Archive for the ‘2019’ Category

Rally Saldus 2019 (22.09.2019)

Svētdiena, septembris 29th, 2019

Šīs sezonas pēdējais posms Historic ieskaitē un ar lielāku koeficientu (25 par uzvaru, pārējos posmos bija 15). Mūsu galvenais mērķis bija aizbraukt līdz galam un finišēt ne zemāk par 4. vietu, lai nodrošinātu sev Historic kopvērtējumā nepieciešamos punktus un titulu. Taču braukt domājām labi, ja viss iet, tad speciāli nebremzēsim, jo tad sāk parādīties atslābums un kļūdas.

Pirms rallija tika veikta mašīnas apkope, nomainīti abi aizmugurējie plaukti, kas bija tik ļoti cietuši no akmeņiem, ka bija aizdomas, ka viņi vienkārši nesadalās. Sakoptas, pārjauktas un dažas arī nomainītas visas pusasis un gumijas, Zarasai cietušie šarnīri labajā pusē aizmugurē un Gints paklausījās motoru un “palasīja ārā” nesmukumus VEMSā – jeb dzinēja mappinga fainķūnings.

Gatavi un braucam uz Saldu. Šoreiz viss ir operatīvi svētdienā – gan dokumenti, gan iepazīšanās ar trasi, gan pati braukšana. Tas tādēļ, ka sestdienā tepat norisinājās arī Minirallijs Saldus, kurā mēs nepiedalījāmies.

3 dopi katrs pa divām reizēm – kopā 55 km dopos. Uz starta izejam 12 Historic ieskaites dalībnieki, tajā skaitā viens lietuvietis ar Opel Astra. Diemžēl otrs Audi Quattro, ar kuru bija pieteicies Jānis Sala uz starta tā arī neiziet – Minirallijā iepriekšējā dienā viņi piedzīvoja izstāšanos jau pēc pirmā dopa – kā vēlāk izrādījās dzinēja dēļ un, protams, ka pa nakti neko tādu nesataisīt.

Mums pirmais numurs (wohooo!!) un galvenais kaplis būs ar Otomeru, kas brauks tieši aiz mums. Vēl ir pieteicies pagājušā gada Historic Kausa uzvarētājs Gintars Ozoliņš ar Toyota Corolla – viņam gan izskatās, ka gada licences nav un ka punktus viņam tāpēc nedos.

Pierakstam trasi – SS1/4 starts pa asfaltu (kā Zarasai) un ļoti interesants. Viena taisne nu ļoooti gara bez neviena rotera – pareizāk sakot roteris bija gan ceļa malā nolikts un pat zīmīte ar shēmu piestiprināta, bet leģendā nekā nav – nu tad stenogrammā nepierakstījām. Domāju – palicis no minirallija (jo šajā asfalta posmā bija minirallija dops, no kura arī bija palikuši ceļa malā roteri vēl nākamajā dienā) – nu neko tā arī pierakstam. Pēc tam, kad visi dopi jau mums bija pierakstīti un pārbaudīti, bija paziņojums no organizatoriem, ka viens roteris ir aizmirsts ielikt leģendā un ka tomēr viņš tur būs. Par laimi, es to vietu galvā atcerējos un viņa bija pārredzama. Atradām stenogrammā un pēc atmiņas ierakstījām un bija gandrīz perfekti.

Tālāk dops interesants ar vairākiem interesantiem līkumiem tajā skaitā gariem, bet ātriem un šauriem četriniekiem. Pēc sajūtām jābūt labi :) Beigas pa mežiņu un šauro arī interesantas un ātras.

SS2 jau stipri vairāk roteru un dops tāds samocītāks. Katru reizi, kad par otro dopu domāju, nevaru atcerēties nevienu zīmīgu vietu. Tas laikam baigi labi nav :) )

SS3 ātrs un viltīgs ar daudz šaurām vietām, bet arī tādām kur var spiest! Beigas tādas pa nesen sabūvētu ceļu ar pāris “kočkām”, kur jāuzmanās, lai neiebrauktu grāvī.

Viss pierakstīts, saģērbjamies un braucam uz Saldu uz pirmsstarta zonu.

Starts – pirms mums brauc Aniščenko/Blūms pa nulli ar ēveli un taisīs mums smukas pēdas, pēc kurām vadīties. SS1 – asfaltu braucam no sirds (ne tā kā Zarasai) un mašīna turās labi. Roteros tikai baigi sverās uz sāniem. Pēc tam smuki izfrēzējam tos četriniekus un labi nobraucam arī beigas. Beigās viens līkums likās garāks, nekā pierakstīs, bet finišā, kad gribēju labot vairs nevarēju sazīmēt kurš, tāpēc atstāju nelabotu.

Laiks samērā labs – pirmā vieta Historic, bet lietuvietis ar Astru elpo pakausī +4.3 un aiz viņa uzreiz Otomers +5.9 pret mums. SS2 – neko nevaru atcerēties no tā dopa tikai to, ka grūti gāja ar roteriem. Cits šaurāks, cits nedaudz platāks un baigi pirms viņiem “čakarējos”. Rezultāts – atkal pirmie, bet Otomers jau +0.46 sekundes! Kopvērtējumā Otomers pakāpjas uz 2. vietu +6.36, lietuvietis trešais +9.40.

SS3 – domājām nu velns Otomers mūs ķer. Jābrauc ātrāk. Un nobraucām. Joprojām nesaprotu, kas tur tāds bija jo pēc video spriežot daudz vietās vēl bremzējām stipri par ātru un “čakarējamies” bet rezultātā aizbēgām no Otomera par 10 sekundēm!! Un absolūtajā ieskaitē ierindojāmies 9. vietā!! Tā vēl nebija bijis. Šajā dopā aiz finiša līnijas ir ass L5 – gribi dažas desmitdaļas vinnēt – brauc pļavā :) Mēs tā nedarījām, bet dažos video ir redzams, ka citi darīja gan. Mums aiz finiša es meklējot otro robu izslēdzu masu – labi ka jau pēc finiša.

Tagad serviss un pārsvars pār Otomeru kopā jau ir +16.57. Trešais Himičs +25.60.

Servisā neko īpaši nedaram, Kristaps ar Reini pāriet pāri mašīnai, pusasīm ratiem utt. Viss čotka. Labais aizm ritenis kustās, bet neko izdarīt nevaram. Laikam tas šarnīrs ir “aizgājis”

SS4 – vienā vietā aiz maza tramplīna ir pirms L3 izrakta makenā bedre un viņu aiz tā pampaka neredz. Tur daudziem bija pārsteigums (Zonberga video var redzēt), mums arī. Par laimi bez sekām un braucam tālāk. Finišā nedaudz atlaidu uz vietām, kur domaju, ka būs mīkstāks, bet nebija tik traki. Savam laikam pret SS1 zaudējām 9.2 sekundes. Otomers zaudēja mums vēl 10 sekundes, toties lietuvietis tikai +0.7 – viņam laikam šis dops patīk. Kopvērtējumā esam priekšā Otomeram jau +27.27, trešais atkal pakāpies lietuvietis +31.27

Dopa startā kaut kas dikti vibrēja priekšējā kreisajā pusē un vēlāk likās, ka mašīna iet visu laiku plakaniski uz labo pusi. Nezinu, kas pa lietu, bet ratus pārvilkām, smilšu it kā nebija un maucām tāpat.

SS5 – cik atceros bija stipri mīkstāks un ir doma šo tik ātri nebraukt – saudzēt mašīnu. Nobraucam saudzīgāk. Otomers uzvar apsteidzot mūs par 2.44 sekundēm un starp mums šajās 2.44 sekundēs vēl iemanās iebraukt Vecvagars +0.79 un Tilgass +2.20! Vot cīņa :) Kopvērtējumā mūsu pārsvars sarucis līdz +24.83. Lietuvietis sapinies un zaudē divas ar pusi minūtes.

SS6 – domājam nu 24 sekundes nevaram zaudēt cīņā (lai gan šis priekšstats ir maldīgs) un braucam saudzīgi. Beigu daļa izrādās bija stipri vairāk sarakta vēl nekā piektajā dopā un to nobraucam ūbersaudzīgi, jo tomēr svarīgāk ir tikt līdz galam. Otomers “esot gājis nāvē” un maucis uz pilnu. Dopu viņš uzvarēja par +4.2 sekundēm. Līdz ar to mēs esam finišā pirmajā vietā ar +20.63 sekunžu pārsvaru. Himičs izcīnīja trešo vietu!

Vecvagaram radās tehniskas problēmas ar dzinēju, kā rezultātā pēdējā dopa stop punktā viņam aizdegās mašīna. Par laimi paši veseli un izdevās nodzēst ar tiesnešu ugunsdzēšamajiem aparātiem. Tomēr kopvērtējumu viņam pabojāja krietni, jo šajā gonkā 0 punktu.

Man braucot no pēdējā dopa finiša uz Saldu – tos 23 km – dzirdēju pilnīgi visus troksnīšus un gaudošanas. Domāju, nu nē – tagad točna nekas nedrīkst saplīst. Viss bija kārtībā un tikām līdz galam.

Izcīnījām skaistu uzvaru pēdējā sezonas posmā un arī sezonas kopvērtējumā (15+12+15+15+25=82 punkti) ar 18 punktu pārsvaru apsteidzot otrās vietas ieguvēju Normundu Otomeru/Dāvi Arāju (64). Trešais – Artūrs Himičs (33). Pēc pagājušā gada sirdsēstiem – beidzot esam pirmie! Jāsaka, ka šosezon tehnika nevienu reizi nepievīla un tā bija uzvaras atslēga. Bija sīkas problēmas, bet ne tādas, kas traucētu izcīnīt vērtīgus punktus.

Te pieejami Historic ieskaites rezultāti un Rallija kopējie rezultāti

Negaidīts pārsteigums no Motors & Sports komandas – nolēja mūs ar šampi pa nopietno! :)

Šosezon vēl viens starts minirallijā Latvija 2019 Biķerniekos un tad jaucam ārā mašīnu. Kuzavs prasa metinātāja roku, tāpēc visu pilnībā izjauksim un atjaunosim pa skaisto. Piekarei arī beidzot ir laiks tapt uzlabotai. Tāpēc nākamo – 2020. sezonu izlaidīsim, lai pēc tam atgrieztos ar lielāku sparu.

Video:

Pavisam negaidīti mēs SS3 uzrādījām 9. labāko laiku rallija kopvērtējumā (mums līdz šim augstākais rezultāts), tāpēc atsevišķi arī SS3 pilns onboard video:

Around 7 Lakes Rally (27.07.2019) Zarasai

Ceturtdiena, augusts 29th, 2019

Pēc Minirallija Cēsis-Priekuļi atkal ir pārlauzts kārbas kronšteins, kas jāsalāpa, salāpīti pāris citi sīkumi, uzlikti jauni (citi) diski, kas minirallijos sasisti un divas jaunas kumho riepas. Tagad vismaz būs arī 2 rezerves riepas ar pareizu izmēru.

Mašīna gatava un uzkrauta un piektdien no rīta agri izbraucam uz Lietuvu. Izņemam doķus, izejam tehnisko komisiju – kas laikam bija visvienkāršākā kāda mums jebkad ir bijusi – tehniskais komisārs īsi uzmeta aci vienai ķiverei, apskatījās siksnu termiņu un paprasīja vai nav turbīnas :) un viss!

Sākam rakstīt trasi – pirmais/trešais dops ļoti ātrs un interesants ar, kā likās rakstot, sarežģītiem tramplīniem un līkumiem. Pēc tam otro/ceturto dopu arī pierakstām, bet liekas, ka būs sarežģīti – kalnains apvidus un ātri dopi.

Piektā/septītā dopa sākums ir pa asfaltu – to slaveno vietu, kur pa malām grants, bet pa vidu asfalts. Pierakstām droši, lai nav pārsteigumu – tas ir visgarākais rallija dops 15 km. Pēc tam mežā pa šauro ļoti interesants, bet liekas, ka otro reizi būs ļoti sarakts. ceturtais/astotais dops ļoti īss un ātrs pa diezgan platu ceļu – nekādu lielo pārsteigumu.

Pēc pierakstīšanas atstājam mašīnu servisa parkā centrā. Labi, ka neizmantojām iespēju mašīnu nolikt pa nakti nostāk esošajā treileru parkā, jo tiem historic dalībniekiem, kas šo organizatora doto iespēju izmantoja, pa nakti bija bākā kaut kas sabērts un viņi abi cīnījās ar tehniskām problēmām degvielas dēļ (no sūkņa nāk ārā dubļi) visu ralliju un abi izstājās!! Kaut kāds pilnīgs sviests un ārprāts!

Vakarā ejam nopeldēties uz vienu no ezeriem, kas ir tiešā rallija centra un mūsu naktsmītnes tuvumā un kur ir mega liela lēkšanas rampa ar 4 līmeņu tramplīnu. 3, 5, 8 un 10m augstumā. Es no mazā nolēcu – man pietika :) Kristaps nolēca no augšējā – esot pizģets :o

Vakarā nevaru nomierināties par sarežģīto trasi un ir uztraukums, par to, vai viss labi pierakstīts.

Nākamajā rītā starts ir diezgan vēlu – ap 11:30 un mēs braucam visiem pa priekšu – kas ir ļoti forši. Kopā Historic ieskaitē esam 9 mašīnas, divi Audi – mums un Jānim Salam, pārējie divriteņi.

Sataisāmies, pārbraucam pāri estakādei un aiziet uz pirmo dopu. Braucam – it kā viss ok, bet nu ir vietas, kas ir pa drošu pierakstītas un var ātrāk. Divās vietās arī pa ātru – un bik ar pakaļu nododam pa lakstiem. To izlabojam un viss ok. Tramplīnos stipri pa daudz sadzēsāmies – varēja daudz drošāk. Vietām atkal nevarēju saslēgt otro robu.

Pēc pirmā dopa esam otrie atpaliekot no Salas par 9.6 sekundēm un esot priekšā nākamajam sekotājam Otomeram par 8.4 sekundēm. Tālāk otrais dops. Vienā krustojumā, kur dzēšamies no piektā roba ar pilnu, bik pa vēlu sāku bremzēt un iznāk moments, kad domāju, ja būsim pļavā, tad jārauj taisni, lai nav kūlenis, bet kaut kā mīkstajās smiltīs, jeb atrabotkā ar sānu sadzēšamies, pilni rati ar smiltīm, bet viss ok. Pēc tam arī aizbraucam ok.

Otrajā dopā atkal esam otrie aiz Salas pa 8.4 sekundēm un 8.3 sekundes aiz Otomera.

Tagad serviss. Braucot uz servisu pamanu, ka ir kaut kāda klaudzēšana aizmugurē – sākumā domāju, ka amītis beigts. Serviss 30 minūtes, iztīram diskus, apskatāmies citus sīkumus un braucam uz tiem pašiem diviem dopiem otro reizi.

Trešais – nu kārtīgi izrakts un tāda sajūta, ka ļoti smaga grunts – motors gurst un pat uzkarsa uz 96 grādiem. Ārā, protams, arī ir ļoti karsts un mašīnā ir kārtīga pečka. Nobraucam piesardzīgāk dēļ bedrēm un špūrēm. Vismaz tramplīnos īpaši neatmetām. Rezultātā dopā esam zaudējuši Salam 17.9 sekundes un Otomeram esam priekšā 6.9.

Ceturtais – arī sarakts un nobraucam rakumos piesardzīgi – mums galvenais nesalauzt mašīnu. Atkal sajūta, ka neiet. Vienā špūrē izmet mūs ārā un bik izbraucam pa atrabotku kaut kādā pieciniekā. Dopā Salam zaudējam 10.9 sekundes un Otomeram esam priekšā 8.6 sekundes.

Priecīgi, ka esam rallijam apmēram pusē un braucam uz garo servisu (1h). Kristaps ar Reini arī atbrauc – apskatās aizmugures labo pusi – tur ir uzsists disks un riepa ar plaisu un beigti abi šarnīri. Bet nu neko – izsist pavisam viņu nevar un braucam kā ir. Tikai nomainam riepu uz citu, lai drošāk.

Pēc servisa parka vēl ir arī stundu garš regrupings – kura laikā visus sabīda pēc laikiem. Mēs pēc pirmajiem 4 dopiem Historic ieskaitē esam otrie 46.8 sekundes atpaliekot no Salas ar Audi un Otomeram priekšā esam 32.2 sekundes. Tā kā mums galvenais šogad ir kopvērtējuma punkti, mēs Salu neķersim, un galvenais ir būt priekšā Otomeram un finišēt.

Piektais dops – starts pa asfaltu – braucam, kā izrādījās piesardzīgi, bet džampā tomēr uzlecam tā, ka panna atsitās pret zemi (nākamreiz tā nelēksim). Pa mežiņu bija riktīgi forši un patīkami braukt – viss gāja no rokas. Dops mainīgs, šaurāks, platāks, pa asfaltu un granti un meža ceļiem – ļoti patika. Sarežģīts. Finišā visgarākajā dopā esam otrie – 25.1 sekundi aiz Salas un tikai 4.1 sekundi priekšā Otomeram.

Sestais dops – sākam braukt un jau drīz parādās mīkstas bremzes. Par to sāku aizdomāties un tādēļ nedzirdēju stenogrammā, ka tuvojas L3+ tramplīnā. Labi, ka ātrums nebija liels un sarakstāmies. Viss ok, bet pa nerviem uzsita. Ar visu čakarēšanos un bremzēm (kā izrādījās Salam arī bija problēmas ar bremzēm) pirmie trīs – Sala, mēs un Otomers sabraucam vienā sekundē!!

Tagad atkal serviss 30 minūtes, kad nekas nav jādara, tikai jāatpūšas. Pārbraucieni starp dopiem ir ļoti īsi un šis ir pirmais rallijs, kurā piedalāmies, kurā dopu km (69,78) ir vairāk, nekā pārbraucienu (69,20). Tāpēc arī viss pārkarst, ka nav īsti laika padzesēt. Bet nu ir ok.

Septītais dops. Pirms starta noskaņojamies uz piesardzīgu braukšanu, jo asfalts būs kārtīgi netīrs un slidens. Nobraucam, kā liekas pārāk prātīgi, džampā vispār neuzlecam un pārējo dopu skatoties onboard arī nesaprotu, ko es tur daru – kaut ko taustos visu laiku. Iepriekšējie divi dopi bija rikīgi sarakti otrajā reizē un likās, ka šis meža dops arī tāds būs, bet nebija tik traki. Uz beigām vēl redzam Salu izstājušos un rādam OK (dzinēja defekts), pēc kā vēl vairāk samazinājām tempu, jo likās, ka uzvara rokā, ja vien nekļūdīsimies vai nedabūsim mīksto.

7. dopa finišā esam otrie atpaliekot no Otomera par veselām 10.8 sekundēm!!! Un zaudējot savam 5. dopa laikam veselas 26 sekundes!! Man liekas, ka pa daudz. Kopvērtējumā esam šobrīd pirmajā vietā, Otomeram priekšā 25.4 sekundes, kuras padirst īsajā jau nu būtu grūti. Tomēr pēdējo dopu novelkam no sirds un beidzot mums ir ātrumposma uzvara ar vienīgo reizi, kad otro reizi nobraucam ātrāk, kā pirmo, Otomeram atvinnējam vēl 4.1 sekundi un kopvērtējumā izcīnam pirmo vietu Historic ieskaitē ar gandrīz pusminūtes pārsvaru!!

Prieks un gandarījums par to, ka tehnika izturēja šo smago gonku un arī par to, ka paši nesakļūdījāmies sarežģītajos Zarasai apkaimes ceļos. Jāsaka, ka šis ir dopu ziņā interesantākais rallijs, kurā esam piedalījušies – vismaz vasarā noteikti.

Braucam uz finišu, noliekam mašīnu slēgtajā parkā un ēdam sardeles ar kāpostiem :) )

Šosezon no 4 sacensībām jau 3 uzvaras un pēdējās divas – diezgan negaidītas. Šobrīd Historic kopvērtējumā no 13 dalībniekiem esam joprojām pirmajā vietā ar 57 punktiem un pārsvaru pār tuvāko sekotāju Otomeru ar 44 punktiem palielinājuši līdz 13 punktiem. Rallija rezultāti šeit.

Nākamais un pēdējais sezonas posms ir Saldus 22. septembrī, kurā būs lielie punkti. Tas nozīmē, ka par uzvaru būs 25 punkti – pārējos sezonas posmos bija 15. Mūsu mērķis ir nobraukt stabili, bez kļūdām un ieņemt vismaz 4. vietu, kas mums nodrošinātu Historic Rallija Kausa Izcīņas uzvaru. Nekas cits mums neinteresē. Tiekamies Saldū!

Turpat 39 minūtes garais video atskats (nu interesanti dopi, ka es saku!) ir pieejams te:

Un reku ezīts ;)

Minirallijs Cēsis-Priekuļi (06.07.2019)

Ceturtdiena, jūlijs 11th, 2019

Ko? Cēsīs rallijs? Nu skaidrs, ka jābrauc! Dalībnieki solās būt pāri pa 100 un mēs ar bračku beidzot nolēmuši izgāzt kopā miniralliju. Bet nu laikam rallija dievi kā vienmēr viņam liedz krāmēties pa amatieru gonkām un diemžēl brālis dažas dienas pirms rallija galīgi saslimst un pat nonāk slimnīcā :/ Ak vai. Pēdējā brīža piedāvājumu pakratīties blakus šoreiz izmantoja Edgars.

Pēc Gulbja ir skaidrs, kas bija pa lietu ar otro ātruma slēgšanu – kārbai kreisajā pusē ir pārlūzis kronšteins un arī motora priekšējais kronšteins ir pilnībā nolūzis. Līdz ar to komplekss “kārba-motors” dzēšoties pie roteriem svārstās kā pendele un skaidrs, ka lai saslēgtu robos ir jābūt virtuozam ar gazika roku. Tas viss tiek sataisīts un braucam uz Cēsīm. Tāpat tiek nomainīts labās priekšējās pusass stienis, kas bija saliecies un jau sen gaidīja, lai kaut ko ar viņu dara un vēl pāris citi sīkumi sakopti.

Līst visu nedēļu. Piektdienas vakarā aizbraucam uz Cēsīm, nedaudz ar Edgaru patrenējamies rakstīt/lasīt un gulēt. Jau 5:30 ceļamies, un 6 esam servisa parkā, lai palīdzētu Modrim no Soldomirk uzstādīt divvietīgo telti, kurā viņš mums tik laipni ir piedāvājis nesalīt. Telts otrā pusē ekipāža Agate Krieviņa/Modris Krieviņš – viņiem pirmais rallijs!!

Visu nakti lija un arī no rīta līst. Izņemam doķus, fiksi izejam tehnisko un aiziet pierakstīt trasi. Kā parasti organizatora stenogrammu neizmantojam – mēs rakstam savu. Pirmais dops ir Jāņmuiža – starts braucot no Ērgļu klintīm apmēram pusceļā, tad izejot uz Rāmnieku ceļa pa kreisi un pirms Gaujas tilta pa labi ar finišu Jāņmuižā. Jau pierakstot ir skaidrs, ka būs smagi – dubļains un izmircis ceļš. Neko darīt, pierakstam un tālāk uz otro. Otrā dopa starts ir netālu no Bērzkroga pa ceļu, kur kādreiz ir gājis Cēsu rallijs (tikai, ja nemaldos pretējā virzienā). Pierakstām. Un talāk uz 3. dopu, kas arī ir braukts kaut kādā treniņā pirms 10 gadiem.

Paliek vēl pilsēta – paskatoties kartē – liekas pilnīgs sūds, bet aizbraucot un reāli esot trasē – pat ļoti foršs un interesants dops ar viltīgām vietām un asfalta/grants miksu. Man ļoti patika.

Viss pierakstīts, braucam atpakaļ uz servisa parku. Sagatavojamies, paēdam, pačillojam un gaidam startu. Lietus ir pārgājis un sāk spīdēt saule. Tas priecē. Putekļi točna nebūs tāpat, bet vismaz ir cerība, ka nebūs tāda pļura.

Starts, pirmais dops – baigi sarakts, un reizēm liekas, ka mašīna rokas nost un nekas nenotiek. Nevaru noķert nekādu ritmu, lai gan dops interesants. Finišā nav nekādas labas sajūtas un ir aizdoma, ka tāds būs arī viss rallijs :/ Rezultātā 5. vieta no 7 dalībniekiem 4WD OPEN.

Okei, cerams, ka otrajā ies labāk. Otrajā dopā starts diezgan akmeņains, tomēr, pagriežoties uz “lielāka” ceļa braukšana izdodas jau labāk. Saprotu, ka roteri ir īstenībā diezgan ātri un ka dažos var stipri maz atmetoties tikt cauri. Pakoriģēju Edgaru, ka tomēr aiz roteriem arī jāsāk kaut kas teikt, jo pirms tam biju pateicis – saki “roteris no labās” un klusē :D nobraucam labāk un finišā jau ir sajūta, ka ritms sāk aiziet. Vienā asā labajā līkumā “L5 negriezt”, kur pāris bembji labi izpildījās “griežot” to celmu un attiecīgi avarējot, pie tam viens vēl noskaldot kociņu, atkal netrāpu otrajā robā un ir neliela klusuma pauze. SS2 jau labāks laiks – 4. vieta no 7. Kopvērtējumā pēc SS2 esam arī 4. no trešā vietā esošā Rezakova atpakliekot par 8 sekundēm.

Trešais dops – nu jau patika vislabāk – viena neliela kļūda stenogrammā un aiz tramplīna izbraucam nedaudz pa pļaviņu, bet nekas traģisks. Finišs ļoti skaists, skaistas sasaistes un ļoti interesanta kofigurācija. Varēja kārtīgi atstiept un pavingrot. Rezultāts – trešie klasē, apdzinām Rezakovu par 4 sekundēm. Kopvērtējumā pietuvojāmies 3. vietai 4 sekunžu attālumā. Jāpiezīmē, ka pirms trešā dopa startā starp mums “ielīda” aizkavējies #99 ar žiguli. Mēs palūdzām 2 minūtes startā, kuras mums nepiešķīra. Neko darīt. Tomēr par laimi viņu nenoķērām, lai arī šis bija pats garākais dops no visiem – gandrīz 5 km. Mums dopā bija
par 42 sekundēm ātrāks laiks, tā kā pietrūka pavisam maz, lai noķertu.

Tālāk ceturtais dops, kas ir tas pats SS1 tikai vēlreiz. Braucot uz SS4 bija neliela izmaiņa pārbraucienā un izbraucot no Cēsīm uz Ērgļu klintīm, braucot uz SS1 bija jābrauc pa labi, a tagad – pa kreisi. Forša organizatoru viltība. Bija vesels bars ar dalībniekiem, kas rāva riņķī un brauca visu to gabalu atpakaļ, lai aizbrauktu pareizi. Un, protams, tur bija ielikta distances kontrole. Neatzīmējies – sods (laikam 30 sekundes).

Startā baigais korķis un startējam pa 10 minūtēm vēlāk nekā paredzēts. Kā izrādījās, tas tādēļ, ka kāds no dalībniekiem nebija ticis kalnā un noracies, radot sastrēgumu veselam baram aiz viņa braucošo ekipāžu.

Ok. Starts un saprotam, ka ir baigi sarakts, tomēr vismaz roteros var braukt brīvāk, nekā sākumā likās. Liekas, ka nobraucam labi un droši, bet ak vai – pie pašām beigām tomēr noķeram to žiguli, kas brauc ar nolauztu un kūpošu aizmugurējo riteni un nelaiž mūs garām. Beigās izskatās, ka viņš pamana mūs un mēģina palaist – kaut kā tiekam garām, bet nu laiks ir sačakarēts. Tagad ir serviss un mēs uzrakstam iesniegumu, lai mums piešķir kaut vai SS1 laiku, kas gan nav nekāds dižais, bet nu tomēr. Mums to laiku arī piešķir un esam apmierināti.

Mūsu galvenais konkuretns Rezakovs ir šajā dopā, kā izrādījās, kļūdījies un uzbraucis uz vaļņa un zaudējis vairāk kā minūti netiekot nost. Līdz ar to un mums piešķirto laiku esam 3. vietā (pirmie divi nav ķerami) un apsteidzot 4. vietā esošo Krevicu par 26 sekundēm. Nu ko vēl 3 dopi un tagad galvenais neko nesačakarēt.

Servisā neko nedaram – viss liekas, ka ir kārtībā. Ar šausmām gaidam nākamos 2 dopus, it sevišķi SS5 starts. Ok, aizbraucam un startu principā noripinu tik lēni, lai nu toč neko nesalauztu. Tikai izvairos no akmeņiem, par ātrumu nedomāju vispār. Izbraucam uz bik platāka un tur sāku braukt. Nobraucam labi, bez lieliem sūdiem un fēleriem. Rezultātā dopā esam tikai 5. vietā no Krevica atpaliekot nepilnas 6 sekundes. Līdz ar to kopvērtējumā atstarpe sadeldēta līdz 20 sekundēm. (Tiesa, es rezultātus neapskatījos – tikai pēc nākamā dopa).

SS6 – ar izlaboto stenogrammu – tagad tajā vietā labi ieejam pār tramplīnu (Bija L1+ tramplīnā, tagad ir L1+ tramplīnā 1+, kas nozīmē ka līkums turpinās vēl diezgan aiz tramplīna). Finišā ir laba sajūta un pat varējām reāli ātrāk izbraukt – tomēr neriskējām dēļ akmeņiem. Dopā arī esam piektie vēl 6 sekundes atpaliekot no Krevica un kopvērtējumā joprojām trešie, taču attālums sadilis jau līdz nepilnām 14 sekundēm.

Pirms pēdējā pilsētas dopa pa Cīrulīšiem apskatos kopvērējumu un saprotu, ka ja nesataisīsim sūdus, trešā vieta mūsu. Un tā arī braucam – droši un pārliecinoši bez lieka riska. Viens K4+ gan bija viltīgāks, nekā pierakstīts un pa ārmalu izbraucam, kur bija jau pēdas un kāds vai kādi jau točna bija grāvītī bijuši. Izbraucam pēdējo dopu un viss! Esam galā. SS7 uzstādam 3. laiku un pat Krevicu apdzenam pa 2,5 sekundēm. Kopvērtējumā saglabājam 3. vietu par nedaudz vairāk, kā 16 sekundēm apsteidzot tuvāko sekotāju. Urrā! Šis ir mans pirmais panākums jebkāda veida auto sacensībās Cēsu pusē un par to ir ļoti liels prieks un gandarījums.

Dopu konfigurācija bija ļoti izdevusies – stipri labāka un interesantāka nekā, piemēram, Gulbī. Ceļu stāvoklis gan Gulbī bija labāks – tur tāds sarakts bija tikai SS2/5. Ja Gulbī mēs braucām vairāk vai mazāk ar pilnu gāzi, tad šeit tomēr nē – taustījāmies un rēķinājām, lai saglabātu mašīnu dzīvu. Par laimi tas arī izdevās un esam finišā.

Rezultāti šeit.

Nākamais rallijs jau Jūlija beigās Lietuvā – Around 7 Lakes Rally Zarasai, kas būs Historic ieskaites posms. Tiekamies!

Video te:

Minirallijs Gulbis 2019 (08.06.2019)

Ceturtdiena, jūlijs 11th, 2019

Pēc Talsu tfū Liepājas rallija mašīnas apakša bija normāli dabūjusi ierīt un arī abi priekšejie gultņi (atkal) bija lupatās. Pēc trakā džampa arī kreisā priekšējā amortizatora glāze bija ieplaisājusi. Kā tas bija iespējams, nezinu, bet kartera vāks arī bija paskrūvējies vaļā. Liepājas rallijā atskrūvēšanās laikam bija baigā tēma. Tas viss tika sakopts, samainīta eļļa dzinējā un viss gatavs. Brauksim ar tām pašām gruntenēm, ko tikko esam nopirkuši – tikai samainītas vietām.

Piektdien vakarā ierodamies Lejasciemā pie Kristapa laukos, salīmējam uzlīmes un esam gatavi. Šoreiz braukšu kopā ar vienu no mūsu atbalstītajiem no Zeiss Vision Centre – Jāni Kossoviču. Viņam debijas sacīkste rallijā.

No rīta izņemam doķus un sākam rakstīt. Rakstām ar kvatru. Subāru atstājām Rīgā. Tas nav pats optimālākais risinājums (jo nav rakstām-stūres un nav kondiškas) bet ir ok. Jānim būs iespēja vairāk pierast pie sporta mašīnas – iekāpt, izkāpt, piesprādzēties utt.

Sākam rakstīt pirmo dopu – baigi daudz roteru. Principā viss no roteriem vien sastāv un tāds kā dragreiss sanāk – praktiski nav nekādu līkumu, kur baigi jādomā – tikai viens vai divi pa visu dopu. Pārējie vienkārši ar pilnu jāiet. Nu neko darīt. Otrais dops jau izskatās bik interesantāks – ir galā pat atpakaļejošais līkums un aiz tā arī ir interesantas sasaistes pār tramplīniem. Joprojām nav pārāk līkumains, bet labāks par pirmo ir. Un tad nonākam līdz trešajam – visīsākajam dopam – šeit roteri ir bik platāki (uz platāka ceļa) tāpēc ir cerība, ka izdosies tos izbraukt ātrāk. Pašā vidū dopam ir odziņa kur ļoti skaista, nedaudz sarežģīta un ātra kaskāde.

Nu ko pierakstīts ir, pie tam ļoti laicīgi, tagad mums ir kādas 3 stundas, lai atpūstos un sagatavotos gonkai. Ielejam benzīnu kas ir jādara servisa parkā esošā iekšējā refuel zonā, ielejam praktiski visu kannu. Tikai pilnībā par šo tukšo kannu bagāžniekā aizmirsām un jeļi jeļi dopā neaizbraucām :o

Karoč. Minirallijā Gulbis OPEN klasē esam 16 dalībnieki, kas laikam ir lielākā konkurence, kāda šajā klasē ir bijusi, kad braucam mēs. Karostā bija 15 dalībnieki un pirms tam ir bijis vēl mazāk. Kā jau minirallijam pieklājas – esam noskaņoti dot ručkā un neko “nerēķināt”. Minirallijs ir pārāk īss, lai kaut ko domātu :) Riepas ir labas, noskaņojums labs – jāžmiedz tikai.

Pirmais dops – un putekļos neredzu roteri un jau otrajā roterī iestādam. Eh… neko padarīt, braucam tālāk – roteru daudz un visos pārējos mēģinu trāpīt. Šur tur, protams, ka bremzējam pa agru bet neko darīt. Pārsteidzošā kārtā, lai arī braucam ar 85 numuru, ceļa segums ir labs. Vienā no pēdējiem līkumiem K4-4 iemetu otrajā, dodu pilnu gāzi un eņeņeņ- ierobežotājs. Skaidrs, ka kaut kur netur esmu ielicis un mēģinu vēlreiz. Nedaudz zaudējam uz apjukuma un kloķēšanas rēķina. Neko darīt. Finišā mums paziņo, ka laiks nav ieskaitīts – un ka lai braucam tik tālāk, ka pēc tam risināsim. Kā vēlāk izrādījās mums un vēl dažām OPEN klases mašīnām nav nostrādājusi finiša laika ņemšanas iekārta, līdz ar to nav aprēķināts laiks. Dalībnieku tiesnesis saka, ka mums tiks piešķirts laiks no SS4, kas ir tas pats dops vēlreiz. Pēc onboarda skatoties mēs otro rezi izbraucām 2-3 sekundes lēnāk.

Ir maza cerība, ka neieskaitīts arī to sodu, ko salasījām SS1, tomēr tā nav. Lai arī laiks nav ieskaitīs, sods ir.

Otrais dops. Te jau manāmi izraktāks starts un pats dops arī. Spiežam cik varam un arī kādas 3-4 reizes ir problēmas ar ielikšanu otrajā robā – precīzāk dzēšoties roterī un metot no trešā – aizlieku garām. Tāda sajūta, ka kārba slogojās un kaut kas tur nestrādā ar kulisi. Otro arī nobraucam ok, pāris vietās jūtu, ka nav precīza stenogramma. Dažās vietās metri pirms roteriem ir gan pa īsu, gan pa garu un pāris līkumi arī uzrakstīti nelabi. Bet nekas traģisks.

Tagad braucam uz pēdējo dopu pirms servisa SS3. Pirms starta grāvī ieraugam Rubeņa/Eglītes subāru, ko velk ārā lietuviešu Audi. Nav īsti skaidrs, kas ir noticis, bet mašīna izskatās vesela. Tur viss ok, viņus izvelk un viņi ir uz starta. Mēs arī uz starta un aiziet. Arī jūtu, ka nepārbaudītā stenogramma ķerās nedaudz un ka varēja būt uzraksīta labāk. Vidū tajā fikso līkumu sērījā uztaisam mazu pigoru. L2+ ieejam bik pa vēlu un sekojošā K3 garš dabūju normāli griezt iekšmalu pa krūmiem diezgan normālā ātrumā. Par laimi nekā cieta tur nebija un viss ok. Reflekss nostrādāja :) Finišā Jānis arī šo momentu ir pamanījis – bet viss ok.

Serviss. Aizbraucam uz servisu uzpildīt degvielu un nedaudz atvilkt elpu. Rezultātu lapa ķerās un lago, un tā kā mums arī nav rezultāta no SS1, nav nekādas nojausmas, kur esam kopvērtējumā. Tik cik paspēju saprast, ir ka SS2 esam 8. vietā OPEN grupā un SS3, kur labi likās, ka atvilkām esam piektie. Ņemot vērā 10 sek sodu, kas vēl nav ierēķināts, saprotu, ka rezultāts diezgan slikts un ka vairāk neskatīšos – tikai vilksim :)

Otrais aplis – viss tas pats. Aizbraucam us SS4 – dodam ručkā pa dubulto. Kāds rezultāts būs šeit tāds arī SS1. Nobraucam labi, atkal puteklī gandrīz sašuvos roterī, bet kaut kā savācos. Dops joprojām turās labi un nav sakapāts.

SS5. Te starts ir pārcelts 10 m uz priekšu, jo bija pārāk sarakts. Arī dops ir cietis pamatīgāk un dažas reizes bedrēs dabūjam normālus sitienus pa kuzavu. Atkal nevaru salikt otrajā un tas liek roteros braukt vēl mierīģāk, kas drusku kaitina.

Nu un palicis pēdējais dops SS6. Mēģinu no galvas kaut ko palabot tajā stenī kur sanāca moments, bet neko tā labošana nedeva – faktiski, pat izlaboju uz nepareizo pusi. Šoreiz tur izbraucām arī ātri, bet drošāk. Daži sitieni arī bija pamatīgi un šis bija visātrākais un viltīgākais no dopiem

Esam finišā laimīgi un apmierināti. Aizbraucot uz servisa parku, saprotam, ka esam 4. vietā no 16 dalībniekiem par 17 sekundēm atpaliekot no 3. vietas. Nebūtu 10 sekunžu sods par roteri, un ja strādātu finiša iekārta un otrais robs – kas zina :D labi labi. Esam apmierināti, ka iebraucām Top6, kas bija sākumā uzstādītais mērķis un arī no 11 Audi braucējiem šajā rallijā esam pirmie. Tuvākos sekotājus Krevicu un Salu apsteidzot par attiecīgi 3.08 un 3.35 sekundēm!!!

Jānim arī emociju bagāža pilna un ļoti patika. Būtu gatavs vēl kādu reizi izbraukt.

Tas arī viss. Šeit rezultāti un īsais video

un garais video ar pilno on-board (un īso video):

Rallijs Liepāja 2019 Talsos (25.05.2019)

Ceturtdiena, jūnijs 6th, 2019

Pēc Karostas mistērijas, aizdomas joprojām krita uz bāku un VEMS vai uz abu kombināciju. Līdz ar to bāka tika atkal noņemta, iztīrīta un atrasts lielajai gumijas šaibai bračka – maza šaibas maliņa, kas bija palikusi un perfekti ietilpst bākas iztekas caurumā. Nu ko – visas cerības uz to, ka viņa iekratījās tur iekšā un ka VEMS sajūtot, ka nav benzīna izrubī aizdedzi drošības nolūkos. Pie reizes vēl nopērkam bluetooth puļķi, ko pieslēgt VEMSam, lai var ierakstīt planšetē datus no dopiem, kļūdas utt.

Pirms Liepājas vēl mašīna beidzot tiek pie jaunas krāsas :) ) un arī diski tiek nopūsti balti – pirmais pavasara rallijs – svētki tak. Sakopta piekare, kas salauzts vai nokritis. Arī aizmugurējais reduktors ir Karostā cietis un palicis tikai uz vienas skrūves – tāpēc kardāns gar kuzavu strīķējās. Motorā Kristaps atrod vēl vienu sprauslu, kurai iet garām gaiss un vārstu vākam tiek uzlikta jauna blīve ar ekstrām, kas nodrošina, ka viņa tomēr netek.

Pēc rēķināšanas un rēķināšanas ar riepu izmēriem un cenām, saprotu, ka visoptimālākais risinājums būs mazā un vieglā Kumho riepa, ko izdodas dabūt ar nelielu atlaidi. Nopērkam 4 jaunas riepas (!). Sen tā nav būts. Nomēru – perfekti. Nav ne pa lielu ne pa mazu. Cerams, ka špūrē izturēs.

Viss ir gatavs rallijam. Tik gatavi, cik vien gatavi varam būt. Vienīgā baile ir par to, lai iztur tehnika un visvājākā vieta ir pusasis. Labais priekšējais stienis ir krietni līks un kreisais priekšejais ir kopš Karostas salocījies. Ārējās granātas ir padilušas un neko tur sakarīgu izdarīt nevar. Nopirkt jaunas var tikai no maltās gaļas (lasi – sūdus) a oriģinālās vairs nekur nevar dabūt. Dalītās statnes ar lielajiem gultņiem arī stāv kaudzē. Karoč stulbi. Neko izdarīt nevaram un nolemjam vienkārši asajos līkumos necirst pilnā ručkā.

Karoč esam gatavi un braucam. Aizbraucam uz Talsiem, izņemam doķus, braucam rakstīt trasi. Pirmo rakstam Mordangu SS2 jo ģeogrāfiski sanāk izdevīgāk. Uzrakstam, pārbaudam – nu liekas viss ok. Tad rakstam pirmo dopu Ābeļi/Talsi. Arī viss ok – nekādu īpašo domu. Vidusdaļā pēc nobraukšanas no Jūrmalas-Talsu šosejas bik pinos un nevaru tur kko pierakstīt, bet vēlāk izlabosim, jo tā daļa atkārtojās arī SS4.

Tad pierakstam SS4 līdz vietai, kur sāk atkārtoties vidus, norakstam visu no SS1, kas sakrīt un jau pirmajā reizē rakstot sanāk pārbaudīt un šo to pielabot. Pēc tam pārbaudam jau otro reizi visu un izlabotās vietas varēs vakarā nolabot arī SS1. SS4 lai arī garš, ir foršs dops un pārdomāts labi – plats un ciets lielākoties.

Tad braucam uz visgarāko dopu 28 km – Strazde SS3. Šis ir dops, kur mēs 2017. iebraucām izcirtumā un 2018. gadā novākojām tikai vienu līkumu tālāk. Šoreiz iet uz otru pusi meža daļa un strazdes lielais tramplīns pareizā virzienā. Uzrakstam visu un par mežu šausmināmies, ka tas būs traks.

Šoreiz mums ir tikai 4 dopi, katrs savādāks, lai gan kādi 15 km SS4 atkārtojās no SS1. Galvenais dops par ko ir raize ir SS3 – ja to izturēsim tad jau visam jābūt ok. Kopā 84 km dopos. Viens serviss aiz SS3 – 20 minūtes – kas principā nozīmē, ka nekas nedrīkst salūzt.

Historic klasē šoreiz esam 12 ekipāžas, tostarp 3 Audi – Velmes, mēs un jauns dalībnieks Jānis Sala. Apskatām viņa mašīnu pirms starta servisa parkā – turbo + amortizatori ar papildus rezervuāriem un vismaz pēc izskata jaunas Michelin riepas. Nu ko – būs ko darīt.

Vakarā apdaram sīkumus un gulēt. No rīta nav agri jāceļās, jo ERČ dalībniekiem jāpaspēj atbraukt no rīta no Liepājas uz Talsiem. Starts LK0 pirmajai ERČ mašīnai ir 11:20 – mums 13:21. Tāda pēcpusdienas gonka.

Sagaidam startu un aiziet. Pirms pirmā dopa vēl ir starta estakāde Talsu centrā pie ezera. Ļoti skaisti. Izbraucam estakādi un aiziet uz starta. Pirmajos līkumos jau saprotu, ka jaunās riepas turās pārsteidzoši labi un arī braucot ar 98 numuru špūre nemaz nav tik traka, kā biju gaidījis. Pie pirmās bremzēšanās arī saprotu, ka bremzēt var stipri vēlāk un jūtu, ka būs laba braukšana. Stenis gāja no rokas un līkumiem/metriem ticēju un labi nobraucām. Finišā saprotam, ka Velmes nav – izrādās notinusies pusass. Otomeru esam apdzinuši par 19 sekundēm un Salu par veselām 24. Pašam bik pārsteigums ir, bet nu labi – esam pirmajā vietā! :)

Otrais dops – starts jau braukts un zināms un arī normāli ciets, tāpēc braucam brīvāk, pie finiša, kur jānogriežās – tur gan tāda milzīga bedre, ka saprotam – šī daļa tikai jāizbrauc neko nenolaužot. Izrakāts konkrēti, bet nu pārdzīvojam. SS2 arī esam pirmie, Sala otrais 6.5 sekundes aiz mums un Otomers 7.7. Ies karsti un SS3 būs izšķirošs.

Pēc otrā dopa ir refuel zona servisa parkā, bet servisa nav. Pielejam pusortru kannu ar degvielu un aiziet uz SS3. Pašā pirmajā līkumā bedrē pārlūzt kamerai ierakstīšanas vadam dzīsla (atkal) un saprotu, ka visu dopu 28 km nāksies braukt ar čarkstošu sūdu ausī :/// Sākums dopam labs, bik zūd koncentrācija dēļ tās čarkstoņas, bet ir ok. Tad kad no galvenā ceļa nobraucam uz mazo – ir stipri akmeņaināks, bet nu ne pārāk traks. Izbraucam uz asfalta – tālāk nobraucot uz mazā atkal ir akmeņains un vienā roterī noslāpst dzinējs!!! Es domāju – nu vsjo – atkal tas pats, kas bija Karostā, un gonka ir sadirsta. Griežu aizdedzes atslēgu – klusums – vispār nekas nenotiek. Apskatos – masas slēdzis izslēgts. Video nevar redzēt un tā arī tagad nesaprotu – vai es viņu pats bedrē ar roku izslēdzu vai kā. Bet nu ātri ieslēdzu, piedarbinu un aiziet tālāk. Kādas 5 sekundes varbūt tur zaudējām, bet nekas traģisks. Tālāk Strazdes tramplīns – uzlecam kā sēnes – droši un precīzi bez !!wow!! tālāk arī smuks tas dops līdz nobraucam uz mazā ceļa. Tur sākās rakumi no kuriem man visvairāk bail. Braucam braucam, Velmes džampā (kur viņš pāgājušogad uzlēca riktīgi skaisti ar priekšu gaisā) bik pa daudz uzplivinam – šoreiz iet uz otru pusi un man likās, ka nepietiek ieskrējiena, bet redz ka pietiek. Izsitam visus 4 amīšus līdz atdurei un pat kameras statīvs salocījās no trieciena. Ups :) ) Tā negribējām. Pēc tam taisnē sapratu, ka arī piektajā ātrumā ar šīm riepām vēl mašīna “ceļ” un bez maz 6 jāliek! Ļoti labi. Izcirtuma daļu, kur vākojām izbraucam opīštempā -sapratu, ka vēlreiz es tur neko neesmu pazaudējis :D un tad sākās trakākā daļa, kur pusotru kilometru vienkārši viss mašīnas vēders vilkās pa zemi. Tik traki, ka pat nedzirdu ko Aldis man saka plus vēl tas sprakšķis saruniekārtā. Mašīna arī staigā pa tām svaigi uzbērtajām šķembām un ne sūda neturās pat uz taisna ceļa. Pirms beigām pat izrāvās ārā no špūres un pie bremzēšanās knapi dabūju špūrē atpakaļ. Karoč – pārdzīvojām to vietu un pašas beigas jau atkal bija cietas un labas.

Nobraucam SS3 un laimīgi ka esam izturējuši. Sev par pārsteigumu esam atkal uzvarējuši, lai gan likās ka beigās vispār lēnām un nespiedām pat taisnēs. Otomers aiz mums 12.7 sekundes, Sala 27.4. Kopvērtējumā jau Otomers atpaliek 39.4 un Sala 58.1 sekundi.

Saprotam, ka tagad mums SS4 otrs garais dops tikai jānobrauc bez sūdiem un viss būs ok. 40 sekundes iedzīt ir nereāli. Izbraucam atkal caur media zonu – podiumu centrā, satiekam Almu ar Gustavu :) ) Pamājam un dodamies uz servisa parku. Pielejam eļļu, nomainam kameras vadu, bik iepūšam riepās gaisu un viss ir gatavs. Ielejam vēl pusotru kannu ar degvielu un aiziet uz SS4.

Izbraucam gar “mājām” kur ir tā sarakts ka ārprāts. Tad bik uzlecam Lukjaņuka džampā – sanāk labi pēc trajektorijas un pat sadzēsos bet tas džamps ir jobans – nosēdiens plakans un sitiens pietiekams priekš mūsu sūda amortizatoriem. Tālāk taisne un galā L5 aiz krūmiem. Visu dzirdu, visu saprotu, bet kaut kā pa vēlu sadzēsos un ārmalā saķeram smiltis kreisā priekšējā ritenī. Pēc tam platais ceļš – visa mašīna sāk vibrēt. Domāju – mīkstais – esam nospieduši riepu. Bet nu it kā līkumos turās normāli. Domāju – nu pohuj jābrauc – nevaram tak pēdējā dopā stāties un skatīties – ceram, ka viss būs ok. Pēc kādiem 15 km vibrācija mazinājusies un tikai kaut kādi klaudzieni sāk parādīties. Tāpat domāju – brauksim prātīgāk bet nu nestāsimies. Izbraucam visu dopu un esam laimīgi finišā – esam jau noķēruši priekšā braucošo hondu, bet tā īsti viņi mums nepatraucēja. Pēc finiša apstājos un izrādās kreisajam priekšējam ratam, kurā bija tā vibrācija – ir atskrūvējušās visas 4 skrūves. 3 jau ir uz ārā krišanas robežas ka ar pirkstiem var izņemt, un viena vēl puspieskrūvēta. Ak šausmas. Labi, ka esam finšā un ka rats ir klāt. Pat bail iedomāties, kas varēja notikt. Pēdējā dopā Sala mūs ir vinnējis pa 13.4 sekundēm, Otomers trešais.

Kopvērtējumā saglabājam pirmo vietu ar 44.7 sekunžu pārsvaru apsteidzām Salu, kas pēdējā dopā izcēla otro vietu. Trešais Otomers ar 57.5 sekundēm līdz pirmajai vietai.

Aizbraucam līdz servisa parkam, atdodam kontrolkarti un GPS sistēmu un taisamies uz apbalvošanu, kas tūliņ jau būs uz Talsu estakādes. Šoreiz ļoti operatīvi. Dabūjam kausus, aplejam mašīnu ar šampi, kā solīts, jo viņa šo smago ralliju izturēja godam un ejam ēst.

Šoreiz bija ļoti laba sajūta braucot un it sevišķi SS3 un SS4 jau braucām “tempa menedžēšanas” un “mašīnas taupīšanas” režīmā. Reāla sajūta, ka viss sanāk, stenis klausa, visu saprotu un uztveru un ka var gāzt ātrāk – un tas priecē.

Paldies Kristapam un Reinim par darbu un izturību – tiekamies jau pēc 2 nedēļām Gulbenē Minirallijā Gulbis!

Rezultāti te:

Video šoreiz divās daļās. Montētais te:

Un tikai SS3 Strazde 28 km maratons ar noslāpšanu un strazdes tramplīnu un arī ar kreizī džampu te:

Minirallijs Karosta 2019 (05.05.2019)

Otrdiena, maijs 14th, 2019

Karostas Mistērija.

Pēc Vidzemes ziemas kausa Ģikšos, mašīna drusku cieta – kreisā priekšējā statne salauzta, šarnīrs salocīts, bremzes pēc ziemas arī nokautas, viens gultnis arī lupatās (atkal). Karoč vajag normālu piekares apkopi. Jaucot ārā arī priekšējais kreisais amortizators bija noklemmējis un skaidrs, ka vajag jaunu. No 15 gadus vecā plazinieka šķīrāmies un priekšā tapa “sporta” KONI. Nu redzēs kā būs.

Statnes Kristaps sametina un uztaisa vēl ribas, lai viņas būtu vēl stiprākas abās pusēs. Bremžu diski pie virpotāja noslīpēti čut čut labāki. Bremžu kalodas – priekšā Ferodo 3200 un aizmugurē arī ko nu tādu niknāku varējām atrast – no Audi S8.

Un tad ir benzīna problēma. Karoč pēc Ģikšiem – reizēm sūknis nedaudz uzgaido bet tikai šad un tad. Nopērkam jaunu Bosch sūkni – tas pats. Tad paprovējam noņemt bākas trubiņu, kas iet uz pašteci – tur viss slikti. Strūkla ir tāda, kā Audi būtu prostata. Skaidrs, ka kaut kas ir bākā un bāka ir jāņem nost.

Long story šort – bākā atradās apaļš gumijas gabals uz centimetriem 7 diametrā. Varētu būt, ka tas ir vārsts kas ir kādreiz bijis bākas kaklā un tagad nokritis no vecuma. Es nestāstīšu to ginekoloģiju, kas ļāva to gumijas gabalu no bākas izdabūt. Karoč ārprāts.

Ok, bāka pielikta, piekare pārjaukta, uzliktas mazās un noplēstās 14″ gruntenes (ar kurām beidzām braukt pēc Saldus 2017). Kāpēc tāda izvēle? Jo puse gonkas solās būt pa netīru asfaltu/betonu, asfaltu utt. Un otra puse pa granti. Līdz ar to pa rakumiem ar asfalta riepām nebrauksim, bet pa asfaltu un šaurajiem roteriem ar mazajām riepiņām kak raz – jo labāk griežās. Ok ir viņas nodilušas un visvairāk bail par dzēšanos tieši uz grants, bet nu nekas – jāgāž tik.

Kā jau tas minirallijos ierasts un nu jau sāk kļūt par ieradumu – Aldis netiek un arī mans rezerves stūrmanis Krists netiek. Līdz ar to tiek meklēts kāds, kam vēl tas varētu interesēt un ilgi nav jāmeklē – Kristaps Dreimanis, kam šī būs debija.

Sestdien uzkrāmējam mašīnu uz treilera, un aidā uz Liepāju. Vakarā vēl izbraucam ar ielas mašīnu nelielu stenogrammas treniņu un esam gatavi.

No rīta izņemam doķus, izejam tehnisko komisiju un braucam pierakstīt 3 dopus. Pirmais un trešais dops ir Liepājas lidostas apkaimē – Cimdeniekos. Otrais un piektais dops ir Bebes apkaimē un ir visgarākais – veseli 6 km un tad 4 un 6 dops ir nu jau leģendārais Karostas dops ap manēžu.

Vispirms pierakstam pirmo dopu cimdeniekos – nu betoni baigie, un viltīgi līkumi ar sasaistēm. Būs interesanti, tikai aizdoma, ka būs riktīgi sarakts un tās bedres būs trakas.

Otrais dops Bebē- šis man patika vislabāk – īsts rallija dops (nu protams ar roteriem), tomēr rallija garšu dod. Pierakstam un viss ir forši. Ir viena vieta kas ir tramplīnā un ar sekojošu L3 starp riepām, tomēr tās riepas ir platas un ja precīzi iebrauc – nav jāatmet. Nu vismaz riepu dēļ. Šī vieta mans visa rallija favorīts :)

Pēdējais dops – tāds pats vai līdzīgs kā pagājušogad, lai gan mēs pagājušogad nebraucām. Vislabāk jau man patīk tās vietas, kur izbrauc no rūpnīcas teritorijas un sākas pilsētas ielas. Un protams odziņa – līkumi ap Karostas Manēžu – super.

Nododam iepazīšanās karti, servisa parkā, sagatavojamies rallijam, nokalusamies īso sapulci un gaidam startu.

Startējam ar 68 numuru jeb pirmie no OPEN klases, ja neskaita Mārtiņu Sesku ar Krišjāni Cauni, kam arī debija ar pilnpiedziņas subaru :) Aizbraucam uz pirmo dopu un dodam ručkā.

Bedres protams nereālākās kopš pierakstīšanas, bet visumā izbraucam labi, pašā startā roterī dikti samīzu, jo atcerējos, ka riepas vispār neesmu pārbaudījis, kā vispār stājās. Laiks – tikai 5. labākais no kopā 15 ekipāžām OPEN ieskaitē. Nu neko, jādod vairāk mizā.

Otrais dops – starts. Braucam braucam un te pēkšņi vienā roterī mašīna vienkārši apstājās ne no kā. Motors neiet. Pakruķīju starteri – nekas nenotiek. Kristaps lec ārā ar OK zīmi un skatīāji – nāk palīgā nostumt no trases. Tā kā stumšanas ātrums tīri pieklājīgs, prikola pēc iemetu otrajā robā – un mašīna aiziet!! Kristaps lec iekšā un aiziet. Nobraucam dopu līdz galam un domājam – kas tas bija?

Tā arī līdz galam neesam sapratuši. Varētu būt kautkāds VEMS gļuks vai aizsardzība bet tā arī nekādā skaidrībā vēl neesam tikuši.

Domājam nu brauksim kā mākam, mājās jau nebrauks. Benzīns ķipa ir – paraustu vadus, kur tieku klāt un kontaktus – nu nekas nekur neraustās.

Trešais dops – nu jau pavisam jebaķ sarakts. Nebraucam uz pilnu gāzi jo bail mašīnu atkal salauzt. Tomēr pamanos kaut kā pārsist riepu – kreiso aizmugurējo, bet nu ar tādu pašu arī nobraucam līdz galam.

Serviss.

Sazvanu Kristapu – neko jēdzīgu nevaram izdomāt, tikai to, ka šad tad atkal uzdzied sūknis. Truba nav salocījusies, kontakti sūknim virsū. Grūti saprast.

Neko tā arī neizdaram – braucam tālāk. Tagad Karostas dops – braucam skaisti – pašā pilsētā tās riepas uz sausa asfalta turās ļoti labi un bremzes arī pakarsējam :) finišā viss kūp un kalodas ir iesvētītas.

Tagad braucam uz garo dopu – Bebē. Domas ir tādas – jāvaktē Lambda, lai neuzskrien vairāk par 1, un jāgāž. Kā būs tā būs. Pat par roteriem pa lielam pie dirsas, jo laiks jau ir tāpat sūdīgs ar nostāvētām turpat 2 minūtēm. Tajā brīdī arī nezinam, kurā vietā esam, jo rezultātu sistēma ir diezgan liels mēsls un neko tur nevar saprast. Nu pirmo reizi – piedosim :) )

Garajā izvingrojamies un esam priecīgi.

Tagad pēdējais dops – atkal Karosta. Nu tad uzbrauks skatītājiem :) )) tā arī daram. Zaudēt nav ko. Viss arī izdodās un esam finišā. Līkumu pie manēžas labi izplacinājām :) ) vēl tagad smaids.

Rezultātā esam 7. vietā no 15 dalībniekiem. Ja nebūtu mistiskā apstāšanās, kas prasīja vismaz 1m53 sekundes, tad būtu stabila 3. vieta. Kā ir tā ir un iznāca labs tests pirms Talsu tfū Liepājas rallija Talsos :) ) Pilni rezultāti šeit.

Kristapam arī prieks un gandarījums pa visu ģīmi!

Video ar visiem pigoriem:

VZK Ģikši 2019 (09.03.2019)

Sestdiena, marts 23rd, 2019

Ķirsītim Biķernieku pēdējā posmā noklapēja dzinējs un līdz ar to pirms pēdējā Vidzemes ziemas kausa esam bez mašīnas. Doma, ka moš izvilkt kvatru bija spēcīgāka par domu, ka ziema tač jau galā un miers mājās. Sola no rīta puses nelielu sniegu, bet pārsvarā atkusni. 60% asfalts un 40% grants. Skaidrs, ka pa šļuru/sniegu ar vasarenēm nebraukšu, bet tomēr paņemu līdz – a vdrug tur tiešām asfalts vien.

Uzlieku nu jau 15 gadi vecos Gislavedus bez radzēm – proķis vēl pietiekoši labs, pa grunti noplēst – kak raz. Un arī ja ledus/sniegs – vajadzētu būt ok.

Šoreiz nebraucu viens – mehāniķis/fans/asistents un vienkārši ceļa biedrs – Edgars. Kopā jautrāk. Velkam mašīnu ar treileri, jo riepas jāņem līdzi un arī tā ir ērtāk. Vismaz starp braucieniem var ērtāk pasēdēt.

Turpceļā apmēram pie Melturiem WRC golfam pazuda lādēšana – iedegās akumulatora lampiņa. Saprotam, ka līdz gonkai galīgi nav tālu un ka jābrauc vien ir. Izslēdzam visu, ko var izslēgt un dodamies. Iebraucam Ģikšos un gonka var sākties – golfam tiek veikta apskate – siksna ir, padauzot un pakustinot vadus nekas nemainās – slēdziens – vispirms mainam oglītes ģeneratoram un tad skatamies. Ar Car4You Andri tiek sarunātas oglītes un pēc gonkas mēģināsim braukt līdz Cēsīm pakaļ. Par to pēc tam.

Izstaigājam trasi – visur vēl sniegs un ledus. Citur vairāk, citur mazāk. Finišā bīstams līkums no kalna lejā viss ledū. Man ir 74 numurs, tāpēc sākumā aizejam paskatīties to finiša līkumu. Un aiziet – jau pirmās mašīnas braukā pa aptuveni 2m dziļo grāvi. Hilux, kas velk visus ārā pēc otrās mašīnas vairs prom nebrauc, jo izskatās, ka viss darbs būs tieši te.

Pirmais brauciens – sniega vairs faktiski nav, un slideni ir palikuši tikai 3 līkumi – pie katlu mājas, tad labais gar mājas pamatiem (vietām slidens un ja netrāpa špūrē), un pats pats pēdējais ar dziļo grāvi. Sarakts jau ļoti. Man pirmais brauciens bezradžu klasē (4WD) beidzas pirms laika, jo priekšā braucošais Kaucis ir iebraucis tajā grāvī un man ir pārbrauciens.

Pirmā brauciena pārbrauciens – sapratu, ka tik ļoti nemaz neslīd un sāku braukt drošāk. Pie katlu mājas aizslīdu taisni bez variantiem (zaudēju 10 sekundes). Dabūju dot atpakaļgaitā. Labajā uz augšu uz rakumiem – arī aizslīdu pa tālu, bet pa ārmalu izbraucu. Vēl kaut kādas pāris vietas tādas samocītas. Karoč sūdīgi. Laiks 2:22 (9.v.). Bez atpakaļgaitas būtu 2:12 (4.v.)

Pirmais brauciens radzēs nu jau sanāk labāk. Aizslīdu bišķ labajā līkumā pie pamatiem un pēc tam netieku atpakaļ uz ceļa un izbraucu caur egļu zariem :) Laiks 2:16+ muca = 2:26 (8.v.). Kuru mucu aizķēru tā arī īsti nesapratu. Laikam pašā startā aiz kultūras nama nākamajā līkumā pa kreisi.

Otrais brauciens ar radzēm. Kopā ar Edgaru. Nu jau sanāca labāk: pār kalniņu ar pilnu; pamatu līkumā gandrīz tolmeta karogu paņēmām līdzi :D Laiks 2:12 (7.v.)

Otrais brauciens bez radzēm. Pārrunajām, kurās vietās vajag savādāk braukt un mēģinu. Viss ļoti labi sanāca un gāja no rokas.. līdz pēdējam līkumam – iestādīju grāvī. Laiks 3:48 (14.v.) Grāvī nosēdējām 1:34, tad bez grāvja teorētiski būtu 2:14 (4.vieta). Kaut vai pāris sekundes pieskaitot klāt, tāpat būtu 4. vieta, jo 5. vietai ir 2:19. Pēc šī brauciena arī nomainam abas kreisās riepas, kuras ir nobortētas un lai arī nav pilnīgi mīkstas – var redzēt, kā laiž gaisu gar disku. Tagad pr. kreisā riepa ir pilnīgs sūds un aizmugurējā riepa ir ar nepareizu protektoru (labā). Jo divu kreiso nav līdz. Apakšā ārā velkot no grāvja arī noraujam kaut kādu plastmasas aizsargu, kas tagad nedaudz velkās pa zemi.

Trešais brauciens bez radzēm. Sāku braukt – un baigi taisnajā mašīna staigā un stūre jāgroza. Kamēr domāju, kas pa lietu – kaut kas ir iestādījis slavenajā finiša grāvī un man pārbrauciens.

Vēlreiz trešais brauciens bez radzēm. Šoriez nospriežu, ka tas ir riepu atšķirīgā (nedaudz) diametra dēļ vai tml, jo uz vietas stāvot nekas – viss ok, tikai dodot ručkā. Nospriežu, ka tas neko nemainīs un ka jābrauc tik! Viss sanāca ļoti labi. Finišā gandrīz, gandrīz atkal ievilku grāvīt, bet pēdējā brīdī sagāja. Laiks 2:16 un beidzot 4. vieta.

Trešais brauciens ar radzēm. Ja godīgi tad man jau bija apnicis. Skatoties video to var arī redzēt – nav asuma. Rakumi arī nu jau tādi kā šausmas un žēl mašīnas. Vēl pirms pēdējā brauciena nodomāju – nu finišā toč prātīgi. Un nekā – slīdēja vēl vairāk un jau sāku griezt līkumā, kad sapratu – ņihuja! lieku grāvī plakaniski un pēdējā brīdī pataisnoju, lai nebūtu vāks. Nu tā. Izvelk mani no grāvja – rati katrs uz savu pusi. Iztaisno man viens no skatītājiem un pats iebraucu finišā. Laiks 4:08 (8 v.). Bez grāvja būtu 2.14 (4.v.).

Tagad uz treilera un braucam glābt golfu. Knapi knapi tiekam līdz Cēsīm un tur Andris mums visu izdara. Mēs laimīgi dodamies uz Rīgu.

Car4You – labākais serviss!!!

Bezradžu klasē ieņemu 8. vietu no 19 dalībniekiem un radžu klasē 8. vietu no 13 dalībniekiem. Ja nebūtu tā atpakaļgaita un divi grāvji, tad būtu divas 6. vietas. Rezultāti šeit.

Traka gonka.

Rīgā noņemu kr. priekšējo ratu un redzams damage – statne ir pārlūzusi vidū, līdz ar to viss ritenis dzīvo savu dzīvi un amīts arī kustās uz visām pusēm. Skaidrs, kāpēc tikai pie slodzes. Pirmajā grāvī droši vien viņu aizlauzu un otrajā reizē piebeidzu pavisam.

Ar to arī Vidzemes ziemas autosprinta kauss ir noslēdzies. Sezonas kopvērtējumā ieņemot 6. vietu 4WD klasē no 34 dalībniekiem un 4WD-R klasē – 8. no 28 dalībniekiem. Sezonas kopvērtējums šeit.

Pilns video ar visiem braucienu onboardiem, grāvjiem un citiem pigoriem te:

Rallijs Sarma 2019 (09.02.2019)

Trešdiena, februāris 20th, 2019

Pēc Alūksnes veiksmīgā rallija mēs sākām pārdomāt savus sezonas plānus un, lai arī sākumā nebijām domājuši braukt arī Sarmu, ziema šogad padevusies ļoti skaista, Alūksnē bija paši labākie apstākļi kādi ir bijuši kopš mēs braucam – t.i. pēdējos 2 gadus un sapratām – nu davaj nobraucam Sarmu, un tad skatāmies, ko darīt tālāk.

Aldis rallija nedēļā bija ieplānojis būt Austrijā, tāpēc viņš kā Holivudas stārs, ceturtdien no rīta atlidoja (jā, jā ar čarteri – Vīne-Guļbens :D ) uz Latviju, un svētdien pēcpusdienā jau prom. Savi mīnusi, protams, tam ir – tā arī neko nepatrenējāmies pirms Sarmas – pat ne steni. Bet nu – ne jau pirmo reizi tā brauksim :)

Pēc Alūksnes it kā nekas nav salūzis, tik cik savirze jāpieregulē un jāapskatās, vai kaut kas “nav nokritis” – ā nu vienīgi izplūdes kolektora aizsargam kronšteins pārlūzis – bet nekas traģisks. Rallija nedēļā – pirmdienas vakarā auto tiek iedzīts servisā, lai tos sīkumus apdarītu un ak, vai! Braucot iekšā kaut kas notiek sajūgam – knapi var ielikt ātrumā un ir parādījies tarkšķis. Labi, ka vēl ir laiks. Otrdien no rīta tiek noņemta kārba un secinājums – ir pārlūzusi “dakša”, kas rūpējas, lai sajūga pedālis uzspiež uz cilindra. It kā sīkums. Tikai nekur nevar atrast tādu, ko ielikt vietā. Kristaps domā – vismaz ieliks no savējā Audi – taču arī viņam, kā izrādās, ir ar plaisu, un tādu točna nevar likt. Laiks iet -ir jau trešdiena, tāpēc, lai lieki nečakarētos, tā dakša tiek uztaisīta “no nekā” :) un no metāla, nevis kā oriģinālā – no plastmasas. Visam vajadzētu būt ok.

Kolektora kronšteins sataisīts, piekare apskatīta un savirze noregulēta. Viss gatavs. Ceturtdien no rīta vēl izbraucu, pārbaudu vai viss ok – viss strādā nevainojami! Paņemu treileri, sakrāmēju mantas, savācu Aldi lidostā un braucam uzlikt kvatru uz treilera. Pēc tam, ielejam benzīnu Viadā un aiziet uz Lejasciemu.

Ceļš bez starpgadījumiem, jo šoreiz WRC golfam ir uzliktas jaunas ziemas riepas :) Piebraucot pie Kristapa lauku mājas, kur šoreiz neviena nav, līdz ar to arī piebraucamais ceļš ir neizšķūrēts un tā diezgan normāli aizputināts. Nolemjam, ka vispirms forsēsim ar golfu un treileri un tad ar subāru. Nezinu, vai bija pareizākais lēmums, bet doma bija ieskrieties (bišķīt) un ar masu izšķūrēt to sniegu. Sacīts – darīts. Pa pirmo “taisnīti” tīri ok iet. Tad nāk līkums, kurš piebraucot tuvāk, redzu – aizputināts nu tā golfam līdz lampām. Ir tikai viens variants – dot ručkā – golfs aiziet ar pirmo robu ap 5000 apgriezieniem un lēkādāms pa labi un pa kreisi un arī tomēr spolēdams (nezintājiem – WRC golfs ir 4motion) pēdējiem spēkiem tiek līdz vārtiem, kas protams ir ciet. Izkāpju, attaisu vārtus un domāju – bļin, tāds pašaurs te :) Bet nu parasti jau tiekam cauri – tiksim arī šoreiz. Kupenu ziņā grūtākais jau aiz muguras, tomēr čunčināt ar’ nevar. Dodu ručkā un ar vienu aci vēroju labo pusi. Tas viss, protams, notiek tumsā, jo ir taču ziema.

Viss ok, līdz brīdim, kamēr ir neliels sitiens un esam pagalmā. Kreisā puse. Kamēr uzmanījos, lai neiebraucu stabā labajā pusē, tikmēr ču ču aizķēru ar treilera dubļu sargu vārtu stabu kreisajā pusē. Nekas pārāk traģisks.

Iztīram sniegu un gulēt.

Nākamajā dienā gāžam uz Gulbeni, izņemt doķus. Pēc tam uz tehnisko komisiju turpat Gulbenē – veiksmīgi tiekam cauri bez aizrādījumiem. Braucam uz servisa parku, “aizsist” vietu un atstāt kvatru. Tālāk ar Subāru braucam pierakstīt trasi. Tā kā mums neviens pat steņa treniņš nav bijis, tad vispirms pierakstam Galgauskas dopu – lai ieietu ritmā. Dopa vidū uzduramies uz “sazāģētu špūri” – karoč vakar izrādās te ir gājis testa ātruposms – tad jau labi – esam izvēlējušies labu dopu. Pierakstam turp – atpakaļ un pārbaudam un esam gatavi. Šoreiz tā pat kā Alūksnē Kristaps brauc līdzi ar savu auto un arī trenējās rakstīt.

SS1/4 Sinole ir vienīgais, kas atkārtojas no pagājušā gada – un mēs jau viņu vienreiz esam braukuši. Pierakstām, pārbaudām – viss ok. Piektdiena ir pirmā diena, kad tā bik sāk kust. Lai gan segums vēl turās ok – ir jau neliels plus grāds. Otrais dops SS2/5 ir visgarākais – 17 km un zinām, ka tas var būt izšķirošs – salīdzinoši pašā rallija sākumā un tomēr tik garš. Ar sarežģītām vietām pa mežu un arī ātrākām pa plato. Šajā ātrumposmā ir arī viena diezgan taisna vieta, kurai galā pēc K3 drīz nāk K5, kurš ir nedaudz negatīvs ar ārmalā esošu egli – pagājušogad tur sakļūdījās ļoti daudzas ekipāžas. Uzrakstam un braucam uz SS3/6

Trešais dops man pašam patīk vislabāk – tāds ātrs un ne pārāk plats, tomēr skrienamais. Pa vidu tikai viena nobraukšana no lielā ceļa uz mazu sānceļā ietaisītu kabatu jeb slāpētāju. Finišā interesants ātrs un šaurs S-inieks pār tramplīnu.

Tad vēl palicis pēdējais dops SS7, kuru Historic brauks tikai vienu reizi. 14 km – arī nav no īsajiem, tomēr, jāsaka, ka šis dops man patika vismazāk. It sevišķi tā daļa, kur no platā ceļa Gulbene – Lejasciems, nobrauc lejā uz K6 šauru. Tur tādi šauri, mazi celiņi, bedraini, kas visi būs putrā. Tas ir apmēram no 3. līdz 8. kilometram – kādi 5 km. Pārējais plus mīnus ok un dopa formāts kā tāds ir interesants – ļoti mainīgi apstākļi no ātra uz lēnu un līkumainu, tad atkal uz ātru. Ja tik būtu bik cietāks un ar vairāk ledu.

Visi dopi pierakstīti – tagad pa taisno uz rallija centru atdot iepazīšanās karti un uz aptieku, jo es jūtos slims – uzkāpusi temperatūra un arī kakls sāp. Nopērku kaut kādu karsto dzērienu un uzreiz vienu izšauju. Kantes krogā iešaujam pa zupiņai, jo laika līdz ceremoniālajam startam nav daudz, dodamies uz servisa parku pēc mašīnas, ieliekam GPS un fiksi, fiksi uz ceremoniju :)

Āaatkal aizbraucam ne tajā krustojumā – turpat kur pagājušogad :) dabūjam griezt riņķī un braukt pareizajā. Korķi, stumdīšanās, logi aizsvīduši, vēl sniegs snieg un nepamet sajūta, ka nokavēsim. Tomēr ierodamies laikā – ar pāris minūšu rezervi. Iebrauc Velme, tad vajadzētu būt H2 – Eisleram ar subāru un tad mēs. Subāru nekur nemana, un mēs savā minūtē arī iebraucam. Pamājam ar roku skatītājiem – pārmijam pāris vārdus ar Normundu Avotiņu, kas šo pasākumu vada un braucam prom. Gribējās arī uztaurēt ar mūsu stilīgo taurīti, bet krakšķis vien iznāca :( Pārbraucam pār estakādei un tas ir arī viss šodienai. Man galvā ir tikai viena doma – mājās un gulēt. Lai arī vēl riepas jāmaina. Galīgi nejūtos labi, vēl nogurums. Man sākās satraukums par rītdienu – ja pamodīšos un jutīšos galīgi dirsā, tad būs ļoti smags rallijs.

Aizbraucam uz Lejasciemu uz “bāzi” Kristaps ar palīgiem palīdz nomainīt riepas uz zāģiem, sakārtoju bagāžnieku, ielejam degvielu un varam doties pie miera.

Šogad uz starta esam veselas 12 ekipāžas, kas ir lielākais Historic auto skaits kāds ziemā jebkad ir bijis. H1 – Velmes ar Audi Quattro, H2 – Eislers ar Subaru, H3 – Bruņinieks ar Ladu, H4 – mēs un H5 – Otomers. Tiesa gan H3 – brāļus Bruņiniekus pārceļ lielajā ieskaitē uz LRC5 – precīzi nezinu kāpēc, bet klīst baumas, ka dēļ Opel motora un varbūt kādiem citiem tehniskiem risinājumiem, kas īsti neatbilstot Historic. Neko darīt, galvenais, ka ļauj braukt. Pirms starta ir mērķis cīnīties par pjedestālu un nesataisīt sūdus ar kupenām. Alūksnē labi pacīnījāmies ar Otomeru – gribam arī šoreiz viņam aizbraukt garām. Ar Velmēm mums cīnīties nav pa spēkam un pirms starta ir sajūta, ka arī ar turbo imprezu nevarēsim spēkoties.

Sestdien pieceļos un jūtos pārsteidzoši labi! Jūtu, ka joprojām esmu slims, tomēr galva strādā un temperatūra arī nodzīta ar paracetamola dzērieniem. Izdzeru no rīta vēl vienu un paņemu arī līdzi, ko servisa parkā iešaut. Izeju no mājas – bļa – tagad kūst. Pat pagalmā ir ūdens un no jumtiem pil. Škrobe, būtu vienu dienu vēl atkusnis pacieties – visiem būtu labāk. Bet neko darīt – rallijs ir rallijs un visiem vienāds.

Aizbraucam uz servisa parku, pārbaudam spiedienus, sagatavojamies un braucam uz startu.

Pirmais dops. Starts, lai arī ir nedaudz pakusis – turās puslīdz ok. Jā, slīd vairāk kā Alūksnē un ir mīkstāks, bet nav traģiski. Sajūta gan, ka ceļš lēnām jūk un ka uz otro apli varētu būt švakāk. Bet ne par to tagad jādomā. Uzrakstīts labi (tikai viens līkums kaut ko man nepatika) dodam virsū. Pie pirmā asā krustojuma K5 – redzu Eislers, kas mums brauca pa priekšu ir vai nu sagriezies vai kaut ko citu sadarījis un sāk braukt tieši pirms mums – nezinu vai redzēja mūs vai nē, bet nu mēs uzreiz viņam astē. Tas ir platais – man pirmā doma ir – viņiem kaut kas ir noticis, jo pa taisno viņi ar turbo subāru nemaz no mums nebēg. Dēļ tā, ka mums met sniegu uz ekrāna un arī dēļ tā, ka priekšā ir mašīna – nevaru lāgā saprast, kur jādzēšās uz šauro krustojumā. Pēc tam šaurajā drusku vēl piedzenam, bet saprotu, ka tuvāk negribu braukt, jo bail, ka viņš, stresojot par neveiksmi, neierauj kupenā vai nesagriežas – un tad mums nav kur sprukt un jābrauc grāvī. Sačakarēsim arī sev ralliju. Bik nomierinos un braucam savā tempā. Tad aiz bedrainā (kur Strazdiņš ar bembi ielika kokā) ir nedaudz platāks un tur viņš tomēr sāk atrauties. Finišā esam aiz viņa 7 sekunžu attālumā. Kā izrādījās – viņš tur aizbrauca krustojumam garām un ievilka kupenā. Kamēr skatītāji izcēla, pagāja minūte – un mēs jau klāt. Pēc pirmā dopa esam otrajā vietā – uzreiz aiz Velmēm (kam pagrūžam 42 sekundes!!) Pat ar visiem pigoriem, tuvākajam sekotājam Otomeram vinnējam nedaudz vairāk par 13 sekundēm.

Otrais – garais dops. Starts ir grūts – tur pie mājām, šaurs un slidens un mīksts. Viegli iestādīt. Nobraucam uzmanīgi un pēc tam jau drošāk. Bez īpašiem starpgadījumiem. Tik vienā platajā dzēšoties uz šauro aizslīdam garām, ko protams, izlabojām ar ručņiku un pārplacināšanu :) Beigas pa mežu ātras – bet vajag big balls, jo grāvji dziļi, meža ceļi ir apakšā slideni un šauri. Koki arī tuvu. Šajā dopā jau gandrīz pie paša finiša redzam Velmes – izstājušies un nobraukuši malā – rāda OK. Mašīna izskatās nebojāta – izskatās pēc tehniska defekta. Kā izrādījās – priekšējais torsens izjuka un pazuda “draivs”.

Rezultātā pēc otrā dopa esam Historic klasē pirmie! Eisleram šajā dopā zaudējām vien 10 sekundes, kas ir pārsteidzoši maz un sākam jau domāt, vai izdosies viņu noturēt aiz mums visā rallijā.

Kopvērtējumā pēc otrā dopa tuvākajam sekotājam Otomeram esam priekšā jau nepilnas 33 sekundes un Eisleram – 42 sekundes.

Trešais dops jeb skrienamais :) Labi sākam, šur tur drusku taustoties, taču kopumā labi. Segums ir labs, paciets, ar nelielu kūstošu kārtiņu pa virsu. Dažos trijniekos tā iefrēzējam, kā vēl nekad un priecājamies, ka pietiek jaudas :) ) Tajā kabatā (L5-K6-L5) aiz kreisā sešinieka, bik atsitos ar aizmuguri un labo pusi ierauj kupenā. Par laimi atpakaļgaitā nav jādod un izforsējam ārā. Finišā tas šauras esinieks (L1-K1) iznāca labi – pašam prieks!

Trešajā dopā Eisleram zaudējam vēl 9 sekundes. Otomers, kā izrādījās aizbrauca tai “kabatai” garām un mums zaudē jau kopvērtējumā 48 sekundes. Par viņu vairāk nedomājam. Ja paši nesavārsīsim ziepes, tad viņš mūs noķert nevar. Tagad domājam tikai par to, kā lai notur turbo subāru aiz mums. Pēc trešā dopa esam priekšā vairs tikai 33 sekundes. Pārsvars no 53 sekundēm, sarucis līdz 33. Priekšā vēl 4 dopi. Tātad katrā varam zaudēt ne vairāk kā 8, kas teorētiski liekas izdarāms.

Serviss. Mašīnai viss liekas, ka ir kārtībā, tikai atkal tas izplūdes kolektora bleķis grab. Šoreiz vēl vairāk. Neko ar viņu nevar izdarīt un nekas jau tā pa īstam notikt nevar – tikai besī ārā. Sajūgs turās labi. Riepas pagaidām vēl arī (tās pašas ar ko braucām Sarmu 2018 un Alūksni 2019). Pašsajūta vidēja – vairāk uz ok pusi, tomēr vienu karsto dzērienu vēl iešauju, drošības pēc.

Atpūšamies, piepūšam vaigus un esam gatavi cīnīties. Iebraucot LK3B (izbraukšana no servisa), Aldis pamana, ka tiesnesis kaut ko tur noplātās un iedod kontrolkarti bez laika atzīmes tur, kur tai jābūt (bija ierakstīts laiks “neoficiālajā” jeb ekipāžas sadaļā, nevis tur, kur raksta tiesneši). Aldis nokopa situāciju, kā pro-pleijers – uzreiz pamanīja, apturēja mani, izskaidrojās ar tiesnešiem, tie ierakstīja pareizo laiku un refuelā, kas pēc šīs LK seko, vēl pabrīdināja mūsu konkurenta Eislera stūrmani – lai aizskrien un dabū laiku no tiesnešiem, ko viņš arī izdarīja. Well done!

Refuelā ielejam divarpus kannas benzīna – nekad tik daudz uzreiz nebijām lējuši – baigi izrijis pa šo garo apli :) nu kādus plus mīnus 50 litrus ielejam. Bāka pilna līdz augšai. Kad pēc rallija rēķināju, cik Audi tērē – 70 litri uz 100 dopa-km. Pārbraucienā, protams ka ap 10-15, ne vairāk.

Otrais aplis – tie paši 3 dopi, kas pirms tam. Jau SS4 startā redzams, ka trase izrakta pamatīgi. Starts – jūtos vidēji labi – saprotu, ka izbraucot no špūres ir pilnīga žopa un slīd nenormāli. Špūrē vēl turās ok, ja trāpa. Pieredzes pa špūri un vēl šitādā kūstošā laikā nav – tāpēc braucu pēc sajūtām. Grūti salīdzināt ar iepriekšējo rezultātu SS1 jo tur mēs braucām subāram astē un sajūtas maldīgas. Tomēr rezultātu tablo saka, ka esam nobraukuši pa 5 sekundēm sūdīgāk nekā pirmo reiz un SS4 pagrūžam Eisleram vēl 8.6 sekundes, kas ir uz mūsu “plāna” robežas. Zinām, ka nākamais ir garais dops un būs izšķirošs. Ja izdosies noturēt viņu pietiekamā attālumā, tad tas var kļūt par realitāti.

SS5 – starts nu ļoti liela putra, šausmīgi mētā pa risi un pat lēnajā slīd gandrīz kā ar ielas riepu. Ātrajā ir labāk un arī špūre mazāka. Vienu K2 tramplīnā smuki izfrēzējam ar 4. robu :) ) Iebraucot beigu daļā mežā jūtu, ka slīd baigi un tajos grāvjos par ko iepriekš rakstīju SS2 – ļoti daudzi padzīvojušies pa kupenām – brauc un tik vienā pusē izbraukāts, otrā pusē izbraukāts, un pat abās pusēs izbraukāts. Segums palicis nu jau ļoti mīksts plus špūre – saprotu, ka ņe ņe. Braucam savā tempā un kupenās dzīvot negribam.

Šis dops arī bija mūsu fiasko, kurā zaudējām 28 sekundes!! un līdz ar to arī līdera pozīcīju. Tagad esam otrie pa 4 sekundēm atpaliekot no Eislera. Tā kā Otomers ir vairāk kā minūti aiz mums, tad saprotam, ka cīņa ir beigusies un ja vien Eislers nekļūdās, mēs viņu vairs nenoķersim. Riskēt visu šajos viltīgajos apstākļos neesam gatavi.

SS6 nobraucam slikti – laikam biju atmetis ar roku cīņai vai kaut kas cits – bet laiks ļoti švaks – Eisleram zaudējam vēl 16 sekundes un dopā palaižam garām Tilgasu un Otomeru – pa pāris sekundēm.

Atkal serviss – šoreiz 45 minūtes. Tagad galvenais neatslābt un nobraukt pa krēslu garo “sūda” dopu līdz galam nekur nesačakarējoties un neiebraucot kupenā. Noķert mūs neviens nevar un mēs tā pa lielam arī nevaram noķert nu jau 21 sekundi priekšā esošo Subāru.

Aizbraucam uz SS7 startu – pirmie kilometri vēl ir ok, lai gan putra ir manāma – vienā momentā vācu mašīnu braucot pa pilnīgi taisnu ceļu. Tad izeja uz plato ceļu un K6 uz leju uz šauro. Nu tur bija katastrofa. Tikai spēj stūrēt!! Tā nebiju nekad stūrējis, likās, ka katrs līkums kā pēdējais. Spied gāzi slīd, nespied gāzi slīd – dari ko gribi viss vienā putrā. Visu laiku doma – ka tik noturēties uz ceļa. Pēc tam rokas vēl divas dienas sāpēja. Kaut kā nočunčinam tos 5 km pa šauro, vienā labajā četriniekā vēl pa pašu ārmalu gar koku nobraucam. Tad iziet uz platā un jau labāk. Pēc tam atkal pa meža ceļu, bet tas ir līdzīgs kā SS2/5 – šaurs bet ne pārāk lēns un arī putra mazāka. Izbraucam jau tīri ok – pat pirmo reizi visā rallijā redzējām fanu karogu :) ) Tad atkal iziet uz platā un finišs jau pa riktīgi ātro – labs punkts uz i un rallijs godam finišēts.

Finišā nereāls prieks par paveikto, gan ņemot vērā slikto pašsajūtu, gan arī uz beigām jau riepas sāka “izģērbties”, gan, protams, šausmīgi sarežģītos ceļa apstākļus. Finišā Eisleram zaudējām kopvērtējumā 44 sekundes un tuvāko sekotāju Otomeru apsteidzām par 1 minūti 26 sekundēm. Otrā vieta, punkti un esam laimīgi.

Noliekam mašīnu slēgtajā parkā un braucam ēst. Ņemot vērā, ka ziemā viss ir izdevies un pat labāk, kā sākumā iecerēts, tad nolemjam tomēr braukt visu sezonu (Talsi, Zarasai un Saldus) un mašīnu jaukt ārā nākamgad. Paldies par uzmanību, tiekamies Rally Liepāja (Talsos) 25. maijā!

Visi rezultāti šeit

Historic ABS kopvērtējuma Top 3 pēc Sarmas:
1. Egle/Egle 27
2. Otomers/Arājs 22
3. Eislers/Tūters 15

Pilns kopvērtējums te.

Video:

Rallijs Alūksne 2019 (19.01.2019)

Otrdiena, februāris 5th, 2019

Rallijs Alūksne 19.01.2019

Šogad esam nolēmuši braukt ar E85 degvielu jeb Etanolu, kas sola mazāku detonāciju, labākas iespējas saregulēt pareizu aizdedzi un vispār visu ko labāku. 2018. gada nogalē bijām arī uz jaudas stenda un savi 210 zirdziņi ar 287 ņūtoniem tagad ir. Arī līkne pati par sevi ir labāka un mašīna šķiet responsīvāka un patīkamāka. Mums arī šobrīd ir visi trīs torsena diferenciāļi un 6-ātrumu kārba, kas uz iepriekšējo ziemu vēl nebija. Līdz ar to vadāmība ir patīkamāka un paredzamāka + var izmantot ručņiku – to noteikti arī darīsim :)

Par pašu ralliju – šoreiz rallijs iznāca bez starpgadījumiem, vismaz sacensību laikā, lai arī WRC golfam šis rallijs nebija diez ko veiksmīgs. Visi pigori sākās jau ceturtdienā, kad krāmējot mašīnu, lai brauktu uz Alūksni, es pazaudēju atslēgas. Pusstundu meklēju, visas mantas izraku, mašīnu ar lukturīti izspīdināju – nu nav nekur! Zajebis! Tāds alnis! Pie tam pazaudēju ne jau kaut kad.. kaut kur, vai īsti neatceros kur. Tikko atslēdzu mašīnu, attaisu durvis, ielieku ķiveres, attaisu bagāžnieku, ielieku hansus un somu, eju atpakaļ uz māju – viss – atslēgu nav. Pagāja 2 minūtes. Noskaities uz sevi, kā var būt tāds idiots, saprotu, ka laiks, iet, risinājuma nav un ka būs jābrauc no Jaunmārupes uz Teiku pakaļ rezerves atslēgām.

Kāpju ķirsītī (WRC Subārs) un lidoju pakaļ. Škrobe par zaudēto laiku ir, bet nu neko – dabūju rezerves atslēgas, pie reizes pa ceļam iepildu kannās E85 degvielu, jo to var dabūt tikai divos tankos Latvijā – Mēbeļu nama Viadā un Vecmīlgrāvja Viadā, un braucu atpakaļ. Atvados no mājiniekiem un braucu uz Viršiem pēc treilera. Jāatzīmē, ka – pat ja neskaita “pa ceļam esamību” no Jaunmārupes uz Mārupes servisu, Viršu serviss ierullē – ātri operatīvi un samērā lēti iznomāju treileri un man kā pastāvīgam klientam pat neprasa depozītu. Kruta. Ja tikai es atpakaļgaitā braucot neuzbrauktu tam treilerim ču ču virsū ar WRC golfa bagāžnieka vāku, jeb kas no viņa ir palicis pāri. Neko darīt. Paraudu, pieāķēju un braucu tālāk. Uzkrauju kvatru un aidā uz Alūksni.

Pa ceļam pa radio ziņo, ka uz Siguldas šosejas stipri piesalst. Pamēģinu bremzes – oij oij oij. Uzreiz ieslēdzās trrr trrr jeb ABS. No apmēram Sēnītes līdz Līgatnei bija ļoti skoļskijs un braucu uz kādiem 50-60 jo ātrāk visa mašīna vienkārši peld ar visu treileri.

Pret vakaru esam Lejasciemā, nokrāmējam mašīnu un gulēt.

Piektdien no rīta paņemam doķus, izejam tehnisko un sākam rakstīt trasi. Ziema ir skaista, sniega daudz, kupenas ir un viss ir lieliski. Stiprs kontrasts no pagājušā gada, kad bija pa grunti jābrauc daudz kur. Dopi praktiski visi ir citi nekā pagājušogad un vismaz man – nezināmi. Atkārtojās tikai viena maza daļa no šī gada pēdējā dopa – tur kur uzņemta skaistā Red Bull jump bilde, kas rotā kalendāra Janvāra mēnesi.

Kā jau ierasts parakstam drusku pirms paša dopa rakstīšanas, tā teikt, lai iesildītos un braucam uz SS3. Šogad nakts dopi mums nebūs jābrauc, braucam tikai visu sestdienu jeb SS3-SS10. Kopā apmēram 78 km.

SS3/7 pierakstām – nu ļoti ātrs un arī skaists, bet jābūt precīzam. Ir arī pa plato ceļu bišku jābrauc – tur ātrums būs liels. Pārbaudam arī uzreiz SS3 un tālāk braucam uz SS4. SS4/8 starts vispār pa visplatāko grunts ceļu kāds vien ir. Izšķūrēts labi un nu neko – brauksim pa plato! Pēc kādiem pāris km gan pāriet uz šauro un tas jau paliek daudz interesantāk. Nedaudz varbūt vienkāršāks, par SS3 bet tāpat ir ko strādāt.

Tālāk SS5/9 – nu tas bija kaut kas. Ātrs, sarežģīts, šaurs, ļoti precīzi un ātri jābrauc. Ja viss ir labi (lasi: big balls), tad var ātri nobraukt, ja kļūdies, tad var nākties maksāt dārgi.

Pēc tam braucam pēdējo dopu SS6/10 – ir pāris bīstami/sarežģiti momenti, pa vidu daļa, kas atkārtojās ar džampiem, bet kopumā normāls un foršs dops. Pa vidu džampu daļā, gan daudz ko stūrēt.

Laicīgi visu esam sarakstījuši un dodamies atpakaļ uz savu rallija bāzi pie Kristapa. Sapūšam un samainam riepas uz zāģiem – brauksim ar tām pašām riepām, kurām braucām Sarmu 2018. Saliekam jostas pa jaunajai modei, piegarinam, ieliekam GPS un izdarām citus sīkumus, kas palikuši nedarīti, lai rīt būtu gatavi startam.

Vakarā kā par brīnumu vēl paliek nedaudz brīvs laiks un aizbraucam paskatīties nakts dopu kā skatītāji.

No rīta jau agri ceļamies un braucam uz servisa parku – mums tak šoreiz iedots H1 numurs, astoņu ekipāžu konkurencē esam vienīgie ar Audi un vienīgie ar pilnpiedziņu, tas nozīmē, ka visus putnus mežā modināsim mēs jo brauksim visiem pa priekšu. Plāns ir nobraukt visu gonku tīri un, protams, cīnīties par uzvaru, lai gan zinām, ka ar Otomeru un iespējams vēl kādu toč būs jāpaskrienās. Sagatavojamies startam un braucam uz LK2B.

SS3. Sākumā gāja labi, tad apmēram pirms atpakaļejošā L6 man nojuka stenis – kaut ko nedzirdēju vai nesaklausīju, nevarēju saprast un tad jābrauc pār ātru džampu – pat nezināju uz kuru pusi. Pēc tam aizgāja labi – bija pāris tramplīni, kas uzmeta, lai arī nebija pierakstīts, ka met :) Tad atkal izbraucot asos līkumus, kur ceļš pavērās vaļā – vienā L1 iebraucu tā, ka likās tas ir L2. Pēc tam L2 iebraucu un likās šis točna ir L3 un kaut kā uz beigām pazuda pārliecība. Tad vēl Aldim nojuka stenis un karoč dops tāds samocīts. Pēc pirmā dopa sapratām, ka no visiem dalībniekiem, reālā cīņa būs ar veco cīņu biedru Otomeru ar ko cīnījāmies arī pagājušogad Sarmā un kaut kad vēl esam cīnījušies, laikam Talsos. Viņam esam kaut kā vinnējuši 5 sekundes. Nu labi. Dodamies tālāk. Aldis arī saprata, ka tomēr vajadzēja izdzert šaibu, ko no rīta neiedzēra un tagad domā, vai nebūs pa vēlu – tā arī visu dienu bija jāpiedomā pie G-force. Dopi ātri, ar reljefu, slogojās mašīna normāli un līdz ar to slodze arī vēderam.

SS4. Jau sanāca labāk – nobraucam labi. Finišā vēl 5.5 sekundes Otomeram vinnējam.

SS5. Šis likās, ka sanāca baigi ok, tik vienā vietā K3 pienāca par ātru, pārējais likās forši. Finišā teicu, ka uzrakstīts perfekti – nu gandrīz perfekti ir viena vieta vai divas, kas būtu jāpielabo. Otomers ieskrējies – nu jau vinnējam vairs tikai 0.34 sekundes!

SS6. Startā vienā no pirmajiem līkumiem kaut kā saslīdēja un bišk noraustījos, pēc tam nevarēju iebraukties. Tad pa vidu likās ok, pat bik uzlecām un beigas arī bija ok. Finišā biju pilnīgi slapju muguru no tiem trakajiem asajiem līkumiem un šaurā ceļa. Otomeram zaudējām 0.24 sekundes (!). Nu ok, es padomāju, būs cīņa kā WRC pa sekundes simtdaļām. Kopvērtējumā uz to brīdi, kas ir tieši rallija vidus, bijām priekšā pa 10.58 sekundēm.

Servisa parkā neko nedaram, tik pārbaudam spiedienu, eļļu utt sīkumus. Pēc servisa pielejam degvielu un aiziet – atkal viss tas pats.

SS7 šoreiz nekas nesajuka, tomēr kaut kādā galvas daļā beigām tomēr laikam neticēju, nu katrā ziņā sev pazaudēju 5 sekundes iepriekšējam SS3 laikam, kad sajaucu steni. Otomers savu laiku pa 5 sekundēm uzlaboja un līdz ar to iekabināja mums 5 sekundes. Pārsvars sarucis līdz 5.50 sekundēm.

Braucot uz SS8, tiesa gan, es biju sajaucis galvā un man likās, ka esmu nobraucis identiskā laikā ar SS3 un tad sanāktu, ka Otomers ir sev atvinnējis 10 sekundes nevis 5. Es domāju, ja viņš tā turpinās, tad mums būs baigi jāiespringst. Kaut kā noskaņojos uz SS8, ka jācīnās un rezultāts SS8, lai arī bija pa 1 sekundi sliktāks nekā savs laiks SS4 tomēr domāju, ka izdevās labi. Galvenais, ka Otomeram vinnējām 7.48 sekundes un līdz ar to palielinājām pārsvaru līdz nepilnām 13 sekundēm.

Pēdējais serviss. Izrādās Otomera ekipāžai bija SS8 finišā izšāvis eļļu pa ščupu un pa kartera ventilāciju un trāpot uz kolektora, izraisīja mazu ugunsgrēku, kuru SS8 finiša STOP tiesnešu punktā dzēsa ar ugunsdzēšamajiem aparātiem. Par laimi viss labi un nodzēsa. Servisā nomazgāja motortelpu, pielēja eļļu un teica, ka tagad toč līdz galam tikai nobraut un neizstāties. Vēl 2 dopi.

SS9 – Likās, ka labi gājām, sev pussekundi atvinnējām no SS5 (pēc vēl viena bremzēt pierakstīšanas, tur kur viņu vajadzēja), bet laikam jau tomēr otrajā aplī vairāk slīd, jo likās, ka braucām drošāk, tomēr laiki ļoti līdzīgi. Vienīgi saruniekārta jau tik stipri sprakšķēja, ka bija vietām problēmas dzirdzēt, ko Aldis īsti saka. Uz pēdējo dopu ierakstīšanas vadu, kas kā izrādījās sprakšķ, izrāvām ārā un braucām bez skaņas ieraksta. Otomers kā izskatījās brauca uz pusgāzīti, lai saudzētu motoru un mums jau SS9 zaudēja 16 sekundes.

SS10 – pēdējais dops. Pārsvars pār otro vietu šobrīd ir jau gandrīz pusminūte, ko zaudēt normālā cīņā nevar. Tagad galvenais nobraukt droši, stabili un bez kupenām un citiem starpgadījumiem. To arī izdarām un pat vēl nedaudz palielinājām pārsvaru līdz finišā izcīnam uzvaru ar 38 sekunžu pārsvaru pār tuvāko sekotāju.

Pēc finiša nereāls prieks par skaisto ralliju un to, ka nebija neviena nopietna starpgadījuma – viss noritēja gandrīz kā pa diedziņu. Saņemam kausus un braucam mājās. Tiesa mājāsbraucot WRC golfs vēl pamanījās paņemt kupenu, tomēr jāatzīst, ka varen labi ir tas, ka šajā rallijā visi starpgadījumi bija saistīti tikai un vienīgi ar leģendāro WRC golfu.

Ziema iesākusies labi, būsim uz strīpas arī Sarmā :) Rezultāti šeit.

Video: