Rallijs Latvija 2013

Ja nu mūzikas autortiesību dēļ, augstāk esošais video īsti neiet, tad piedāvāju noskatīties to pašu tikai bez mūzikas.

Un tagad īsumā par to, kā mums gāja Rallijā Latvija 2013. Pēc Talsu problēmām ar motora karšanu, nolēmām meklēt, kas varētu būt par vainu. Andis saka, iespējams, metās liesais. Nomainām degvielas filtru, kas degvielas spiedienu padara konstantāku. Pārregulējam aizdedzi un spiedienu uzgriežam augšā. Profilaksei arī izraujam termostatu – lai nemaisās ar savām gudrībām. Cita starpā arī tiek nomainīts sajūgs uz jaunu un ar lielāku diametru un vēl daži sīkumi. Testējam pa šoseju – mašīna rijās ciet pie maziem apgriezieniem ieberot ručkā. Normāli atverās pēc 4,000 un tad gan dzied skaisti. Ja ieklausās var dzirdēt arī kā degviela bākā tiek vienkārši izstrēbta. Grūti spriest par patēriņu, taču 45 litri aizgāja hren-viņ-zin kur :) Trešdienas vakarā pirms rallija vēl Andis piemeta klāt vakuumu, lai uz maziem apgriezieniem spiediens tomēr ir mazāks, un pašu spiedienu nogrieza čut mazāk, jo bija nezināmu iemeslu dēļ uzkāpis atkal pārāk augstu. Neko darīt, ka kompja nav, viss jādara manuāli. Liekas, ka ir ok un ar tādu arī brauksim.

Luksofors

4dien no rīta izņemam doķus un dodamies pierakstīt Tukuma galu + Jūrmalu. Uzreiz ir skaidrs, ka ātrumposmi būs ļoti interesanti. Vienīgi pārsteidz SS7 beigu gals pa mežu. Līdz šim spēcīgi lijušais lietus bija atstājis normālu offroadu, kuru ar 4motion un vakar uzliktām jaunām riepām izbraucam ok. Ja nebūtu viena vai otra, visādi vēl varētu gadīties. Organizatori gan vēlāk to arī apjauta un 7. dopu saīsināja, lai pa mežu nebūtu jādzenās – ļoti labi. Pašus pēdējos rakstām ķemerus un lai arī sāk mesties tumsa, paspējam visu izbraukt un vēl veselas 7 minūtes :) paliek pāri. Vsjo. Savācam mantas un uz Cēsīm. Ap 12iem ierodamies Cēsīs Cedrus Tropos rallija centrā.

Cedrus Tropos Rallija Centrs

Sākotnēji paredzētais vakara dops Amatas pusē tomēr nenotiks, tā vietā būs Kārļi vēlreiz. žēl, bet neko darīt – gan jau ir tam pamatoti iemesli. No rīta mierīgi pierakstām un pārbaudām Kārļus, pēc tam pilsētu. Kārļi kā jau Kārļi – ļoti forši un mums kā iesācējiem patīk, ka kārļu centrā uz asfalta ir ielikts roteris. Lai gan Kārļi ir gandrīz kā mājas dops, tomēr sporta režīmā brauksim pirmo rezi.

Karli-centrs

Visu esam pierakstījuši, vēl šādas tādas lietas jāsadara un vakarā tehniskā komisija. Nomazgājam mašīnu aizbraucam samontēt riepas – visu bez steigas. Un tad sākās. Bez piecpadsmit piecos piektdienas vakarā izrādās, ka Aldis nevar ar galvā uzliktu ķiveri jaunajos krēslos nemaz iesēsties, nerunājot par piesprādzēšanos vai braukšanu. Man likās, ka krēslu dievi točna man ir lāstu uzlikuši (skat. Talsu Ralliju). Zvans ilggadējam atbalstītājam Ventim no VARC un braucam pie viņa skatīties, ko var darīt. Viņam galva ir uz pleciem un arī rokas aug no pareizās vietas. Pēc apmēram stundas Aldis priecīgs sēž krēslā un lai arī nav ideāli, iztikt var. Vakarā bez īpašiem aizrādījumiem izejam tehnisko komisiju un braucam atpūsties pirms rītdienas starta.

Ventis

Pirmās dienas servisa parks ierīkots Cēsīs, vecajā tirgus laukumā – pašā centrā. Arī rallija centrs tepat netālu, estakāde pie pils un pilsētas dops tepat netālu – viss ļoti pārdomāts un kompakts. Starta estakāde, kur pasākuma vadītājs ir nedaudz apjucis par manu tekstu “brauksim pa visu naudu – līdz galam”, bet ar nelielu paskaidrojumu, ka samaksāts ir par visiem ātrumposmiem, tiekam cauri.

Estakāde

Kārļi. Uzstādam jauno kameru rakstīšanas režīmā un aiziet. Tikai pēc tam izrādījās, ka ierakstījušās ir tieši sešas sekundes. Kas pa lietu, tā arī nesapratām. Starts. Jau no pirmajiem metriem ir skaidrs, ka trase, salīdzinot ar Talsiem ir daudz labākā stāvoklī. Špūres ir, bet krietni mazākas, kas tikai vairo prieku braukt. Kaut kur nedaudz pēc pašu Kārļu centra uzsitam kreiso priekšējo riteni un kādu laiku liekas, ka ir mīkstais. Pēc tam atkal liekas, ka nav – karoč, nevar saprast. Uz ātrumposma beigām vēl nepielūdzami sāk karst motors (atkal!). Kaut kā līdz galam nomokām, finišā dūmi pār kapotu un likās – nu re – te tev bija pa visu naudu. Raujam vaļā kapotu – skatāmies, kas pa lietu. Ārštata mehāniķis Konča, kas tieši priekš mums nolikts finiša “stopā” atrod vainu – pečkas truba pārplīsusi un laiž garām tosolu. Bačoku tā arī neizdodas atvērt – pārāk liels spiediens – domājam, labi, līdz Cēsīm gan jau kaut kā tiksim. Pārbraucienā kreisais priekšējais ritenis izdveš dīvainas skaņas. Arī lēnu braucot temperatūra kāpj un kāpj, taču ripinot līdz servisam kaut kā tiekam.

Kārļi

Andis uzreiz kreiso ratu nost, un kamēr motors dziest, skatās, kas ir ar piekari. Verdikts – salocīts stabilzatora stienis, kas metās pret bremžu disku. Tas minimāli tiek atlocīts, tā lai neķerās. Tomēr vēl ir kreisajam priekšējam amortizatoram atskrūvējies gals – tas nozīmē, amītis vispār nestrādā (ja ir vērīgāka acs, tad to arī visos pirmās dienas video var redzēt). Andis saka – brauc kā ir, tikai rēķinies, ka amortizatora nav vispār – pa nakti jauksim ārā skatīsimies. Man der. Kad motors padzisis, tiek noņemta saplaisājusī truba un sataisīta. Auto padzirdīts ar aukstu kōlu (tosolu) un varam doties tālāk.

Kārļi-2

Pilsētas dopus abus nobraucam ļoti prātīgi – pa lietu un asfaltu ar gruntenēm nav nekad braukts – vienā roterī jau gandrīz neierakstījāmies. Lai arī pilsētas dops ļoti skaists pēc būtības, tomēr no rīta notikušais supersprints ir darījis savu – riktīga izdzīvošanas sacīkste grunts daļā. Tas ko greideris ir pa visu sastūmis ļoti ātri pārvēršas atpakaļ špūrē.

Cesis

Cesis-2

Kārļi otro reizi. Šoreiz jau zinām, ka amortizatora nav un tā arī braucam. Aldim vēl startā gadījās misēklis, ka kontrolkarte nokrita zemē, ko, protams, ar aizsprādzētām siksnām nevar aizsniegt. Kamēr atsprādzējās un iedeva tiesnesim – laiks rit. Viņš man saka – nebrauc es vēl neesmu piesprādzējies, bet arī startā nevar ilgāk par cik tur tām sekundēm tusēt – jāatbrīvo zona. Karoč diskābeli var dabūt vai nu braucot (nav siksnu), vai nebraucot. Es izlēmu tomēr braukt un kā būs tā būs. Pēc sekundēm piecām jau Aldis saka “ir” un varam braukt tālāk normāli. Tiesneši šoreiz bija vai nu žēlīgi, vai neredzēja. Jebkurā gadījumā paldies. Bīstamas situācijas jau neradījām :) SS4 Kārļu video obboards pieejams arī atsevišķi (skat. zemāk). Lieki teikt, ka kreisais priekšējais rats lēkāja kā zaķis – ko var ļoti labi redzēt manā visai izteiksmīgajā žestā finišā!

Kārļi-3

Pēc pirmās dienas domājam plānu. Šobrīd esam Cēsīs, rīt starts jau no paša rīta ap 9 Tukumā, bet pa nakti vēl jānoņem amītis un mašīna jādabū Tukumā. Andim plāns kā māja – bracam kvatru virsū uz treilera (kas laimīgā kārtā tika iznomāts – un Aldim paldies par centību speciāli priekš šī rallija dažas dienas iepriekš nokārtot BE kategoriju un vēl savam turbō kvatrō golfam uzlikt āķi – viss čiki piki), piesienam un viņš to amīti noņems. Sacīts – darīts. Drusku gan viņš (nu amītis taču) pretī runāja, tomēr padevās.

Andis-ņem-nost-amīti

Andis lec mašīnā un uz garāžu Līgatnē skrūvēt. Mēs vēl iestrēbjam saļanku un ceļā uz Jūrmalu. Kad esam Siguldā, Andis saka, ka amīts kārtībā. Joprojām nespēju noticēt, ka kamēr mēs ēdām zupu un braucām līdz Siguldai, Andis jau paspēja aizbraukt līdz Līgantei, izjaukt, sametināt un salikt amīti. VOOBŠE!! Sarunājam tikties Tukumā 6.20. Jūrmalā fiksi pagulējām kādas stundas 3 ar pusi un prom uz Tukumu. Servisa parkā Andis pieliek amīti un viss – mašīna kā jauna un pat laiks pāri palika.

Andis-liek-klāt-amīti

Piektais dops. Pašā startā – karjers Kā jau likās iepriekš, sākuma daļā ļoti izrakts un bedrains, bet nekas – saudzīgi tiekam galā. Pēc tam ļoti interesants dops. Pie NR1 operatoriem godam atzīmējamies ar sagriešanos, bet citādi bez īpašiem starpgadījumiem. Temperatūras dačiks varēja vairāk iepriecināt, bet nu neko – kā ir tā ir.

Karjers

Sesto dopa stratēģija bija tāda (18,77 km), ja tiksim šitam cauri, tad pārējais rallijs jau vairs problēmas nesagādās. Jau no starta īsti negāja stenogramma – sesto dopu pierakstījām kā pēdējo (pēc piektā, septītā un astotā), līdz ar to atšķirība starp piekto un sesto līkumu konfigurācijā bija diezgan liela. Pārsvarā visi līkumi bija uzrakstīti pa lēnu un faktiski viņus varēja izbraukt arī ātrāk. Dēļ tā, manuprāt, zaudējām laiku un arī pārliecību. Plus vēl sagriezāmies vienā asākā līkumā. Aiz šī asā līkuma sākās īsta izdzīvošana – uz kādu laiku – trase ļoti pabojāta. Motors atkal sāka nedaudz karst, taču vēlāk atlaida. Pēc tankodroma, sekoja gara taisne – nu kādu kilometru pa šoseju. Ļoti dīvaina sajūta braukt ar ķiverēm pa platu šoseju un spiest, cik tik tā kaste iet. Vai nu ratus bijām sasituši vai vienkārši smiltis sadzītas, bet kā sāka vibrēt visi kloķi pēc kārtas pie tā ātruma (video var redzēt) likās, ka mašīna sadalīsies pa reizinātājiem. Un arī bremzēt ar grunts riepām uz asfalta no 170 km/h man bija vēl nebijusi pieredze.

asfalts

Tālāk servisa parks. Regrupingā mūs iepazīstina ar to, ka septītais dops ir saīsināts (jēeij!) un pa mežu nebūs jāmokās.

Dirsa-pļavā

Tā kā šitik tālu esam nonākuši un nedaudz jau iesildījušies, tad septīto un astoto domāju biš brīvāk pabraukt. Septītajā viss izdodās no rokas un jaunajā pārceltajā finišā labi tālu aizbraucam pļavā. Par pārsteigumu gan tur jau kādas 10 špūres bija iedzītas točna. Neko par laimi nesalauzām un atpakaļ uz ceļa. Septītais tāds sprintiņš. Astotais dops jau ir maratons (23,25 km) un esam gatavi arī nedaudz atlaist, ja karsīs motors. Taču nekarsa. Ļoti labi gājām, tikai bija viens īpašs moments, kad, visticamāk, nepareizi pierakstīts kreisais trijnieks, tomēr tik ātri nebeidzās un vēl turpinājās un turpinājās (vismaz man tā tad likās) un jeļi jeļi ar labo sānu izbēgām no koka. Pārējais dops skaisti un bez problēmām – pašam patika.

RLV

Tieši pēdējie divi dopi (septītais un astotais) pašam patika vislabāk un arī rezultāts tajos ir salīdzinoši labāks. Mērfijs bija gan lēmis savādāk un tieši šos abus dopus kamerā nesaglabājis. Jā un vakarā esošos Ķemerus arī. Tikai nākamajā dienā internetā atradām šai problēmai risinājumu.

IrOK

Kad jau astoto dopu, kas bija pēdējais rallija grants dops, bijām nobraukuši, smaids bija pa visu ģīmi. Tā teikt, tagad kaut vai ūdens plūdi un sapratām, ka ķemeros tramplīnā leksim. Bijām sagatavojuši vecas gruntenes (beidzot), ko plēst pa ķemeriem un pat līdzi uz Tukumu bijām paņēmuši, tikai izrādījās, ka pirms ķemeriem nav servisa parka un sapratām, ka jābrauc būs vien ar “labajām”. Neko darīt. Līkumus prātīgi, bet tramplīnā uzlecām abas reizes. Finišs Līvu akvaparkā uz estakādes un tiešām neviltots prieks abiem par pirmo finišēto lielo ralliju. No 13 startējušām ekipāžām A+ klasē pat tikām līdz piektajai vietai. Tas gan uz konkurentu neveiksmu rēķina, bet tomēr – gandarījums tāpat. Rallija kopvērtējums.

Ķemeri-tramplīns

Daudz ātrāk ar “Arrive and drive” stratēģiju pabraukt grūti. Daudz kļūdu. Īpaši jādomā pie stenogrammas. Kamēr braucam droši, tikmēr viss kārtībā, tomēr, kā parādīja 7 un 8 dops, tiklīdz gribās pabraukt ātrāk, tā ik pa brīdim lien ārā neprecizitātes – viens divnieks tāds otrs šitāds. Bet nekas – jābrauc, jābrauc, jābrauc un tad jau būs viss kārtībā! Gan jau nākamsezon kaut kur mūs trasē redzēsiet.

Ķemeri

Tags: ,

Comments are closed.