Grūti saprast.

Neko tā arī neizdaram – braucam tālāk. Tagad Karostas dops – braucam skaisti – pašā pilsētā tās riepas uz sausa asfalta turās ļoti labi un bremzes arī pakarsējam :) finišā viss kūp un kalodas ir iesvētītas.

Tagad braucam uz garo dopu – Bebē. Domas ir tādas – jāvaktē Lambda, lai neuzskrien vairāk par 1, un jāgāž. Kā būs tā būs. Pat par roteriem pa lielam pie dirsas, jo laiks jau ir tāpat sūdīgs ar nostāvētām turpat 2 minūtēm. Tajā brīdī arī nezinam, kurā vietā esam, jo rezultātu sistēma ir diezgan liels mēsls un neko tur nevar saprast. Nu pirmo reizi – piedosim :) )

Garajā izvingrojamies un esam priecīgi.

Tagad pēdējais dops – atkal Karosta. Nu tad uzbrauks skatītājiem :) )) tā arī daram. Zaudēt nav ko. Viss arī izdodās un esam finišā. Līkumu pie manēžas labi izplacinājām :) ) vēl tagad smaids.

Rezultātā esam 7. vietā no 15 dalībniekiem. Ja nebūtu mistiskā apstāšanās, kas prasīja vismaz 1m53 sekundes, tad būtu stabila 3. vieta. Kā ir tā ir un iznāca labs tests pirms Talsu tfū Liepājas rallija Talsos :) ) Pilni rezultāti šeit.

Kristapam arī prieks un gandarījums pa visu ģīmi!

Video ar visiem pigoriem:

Tags: ,

Comments are closed.