Rallijs Alūksne 2018 (19.-20.01.2018)

Pirms jaunās rallija sezonas rallija sapulcēs tika diskutēts un risināti jautājumi par to, kā piesaistīt jaunus un labi aizmirstus vecos dalībniekus. Rallija komisija kopā ar Standartauto komisijas jauno vadību uzklausīja visu viedokļus un kā rezultātā nolēma, veik 2018. rallija čempionātā un kausa izcīņā sekojošas izmaiņas, kas nāk tikai par labu visai rallija saimei: 1. Rallijsprints lēnām tiek pievienots Rallija komisijai, SAK atstājot tikai auto bez drošības karkasa, 2. Ir izveidotas vairākas jaunas klases LRC, atļaujot proto mašīnas kā tādas (lētāk uzbūvēt) un nodalot R5 un proto mašīnas (ABS) no “parastajām” ēvelēm un subāriem (LRC1).

Atvieglojot LRC2 noteikumus jeb N grupas ēveles un ļaujot izmantot dažas nehomoloģētas detaļas, kas neietekmē konkurētspēju, bet samazina izmaksas – piemēram bamperus. LRC3 pa lielam bez izmaiņām tikai praktiski tie paši atvieglojumi saistīti ar bamperiem R2 mašīnām. Jaunums LRC4 klase – 4WD no rallijsprinta jeb atmosfēriskie 2-3L pilnpiedziņas auto. LRC5 – lielie divriteņi – R3, A7 un behas, LRC6 – līdz 2 litri divriteņi. Visām klasēm smuki čempiona tituli galā. LRC4,5,6 – ļaut braukt arī rallijsprintā krājot punktus reizē, samazinātas dalības maksas un 50% atlaide licencei pirmajā gadā pārnākot no SAK. Ļoti pretīmnākoši es pat teiktu. LRC2 vispār uz Alūksni momentā atdzīvojās jeb uzsprāga! 14 dalībnieki! Pagājušogad Alūksnē jau tā viņu bija daudz, bet salīdzinot ar šo gadu – tikai 7 jeb uz pusi mazāk. Vēl viens būtisks jaunums – atļauta E85 degviela jeb etanols, kas stipri samazina izmaksas, tiem, kas spiesti liet sporta degvielu.

Historic klasē mazi jaunumi – šogad 4 posmi – Alūksne, Sarma (divas ziemas – pagājušogad bija tikai Sarma), Talsi un Rallijsprints Saldus. Un arī nodalīts beidzot jautājums par ieskaitēm – tika skaidri RK sēdē pateikts, ka Historic ieskaitē piedaloties, nevar gūt punktus nevienā citā čempionātā, LRC, ERC vai RS. Pamatojums – ka vēsturiskajiem automobiļiem ir vairāki atvieglojumi, kas var ietekmēt rezultātu sadalījumu starp konkurentiem, galvenokārt, Historic brauc visiem pa priekšu. Cita sarpā ir arī zemāka dalības maksa un licences izmaksas, kā arī mazāk ieskaites posmu.

Šis visai garais ievads, manuprāt, bija būtisks, jo viss liecina par to, ka rallijs Latvijā sāk atkal lēnām atdzīvoties – vismaz interese par to, kas notiek un kā būt un būs, ir liela. Sapulces pilnas, cilvēki runā un lietas mainās. Izskatās, ka uz labo pusi!

Mēs šogad esam nolēmuši braukt pilnu Historic sezonu un arī Miniralliju, kur sanāk. Šoreiz rallijsprintu neaiztiksim un nebrauksim vispār.

Pirmo reizi brauksim ar ziemas sporta naglām – izmēģinu testa braucienu ar jau krietni pabrauktām riepām – “pa rajonu” un sajūtas ir divējādas – no vienas puses – pabraukt var ātri, bet no otras, ja nav naglu, tad pa ledu slīd ļoti. Būs labi jālasa trases segums un jāpierod. Stenogrammu arī parakstam, patrenējamies pirms gonkas, lai ieietu atkal ritmā. Ir dažas izmaiņas un minimāli uzlabojumi. Pasteidzoties notikumiem pa priekšu – bija labi, taču ir vietas, kuras vēl pierakstītas neskaidri un jādomā, kā tās risināt.

Paliekam pie Kristapa. Atbraucam 4dien vakarā uz Alūksnes pusi, “lai bez stresa izņemtu dokumentus”, padomāja visi un bija reāla rinda :) notorčījām kādu stundu un visu bijām dabūjuši.

No rīta aizbraucam ar visām 3 mašīnām, uzstādam servisa parku, izejam tehnisko komisiju – kā otrie – uzreiz aiz Gorbana Mini WRC. Kad vienu labi zināmu tehnisko komisāru aicināja, lai viņš uzprasa Gorbanam rezerves turbīnu priekš marķēšanas/apskates, viņš atbildēja – “kas viņi uz 5 dienām atbraukuši? Kāda rezerves turbīna? Redz kur Audi 10 gadus brauc ar vienu turbīnu” :) Jeb Audi rullē, lai arī mums nemaz turbīnas nav.

Tehnisko izejam bez aizrādījumiem, noliekam mašīnu un dodamies rakstīt. Kā sarunāts pēc jaunās metodes, mēs pierakstam kilometrus 5 un pārbaudam lai iesildītos. Tikai tad dodamies trasē rakstīt īstos dopus. Tā pat jau ir minimālas atšķirības starp pirmo un pēdējo dopu, bet šādi viņas samazinās pēc iespējas līdz minimumam.

Pirmais/otrais dops būs jābrauc jau piektdienas vakarā pa tumsu. Pierakstam pirmo dopu – mežs baigi lauzošs bet nu kaut kā brauksim. Pēc tam platāks un ātrāks. Beigās pie ezera kreisais trijnieks pie liela pienākošā ātruma.

Sarakstam arī pārējos četrus dažādos dopus un braucam uz servisu. Sagatavojamies startam un aiziet!

Pirmā dopa startā kaut kāds kasjaks ar laikiem – korķis veidojās, Aldis lec ārā un skrien dot kontrolkarti. Viss ok. Starts, lielās gaismas un aiziet! Startā pat lāgā nospolēt nevarējām tik laba saķere! Sākumā ne ar ko netiku galā – stenis kaut kā juka un kamēr sapratu, ko ar tām riepām var un nevar darīt. Karoč taustījāmies. Pāris vietās stenis arī sajuka bet neko – līdz galam tikām un ezerā neiebraucām.

Serviss, pēc tam tas pats dops vēlreiz. Starts un laižam atkal tumsā. Šoreiz jau trasē vairāk grants. Vienā no kreisajiem divniekiem aiz tramplīna pēkšņi ieraugam iepriekšējo mašīnu H2 Audi Artūru Batraku ar nolauztu riteni un mašīnu pāri visam ceļam. Dzēsāmies cik spējām, kad ieraudzījām, jo gaismu viņiem nebija (kā izrādījās vēlāk – tas arī bija avārijas iemesls – pazuda gaismas). Tajā pašā brīdī vēl stūrmanis pa kreiso pusi rāpās ārā cik ātri vien spēja, lai mēs viņam neuztriecamies virsū. Skats bija briesmīgs. Garām netiekam nekādi – meža ceļš. Sabļaujam palīgus, kas vismaz nostopē nākamo mašīnu un palīz nocelt mašīnu nedaudz no ceļa, lai tiktu garām. Aldis atrod steni un aiziet. Turpinam, bet visu laiku pinos pa steni un nevaru nokoncentrēties.

Laiku zaudējām daudz un nolemjam, ka jāraksta iesniegums sacensību vadītājam (iesniedzams dalībnieku tiesnesim) par to lai atgriež mums laiku. To arī izdarām, un viss notiek. Laiku mums un arī nākošajai ekipāžai piešķir vienādu – par piecdesmit sekundēm sliktāku par Velmes laiku. Ar to esam ļoti apmierināti. Vēlāk skatoties on-board mums tas laiks sanāk pat nedaudz sliktāks nekā piešķirtais.

Pa nakti slēgtā parka nav tāpēc aizvedam mašīnu pie Kristapa uz pārbaudi. Labi, ka atvedām, labā priekšējā pusass bija atskrūvējusies un tās skrūves tādas švakas, taču Kristaps ar komandu visu salika kā vajag. Nākamajā dienā varēs braukt droši.

Nākamajā dienā pirmais dops ir pats garākais 18 km. Starta sarakstā Batraks vēl parādās, bet faktiski viņš nestartēja. Tas nozīmē, ka mums bija priekšā Velme un tad 2 minūšu pauze. Pirmais dops – braucam labi, riepas arī turās un nav pēc pirmajiem diviem dopiem nemaz nodilušas. Tramplīnā pat bišku uzlecām, otrajā tramplīnā nesanāca tik forši – piezemējāmies ar priekšu pret zemi, tāpēc nākamreiz neko tādu nedarīsim. Tuvojoties dopa beigām redzam kreisajā četriniekā stāv Velme un rāda OK – labajā pusē paspēju ieraudzīt tikai špūri sniegā, kur viņi nobraukuši no ceļa. Vēlāk izrādījās, ka kļūda stenogrammā un to līkumu bija pierakstījuši kā divnieku. Man uzreiz sāka jukt stenis un bišku gāzi atlaidām. Tagad mums bija tikai viens mērķis – izturēt līdz galam un noturēt pirmo pozīciju. Nekur vairs skriet netaisījāmies un braucām saudzīgi. Veiksmīgi noturējām aiz muguras tuvāko sekotāju Arvi Vecvagaru.

Ceturtajā dopā mežā bija slidens, bet ne pārāk – labi pabraucām. Piektais dops man patika ļoti – tāds skaists un ātrs. Pēc piektā dopa braucam uz servisu un riepas bija jau drusku padilušas bet vēl braucamas. Otro reizi jābrauc vēlreiz visi trīs. Braucam protams, jau tagad ir izbraukušas ap 100 mašīnām un ceļš jau ir krietni ar špūri un grunti. Saķere pārsvarā ir labāka, bet vietām kur vēl ledus, var just, kā riepas ir padilušas. Pēc garā dopa jau riepas bija krietni cietušas un nākamajos dopos braucām uzmanīgāk. 8 dopā iznāca ļoti gara sānslīde pāri tramplīnam , gandrīz rezultējās ar sagriešanos, bet viss ok. Saprotu, ka labā aizmugurējā riepa ir pavisam čau. Veiksmīgi tiekam līdz finišam 8. dopam un braucam uz servisu. Vēl palicis viens dops un saprotam, ka būs jābrauc šoreiz pa priekšu un pa ledu – brauksim paši pirmie aiz tikai vienas nullītes. Servisā saskrāpējam vislabākās riepas, kas nu ir – divas paņemam no tām rezerves riepām, kuras jau bija noliktas uz izmešanu un kuras dabūjām bez maksas. Tās tāpat bija labākas par tām, kas mums bija labajā pusē gan priekšā gan aizmugurē. Sashēmojam un rezultātā mums ir 4 kreisās riepas :) bet nekas – sniega praktiski nav un tam nav nozīmes. Labāk lai vismaz kaut kādas radzes ir. Kreiso aizmugurējo skaitīju – sanāca kādas 6 radzes palikušas :D

Pēdējais dops – izbraucam, ceļš plats un braukt varētu drošāk, taču riepas neturās un negribam visu saudzīgi sakrāto rezultātu norakstīt. Nebijām izmācījušies, ka pēdējais dops ir arī Power stage, par kuru dod čempionāta punktus – pirmajai vietai 2, otrajai 1. Vecvagars mūs apdzina pa 8 sekundēm un dopā pirmoreiz viņam zaudējām. Kopvērtējumā pirmā vieta historic ieskaitē un otrā vieta Power Stage, kas kopā dod 16 punktus (15+1). Mums nebijs sasniegums un prieks pa visu ģīmi.

Apbalvošanas ceremonijā mūsu panākumam sekoja (un applaudēja) arī 3 kārtējais pasaules čempions Petters Solbergs :) Lieliksi – mašīna izturēja, paši nekādus sūdus nesastrādājām – divas reizes izbraucām nedaudz pa pašu ārmalu/grāvīti bet nekas traģisks. Par braukšanu – sajūtas lieliskas, kamēr ir riepas. Tiklīdz riepas sāk dilt, tā sajūtas vairs nav patīkamas. Skatoties on-board video – labu atzīmi sev nevaru ielikt – daudz kļūdu, visu laiku taustos, nesaprotu steni utt. Jābrauc vēl un vairāk. Dažas kļūdas stenogrammā, tomēr stenis pārsvarā ok. Gatavojamies Sarmai! Rezultātā 1. vieta Historic ABS no 7 startējušām ekipāžām. Kopvērtējumā (neieskaitot rallijsprintu) 42. vieta no 67 startējušām ekipāžām. Oficiālie rezultāti šeit. Rallijsprinta rezultāti šeit. Tāpat varam lepoties ar ātrākā Audi godu.

Video šoriez divi – viens apskats (brīdinu – emocijas un necenzēta leksika sit augstu vilni – cilvēkiem ar vājiem nerviem un aizspriedumiem, neiesaku) Un otrs brīdinājums – ne vairāk ne mazāk, kā 32 minūtes. Kapēc no SS3 uzreiz pārlec uz SS5? Tāpēc, ka SS4 ir pilnā garumā kā atsevišķs video. Enjoy!

Tags: ,

Comments are closed.