Rally Talsi 2018 (19.05.2018)

Jau kopš Sarmas beigām bija plāns uzlikt jauno kārbu un reduktoru ar visām no tā izrietošajām sekām. 6-ātrumu kārba jau bija nopirkta, kurai standartā jau nāk starpasnieks torsens (var raut ručņiku), vēl viens Audi V8 torsens jau bija iepirkts ziemā – to liksim kārbā priekšējā asī. Aizmuguri pagaidām atstājām “vaļā” ar domu, ka tiklīdz dabūsim vēl vienu torsenu – nebūs vismaz kārba jājauc ārā – uzreiz varēs ielikt. Jāsaka, ka tajā pašā dienā, kad jau izbraucām uz Talsiem es to torsenu arī dabūju (paldies Ivaram Velmem par info). Bet nu ieliksim jau pēc rallija. Darbs tika ieguldīts liels, kārbā salikti jauni sporta (1 un 2) un parastie (3, 4, 5, 6) sinhriņi, salabotas muftas cik nu tas ir iespējams un pārbūvēts viss vajadzīgais, lai ieliktu priekšā torsenu, sajūga gultnis bija vesela epopeja. Tāpat jauns sajūgs, priekšējās pusasis sagarinātas pēc vajadzības, jauni pusasu gali, jo vecie bija galīgi beigti, jauni kronšteini, kulise pilnīgi jāpārtaisa, protams arī aizmugurējam reduktoram kronšteini. Katrā ziņā tā arī tie divi mēne$$$$i pagāja. Šogad brauksim pa granti ar 15″ riepām. Dabūjām lietotus Michelin no Anda Neikšāna krājumiem.

Pats rallijs. Aizbraucām ceturtdien vakarā – pabraukājām “ap māju” lai saprastu, kā tad īsti vadās jaunā kārba un jāsaka – ka pirmās emocijas ir labas. Brauc tur, kur gribi, stūrējās kā vajag un ir krietni labāk, kā ar cieto starpasnieku. Vācās savādāk – nedaudz kā ķīsēlis un jāstūrē krietni vairāk, bet nu pie tā jāpierod. Vēlāk rallijā sapratām, ka vajag īso reiku – ar šo ir BAIGI jāstūrē. Ja ar cieto starpasnieku vēl varēja pabraukt, tad ar šo – ļoti grūti.

Es pirms rallijs vēl bija sācies un ātrumposmi publicēti, jau biju uzminējis, kur precīzi ies katrs dops un biju kartē atradis pēc pagājušā gada un pēc publicētās maršruta kartes. Reizēm aiz nepacietības tā daru (minu pats priekš sevis, kur tie dopi ies) un pirmo reizi arī biju 100% trāpijis. Ok, nu bija jau arī diezgan viegli. Mordanga un Pastende atkārtojās no pagājušā gada, Strazde arī tikai ar saīsinātu sākumu un beigām- praktiski līdz ar strazdes tramplīnu. Pagājušogad Strazdes dops bija kā Historic SS2 – kur mēs iebraucām izcirtumā un visu ralliju praktiski arī norakām, tad šogad šis sarežģītais ātrumposms būs kā PowerStage par kuru dod papildus kopvērtējuma punktus. Vēl jo atbildīgāk un esam noskaņoti šoreiz tur nekļūdīties.

Kopš pagājušā gada Talsiem un faktiski kopš Alūksnes rallija mums stenogrammā ir ieviests jauns elements “Bremzēt”. Un kā pierādīja Sarma, tad šis “sīkumiņš” man un laikam jau arī Aldim stipri atvieglo dzīvi. Ja ar nāc ar pilnu un dzirdi bremzēt, tad arī bremzē un pārējais pēc tam.

Stenogrammu pierakstam raiti. Nekādu baigo pārsteigumu nav – Pastendes tramplīns tikai uzbērts lielāks un arī Strazdes tramplīni (nevis tas slavenais, kas šogad un arī pagājušogad iet pret klasisko spalvu), bet tieši pirms uzejot uz ceļa, kur būs šis klasiskais tramplīns – ir divi pēc kārtas sekojoši tramplīni, kuri arī uzbērti drusku – tā teikt, lai vairāk met. Šie abi bija ok un vēlviens Mundigciemā bija labs lēciens – ar foršu nosēdienu, bet nu Pastendē uzbērts pa daudz. Nosēdiena tur nav un faktiski tu lido vienkārši pret zemi. Pagājušogad bija labāk.

Mundigciema dops mums bija jauns – to nekad nebijām braukuši. Sākums pa rakumiem, pēc tam karjers, kur iznāk smukas bildes :) pēc tam asfalts (labi, ka bija roteri, jo faktiski pilnīgi taisns) un tad beigas, kur jau uziet atpakaļ uz grants bija kārtīgs pārbaudījums un tiešām baudāms – ātri, sarežģīti līkumi, kur vajadzīga precīza stenogramma un teicama sadarbība ar stūrmani. Šaurs, ciets – vārdsakot ļoti labs.

Piektdienas vakarā ir tikai starta estakāde – rallijs sekojot tendencēm ir drusku saīsināts (mums ap 80 dopkilometriem 9 ātrumposmos). Man ļoti patika, ka ik pēc diviem ātrumposmiem ir serviss un pauze. Braucot ar 34 gadus vecu auto – tam ir nozīme un faktiski tas nozīmē vairāk finišus un drošāku braukšanu, jo zini, ka ja kas gadīsies varēsi sataisīt.

Sestdien starts jau 8:30. Braucam ar numuru H4. H1 Velmes, H2 Gatis Panavs/Ainārs Kalniņš ar Mitsubishi Evo 4, H3 Artūrts Batraks tā arī uz starta neizgāja un H4 – mēs. Lijis nav sen un putekļu būs jūra. To arī gaidam. Aizbraucam uz pirmo dopu un starts. Mordanga kā jau Mordanga – forša, ātra. Beigas šauras un daži līkumi labi, ka tā ir pierakstīti, jo šaurajā jau pierakstot liekas, tie līkumi lēzenāki, nekā ir patiesībā. Ja nemaldos 3 līkumi par kuriem šaubījos, vai tiešām tie ir tik asi – labi, ka tā arī pierakstīju. Pēc pirmā dopa esam trešajā vietā no Velmes un Panava atpaliekam ap 20 sekundēm un tuvākajam sekotājam Gintaram Ozoliņam esam priekšā 10 sekundes. Kā vēlāk izrādīsies tieši ar Gintaru paspēsim paspēkoties visvairāk – cīņa pat būs visasākā visā Historic ieskaitē.

Otrais dops Pastende ar lielo tramplīnu. Tramplīnā uzlecām tāāāāāā kā paši nemaz negribējām un kā vēlāk izrādījās šeit arī salauzām sajūgu. To gan uzreiz nemanījām un braucām nelielā šokā tālāk. Nu nevar ar standarta amīšiem, statnēm un atbalstiem tā lēkt. Sitiens bija tāds, ka gopro pat skaņa aizsitās. Otrajā dopā esam nepilnas 20 sekundes līdz līderiem un atkal 10 sekundes priekšā Gintaram Ozoliņam. Kopējais pārsvars jau 20 sekundes.

Pēc tam serviss, kurā vienkārši atpūšamies un nekas nav jādara. Pēc tam vēlreiz – SS3 – Mordanga – nobraucam tīri bez starpgadījumiem. Šoreiz gan mēs, gan Gintars ir nobraucis krietni ātrāk taču viņš ir nobraucis jau tikai 1 sekundi aiz mums. Kopējais pārsvars – 21 sekunde. Taču braucot uz SS4 Pastendi vēlreiz – pie paša ātrumposma, jūtu, ka nevaru robus saslēgt. Saprotu, ka tas ir sajūgs. Par laimi Kristaps tur pat gāja garām un varēja mani “nointervēt” jo neko labot jau nedrīkst. Nu neko tādu pašu arī brauksim tālāk un mēģināsim tikt sākumā līdz servisam. Startējam ar starteri (pazaudējām 2-3 sekundes droši) un pēc tam liekam kā ar vecu autobusu vai Moskviču – nu ar starpgāzītēm :) ) Uz augšu jau slēgties viegli, bet dzēšoties gan – doma piezogās būs otrais robs vai grāvis :) Kaut kā Pastendi nomokam un braucam uz servisu.

Kristaps saka, ka norautas sajūgam šlices un ka tur mēs neko tagad neizdarīsim – jābrauc kā ir. Pamēģinam atgaisot – nekāda gaisa sistēmā nav – tur viss ok. Šķidrums arī labs. Neko darīt. Cīnīsimies ar tādu pašu. Kad jau ir ātrums (3 vai 4.) tad viss notiek brīvi. Grūtāk ir kad jādzēšās uz mazu ātrumu un jāslēdz mazie robi. Protams baida pilsēta ar saviem lauzieniem. SS4 zaudējam Ozoliņam 5 sekundes un kopējais pārsvars ir sarucis līdz nedaudz vairāk kā 15 sekundēm.

Mundigciems. Startu nobraucam pārāk saudzīgi (bedres un akmeņi) un pēc tam pabraucam brīvāk. Roteros kaut ko nevarēju saprast kā braukt un vai varēs sadzēsties, karoč sākums kaut kāds nekāds. Pēc tam jau ieskrējāmies tīri ok. Laiki mums faktiski bija vienādi – vinnējām vien 0.05 sekundes (!). Kopējais pārsvars joprojām 15 sekundes. Pilsēta – startā tas aplītis vienkārši čau un nesprotams. Mokam to dopu kā zobu sāpes un esam finišā. Pēc laika saprotam, ka pārāk taupījāmies. Zaudējam Gintaram nepilnas 2 sekundes. Kopvērtējumā pārsvars nepilnas 14 sek.

Tālāk atkal serviss. Sazvanāmies ar Kristapu un saprotam, ka nekas nav mainījies un ka nekādus remontus veikt nevajadzēs. Sajūgs strādā drusku labāk nekā iepriekš, tomēr tā pat ar viņu ir jāauklējās. SS7 – Mundigciems vēlreiz – šoreiz braucam jau brīvāk un labāk vinnējam sev 6 sekundes pret iepriekšējo reizi, bet Gintars ir nobraucis vēl labāk – un pat mums ir iekabinājis veselas 3 sekundes!! Kopvērtējums nu jau sarucis līdz nieka 10 sekundēm. Pilsētā saprotu, ka vairs nav ko zaudēt un ka riepas netaisos saudzēt – brauksim uz pilnu banku. Rezultāts par veselām 4 sekundēm labāks kā iepriekšējoreiz un Ozoliņam vinnējam pussekundi. Kopējais pārsvars pirms pēdējā dopa – 10.75 sekundes.

Kaut kādā brīdī rallija vidū bija publicēts sacensību vadītāja lēmums, ka sakarā ar to, ka Panava Evo 4 ir kulaciņu ātrumkārba, kas Historic noteikumos nav atļauta, viņa rezultāts gada kopvērtējumā neies. Līdz ar to faktiski mēs pēc punktiem būsim aiz brāļiem Velmēm, kas arī mums ir vajadzīgs.

Pēc pilsētas dopa sazvanos ar Kristpu un saku, ka tagad neko taisīt nevajadzēs un ka pēc pēdējā dopa jau vairs nebūs jēgas. Mehāniķu brigāde aizbrauc uz Rīgu un mēs esam cīņai gatavi pirms pēdējā dopa, par kuru arī dod Powerstage punktus (pirmajai vietai 2 punktus, otrajai vietai 1 punktu). Pirms starta esam apņēmības pilni, pirmkārt, neiebraukt izcirtumā, otrkārt, nepazaudēt otro vietu Gintaram un treškārt nobraukt PowerStage tā lai iegūtu vismaz vienu punktu – repsektīvi pa otro vietu. Jāsaka, ka no visām trim lietām izpildījām tikai pirmo – neiebraucām izcirtumā – un pat to ar grūtībām. Nākot tuvāk izcirtumam, ātrums tur ir liels un ir K2 tramplīnā kurā braucu ar kādu 4 pārnesumu diezgan ātri. Uz tramplīna saprotu, ka esmu pa maz iegriezis un griežu vēl, lai ietrāpītu līkumā. Dzirdu tikai Aldi sakām – “Bremzēt Labais 1 uz Kreiso 5″ un sekundes simtdaļā nodomāju “nu nē, mēs tajā fakin izcirtumā vēlreiz nebrauksim!!!!” Metu robus uz leju, nedomājot par sajūgu un dzēšos cik varu lai nenoskrietu no ceļa – sajūtas nebija patīkamas, bet viss ātri un labi beidzās. Izcirtumam esam garām un braucam tālāk – Kreisas viens četri plus. Diemžēl šis līkums mums bija liktenīgs, jo tagad onboardā es to plus dzirdēju, bet tad nē (vēl atkārtoju “ā četri, ja?”) izslīdējām ārā ārmalā un vēl atceros piezogamies domu – “labi gan, ka sagāja”, pēc kuras sekoja kūlenis. Lēns, mīksts un lēzens bet tomēr kūlenis. Mums pirmais. Labi, ka skatītāji bija turpat un mūs uzreiz apvēla uz ratiem un turpinājām braukt. Kopā tas prasīja (pēc video analīzes) 20 sekundes. Pirmos līkumus vēl biju apdullis un nesapratu, ko darīt, vai mašīnai viss ir ok un vai varam maukt, pēc tam sapratu, ka eļļas spiediens ir ok, temperatūra nekāpj un ir tikai jāmauc. Tā arī daram.

Priekšējā logā bija iemeties zirneklis un logs bija ar putekļiem un eļļu un neuzdrošinājos to mazgāt, lai nepadarītu visu vēl sūdīgāk. Vienā brīdi jūtu, ka tomēr galvā esmu kaut kādas sekundes saskaitījis un ka to 2. vietu (toreiz domāju, ka trešo) neizlaidīšu no rokām un sāku vilkt. TIkai atceros domu, ka līkumos griezu un cerēju, ka saies. Redzamība bija slikta gan saules gan putekļu dēļ, labi, ka mūsu atbalstītājs Zeiss bija mums abiem sagādājis jaunas brilles ar DriveSafe pārklājumu, kas tiešām ļoti noderēja šajā situācijā pie sliktas redzamības. Man katrā ziņā par redzi nebija jādomā!! Pat uzlecām tramplīnā ar sasistu mašīnu un beigās bijām finišā, nelielā šokā par šādu nevīžību. Aldim cepums, ka viņš pēc kūleņa nenojauca steni. Rezultāts bija graujošs – pēdējā dopā mēs pazaudējām Gintaram nepilnas 13 sekundes un līdzarko arī finišā zaudējām visu pārsvaru un palikām 3. vietā – 2.22 sekundes aiz Gintara Ozoliņa. Līdz pirmajai vietai – brāļiem Velmēm mums pietrūka vēl 4 minūtes un aiz mums nākamie sekotāji bija nepilnu 2 minūšu attālumā. Neko darīt, tāds ir rallijs un atkal mums ir jauna un neatsverama pieredze.

Tad, kad jau bija emocijas noskrējušas, skaidrs, ka mēs esam ļoti apmierināti ar sasniegto finišu un ka lielais darb$$$$ pirms Talsiem ar kārbas būvēšanu un maiņu atmaksājās un mēs ieguvām veselus 10 kopvērtējuma punktus. Gan lēciens tramplīnā gan arī pēdējā ātrumposma ekscess, mums varēja beigties ar apaļu 0 rezultātos, taču tā nebija. Pat uz pjedestāla uzkāpām un ieguvām patiesi skaistu kausu no Rally Talsi organizatoriem.

Paldies visiem – ZEISS centram, WATERIGA, Kristapam Dzīvītim un Racing Animal par mašīnu, Rally Talsi organizatoriem par lielisko gonku, Motors & Sports par nebeidzamo darbu foto un video gatavošanā, kā arī, protams, Gintaram Ozoliņam no Talsiem par lieliskāko cīņu, kāda mums rallija karjerā ir bijusi :) )

Historic ieskaitē joprojām esam līderi ar 39 puntiem. Tuvākie sekotāji – Ivars un Adris Velmes ir mūs krietni piedzinuši ar kopā 34 punktiem. Vairs tikai 5 punkti mūsu starpā un viss izšķirsies sezonas pēdējā posmā Rallijā Saldus 22. septembrī.

Rally Talsi rezultāti šeit.

Dēļ saskādētās mašīnas Miniralliju Gulbis tomēr izlaidīsim, taču gaidiet mūs ierindā jau pavisam drīz. Plānojam startēt Cēsu autosprintā 7. jūlijā.

Video:

Tags: ,

Comments are closed.