Rallijs Latvija 22.07.2017

Beidzot sezonā nobrauksim vairāk par vienu gonku un tā kā Rallijs Latvija šogad Liepājas ERČ rallija dēļ ir pārcēlies no rudens uz vasaru un izskatās, ka tur ari paliks tad šogad tas ir uzreiz pēc Rallija Talsi. Un vispār – kad tad mums vēl ir bijis rallijs vasaras pašā vidū Latvijas teritorijā? Kāds laiciņš ir pagājis.

Rallijs Latvija solījās būt gan Historic gan Rallijsprinta ieskaitē un atšķirībā no Talsiem šeit varēsim beidzot piedalīties abās ieskaitēs. Rallijsprintam ir pirmā diena – sestdiena un historicam vēl klāt svētdien viens grants dops 20 km Tukuma pusē un “mazie asfaltiņi” – 2reiz pa Jūrmalu un vakarā paralēlais biķerniekos. Kā jau pēdējos gados ierasts Rallijam Latvija ir liela piegarša ar asfaltu. Arī šogad – pirmajā dienā 35.53 km ir pa asfaltu un 23.69 pa granti. Otrajā dienā 10.19 pa asfaltu un 20.06 pa granti. Kopā no 89.47 km – 45.72 (51%) pa asfaltu un 43.75 (49%) pa granti. Jeb – pus uz pusi :) . Priekš asfalta dabūjam noplēstas gruntenes ar kurām brauksim biķereniekus un jūrmalu. Tās ir 15 collu lielā izmēra Kumho riepas ar diviem dažādiem rakstiem. Paldies Gikam par atbalstu. Nebūs jāplēš “Labās” 14″ riepas, ar kurām plānojam braukt gan šo ralliju, gan vēl pārējos grants rallijsprintus šogad – Viekšniai un Saldu. Jāsaka, ka arī mūsu “labās” gruntenes ir jau savu redzējušas – nopirkām uz Talsiem 2013. Tātad viņām jau būs 6. rallijs.

Historic ieskaitē mums iedots H2 numurs – uzreiz aiz Velmēm. Brauksim atkal pa priekšu, kā jau Historic pieklājās. Ieviesām jaunus apzīmējumu stenogrammā – vairāk dažādus “metrus” un vienu apzīmējumu priekš īsākiem līkumiem un likās, ka būs viss ok. Stenogrammu arī bišku patrenējāmies. Tehnisko komisiju izgājām ar diviem aizrādījumiem par 5. un 6. punktu jostam – jāuzliek drātiņa, lai nevarētu attaisīties nejauši un otrs – jānostiprina ugunsdzēšamie aparāti. Jānis tos apsola arī sataisīt un uz sestdienas startu būs viss ok. Tā arī ir.

Pirmie divi dopi ir pa biķerniekiem un uzliekam riepas ar nosacīti mīkstāko protektora rakstu priekšā un cietāko aizmugurē. Sajūtas ir briesmīgas. Riepas, protams, ir arī ar lielāku izmēru un augstāku proķi un griežās arkās līkumos. Jauda arī krītās – karoč kaut kā nomokam. Atrākos līkumos sajūta, ka priekšā būtu biezpiens – nevar vispār iestūrēt līkumā. Pirmos divus dopus nomokam un esam Historic klasē tikai piektajā vietā. Tālāk serviss – uzliekam mazās gruntenes un aidā uz diviem šodienas grants dopiem. Braucam ārā no Rīgas un vēl iekļūstam korķī uz Pleskavas šosejas – visi brauc uz jūriņu. Bišk stresu noķērām, bet bija ok – laika norma bija pietiekoša. Ierodamies uz SS3 un esam gatavi startam. Sākoties saprotu divas lietas – jaunie “metri” strādā labi, taču īsais līkuma apzīmējums ir galīgi garām un man viss jūk. Bija vēl viens līkums pierakstīts kā 3 vai 4, bet tam bija jābūt vai nu 3-3 vai 4-4 attiecīgi bišku norausījos. Un finišā 0ītes arī kaut kā negāja un nebija pārliecības ielikt kā nākās. Plus vēl uz finišu metri arī sajuka, karoč ātrums bija liels un pašam nepatika kā nobraucām. Rezultāts gan nebija nemaz tik slikts – ierindojāmies 3. vietā aiz Velmes un Volvera un zaudējām pirmajai vietai 1 sekundi uz km un kopvērtējumā pakāpāmies uz 4. vietu.

SS4. Sākums labs bez problēmām – atkal juka “pus” līkumi un vispār liela putrošanās ar steni – pirms viena tramplīna pa daudz sabremzējos jo pārpratu – izrādās tur bija taisne. Bet tas bija mazākais – aiz 900 metru taisnes pēc kuras bija jātrāpa šaurā L5 uz mazāka ceļa – dzēšoties no 5. ātruma, ieliku 4. un pēc tam nevarēju vairs izņemt. Bremzējot domāju – viss te arī paliksim, taču brīnumainā kārtā tomēr pēdējā brīdī izdevās izņemt un braucam tālāk, taču turpinājās problēmas ar izņemšanu no 4 pārnesuma. Kādu laiku arī nobraucu tikai ar 4. robu. Kaut kā sasniedzam finišu – pazaudēts nu jau 3 sekundes uz km taču joprojām 3. ātrākie un kovērtējumā arī paceļamies uz 3. vietu. Tas arī no grants dopiem šodien viss. Braucam uz servisu un štukojam, ko darīt ar kārbu – uz šosejas kaut kā izņemam no 4. ātruma un tiek pieņemts lēmums 4. robā vairs nelikt. Vajadzēja jau šādu lēmumu pieņemt agrāk. Aizbraucam uz servisa parku. Caur Velmi dabūjam divus kontaktus, kuriem ir šādas kārbas – viens ir Talsos viens Smiltenē. Taču parunājot ar Kristapu saprotam, ka nav vērts tādu investīciju šobrīd taisīt un ka tā tāpat būs tikpat “švaka” kārba kā mana un ka tāpat jādomā ir kaut kas cits. Labāk to naudu ieinvestēt kārbā, kas ir ar nākotni. Pieņemam lēmumu – līdz galam nobrauksim bez 4. roba – tikai jāatcerās viņā neielikt.

SS5 un SS6 atkal ir pa biķerniekiem – šoriez samainam lielās riepas vietām un cietās uzliekam priekša un mīkstās aizmugurē. Pavisam cita braukšana – nu cik nu var būt sakarīga braukšana ar gruntenēm pa asfaltu. Un pat bez 4. ātruma nobraucam nedaudz ātrāk nekā pirmos divus. Pēc SS6 esam joprojām 3. vietā un pēc visiem aprēķiniem to vajadzētu arī varēt saglabāt, ja viss iet kā plānots – arī bez 4. ātruma. Tiesa rīt Tukuma dopā viņu vajadzētu, bet nu – kaut kā jau nobrauksim. Pēc SS6 ir pusotras stundas pārtraukums kamēr pārkārto trasi uz paralēlo ātrumposmu. Mierīgi čillojam – un esam gatavi dienas pēdējam vakara ātrumposmam.

Nezinu, vai nu nospēlēja tas, ka ir redzams otrs braucējs, kuram jādzenās pakaļ vai nu arī kas cits, bet pēc pirmā apļa (kopā 4) es taisnē aiz elkoņa ielieku 4. ātrumā un saprotu to tikai, kad jādzēšās roterī. Briesmīga sajūta, ka pats nočakarēju visu gonku. Tā arī nevarējām dabūt arā no 4. roba un atlikušos 3 apļus noriņķojām ar 4 robu. Jāsaka, ka bija arī atpakaļejoši līkumi, kuros es pat īsti nesaprotu, kā mēs nenoslāpām. Piebraucam pie stopa un lai izkustētos, Aldim ir jāizkāpj un bišku jāpastumj mašīna, lai nenosvilinātu sajūgu pavisam. Rallijsprinta ieskaite ir beigusies un mums tikai jāaizbrauc līdz Autobravai, kas ir turpat dažu km attālumā. To veiksmīgi arī izdaram tikai ar nelielu izbīli, ka iebraucot finiša tur vēl priekšā nestāv Velme (jo viņi brauca mums pa priekšu). Apsteidze ir atļauta un mēs kaut kā izlavierējam pa šaurajām ieliņām un uzbraucam kalnā pie pašas veikala priekšas un atdodam karneti.

Pilnīgi izbesījies un sagrauts aizbraucam atpakaļ uz biķerniekiem un zvanu Kristapam – ko darīt? Viņš saka ka neko nevar izdarīt. Ka izņemt no 4. roba varēs tikai izjaucot kārbu un to šobrīd nav kas izdara. Toties viņš piedāvā risinājumu – viņam angārā viena tāda kārba stāv, kura nav pārbaudīta, bet visticamāk vienu dienu izturēs. Viņai tikai ir beigts reduktors (ar caurumu korpusā). Mums jānoņem mūsu kārba – jānoņem reduktors – jāuzliek tai kārbai jāpieliek kārba atpakaļ un varam braukt. Pēc nopietnas sarunas ar Jāni, kurš manis dēļ jau iepriekšējā naktī ir gulējis tikai 2 stundas, viņš sazvana vienu savu čomu, kurš piekrīt palīdzēt un mums ir principiāls jā – mēģinam to izdarīt. Paēdam vakariņas, mašīnu uzdzenam uz pacēlāja un mēs ar Aldi braucam mājās gulēt, lai atgūtu spēkus rītdienai.

Diemžēl plkst piecos no rīta sazvanoties ar Jāni, tiek pieņemts lēmums nebraukt. Viņi visu ir izdarījuši, kas viņu spēkos, tomēr reduktoru no otras kārbas nevar noņemt. Līdz ar ko nav ko pielikt un mums nav kārbas. Sāpīgs, bet tāds nu šoreiz ir rezultāts. Rallijsprintā ar visiem pigoriem finišējām un ieņemam 6. vietu no 7. 4WD klasē (Rallijsprinta rezultāti), tomēr Historic šoreiz DNF (Historic rezultāti). Tiekamies nākamajā gonkā.

Video:

Tags: ,

Comments are closed.