Archive for the ‘2015’ Category

Rallijs Kurzeme 2015

Trešdiena, maijs 17th, 2017

Vienu reizi gadā ir jāizbrauc. Kaut vai lai notraustu rūsu no mašīnas un kauliem. Tā kā šogad Rallijs Latvija Cēsu galā nenotiks, nolēmām pamēģināt kaut ko jaunu – Ralliju vēju pilsētā. Mašīnai nekādus uzlabojumus neveicām, tikai sakopām pāris lietas, kas līda ārā un prasīja uzmanību. Iepazinos ar jauno meistaru Kristapu, ar kura palīdzību arī viss nepieciešamais tika veikts. Motora uzlabojumi šoreiz gaidīs nākamo reizi.

Rallijsprints Kurzeme solījās būt aizraujošs jau iepazīstoties ar maršruta karti. Kā jau Liepājai pienākās – viss ekšons notiek piektdien un sestdien. Rallijsprinta daļā paredzēti pirmie septiņi ātrumposmi – pirmie četri (divreiz pa divi) piektdienas vakarā – sākot no plkst. 16:00 un nākamie trīs – sestdien no rīta. Sākot ar SS8 – jau brauc tikai Rallijs. Servisa parki nav paredzēti – pirmajā dienā pirms starta tikai piecpadsmit minūtes velnsviņuzina kam, pa vidu starp piektdienas apļiem – neliels refuels un gaismu uzstādīšanas zona (light fitting). Slēgtā parka pa nakti nav un otrajā dienā arī servisa nav – tikai refuels. Būtībā, ja kaut ko salaužam vai sačakarējam, tad vienīgā iespēja ir taisīt pa nakti. Līdz ar to mehāniķis nemaz mums šoreiz līdzi nav. Ar Andi sarunājām, ka viņs ir starta gatavībā, ja būs vajadzība pa nakti. Tātad par pirmo dienu – divi dopi, kuri atkārtojās pa tumsu. Izvilkām ārā vecās lampas, kuras izmantojām 2004. gada nakts ziemas gonkā Tartu Sugis Otepes apkārtnē – nedaudz uzprišinājām un izmēģinājām – mūsu ātrumam gaismai vajadzetu pietikt. Salona lampa gan nebija diez ko laba un arī nav saglabājusies, tāpēc, pateicoties saviem atbalstītājiem Kristapam Dreimanim un Mārim Priekulim – tikām pie jaunas LED gaismas salonā. Vienu vakaru pielikām un izmēģinājām – kruta! Gaismas pat vairāk kā vajag.

Iepriekšējo trīs ralliju laikā nobortējām 2 riepas (vienu Talsos 2013 un otru Latvijā 2014) – abas kamēr salīdzinoši aukstas vienā no pirmajiem asajiem līkumiem. Secinājums – vai nu riepas ir švakas, vai diski švaki vai kaut kas nav ar spiedieniem. Papļāpājām ar pāris gudrākiem džekiem un ieteikums viens – likt kameras, vismaz kamēr sapratīsim kas pa lietu. Sacīts darīts. Visām gruntenēm tiek iegādātas kameras un arī rezerves riepām saliktas. Pie reizes arī pārmontējam uz otru pusi, lai nodilusī kante ir iekšpusē. Brauksim ar tām pašām riepām, ko nopirkām uz Talsi 2013.

Tad man tīri nevilšus ienāca prātā salīdzināt manometra rādījumus ar Statoil riepu pumpi – secinājums bija diezgan graujošs – mans, atvainojos, sūda manomentrs rāda pa 0,2-0,3 atmosfērām mazāk. Tātad, ja mēģināju iepūst 2,0, tad man īstenībā iekšā bija labi ja 1,7 atm. Skaidrs, ka ausktai riepai pirmajā špūre viņa ir nost. Bija tādas dusmas. Pārbaudīju vēl pāris benzīntankos un riepu servisos – aina līdzīga. Vērsos autoservisa aprīkojuma veikalā uz Dignājas ielas – Animo. Tur esot labi manometri. 15 minūšu testēšanas un sarunu rezultātā, tika iegādāts digitālais manometrs, kas atstāja uz mani vislielāko pārliecību. Digitāls ar diviem cipariem aiz komata (tiesa gan simtdaļu vietā ir tikai pieci vai nulle) un pietiekoši labu atkārtojamību. 25 eiro lai ietaupītu kaut vai vienu saplēstu riepu, nemaz nerunājot par garastāvokli un rezultātu nemaz nav dārgi. Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu – jāsaka, ka tas bija pareizais lēmums un mūsu nedaudz piesardzīgais zelta numuriņš 2.15 atm, bija tieši laikā. Mazāk šoreiz bija bail laist. Varbūt nākamreiz. Sajūta, ka slīd bija tikai pirmā dopa beigu daļā, jo finišā jau bija 2,45. Pēc tam ap 2,10 – 2,15 arī grozījās un bija ok.

Pirms rallija arī patrenējāmies stenogrammas rakstīšanā – gada sākumā parakstījām, bet nu jau viss ir aizmirsies. Izmetām ārā ‘ātrs’ un ‘lēns’ – ‘ātru’ pēc Staņislava Grjazina ieteikuma, ka tajos līkumos ir visvieglāk nokrašot (pēc paša pieredzes) – tīri psiholoģiski un ‘lēnu’ tāpēc, ka nav vairs ‘ātra’. Sākumā iztikām bez un pārbaudot piesaistīju jaunu elementu ‘Plus’. Pāris gadus par Plus domāju, jo likās, ka man juks – ko tas īsti nozīmē – ātrāku līkumu vai lēnāku. Ideju nospēru no brāļiem Neikšāniem, kuri izmanto Plus, Plus Plus, Mīnus un Mīnus Mīnus atzīmējot līkumu ātrumu. Taču viņiem vienīgajiem, ko Latvijā zinu, stenogrammā līkumi ir otrādi – Seši ir gandrīz taisns un viens – visasākais, tāpēc izmantojot kombināciju ‘Pieci Plus’ ne brīdi nerodas šaubas, ka tas ir ātrāks par vienkāršu ‘pieci’, bet lēnāks par ‘seši’ jo plus norāda gan uz cipara esamību starp pieci un seši, gan arī naturāli plus nozīmē ‘vairāk’, ‘ātrāk’ utt. Manā gadījumā es izmantoju tikai vienu no visiem – ‘plus’ un tas nozīmē lēnāku līkumu nekā pamatlīkums, respektīvi, līkums ‘divi plus’ ir starp ‘divi’ un ‘trīs’. Nejūk. Un ir baigi labi – pats esmu par to pārsteigts.

Kārtojot māju, tika uzieti pāris veci žurnāli Auto no 1998 un 1999 gada, tāpēc arī patrinām dažus Rallija Latvija 1998 dopus un citu dienu arī Rallija Zemgale 1999 dopus. Dažu posmu precīzu konfigurāciju gan bija grūti atrast, taču tas nemazināja prieku ieskatīties vēsturē un pie reizes patrenēties stenogrammas rakstīšanā. Kopā norakstījām kādus 80 kilometrus, un lai arī stingri par maz – toties jutāmies puslīdz gatavi sākt rakstīt sacensību trasi.

Ceturtdien no paša rīta uzkrāmējam mašīnu uz treilera un izbraucam no Rīgas. Nācās pāris riezes piestāt, jo kvatra bija nedaudz padaudz uz aizmuguri un stipri šūpoja velkoni – Alda golfu. Vēl tie remonti uz Liepājas šosejas, kuru dēļ nācās braukt bez maz caur Tukumu un vienreiz pie pašas Liepājas iesprūdām uz minūtēm piecpadsmit. Administratīvo pārbaudi nedaudz nokavējām, taču piesolot nākamreiz tā vairs nedarīt, tikām cauri ar rājienu nevis 30 eiro caurumu kabatā. Saņemam dokumentus, paņemam GPS sekošanas ierīci un aiziet. Piekto dopu var rakstīt tikai līdz plkst 16:00, ko arī pierakstām un pārbaudām precīzi laikā. Šajā brīdī saprotam, ka tehniskajai komisijai esam pierakstījušies šovakar, bet tā kā šovakar ir testa posms, tad tehniskā komisija ir Kalvenē! Jobt! Mums nav neviena palīga šoreiz līdz, kas to varētu izdarīt, tāpēc mēs zaudētu vismaz 1,5-2 h lai aizbrauktu uz Liepāju pēc mašīnas, tad to aizvestu uz teh komisiju un atpakaļ un tiktu vēl atpakaļ uz dopiem. Zvanām uz rallija centru un izdevās sarunāt uz peiktdienas rītu – kad jau teh komisija ir Liepājā. Secinājums – jālasa nolikums uzmanīgāk! Tad tagad mērķis ir pierakstīt un pārbaudīt arī sesto un septīto dopu un tad varam doties mierīgi atpakaļ uz Liepāju. Tā arī izdodas. Sestā dopa tramplīns ir milzīgs, bet secinājums ir – lēkt var, ne pārāk traki, bet var un ja viss būs labi līdz tam, tad arī lēksim.

Vakarā vēl uzēdam un gulēt. Nolemjam uz tehnisko iet nevis kā pierakstījāmies piektdien divos, bet gan no paša rīta, jo apskatoties internetā – no rīta ir ļoti brīvs. Jau pirms septiņiem esam augšā un laižam uz tehnisko komisiju. Viss kārtībā – tikai divi aizrādījumi – vienai no pilota siksnām ir izkritusi/pazudusi šplinte, kas neļauj siksnai atāķēties – tas jānovērš un otrs aizrādījums – jānomaina sporta tehniskā pase uz jaunā parauga, ko uz nākamo gonku toč jāizdara. Vēl viens no komisāriem izspļāva tādu leģendāru tekstu kā ‘Šis auto ir sagatavots labāk nekā poļu evolūcija’. Protams, viņi domāja drošības noteikumu atbilstības ziņā, bet sajūtas tāpat labas, ka kāds to novērtē. Priecīgi par izieto tehnisko komisiju – noliekam mašīnu servisa parkā un dodamies rakstīt šodienas divus dopus. Visu nakti bija lijis, joprojām līst un lietu sola līdz pat plkst. 13:00. Tas ir ļoti labi – nebūs puteklis un ceļam vajadzētu būt stingrākam un ar labāku saķeri.

Pierakstam šodienas vakara divus dopus – jāsaka ļoti forši – ātri ar vienu metošu tramplīnu (SS1/3), kas vēl nedaudz organizatoru uzprišināts, lai plivinātu vairāk un slavenajiem Simaškas līkumiem (SS2/4). Par tramplīnu gan mums ir citas domas nekā par SS6 – sajūta, ka baigi laužams un bez nosēdiena. Stenogrammā pierakstām ‘nelēkt’ un tad redzēs, kā jutīsimies. Tā kā tas ir pats pirmais gonkas dops – nebūt negribās visu jau atstāt stulbā tramplīnā pašā pirmajā dopā.

Kad dopi pierakstīti, dodamies atpakaļ uz servisa parku, pabeidzam pēdējās sagatavošās darbus un dodamies uz pirmsstarta zonu. Ralliju atklāja Valsts Prezidents Raimonds Vējonis ar Liepājas Mēru Uldi Sesku. Lai gan daudzi saka, ka tāds gadījums, ka ralliju atklāj Prezidents vēl nav bijis, Valdis Zatlers kaut kādās dažus gadus vecās Kurzemes rallija bildēs ir atrodams gan. Nezinu, vai viņš vienkārši viesojās, vai atklāja pasākumu – kas to lai vairs zina, un nav arī būtiski. Uz starta estakādes kā vienīgie uzvizinām divas no sešdesmito gadu stilā saģērbtajām ‘Rallija Kurzeme 50′ meitenēm, kuras pašas bija stāvā sajūsmā par šādu iespēju. Nezinu, par ko mums tas gods tika, bet skatītājiem arī patika.

Pirms pirmā dopa starta ir satraukums – kā jau parasti – sen jau nav braukts. Pirmo dopu izbraucam taustoties un ļoti bieži īsti nevarēju nokoncentrēties – it kā kaut kādā ritmā biju, bet bieži vien pārprasīju stenogrammu un kaut kā līdz galam nenoticēju visam. Dopu nobraucam bez starpgadījumiem un pat tramplīnā nedaudz uzlecām – ar secinājumu, ka nākamreiz var lēkt vēl drošāk :) Otro dopu braucam apmēram līdzīgi, lai gan stenogramma tā nejuka. Prieks par to, ka motors nekarsa un galīgi uzvedās normāli. Okei uz dopa beigām jau vairāk saguris – bet tas jau normāli – nav tak WRC.

Tad nāca Light fitting zone, kur mums neko gan nevajadzēja fittot – jo mums jau gaismas bija uzliktas. Vēl pat pastāv cerība, ka nevajadzēs viņas nemaz izmantot, jo var būt būs pietiekoši gaišs. Kamēr grozamies un nav ko darīt, izdomāju iečekot rezultātus – ak vai. Sapratu, ka jābrauc ātrāk un ka var drošāk dot virsū. Pēc nosacītās mini servisa zonas tā arī darām. Stenogramma ir pārbaudīta un lai arī dažās vietās prasās rakstīt savādāk – pat nezinu vēl īsti kā, tomēr pa lielam ir baigi ok un nomaiņa uz ‘vienkārši līkums’ un ‘līkums Plus’ dod daudz priekš pārliecības. Otrajā aplī, kas ir tie paši divi dopi vēlreiz arī normālāk uzspiežam. Tramplīnā jau palecāmies labāk un arī pārējais bija forši. Ieraudzījām milzīgu akmeni uz ceļa – galvas lielumā – labi, ka netrāpījām un ka redzēju. Skatoties on-board video gan kaut kas nobūkšķ tieši ap to vietu, bet man vienalga liekas, ka netrāpījām – nebūtu pārdzīvojuši.

Ceturtajā dopā arī forši pabraucam un simaškas līkumi sanāca ok – tā brīvi un nepiespiesti. Ceturtā dopa startā tā nedaudz dīvaini uzvedās akumulators, kad startējām mašīnu – sajūta, ka grieza tā švakāk. Drošības pēc vēl neslēdzu dopā gaismas, lai netraumētu jau tā švako lādēšanas sistēmu. Līdz finišam tikām bez problēmām. Finiša gan noraustījās tahometrs – kas ir viena no pazīmēm, ka nelādē aķi. Pieņemam lēmumu – maukt bez apstājas uz finišu cik tik ātri (noteikumu robežās, protams) var. Ja ātri brauksim – nebūs jāslēdz ventilators. Gaismas slēdzam ārā, visu pārējo arī. Problēma ir ar to, ka dačiki jau sāk melot – benzīna un temperatūras, līdz ar to nezinu īsti, vai motors karst vai nē. Nu vismaz sākumā nevajadzētu karst – tas ir skaidrs. Bet iebraucot Liepājā, pie diviem sarkanajiem dabūjām stāties. Pie viena ieslēdzot ventilatoru, motors knapi pļarkšķēdams kustējās – nav pat dzirkstelei vairs jaudas. Pa tumsu arī tā ieripinām ar inerci servisa parkā (bez gaismām), pabraucam garām ‘dušai’ un uzreiz pie LK. Par laimi vienīgā Laika Kontrole pa visu ralliju, kur ir pieļaujama apsteidze ir tieši šī. Jāpiemin, ka pie Grobiņas brauca pretī menti – bet labi, ka tikai uzmidžināja, lai ieslēdz gaismas, nevis apturēja. Ja apturētu – dabūtu stumt točna un vispār nezinu vai piestartētu.

Mehu nav līdzi. Paši lāgā neesam gulējuši un galva vairs diez ko nestrādā. Viens ir skaidrs – man tā ir bijis arī iepriekš, ka siksna nav nokritusi, lādēšanas lampiņa nedeg (vai deg ļoti vārgi) un aķis lādējās ārā. Domāju – ja uzlādēsim aķi pilnu, rītdienas trīs dopus, kas ir mazāk nekā šodien, vajadzētu izturēt. Ar Jāņa Ročāna palīdzību dabūjam akumulatora lādētāju (Paldies!!) un visu nakti lādējam. Slēgtā parka pa nakti nav.

Nākamajā rītā uzliekam aķi un braucam uz servisa parku. Nomazgājam vakardienas dubļus un esam gatavi startam. Riepu spiediens ir ok. Saņemam kontrolkarti un braucam uz SS5. Pašā startā – sagāzējam, nodziest sarkanās gaismiņas un paukš – motors noslāpst. Man pirmā doma – jāatbrīvo pirmsstarta zona, lai nākamais var startēt, taču motors nav kustināms. Starteris gan griež un kaut kādi pukšķi nāk, taču nekā. Par laimi ‘kaut kas’ (kā no trillera ‘ezītis miglā’) mūs izstūma. ‘Kaut kas’ tāpēc, ka galvu jau pagriezt nevar un apskatīties – esam piesprādzēti hansos. Izmisīgie centieni motoru piestartēt arī pēc tam nevainagojās ar panākumiem arī pēc pāris minūtēm, kad motors varētu būt atpūties. Ar nožēlu atdodam zaļajai mašīnai kontrolkarti un mums rallijs ir beidzies. Žēl, bet nu tāds ir tehniskais sports. Rallijsprinta kopvērtējums.

Jānis arī mūs aizvelk atpakaļ uz Liepāju un tas arī viss. Brauksim uz Rīgu un domāsim, kas pa vainu. Šis bija tiešām skaists un ātrs rallijs. Atkal jāsaka vecais labais teiciens, ka šitik ātri mēs vēl nebijām braukuši. Sākumā domāju, ka man varbūt tikai tā izlikās, taču paskatoties uz vidējajiem ātrumiem aina ir tieši šada: Mūsu ekipāžas maksimālais vidējais ātrums kādā no dopiem pēdējos rallijos, kuros esam startējuši:

Talsi 2013: 94 km/h (SS7)
RLV 2013: 94 km/h (SS7)
RLV 2014: 98 km/h (SS12)
Kurzeme 2015: 105 km/h (SS3)

Paldies atbalstītājiem Wateriga, ITS Europe, Motors & Sports, Almas Omei, Kristapam Dreimanim, Mārim Priekulim, Jānim Ročānam, kā arī Mārim un Arnim Baložiem.