Rallijs Alūksne 2019 (19.01.2019)

Rallijs Alūksne 19.01.2019

Šogad esam nolēmuši braukt ar E85 degvielu jeb Etanolu, kas sola mazāku detonāciju, labākas iespējas saregulēt pareizu aizdedzi un vispār visu ko labāku. 2018. gada nogalē bijām arī uz jaudas stenda un savi 210 zirdziņi ar 287 ņūtoniem tagad ir. Arī līkne pati par sevi ir labāka un mašīna šķiet responsīvāka un patīkamāka. Mums arī šobrīd ir visi trīs torsena diferenciāļi un 6-ātrumu kārba, kas uz iepriekšējo ziemu vēl nebija. Līdz ar to vadāmība ir patīkamāka un paredzamāka + var izmantot ručņiku – to noteikti arī darīsim :)

Par pašu ralliju – šoreiz rallijs iznāca bez starpgadījumiem, vismaz sacensību laikā, lai arī WRC golfam šis rallijs nebija diez ko veiksmīgs. Visi pigori sākās jau ceturtdienā, kad krāmējot mašīnu, lai brauktu uz Alūksni, es pazaudēju atslēgas. Pusstundu meklēju, visas mantas izraku, mašīnu ar lukturīti izspīdināju – nu nav nekur! Zajebis! Tāds alnis! Pie tam pazaudēju ne jau kaut kad.. kaut kur, vai īsti neatceros kur. Tikko atslēdzu mašīnu, attaisu durvis, ielieku ķiveres, attaisu bagāžnieku, ielieku hansus un somu, eju atpakaļ uz māju – viss – atslēgu nav. Pagāja 2 minūtes. Noskaities uz sevi, kā var būt tāds idiots, saprotu, ka laiks, iet, risinājuma nav un ka būs jābrauc no Jaunmārupes uz Teiku pakaļ rezerves atslēgām.

Kāpju ķirsītī (WRC Subārs) un lidoju pakaļ. Škrobe par zaudēto laiku ir, bet nu neko – dabūju rezerves atslēgas, pie reizes pa ceļam iepildu kannās E85 degvielu, jo to var dabūt tikai divos tankos Latvijā – Mēbeļu nama Viadā un Vecmīlgrāvja Viadā, un braucu atpakaļ. Atvados no mājiniekiem un braucu uz Viršiem pēc treilera. Jāatzīmē, ka – pat ja neskaita “pa ceļam esamību” no Jaunmārupes uz Mārupes servisu, Viršu serviss ierullē – ātri operatīvi un samērā lēti iznomāju treileri un man kā pastāvīgam klientam pat neprasa depozītu. Kruta. Ja tikai es atpakaļgaitā braucot neuzbrauktu tam treilerim ču ču virsū ar WRC golfa bagāžnieka vāku, jeb kas no viņa ir palicis pāri. Neko darīt. Paraudu, pieāķēju un braucu tālāk. Uzkrauju kvatru un aidā uz Alūksni.

Pa ceļam pa radio ziņo, ka uz Siguldas šosejas stipri piesalst. Pamēģinu bremzes – oij oij oij. Uzreiz ieslēdzās trrr trrr jeb ABS. No apmēram Sēnītes līdz Līgatnei bija ļoti skoļskijs un braucu uz kādiem 50-60 jo ātrāk visa mašīna vienkārši peld ar visu treileri.

Pret vakaru esam Lejasciemā, nokrāmējam mašīnu un gulēt.

Piektdien no rīta paņemam doķus, izejam tehnisko un sākam rakstīt trasi. Ziema ir skaista, sniega daudz, kupenas ir un viss ir lieliski. Stiprs kontrasts no pagājušā gada, kad bija pa grunti jābrauc daudz kur. Dopi praktiski visi ir citi nekā pagājušogad un vismaz man – nezināmi. Atkārtojās tikai viena maza daļa no šī gada pēdējā dopa – tur kur uzņemta skaistā Red Bull jump bilde, kas rotā kalendāra Janvāra mēnesi.

Kā jau ierasts parakstam drusku pirms paša dopa rakstīšanas, tā teikt, lai iesildītos un braucam uz SS3. Šogad nakts dopi mums nebūs jābrauc, braucam tikai visu sestdienu jeb SS3-SS10. Kopā apmēram 78 km.

SS3/7 pierakstām – nu ļoti ātrs un arī skaists, bet jābūt precīzam. Ir arī pa plato ceļu bišku jābrauc – tur ātrums būs liels. Pārbaudam arī uzreiz SS3 un tālāk braucam uz SS4. SS4/8 starts vispār pa visplatāko grunts ceļu kāds vien ir. Izšķūrēts labi un nu neko – brauksim pa plato! Pēc kādiem pāris km gan pāriet uz šauro un tas jau paliek daudz interesantāk. Nedaudz varbūt vienkāršāks, par SS3 bet tāpat ir ko strādāt.

Tālāk SS5/9 – nu tas bija kaut kas. Ātrs, sarežģīts, šaurs, ļoti precīzi un ātri jābrauc. Ja viss ir labi (lasi: big balls), tad var ātri nobraukt, ja kļūdies, tad var nākties maksāt dārgi.

Pēc tam braucam pēdējo dopu SS6/10 – ir pāris bīstami/sarežģiti momenti, pa vidu daļa, kas atkārtojās ar džampiem, bet kopumā normāls un foršs dops. Pa vidu džampu daļā, gan daudz ko stūrēt.

Laicīgi visu esam sarakstījuši un dodamies atpakaļ uz savu rallija bāzi pie Kristapa. Sapūšam un samainam riepas uz zāģiem – brauksim ar tām pašām riepām, kurām braucām Sarmu 2018. Saliekam jostas pa jaunajai modei, piegarinam, ieliekam GPS un izdarām citus sīkumus, kas palikuši nedarīti, lai rīt būtu gatavi startam.

Vakarā kā par brīnumu vēl paliek nedaudz brīvs laiks un aizbraucam paskatīties nakts dopu kā skatītāji.

No rīta jau agri ceļamies un braucam uz servisa parku – mums tak šoreiz iedots H1 numurs, astoņu ekipāžu konkurencē esam vienīgie ar Audi un vienīgie ar pilnpiedziņu, tas nozīmē, ka visus putnus mežā modināsim mēs jo brauksim visiem pa priekšu. Plāns ir nobraukt visu gonku tīri un, protams, cīnīties par uzvaru, lai gan zinām, ka ar Otomeru un iespējams vēl kādu toč būs jāpaskrienās. Sagatavojamies startam un braucam uz LK2B.

SS3. Sākumā gāja labi, tad apmēram pirms atpakaļejošā L6 man nojuka stenis – kaut ko nedzirdēju vai nesaklausīju, nevarēju saprast un tad jābrauc pār ātru džampu – pat nezināju uz kuru pusi. Pēc tam aizgāja labi – bija pāris tramplīni, kas uzmeta, lai arī nebija pierakstīts, ka met :) Tad atkal izbraucot asos līkumus, kur ceļš pavērās vaļā – vienā L1 iebraucu tā, ka likās tas ir L2. Pēc tam L2 iebraucu un likās šis točna ir L3 un kaut kā uz beigām pazuda pārliecība. Tad vēl Aldim nojuka stenis un karoč dops tāds samocīts. Pēc pirmā dopa sapratām, ka no visiem dalībniekiem, reālā cīņa būs ar veco cīņu biedru Otomeru ar ko cīnījāmies arī pagājušogad Sarmā un kaut kad vēl esam cīnījušies, laikam Talsos. Viņam esam kaut kā vinnējuši 5 sekundes. Nu labi. Dodamies tālāk. Aldis arī saprata, ka tomēr vajadzēja izdzert šaibu, ko no rīta neiedzēra un tagad domā, vai nebūs pa vēlu – tā arī visu dienu bija jāpiedomā pie G-force. Dopi ātri, ar reljefu, slogojās mašīna normāli un līdz ar to slodze arī vēderam.

SS4. Jau sanāca labāk – nobraucam labi. Finišā vēl 5.5 sekundes Otomeram vinnējam.

SS5. Šis likās, ka sanāca baigi ok, tik vienā vietā K3 pienāca par ātru, pārējais likās forši. Finišā teicu, ka uzrakstīts perfekti – nu gandrīz perfekti ir viena vieta vai divas, kas būtu jāpielabo. Otomers ieskrējies – nu jau vinnējam vairs tikai 0.34 sekundes!

SS6. Startā vienā no pirmajiem līkumiem kaut kā saslīdēja un bišk noraustījos, pēc tam nevarēju iebraukties. Tad pa vidu likās ok, pat bik uzlecām un beigas arī bija ok. Finišā biju pilnīgi slapju muguru no tiem trakajiem asajiem līkumiem un šaurā ceļa. Otomeram zaudējām 0.24 sekundes (!). Nu ok, es padomāju, būs cīņa kā WRC pa sekundes simtdaļām. Kopvērtējumā uz to brīdi, kas ir tieši rallija vidus, bijām priekšā pa 10.58 sekundēm.

Servisa parkā neko nedaram, tik pārbaudam spiedienu, eļļu utt sīkumus. Pēc servisa pielejam degvielu un aiziet – atkal viss tas pats.

SS7 šoreiz nekas nesajuka, tomēr kaut kādā galvas daļā beigām tomēr laikam neticēju, nu katrā ziņā sev pazaudēju 5 sekundes iepriekšējam SS3 laikam, kad sajaucu steni. Otomers savu laiku pa 5 sekundēm uzlaboja un līdz ar to iekabināja mums 5 sekundes. Pārsvars sarucis līdz 5.50 sekundēm.

Braucot uz SS8, tiesa gan, es biju sajaucis galvā un man likās, ka esmu nobraucis identiskā laikā ar SS3 un tad sanāktu, ka Otomers ir sev atvinnējis 10 sekundes nevis 5. Es domāju, ja viņš tā turpinās, tad mums būs baigi jāiespringst. Kaut kā noskaņojos uz SS8, ka jācīnās un rezultāts SS8, lai arī bija pa 1 sekundi sliktāks nekā savs laiks SS4 tomēr domāju, ka izdevās labi. Galvenais, ka Otomeram vinnējām 7.48 sekundes un līdz ar to palielinājām pārsvaru līdz nepilnām 13 sekundēm.

Pēdējais serviss. Izrādās Otomera ekipāžai bija SS8 finišā izšāvis eļļu pa ščupu un pa kartera ventilāciju un trāpot uz kolektora, izraisīja mazu ugunsgrēku, kuru SS8 finiša STOP tiesnešu punktā dzēsa ar ugunsdzēšamajiem aparātiem. Par laimi viss labi un nodzēsa. Servisā nomazgāja motortelpu, pielēja eļļu un teica, ka tagad toč līdz galam tikai nobraut un neizstāties. Vēl 2 dopi.

SS9 – Likās, ka labi gājām, sev pussekundi atvinnējām no SS5 (pēc vēl viena bremzēt pierakstīšanas, tur kur viņu vajadzēja), bet laikam jau tomēr otrajā aplī vairāk slīd, jo likās, ka braucām drošāk, tomēr laiki ļoti līdzīgi. Vienīgi saruniekārta jau tik stipri sprakšķēja, ka bija vietām problēmas dzirdzēt, ko Aldis īsti saka. Uz pēdējo dopu ierakstīšanas vadu, kas kā izrādījās sprakšķ, izrāvām ārā un braucām bez skaņas ieraksta. Otomers kā izskatījās brauca uz pusgāzīti, lai saudzētu motoru un mums jau SS9 zaudēja 16 sekundes.

SS10 – pēdējais dops. Pārsvars pār otro vietu šobrīd ir jau gandrīz pusminūte, ko zaudēt normālā cīņā nevar. Tagad galvenais nobraukt droši, stabili un bez kupenām un citiem starpgadījumiem. To arī izdarām un pat vēl nedaudz palielinājām pārsvaru līdz finišā izcīnam uzvaru ar 38 sekunžu pārsvaru pār tuvāko sekotāju.

Pēc finiša nereāls prieks par skaisto ralliju un to, ka nebija neviena nopietna starpgadījuma – viss noritēja gandrīz kā pa diedziņu. Saņemam kausus un braucam mājās. Tiesa mājāsbraucot WRC golfs vēl pamanījās paņemt kupenu, tomēr jāatzīst, ka varen labi ir tas, ka šajā rallijā visi starpgadījumi bija saistīti tikai un vienīgi ar leģendāro WRC golfu.

Ziema iesākusies labi, būsim uz strīpas arī Sarmā :) Rezultāti šeit.

Video:

Tags: ,

Comments are closed.