Archive for the ‘2018’ Category

Rally Talsi 2018 (19.05.2018)

Ceturtdiena, jūlijs 12th, 2018

Jau kopš Sarmas beigām bija plāns uzlikt jauno kārbu un reduktoru ar visām no tā izrietošajām sekām. 6-ātrumu kārba jau bija nopirkta, kurai standartā jau nāk starpasnieks torsens (var raut ručņiku), vēl viens Audi V8 torsens jau bija iepirkts ziemā – to liksim kārbā priekšējā asī. Aizmuguri pagaidām atstājām “vaļā” ar domu, ka tiklīdz dabūsim vēl vienu torsenu – nebūs vismaz kārba jājauc ārā – uzreiz varēs ielikt. Jāsaka, ka tajā pašā dienā, kad jau izbraucām uz Talsiem es to torsenu arī dabūju (paldies Ivaram Velmem par info). Bet nu ieliksim jau pēc rallija. Darbs tika ieguldīts liels, kārbā salikti jauni sporta (1 un 2) un parastie (3, 4, 5, 6) sinhriņi, salabotas muftas cik nu tas ir iespējams un pārbūvēts viss vajadzīgais, lai ieliktu priekšā torsenu, sajūga gultnis bija vesela epopeja. Tāpat jauns sajūgs, priekšējās pusasis sagarinātas pēc vajadzības, jauni pusasu gali, jo vecie bija galīgi beigti, jauni kronšteini, kulise pilnīgi jāpārtaisa, protams arī aizmugurējam reduktoram kronšteini. Katrā ziņā tā arī tie divi mēne$$$$i pagāja. Šogad brauksim pa granti ar 15″ riepām. Dabūjām lietotus Michelin no Anda Neikšāna krājumiem.

Pats rallijs. Aizbraucām ceturtdien vakarā – pabraukājām “ap māju” lai saprastu, kā tad īsti vadās jaunā kārba un jāsaka – ka pirmās emocijas ir labas. Brauc tur, kur gribi, stūrējās kā vajag un ir krietni labāk, kā ar cieto starpasnieku. Vācās savādāk – nedaudz kā ķīsēlis un jāstūrē krietni vairāk, bet nu pie tā jāpierod. Vēlāk rallijā sapratām, ka vajag īso reiku – ar šo ir BAIGI jāstūrē. Ja ar cieto starpasnieku vēl varēja pabraukt, tad ar šo – ļoti grūti.

Es pirms rallijs vēl bija sācies un ātrumposmi publicēti, jau biju uzminējis, kur precīzi ies katrs dops un biju kartē atradis pēc pagājušā gada un pēc publicētās maršruta kartes. Reizēm aiz nepacietības tā daru (minu pats priekš sevis, kur tie dopi ies) un pirmo reizi arī biju 100% trāpijis. Ok, nu bija jau arī diezgan viegli. Mordanga un Pastende atkārtojās no pagājušā gada, Strazde arī tikai ar saīsinātu sākumu un beigām- praktiski līdz ar strazdes tramplīnu. Pagājušogad Strazdes dops bija kā Historic SS2 – kur mēs iebraucām izcirtumā un visu ralliju praktiski arī norakām, tad šogad šis sarežģītais ātrumposms būs kā PowerStage par kuru dod papildus kopvērtējuma punktus. Vēl jo atbildīgāk un esam noskaņoti šoreiz tur nekļūdīties.

Kopš pagājušā gada Talsiem un faktiski kopš Alūksnes rallija mums stenogrammā ir ieviests jauns elements “Bremzēt”. Un kā pierādīja Sarma, tad šis “sīkumiņš” man un laikam jau arī Aldim stipri atvieglo dzīvi. Ja ar nāc ar pilnu un dzirdi bremzēt, tad arī bremzē un pārējais pēc tam.

Stenogrammu pierakstam raiti. Nekādu baigo pārsteigumu nav – Pastendes tramplīns tikai uzbērts lielāks un arī Strazdes tramplīni (nevis tas slavenais, kas šogad un arī pagājušogad iet pret klasisko spalvu), bet tieši pirms uzejot uz ceļa, kur būs šis klasiskais tramplīns – ir divi pēc kārtas sekojoši tramplīni, kuri arī uzbērti drusku – tā teikt, lai vairāk met. Šie abi bija ok un vēlviens Mundigciemā bija labs lēciens – ar foršu nosēdienu, bet nu Pastendē uzbērts pa daudz. Nosēdiena tur nav un faktiski tu lido vienkārši pret zemi. Pagājušogad bija labāk.

Mundigciema dops mums bija jauns – to nekad nebijām braukuši. Sākums pa rakumiem, pēc tam karjers, kur iznāk smukas bildes :) pēc tam asfalts (labi, ka bija roteri, jo faktiski pilnīgi taisns) un tad beigas, kur jau uziet atpakaļ uz grants bija kārtīgs pārbaudījums un tiešām baudāms – ātri, sarežģīti līkumi, kur vajadzīga precīza stenogramma un teicama sadarbība ar stūrmani. Šaurs, ciets – vārdsakot ļoti labs.

Piektdienas vakarā ir tikai starta estakāde – rallijs sekojot tendencēm ir drusku saīsināts (mums ap 80 dopkilometriem 9 ātrumposmos). Man ļoti patika, ka ik pēc diviem ātrumposmiem ir serviss un pauze. Braucot ar 34 gadus vecu auto – tam ir nozīme un faktiski tas nozīmē vairāk finišus un drošāku braukšanu, jo zini, ka ja kas gadīsies varēsi sataisīt.

Sestdien starts jau 8:30. Braucam ar numuru H4. H1 Velmes, H2 Gatis Panavs/Ainārs Kalniņš ar Mitsubishi Evo 4, H3 Artūrts Batraks tā arī uz starta neizgāja un H4 – mēs. Lijis nav sen un putekļu būs jūra. To arī gaidam. Aizbraucam uz pirmo dopu un starts. Mordanga kā jau Mordanga – forša, ātra. Beigas šauras un daži līkumi labi, ka tā ir pierakstīti, jo šaurajā jau pierakstot liekas, tie līkumi lēzenāki, nekā ir patiesībā. Ja nemaldos 3 līkumi par kuriem šaubījos, vai tiešām tie ir tik asi – labi, ka tā arī pierakstīju. Pēc pirmā dopa esam trešajā vietā no Velmes un Panava atpaliekam ap 20 sekundēm un tuvākajam sekotājam Gintaram Ozoliņam esam priekšā 10 sekundes. Kā vēlāk izrādīsies tieši ar Gintaru paspēsim paspēkoties visvairāk – cīņa pat būs visasākā visā Historic ieskaitē.

Otrais dops Pastende ar lielo tramplīnu. Tramplīnā uzlecām tāāāāāā kā paši nemaz negribējām un kā vēlāk izrādījās šeit arī salauzām sajūgu. To gan uzreiz nemanījām un braucām nelielā šokā tālāk. Nu nevar ar standarta amīšiem, statnēm un atbalstiem tā lēkt. Sitiens bija tāds, ka gopro pat skaņa aizsitās. Otrajā dopā esam nepilnas 20 sekundes līdz līderiem un atkal 10 sekundes priekšā Gintaram Ozoliņam. Kopējais pārsvars jau 20 sekundes.

Pēc tam serviss, kurā vienkārši atpūšamies un nekas nav jādara. Pēc tam vēlreiz – SS3 – Mordanga – nobraucam tīri bez starpgadījumiem. Šoreiz gan mēs, gan Gintars ir nobraucis krietni ātrāk taču viņš ir nobraucis jau tikai 1 sekundi aiz mums. Kopējais pārsvars – 21 sekunde. Taču braucot uz SS4 Pastendi vēlreiz – pie paša ātrumposma, jūtu, ka nevaru robus saslēgt. Saprotu, ka tas ir sajūgs. Par laimi Kristaps tur pat gāja garām un varēja mani “nointervēt” jo neko labot jau nedrīkst. Nu neko tādu pašu arī brauksim tālāk un mēģināsim tikt sākumā līdz servisam. Startējam ar starteri (pazaudējām 2-3 sekundes droši) un pēc tam liekam kā ar vecu autobusu vai Moskviču – nu ar starpgāzītēm :) ) Uz augšu jau slēgties viegli, bet dzēšoties gan – doma piezogās būs otrais robs vai grāvis :) Kaut kā Pastendi nomokam un braucam uz servisu.

Kristaps saka, ka norautas sajūgam šlices un ka tur mēs neko tagad neizdarīsim – jābrauc kā ir. Pamēģinam atgaisot – nekāda gaisa sistēmā nav – tur viss ok. Šķidrums arī labs. Neko darīt. Cīnīsimies ar tādu pašu. Kad jau ir ātrums (3 vai 4.) tad viss notiek brīvi. Grūtāk ir kad jādzēšās uz mazu ātrumu un jāslēdz mazie robi. Protams baida pilsēta ar saviem lauzieniem. SS4 zaudējam Ozoliņam 5 sekundes un kopējais pārsvars ir sarucis līdz nedaudz vairāk kā 15 sekundēm.

Mundigciems. Startu nobraucam pārāk saudzīgi (bedres un akmeņi) un pēc tam pabraucam brīvāk. Roteros kaut ko nevarēju saprast kā braukt un vai varēs sadzēsties, karoč sākums kaut kāds nekāds. Pēc tam jau ieskrējāmies tīri ok. Laiki mums faktiski bija vienādi – vinnējām vien 0.05 sekundes (!). Kopējais pārsvars joprojām 15 sekundes. Pilsēta – startā tas aplītis vienkārši čau un nesprotams. Mokam to dopu kā zobu sāpes un esam finišā. Pēc laika saprotam, ka pārāk taupījāmies. Zaudējam Gintaram nepilnas 2 sekundes. Kopvērtējumā pārsvars nepilnas 14 sek.

Tālāk atkal serviss. Sazvanāmies ar Kristapu un saprotam, ka nekas nav mainījies un ka nekādus remontus veikt nevajadzēs. Sajūgs strādā drusku labāk nekā iepriekš, tomēr tā pat ar viņu ir jāauklējās. SS7 – Mundigciems vēlreiz – šoreiz braucam jau brīvāk un labāk vinnējam sev 6 sekundes pret iepriekšējo reizi, bet Gintars ir nobraucis vēl labāk – un pat mums ir iekabinājis veselas 3 sekundes!! Kopvērtējums nu jau sarucis līdz nieka 10 sekundēm. Pilsētā saprotu, ka vairs nav ko zaudēt un ka riepas netaisos saudzēt – brauksim uz pilnu banku. Rezultāts par veselām 4 sekundēm labāks kā iepriekšējoreiz un Ozoliņam vinnējam pussekundi. Kopējais pārsvars pirms pēdējā dopa – 10.75 sekundes.

Kaut kādā brīdī rallija vidū bija publicēts sacensību vadītāja lēmums, ka sakarā ar to, ka Panava Evo 4 ir kulaciņu ātrumkārba, kas Historic noteikumos nav atļauta, viņa rezultāts gada kopvērtējumā neies. Līdz ar to faktiski mēs pēc punktiem būsim aiz brāļiem Velmēm, kas arī mums ir vajadzīgs.

Pēc pilsētas dopa sazvanos ar Kristpu un saku, ka tagad neko taisīt nevajadzēs un ka pēc pēdējā dopa jau vairs nebūs jēgas. Mehāniķu brigāde aizbrauc uz Rīgu un mēs esam cīņai gatavi pirms pēdējā dopa, par kuru arī dod Powerstage punktus (pirmajai vietai 2 punktus, otrajai vietai 1 punktu). Pirms starta esam apņēmības pilni, pirmkārt, neiebraukt izcirtumā, otrkārt, nepazaudēt otro vietu Gintaram un treškārt nobraukt PowerStage tā lai iegūtu vismaz vienu punktu – repsektīvi pa otro vietu. Jāsaka, ka no visām trim lietām izpildījām tikai pirmo – neiebraucām izcirtumā – un pat to ar grūtībām. Nākot tuvāk izcirtumam, ātrums tur ir liels un ir K2 tramplīnā kurā braucu ar kādu 4 pārnesumu diezgan ātri. Uz tramplīna saprotu, ka esmu pa maz iegriezis un griežu vēl, lai ietrāpītu līkumā. Dzirdu tikai Aldi sakām – “Bremzēt Labais 1 uz Kreiso 5″ un sekundes simtdaļā nodomāju “nu nē, mēs tajā fakin izcirtumā vēlreiz nebrauksim!!!!” Metu robus uz leju, nedomājot par sajūgu un dzēšos cik varu lai nenoskrietu no ceļa – sajūtas nebija patīkamas, bet viss ātri un labi beidzās. Izcirtumam esam garām un braucam tālāk – Kreisas viens četri plus. Diemžēl šis līkums mums bija liktenīgs, jo tagad onboardā es to plus dzirdēju, bet tad nē (vēl atkārtoju “ā četri, ja?”) izslīdējām ārā ārmalā un vēl atceros piezogamies domu – “labi gan, ka sagāja”, pēc kuras sekoja kūlenis. Lēns, mīksts un lēzens bet tomēr kūlenis. Mums pirmais. Labi, ka skatītāji bija turpat un mūs uzreiz apvēla uz ratiem un turpinājām braukt. Kopā tas prasīja (pēc video analīzes) 20 sekundes. Pirmos līkumus vēl biju apdullis un nesapratu, ko darīt, vai mašīnai viss ir ok un vai varam maukt, pēc tam sapratu, ka eļļas spiediens ir ok, temperatūra nekāpj un ir tikai jāmauc. Tā arī daram.

Priekšējā logā bija iemeties zirneklis un logs bija ar putekļiem un eļļu un neuzdrošinājos to mazgāt, lai nepadarītu visu vēl sūdīgāk. Vienā brīdi jūtu, ka tomēr galvā esmu kaut kādas sekundes saskaitījis un ka to 2. vietu (toreiz domāju, ka trešo) neizlaidīšu no rokām un sāku vilkt. TIkai atceros domu, ka līkumos griezu un cerēju, ka saies. Redzamība bija slikta gan saules gan putekļu dēļ, labi, ka mūsu atbalstītājs Zeiss bija mums abiem sagādājis jaunas brilles ar DriveSafe pārklājumu, kas tiešām ļoti noderēja šajā situācijā pie sliktas redzamības. Man katrā ziņā par redzi nebija jādomā!! Pat uzlecām tramplīnā ar sasistu mašīnu un beigās bijām finišā, nelielā šokā par šādu nevīžību. Aldim cepums, ka viņš pēc kūleņa nenojauca steni. Rezultāts bija graujošs – pēdējā dopā mēs pazaudējām Gintaram nepilnas 13 sekundes un līdzarko arī finišā zaudējām visu pārsvaru un palikām 3. vietā – 2.22 sekundes aiz Gintara Ozoliņa. Līdz pirmajai vietai – brāļiem Velmēm mums pietrūka vēl 4 minūtes un aiz mums nākamie sekotāji bija nepilnu 2 minūšu attālumā. Neko darīt, tāds ir rallijs un atkal mums ir jauna un neatsverama pieredze.

Tad, kad jau bija emocijas noskrējušas, skaidrs, ka mēs esam ļoti apmierināti ar sasniegto finišu un ka lielais darb$$$$ pirms Talsiem ar kārbas būvēšanu un maiņu atmaksājās un mēs ieguvām veselus 10 kopvērtējuma punktus. Gan lēciens tramplīnā gan arī pēdējā ātrumposma ekscess, mums varēja beigties ar apaļu 0 rezultātos, taču tā nebija. Pat uz pjedestāla uzkāpām un ieguvām patiesi skaistu kausu no Rally Talsi organizatoriem.

Paldies visiem – ZEISS centram, WATERIGA, Kristapam Dzīvītim un Racing Animal par mašīnu, Rally Talsi organizatoriem par lielisko gonku, Motors & Sports par nebeidzamo darbu foto un video gatavošanā, kā arī, protams, Gintaram Ozoliņam no Talsiem par lieliskāko cīņu, kāda mums rallija karjerā ir bijusi :) )

Historic ieskaitē joprojām esam līderi ar 39 puntiem. Tuvākie sekotāji – Ivars un Adris Velmes ir mūs krietni piedzinuši ar kopā 34 punktiem. Vairs tikai 5 punkti mūsu starpā un viss izšķirsies sezonas pēdējā posmā Rallijā Saldus 22. septembrī.

Rally Talsi rezultāti šeit.

Dēļ saskādētās mašīnas Miniralliju Gulbis tomēr izlaidīsim, taču gaidiet mūs ierindā jau pavisam drīz. Plānojam startēt Cēsu autosprintā 7. jūlijā.

Video ir drusku jāuzgaida, vēl cepās…

Rallijs Sarma 2018 (10.02.2018)

Svētdiena, marts 25th, 2018

Pirms Sarmas veicām mazu treniņu un arī stenogrammas treniņus, lai labāk saprastos. Noskatoties Alūksnes on-board video kur reizēm liekās, ka es runāju vairāk kā stūrmanis, sapratu, ka kaut kas nav labi un vairāk jāklausās un jākoncentrējās.

Šoreiz esam sarūpējuši labākas lietotas ziemas riepas un vēl divas rezervei ja nu kas. Laikapstākļi ir vienkārši perfekti – sniega ir gana (vairāk kā Alūksnē) ātrumposmi arī ļoti forši. Sākumā lēnāki – SS1(4) un SS2(5), tad nedaudz ātrāks SS3, viltīgais SS6 daļēji pa mežu un vispār šaurs un īsts powerstage cienīgs dops 17 km SS7 ar ļoti ātrām un šaurām vietām, kas prasīs precīzu stenogrammu un pārliecinātu braukšanu. Pa vidu pēdējam dopam arī normāls atstiepjamais gabals.

Mašīnu šoreiz esam atgādājuši uz Kristapa laukiem jau iepriekšējā vīkendā pēc nelieliem testiem. Pēc alūksnes ir nomainītas aizmugurējās bremžu uzlikas, kas bija stipri cietušas un sakopti vēl daži sīkumi. Pa lielam bijām gatavi.

Piektdien izejam tehnisko – atkal neiztika bez labi zināma tehniskā komisāra (tā paša, kas Alūksnē) izspļauto spārnoto teicienu. Stāv tehniskajā komisijas angārā 3 mašīnas rindiņā – Krevica Audi, Evolūcija un mūsu audi. Visi ir pārbaudīdi viss ok, bet nekas nenotiek. Viņš tikai pabļauj – nu varbūt, kāds attaisa vārtus, savādāk tā Evolūcija starp diviem audi galīgi neder – vajag vai nu dabūt trešo audi vai arī lai visi brauc ārā. Viegla smieklu deva un visi izbrauc rindiņā ārā :D

Pa dienu pierakstam dopus, kas ir fantastiski. Atpakaļ ieviesām labi aizmirstu veco un reti lietoto terminu “Bremzēt”, kas stipri atviegloja dzīvi un arī vairāk piestrādāju pie “uzreiz” lietošanas, kas palīdz īsos līkumos. Pasteidzoties notikumiem pa priekšu finišā biju krietni apmierinātāks ar steni un vispārējo kopīgo sadarbību ar brāli. Varētu pat teikt, ka apmēram divreiz labāk. Tomēr nebraukšana tik ilgu laiku kopā (kopš Saldus) dara savu.

Dopi ir arī perfekti izvietoti secībā. Pirmais un otrais (kas atkārtojas pēc servisa arī kā 4 un 5) ir salīdzinoši vienkāršāki, pēc tam 3 ir drusku jau viltīgāks. Savukārt pēdējie divi SS6 un SS7 ir jau sarežģītāki. SS6 (Sinole-Lejasciems – aka Nāvīte) ir pa meža ceļiem – šauri piesniguši un nepiedod kļūdas. Grāvī ieslīdēt ļoti viegli. SS7 Druviena garš, sarežģīts un ātrs. Kārtīgs Power Stage. Tiem, kas nezina – Power Stage dod papildus divus čempionāta punktus uzvarētājam un vienu punktu otrajai vietai. Tāpēc ir ko iespringt.

Sarakstām dopus, paēdam un braucam uzstādīt GPS, lai piedalītos ceremoniālajā startā, kas ir jau piektdienas vakarā. Pēc tam mājās, “uzvelkam” zāģus un gulēt.

No rīta aizbraucam uz servisa parku, sagatavojamies, jo jāstartē kā otrajai mašīnai (H2 taču) un viss Historic iet visiem pa priekšu. LK0 8:41. Aizbraucam uz pirmo dopu un pirms starta ieraugu, ka stūres rats ir nedaudz atskrūvējies – fiksi lecu ārā, ņemu seškantes un pieskrūvējam cieši. Pirmais dops – ļoti labi sajūtos. Apzināti piespiedu sevi nerunāt un uzreiz sajūta, ka dzirdu labāk (cik pārsteidzoši ;D) visu sadzirdu labi, pieraksts labs – finišējam 16 sek aiz Velmēm. Ir ok. Pēc pirmā dopa otrie. Viens līkums bija jāizlabo, jo bija ātrāks – pierakstīts kā 2, bet izlabojām uz 3. Saprotu arī, ka riepas ir labākas un jaudas jau šad tad pietrūkst :)

Otrais dops līdzīgs – nedaudz garāks – nobraucam tīri bez lielām kļūdām – vienā vietā smuki atspiedāmies pret valnīti un vienā vietā arī pārplacinam uz labo pusi. Joprojām otrie.

Trešais dops. Platajā daļā sākumā viena tramplīnā kreisajā divi baigi strauji pienāca ārmala – nebija tā domāts. Bīstams moments neiznāca – labi ka tā. Vēl vienā labajā divniekā – šaurā gan gandrīz viss beidzās pļavā. Labi, ka valnis noturēja un kāja nenoraustījās. Bīstamākais moments visā rallijā. Pēc tam sapratu kāpēc – aizmugurējā kreisā riepa mums ir… labā. Un to es biju aizmirsis. Kad likām riepas virsū zināju, ka ir tikai 3 labās un 1 kreisā. Priekšai tika pareizie virzieni, savukārt aizmugurē abas labās riepas. Trešajā dopā arī aizbraucām garām vienam krustojumam un bija pāris mazas kļūdiņas. Dopā palikām trešie. Velmem (ar līku ratu) zaudējām 9 sekundes un Otomeram ar Askonu sešas. Kopvērtējumā joprojām otrie.

Serviss 40 minūtes. Nekas jādara nav – tikai atpūšamies. Pēc tam Nebars mums servisā izstāstīja, ka vajag to riepu, kas ir nepareiza uzmontēt otrādi- ar asimetrisko skuju uz iekšu. Tajā brīdī jau serviss bija praktiski beidzies, taču nolemjam to darīt nākamajā servisā, kas ir pēc diviem dopiem. Ceturto un piekto dopu nāksies nobraukt tā pat. Tie ir tie paši pirmais un otrais dops vēlreiz – tāpēc slīdēt vajadzētu mazāk un just to riepu arī mazāk.

Ceturto nobraucam švaki. Atkal palikām trešie – Otomeram zaudējām 9 sekundes. Kopvērtējumā joprojām otrie – aiz Velmēm 1m15, Otomeram priekšā 37 sekundes. Varējām krietni ātrāk. Kaut kā laikam tā riepa sēž galvā un neļauj braukt. Piektais dops. Viss labi, līdz tuvāk beigām aiz viena līkuma stipri sāka nēsāt aizmuguri. Sākumā likās, ka riepa mīksta, bet tomēr nē. Staigā uz visām pusēm un nevar nemaz pabraukt. Kaut kā līdz beigām nočunčinam, pazaudējām Velmēm dopā vairāk par minūti un Otomeram 46 sekundes. Rezultātā atkritām uz 3. vietu zaudējot otrajai vien 9 sekundes.

Labi, ka ir serviss 40 minūtes, tikai nezinām, kas pa lietu. Izlecot un ātri apskatot mašīnu – visi riteņi taisni, mīkstā nav. Braucam uz servisu. Zvanu Kristapam – viņš saka, ka griež riņķī un brauc uz servisu palīgā. Atbraucam un pirms servisa ieejas Kristaps apskata mašīnu un ierauga, ka aizmugurējais pusrāmis ir nokritis un no 4 kronšteiniem palikuši tikai 2 priekšējie. Tāpēc arī mašīna uzvedās, kā galerts. Kamēr gaidam uz servisu, Kristaps jau pie Neikšāna sarunāja metināmo un no Nebara dabūja ģenerātoru, fleksi un metālu, ko jau sagrieza gabaliņos precīzi pēc atmiņas, kamēr mēs nemaz nebijām iebraukuši (!) Iebraucot servisā viss jau bija gatavs. Uzcēla aizmuguri un kā wrc video visu Kristaps smuki sagrieza, piecēla un piemetināja. Pāris reizes ģeneratoram izsitām korķus, bet viss tika pabeigts aptuveni 20-25 minūšu laikā. Tikmēr vēl Aldis aizstiepa uz Pirelli centru pārmontēt riepu – paldies viņiem par to! Mašīna gatava un visi laimīgi. Kristaps vēl nosaka – būs kā jauns, brauc ar pilnu un nedomā par šo. Nu ko, tā arī darīsim! Šausmīgi laimīgi, ka tomēr neizstājāmies un ka varēsim turpināt cīņu. Esam kaujinieciski noskaņoti tās deviņas sekundes atvinnēt sestajā (11.4 km) un septītajā (17.9 km) ātrumposmos.

Sestais dops – mašīna turās labi un uz abām pusēm slīd vienādi. Nobraucam labi un ar prieku. Vienā meža līkumā nedaudz izslīdam, bet savācamies. Šaurs un slidens. Trakajā bedrē/tramplīnā prātīgi un bez riska. Skaisti. Finišā izrādās Otomers mums ir krietni zaudējis, kā vēlāk izrādījās izstājās pēc šī dopa ar kārbas defektu. Īsti nezinu, kas notika, bet sapratu, ka cīņa diemžēl ir galā tā īsti nemaz nesākusies. Esam atguvuši otro vietu – atlicis tikai tīri nobraukt power stage.

Pēdējais dops ir vissarežģītākais un arī visgarākais. Startā uzzinu par to, ka Otomers ir izstājies no Ročāna – paldies viņam. Tagad tikai jānobrauc. Plāns ir tāds – brauksim bez lieka riska un ja jutīsimies labi, uzpušosim. Sākumā nedaudz nevaru iebraukties, tomēr uz beigām jau sāka iet laabi – pāris reizes knapi sadzēsāmies un pat iesvīdu. Bija ko darīt. Dopā Velmēm zaudēju veselu minūti un tuvāko sekotāju Vecvagaru apdzinu par 40 sekundēm. Nu ko finišā esam 2. vietā un Powerstage dabūjām kāroto papildus punktu.

Braucam uz rallija centru priecīgi un apmierināti. Rallijs bija visnotaļ perfekts. Laikapstākļi vienkārši perfekti, rezultāts tieši tāds, uz kuru gājām un pat neiztikām bez piedzīvojumiem, kas veiksmīgi tika atrisināti.

Rezultātā esam joprojām Historic ABS klasē līderi un gatavojamies nākamajam posmasm maijā Talsos! Tiekamies! Rallija Sarma rezultāti šeit.

Vidzemes ziemas kausa 2. posms Inešos 28.01.2018

Ceturtdiena, februāris 1st, 2018

Pirmais posms bija Raunas pusē pa – kā izskatījās ļoti interesantu dopu. Šo sola Inešos – ar līdzīgu konfigurāciju. Jābrauc. Sākumā bija doma piebraukt atceļā no iepriekšējā dienā paredzētā Minirallija Madonā. Taču Miniralliju Madona organizatori atcēla, tāpēc uz Inešiem braukšu viens pats un pa taisno no Rīgas. Izbraucu no mājas pus piecos un kamēr izkrāmējos un savācu mašīnu un paunas, tikai 7:30 biju Inešos. Pie pašas iebraukšanas jau bija pirmais pārsteigums kāds bija nokrāmējies vēl pirms starta :)

Piereģistrējos – kaut kā nesapratu, priekš kam vajadzēja reģistrēties internetā – atkal viss bija jāraksta pa jaunu – bet nu nebija jau tik traki. Pēc tam izstaigāju trasi ar kājām – pagāja 45 minūtes, kamēr izgāju apli – tieši paspēju uz iepazīšanos ar visu trasi kolonnā. Jāsaka, ka konfigurācija vienkārši perfekta – ir ātras vietas, lēnas vietas, sākuma daļā ir tramplīns (nu nejau metošs), kuram jāiet pāri ar trešo pilnu plakaniski neko neredzot – īsti rallija elementi :) Ejot ar kājām likās, ka būs mazāk slidens un ka varēs braukt ātrāk, taču sākoties gonkai sapratu, ka slīd tomēr diez gan daudz.

Kopā trīs braucieni katrā klasē. Pieteicos 4WD un 4WD-R (radžu) klasēs, lai vairāk dabū pabraukt. Dalības maksa ļoti adekvāta – 35 + 30 par dalību otrā klasē. Lai gan radžu riepu man nav – braukšu abās ar Sava Eskimo Ice.

Pirmais brauciens (4WD-R), vienā no līkumiem priekšā braucošais subārs – Mārcis Stūriška bija jau paviesojies grāvī. Sapratu, ka, lai arī apdzīt nedrīkst, palikt tajā līkumā es nevaru. Mans brauciens ir iztraucēts un man būs pārbrauciens. Pārbraucienā diemžēl aizķēru roteri un atkal salocīju labās priekšējās durvis. Rezultātā ar visu 10 sek sodu 6. no 15.

Otrais brauciens (4WD). Roterus neaizķēru, jau labāk. Trase jau slidenāka likās. 5. vieta no 21 dalībnieka. Diemžēl kamerai beidzās baterija tieši pirms starta un šis nav ierakstījies.

Trešais brauciens (4WD). Atkal bija pārbrauciens un otro reizi braucot aizķēru roteri drusku ar kreiso bamperi – kā beigās izrādījās, laikam esmu aizķēris šajā braucienā vēl vienu. Rezultātos biju 4. vietā, pieskaitot roterus – 11. vieta. Jābrauc tīrāk.

Ceturtais brauciens (4WD-R). Nobraucu perfekti, nekur neko neaizķēru un būtu bijis 3. laiks! Beigās tomēr vienu mistisko roteri pieskaitīja un viss.

Lielā dalībnieku skaita un daudzo grāvju dēļ pēc diviem braucieniem sacensību vadītājs pieņēma lēmumu gonku vairs neturpināt, jo nāca jau tumsa. Tātad rezultātā skaitīs abus braucienus, neko neatmetot.

Radžu klasē būtu ar bezradžu riepām dabūjis 3. vietu kopvērtējumā, ja vien nebūtu tas mistiskais roteris. Skatoties onboard video – nu nekādīgi neko neatradu, kur būtu aizķēris. Pārējas visas vietas atzīstu – ka kļūdījos, bet šis palika ar rūgtumu. Organizatoram gribu ieteikt kritiskāk izvērtēt vai tiešām ir aizķerts roteris vai nav – vai arī jāliek pašam kameras mašīnas ārpusē. Video var redzēt, kur tuvojos 9. roterim. Nav pat nevienas skaņas.

Tā lūk. Tomēr arī šis negadījums nemazināja īstas ziemas gonkas sajūtu un viennozīmīgi interesantākā amatieru gonka, kurā esmu braucis! SUPER – taisat šādus dopus vēl. Ātrumi zemi, trase droša bez kokiem – un pat tie nelaimīgie roteri bija uztaisīti interesanti. Finišā arī perfekts līkums ar rallija elementiem – pienākot neredz ne roteri ne līkumu, taču aiz tramplīna precīzi iefrēzējot var tīri ātri izbraukt. Rezultāti šeit

Gaidam vēl!

Pilns braucienu onboards:

Rallijs Alūksne 2018 (19.-20.01.2018)

Ceturtdiena, februāris 1st, 2018

Pirms jaunās rallija sezonas rallija sapulcēs tika diskutēts un risināti jautājumi par to, kā piesaistīt jaunus un labi aizmirstus vecos dalībniekus. Rallija komisija kopā ar Standartauto komisijas jauno vadību uzklausīja visu viedokļus un kā rezultātā nolēma, veik 2018. rallija čempionātā un kausa izcīņā sekojošas izmaiņas, kas nāk tikai par labu visai rallija saimei: 1. Rallijsprints lēnām tiek pievienots Rallija komisijai, SAK atstājot tikai auto bez drošības karkasa, 2. Ir izveidotas vairākas jaunas klases LRC, atļaujot proto mašīnas kā tādas (lētāk uzbūvēt) un nodalot R5 un proto mašīnas (ABS) no “parastajām” ēvelēm un subāriem (LRC1).

Atvieglojot LRC2 noteikumus jeb N grupas ēveles un ļaujot izmantot dažas nehomoloģētas detaļas, kas neietekmē konkurētspēju, bet samazina izmaksas – piemēram bamperus. LRC3 pa lielam bez izmaiņām tikai praktiski tie paši atvieglojumi saistīti ar bamperiem R2 mašīnām. Jaunums LRC4 klase – 4WD no rallijsprinta jeb atmosfēriskie 2-3L pilnpiedziņas auto. LRC5 – lielie divriteņi – R3, A7 un behas, LRC6 – līdz 2 litri divriteņi. Visām klasēm smuki čempiona tituli galā. LRC4,5,6 – ļaut braukt arī rallijsprintā krājot punktus reizē, samazinātas dalības maksas un 50% atlaide licencei pirmajā gadā pārnākot no SAK. Ļoti pretīmnākoši es pat teiktu. LRC2 vispār uz Alūksni momentā atdzīvojās jeb uzsprāga! 14 dalībnieki! Pagājušogad Alūksnē jau tā viņu bija daudz, bet salīdzinot ar šo gadu – tikai 7 jeb uz pusi mazāk. Vēl viens būtisks jaunums – atļauta E85 degviela jeb etanols, kas stipri samazina izmaksas, tiem, kas spiesti liet sporta degvielu.

Historic klasē mazi jaunumi – šogad 4 posmi – Alūksne, Sarma (divas ziemas – pagājušogad bija tikai Sarma), Talsi un Rallijsprints Saldus. Un arī nodalīts beidzot jautājums par ieskaitēm – tika skaidri RK sēdē pateikts, ka Historic ieskaitē piedaloties, nevar gūt punktus nevienā citā čempionātā, LRC, ERC vai RS. Pamatojums – ka vēsturiskajiem automobiļiem ir vairāki atvieglojumi, kas var ietekmēt rezultātu sadalījumu starp konkurentiem, galvenokārt, Historic brauc visiem pa priekšu. Cita sarpā ir arī zemāka dalības maksa un licences izmaksas, kā arī mazāk ieskaites posmu.

Šis visai garais ievads, manuprāt, bija būtisks, jo viss liecina par to, ka rallijs Latvijā sāk atkal lēnām atdzīvoties – vismaz interese par to, kas notiek un kā būt un būs, ir liela. Sapulces pilnas, cilvēki runā un lietas mainās. Izskatās, ka uz labo pusi!

Mēs šogad esam nolēmuši braukt pilnu Historic sezonu un arī Miniralliju, kur sanāk. Šoreiz rallijsprintu neaiztiksim un nebrauksim vispār.

Pirmo reizi brauksim ar ziemas sporta naglām – izmēģinu testa braucienu ar jau krietni pabrauktām riepām – “pa rajonu” un sajūtas ir divējādas – no vienas puses – pabraukt var ātri, bet no otras, ja nav naglu, tad pa ledu slīd ļoti. Būs labi jālasa trases segums un jāpierod. Stenogrammu arī parakstam, patrenējamies pirms gonkas, lai ieietu atkal ritmā. Ir dažas izmaiņas un minimāli uzlabojumi. Pasteidzoties notikumiem pa priekšu – bija labi, taču ir vietas, kuras vēl pierakstītas neskaidri un jādomā, kā tās risināt.

Paliekam pie Kristapa. Atbraucam 4dien vakarā uz Alūksnes pusi, “lai bez stresa izņemtu dokumentus”, padomāja visi un bija reāla rinda :) notorčījām kādu stundu un visu bijām dabūjuši.

No rīta aizbraucam ar visām 3 mašīnām, uzstādam servisa parku, izejam tehnisko komisiju – kā otrie – uzreiz aiz Gorbana Mini WRC. Kad vienu labi zināmu tehnisko komisāru aicināja, lai viņš uzprasa Gorbanam rezerves turbīnu priekš marķēšanas/apskates, viņš atbildēja – “kas viņi uz 5 dienām atbraukuši? Kāda rezerves turbīna? Redz kur Audi 10 gadus brauc ar vienu turbīnu” :) Jeb Audi rullē, lai arī mums nemaz turbīnas nav.

Tehnisko izejam bez aizrādījumiem, noliekam mašīnu un dodamies rakstīt. Kā sarunāts pēc jaunās metodes, mēs pierakstam kilometrus 5 un pārbaudam lai iesildītos. Tikai tad dodamies trasē rakstīt īstos dopus. Tā pat jau ir minimālas atšķirības starp pirmo un pēdējo dopu, bet šādi viņas samazinās pēc iespējas līdz minimumam.

Pirmais/otrais dops būs jābrauc jau piektdienas vakarā pa tumsu. Pierakstam pirmo dopu – mežs baigi lauzošs bet nu kaut kā brauksim. Pēc tam platāks un ātrāks. Beigās pie ezera kreisais trijnieks pie liela pienākošā ātruma.

Sarakstam arī pārējos četrus dažādos dopus un braucam uz servisu. Sagatavojamies startam un aiziet!

Pirmā dopa startā kaut kāds kasjaks ar laikiem – korķis veidojās, Aldis lec ārā un skrien dot kontrolkarti. Viss ok. Starts, lielās gaismas un aiziet! Startā pat lāgā nospolēt nevarējām tik laba saķere! Sākumā ne ar ko netiku galā – stenis kaut kā juka un kamēr sapratu, ko ar tām riepām var un nevar darīt. Karoč taustījāmies. Pāris vietās stenis arī sajuka bet neko – līdz galam tikām un ezerā neiebraucām.

Serviss, pēc tam tas pats dops vēlreiz. Starts un laižam atkal tumsā. Šoreiz jau trasē vairāk grants. Vienā no kreisajiem divniekiem aiz tramplīna pēkšņi ieraugam iepriekšējo mašīnu H2 Audi Artūru Batraku ar nolauztu riteni un mašīnu pāri visam ceļam. Dzēsāmies cik spējām, kad ieraudzījām, jo gaismu viņiem nebija (kā izrādījās vēlāk – tas arī bija avārijas iemesls – pazuda gaismas). Tajā pašā brīdī vēl stūrmanis pa kreiso pusi rāpās ārā cik ātri vien spēja, lai mēs viņam neuztriecamies virsū. Skats bija briesmīgs. Garām netiekam nekādi – meža ceļš. Sabļaujam palīgus, kas vismaz nostopē nākamo mašīnu un palīz nocelt mašīnu nedaudz no ceļa, lai tiktu garām. Aldis atrod steni un aiziet. Turpinam, bet visu laiku pinos pa steni un nevaru nokoncentrēties.

Laiku zaudējām daudz un nolemjam, ka jāraksta iesniegums sacensību vadītājam (iesniedzams dalībnieku tiesnesim) par to lai atgriež mums laiku. To arī izdarām, un viss notiek. Laiku mums un arī nākošajai ekipāžai piešķir vienādu – par piecdesmit sekundēm sliktāku par Velmes laiku. Ar to esam ļoti apmierināti. Vēlāk skatoties on-board mums tas laiks sanāk pat nedaudz sliktāks nekā piešķirtais.

Pa nakti slēgtā parka nav tāpēc aizvedam mašīnu pie Kristapa uz pārbaudi. Labi, ka atvedām, labā priekšējā pusass bija atskrūvējusies un tās skrūves tādas švakas, taču Kristaps ar komandu visu salika kā vajag. Nākamajā dienā varēs braukt droši.

Nākamajā dienā pirmais dops ir pats garākais 18 km. Starta sarakstā Batraks vēl parādās, bet faktiski viņš nestartēja. Tas nozīmē, ka mums bija priekšā Velme un tad 2 minūšu pauze. Pirmais dops – braucam labi, riepas arī turās un nav pēc pirmajiem diviem dopiem nemaz nodilušas. Tramplīnā pat bišku uzlecām, otrajā tramplīnā nesanāca tik forši – piezemējāmies ar priekšu pret zemi, tāpēc nākamreiz neko tādu nedarīsim. Tuvojoties dopa beigām redzam kreisajā četriniekā stāv Velme un rāda OK – labajā pusē paspēju ieraudzīt tikai špūri sniegā, kur viņi nobraukuši no ceļa. Vēlāk izrādījās, ka kļūda stenogrammā un to līkumu bija pierakstījuši kā divnieku. Man uzreiz sāka jukt stenis un bišku gāzi atlaidām. Tagad mums bija tikai viens mērķis – izturēt līdz galam un noturēt pirmo pozīciju. Nekur vairs skriet netaisījāmies un braucām saudzīgi. Veiksmīgi noturējām aiz muguras tuvāko sekotāju Arvi Vecvagaru.

Ceturtajā dopā mežā bija slidens, bet ne pārāk – labi pabraucām. Piektais dops man patika ļoti – tāds skaists un ātrs. Pēc piektā dopa braucam uz servisu un riepas bija jau drusku padilušas bet vēl braucamas. Otro reizi jābrauc vēlreiz visi trīs. Braucam protams, jau tagad ir izbraukušas ap 100 mašīnām un ceļš jau ir krietni ar špūri un grunti. Saķere pārsvarā ir labāka, bet vietām kur vēl ledus, var just, kā riepas ir padilušas. Pēc garā dopa jau riepas bija krietni cietušas un nākamajos dopos braucām uzmanīgāk. 8 dopā iznāca ļoti gara sānslīde pāri tramplīnam , gandrīz rezultējās ar sagriešanos, bet viss ok. Saprotu, ka labā aizmugurējā riepa ir pavisam čau. Veiksmīgi tiekam līdz finišam 8. dopam un braucam uz servisu. Vēl palicis viens dops un saprotam, ka būs jābrauc šoreiz pa priekšu un pa ledu – brauksim paši pirmie aiz tikai vienas nullītes. Servisā saskrāpējam vislabākās riepas, kas nu ir – divas paņemam no tām rezerves riepām, kuras jau bija noliktas uz izmešanu un kuras dabūjām bez maksas. Tās tāpat bija labākas par tām, kas mums bija labajā pusē gan priekšā gan aizmugurē. Sashēmojam un rezultātā mums ir 4 kreisās riepas :) bet nekas – sniega praktiski nav un tam nav nozīmes. Labāk lai vismaz kaut kādas radzes ir. Kreiso aizmugurējo skaitīju – sanāca kādas 6 radzes palikušas :D

Pēdējais dops – izbraucam, ceļš plats un braukt varētu drošāk, taču riepas neturās un negribam visu saudzīgi sakrāto rezultātu norakstīt. Nebijām izmācījušies, ka pēdējais dops ir arī Power stage, par kuru dod čempionāta punktus – pirmajai vietai 2, otrajai 1. Vecvagars mūs apdzina pa 8 sekundēm un dopā pirmoreiz viņam zaudējām. Kopvērtējumā pirmā vieta historic ieskaitē un otrā vieta Power Stage, kas kopā dod 16 punktus (15+1). Mums nebijs sasniegums un prieks pa visu ģīmi.

Apbalvošanas ceremonijā mūsu panākumam sekoja (un applaudēja) arī 3 kārtējais pasaules čempions Petters Solbergs :) Lieliksi – mašīna izturēja, paši nekādus sūdus nesastrādājām – divas reizes izbraucām nedaudz pa pašu ārmalu/grāvīti bet nekas traģisks. Par braukšanu – sajūtas lieliskas, kamēr ir riepas. Tiklīdz riepas sāk dilt, tā sajūtas vairs nav patīkamas. Skatoties on-board video – labu atzīmi sev nevaru ielikt – daudz kļūdu, visu laiku taustos, nesaprotu steni utt. Jābrauc vēl un vairāk. Dažas kļūdas stenogrammā, tomēr stenis pārsvarā ok. Gatavojamies Sarmai! Rezultātā 1. vieta Historic ABS no 7 startējušām ekipāžām. Kopvērtējumā (neieskaitot rallijsprintu) 42. vieta no 67 startējušām ekipāžām. Oficiālie rezultāti šeit. Rallijsprinta rezultāti šeit. Tāpat varam lepoties ar ātrākā Audi godu.

Video šoriez divi – viens apskats (brīdinu – emocijas un necenzēta leksika sit augstu vilni – cilvēkiem ar vājiem nerviem un aizspriedumiem, neiesaku) Un otrs brīdinājums – ne vairāk ne mazāk, kā 32 minūtes. Kapēc no SS3 uzreiz pārlec uz SS5? Tāpēc, ka SS4 ir pilnā garumā kā atsevišķs video. Enjoy!