Archive for the ‘2014’ Category

Rallijs Latvija 2014

Ceturtdiena, oktobris 30th, 2014

Šogad Rallija Latvija ietvaros esošā rallijsprinta daļa bija paredzēta tieši pa Cēsu galu. Respektīvi pirmā diena, kurā startē tikai rallijs, ieplānota pa visai interesantu maršrutu – veseli desmit ātrumposmi, no kuriem 3 ir uz grunts seguma Tukuma apkārtnē un 7 ātrumposmi pa asfaltu – Ķemeri, divreiz Dzintari un četrreiz Biķernieki abos virzienos un vienreiz pa tumsu. Rallija Latvija nosaukums šoreiz tiešām atbilst būtībai – ātrumposmi Tukuma, Jūrmalas, Rīgas un Cēsu apkārtnē.

Labi pietiks nu par to ralliju. Lai gan pēdējās divas sacensības, kurās startējām bija Latvijas Rallija Čempionāta posmi (Talsi 2013 un RLV 2013), mēs taču tomēr esam piederīgi rallijsprintam ar savu neturbo pilnpiedziņas aparātu. Pagājušajā gadā braucām pilnu distanci, jo Cēsis bija ieliktas rallija daļā – nu un Cēsis taču nevar nebraukt. Starp citu, nezinu nevienu citu valsti, kurā būtu šāda iespēja sacensties ar līdzīgiem – nu vismaz uz papīra :) pilnpiedziņas neturbo agregātiem, kas manuprāt ir lieliski.


Mums, kas, dažādu iemeslu dēļ, ietilpst kategorijā, iekāp un brauc jeb “arrive and drive”, lielākā problēma pagājušajā gadā bija stenogrammas nenoteiktība. Viens divnieks tāds viens šitāds. Ar trijniekiem arī bija šaize. Sāka gribēties rakstīt kaut ko pa vidu starp trijnieku un divnieku un starp divnieku un vieninieku. Sabraucu tādā putrā pats ar sevi, un tiklīdz galvā nav viss skaidrs, tā uzreiz biš sanāk atlaist. Bišk šur, bišk tur un viss čau. Vai arī otrādi, ka kāds līkums ir pārāk optimisks. Šogad nolēmām patrenēties tieši stenogrammas rakstīšanā – nu kaut vai pusdienu kaut kur parakstīt. Ceturtdienā pirms rallija, aizšāvām uz Talsiem un parakstījām tur šī gada dopus, kuros nebijām braukuši ar jauno pierakstu. Visus vecos trijniekus pārvērtu par četriniekiem. Nulles palika tādas pašas. Rezultātā vieninieki, un itsevišķi, divnieki un trijnieki ieguva pavisam jaunu un skaidru vietu. Daudzas lietas arī izmetu ārā un aizstāju ar vienkārši metriem, piemēram, 150 – kas nozīmē “žmi!!!”.


Mašīnai neko īsti nedarījām – tikai Alda krēsls tika ielikts beidzot pareizi, kā jau sen vajadzēja. Tas liek justies labāk. Vēl šādus tādus sīkumus, bet neko ievērības cienīgu. Piektdien no rīta izņemam doķus un aidā uz Cēsīm. Pēc termostata izravēšanas normāli varēja nosalt pa ceļam braucot ar atļauto ātrumu. Laiciņš ārā tāds vēss – nu kādi 4 grādi un saulains.


7dien gan solīja lietu. Pierakstām Kārļu dopu, kas ir identisks pagājušajam gadam – klasisks un skaists. Vienīgā atšķirība ir, ka rakstījām stenogrammu pa jaunu un savādāku nekā pagājušajā gadā. Šaurā daļa aiz Kārļu centra ir riktīgi izgreiderēta plata. Domājam, kā viņa izturēs, ja līs. Galu galā nebija tik traki. Pilsētas dops vienkārši konfekte – sākot Cēsīs pa Peldu ielu no Gaujas tilta pa grunteni gar attīrīšanas iekārtām un Pipariņu mežam. Tad pa apvedceļu līdz Latvijas Naftas benzīntankam. Varētu pat teikt, ka pilsētas dops bija perfekts.


Nākamajā dienā griežam uz pārējiem diviem dopiem kas ir Skujenes pusē. Skaisti. Sākuma daļa ātra (abi nedaudz pārklājās), bet tomēr ir ko strādāt un pilna ar trijniekiem. Izskatās, ka špūre nebūs. Tad samērā veselīgs tramplīns un viens dops pa labi otrs pa kreisi uz jau mazāku un šaurāku ceļu, lai arī ne pārāk lēnāku.


Vēl viens jaunums ar šo ralliju bija tas, ka rallistu gaitām (arī iepazīšanās laikā) varēja sekot līdzi jebkurš līdzjutējs internetā. Man jau patika – ļoti hai-tek. Sestdienas pēcpusdienu un vakaru mierīgā garā sagatavojamies rītdienai Cedrus Tropos Rallija centrā.


Svētdien 8 no rīta jau esam CSDD uz tehnisko – viss beidzot bez neviena aizrādījuma, par ko liels prieks. Tad dodamies uz servisa parku ieņemt vietu – šoreiz gan jāsaka normāls haoss tur valdīja. Ierādāmais džeks pats neizskatījās, ka saprot ko dara un mēs kādas 3 reizes dabūjām pārbraukt. Un nebijām tādi vienīgie. Laikam pie skaidrības pārāk bijām pieraduši pagājušajā gadā gan Cēsu, gan Tukuma servisa parkā. Sāk līt. Sapumpējam riepas un pārbaudam spiedienus, un aiziet uz starta estakādi pie Cēsu jaunās pils – turpat kur pagājušogad. Pirmais dops ir Kārļi. Nedaudz smidzina – bet nobraucam labi. Izrakts mazāk, kā biju gaidījis un ir kaifs braukt. Putekļu arī nav – super. Kaut kāda vibrācija parādās kreisajā priekšējā pusē un nevaru saprast, kas ir noticis. Vēlāk (par laimi jau pēc dopa) izrādījās, ka rats ir vienkārši atskrūvējies – ar pirkstiem visas skrūves varēja pievilkt.


Starta sarakstā pirms mums bija ielikti divi mūsu klases braucēji, kuri, acīmredzot, bija uzrakstījuši iesniegumus, lai viņus paceļ augstāk, baidīdamies, ka viņi noķers priekšā braucošo žigulīti. Es par šādu faktu vispār nesatraucos, jo noķert kādu subāru (kā man likās) man nebija plānots. Pirms starta gan izrādījās, ka mēs esam ielikti tieši aiz Vanagu ekipāžas. Viņi paši mums to pateica servisa parkā un teica, ka nav saprašanas kādēļ tā – ļoti korekti – es pat nebiju pamanījis. Es gan teicu, ka nevienu nekad neesmu noķēris un lai pa lieku nesatraucās. Tomēr Kārļos saķērām gan. Nekas, neko daudz tur nezaudējām, viņi mūs ātri pamanīja un palaida garām.


Temperatūra it kā nekāpa, tomēr kaut kā motors uzvedās dīvaini. Otrais dops – joprojām nedaudz līst. Sākumā domāju motoru pasaudzēt, tomēr vēlāk jau aizgāja normāli. Tramplīnā uzlecām un pie mīkstā nosēdiena sapratu, ka nākamreiz var lekt pat vēl drošāk. Atkal noķērām un apdzinām žigulīti, bet pēc tam pa to šauro kaukā izgāju no ritma un visu laiku juka stenogramma. Tikai uz beigām atkopos. Finišā vēl skaisti pa dubļiem uzrāvām plakaniski :) Tagad skaistais pilsētas dops. Atpakaļceļā benzīna datčiks rāda galīgi ne to ko gribētos. Domāju, ka gandrīz ar pilnu bāku 70 litriem (Rīgā ielējām pilnu) 70 dopkilometrus jau nu nobrauksim, bet neizskatījās, ka tā varētu būt. Pēc diviem dopiem bija skaidrs, ka vēl vienu šādu apli toč neizturēsim. Bļa. A kannas ta nav līdzi. Zvans Andim un viņš visu nokārtoja un 40 litrus dabūja. Pirmo reizi izmantojām refuel zonu :) izrādās, ka benzīnu tomēr vajag, lai mašīna uz priekšu tiktu :D


Okai – pirms refuela un servisa vēl ir Cēsu dops. Daži divnieki bija pa asu un sākuma daļa arī ļoti slidena. Pēc pagrieziena uz attīrīšanas iekārtām, gandrīz izspēlēju Hirvonena joku, kad viņš nokrāvās Somijas rallijā pirms dažiem gadiem savā mīļākajā līkumā. Es tā gaidīju šo līkumu, ka gandrīz iemeistarojos kokos (6:50 un 9:20 video). Pēc tam gan sapratu – lai nu kur, bet Cēsīs mēs nekādus pigorus nesastrādāsim. Divas reizes aizrijās motors – taču tas, manuprāt, ir pārliešanas rezultāts. Gan jau degvielas spiediens ir akal uzkāpis debesīs, ka pie maziem apgriezieniem rijās ciet, bet pie augstiem griežās normāli. Tas arī izskaidrotu patēriņu.


Pēc servisa padzirdam mašīnu ar benzīnu un aiziet uz Cēsīm vēlreiz. Diemžēl bija beigusies on-boardam baterija un mūsu pašu neizdarības dēļ atkal ir iefilmēta tikai puse no rallija. Nākamreiz būs viss – točna. Cēsis – bez ekscesiem un aiziet uz Kārļiem otro reizi. Nu jau ir līt sācis krietnāk.


Kārļu dopa pirmajā līkumā (asajā nobraucot no asfalta) špūrē nomaucās priekšējā labā riepa – identiski kā Talsos. Tāds zajebs iekšā – vēl 15 km jābrauc un nolemjam mainīt. Izkāpjam ārā – saspaidam zaļo GPS pogu, ka viss ok. Pēc 60 sekundēm zvana mobilais – bļa es tak neko nevaru pateikt man pods galvā nu vispār nav laika. Skrienu pie viena no trases darbiniekiem un saku viņam “saki – mainam riepu, viss kārtībā!”, ko viņš arī izdara, lai gan apjukums viņa sejā bija manāms :) . Man par pārsteigumu jau kamēr mainam riepu ir piebraukusi “zaļā” mašīna un arī ātrie ar migalkām!! Bet neviens neko nesaka un ārā nelec. Es jau domāju – nu jobt! Mēs tak paziņojām, ka viss ok, ņeužeļi ātros jau izsaukuši un dopu atcēluši. Bet neko viss mierīgi. Nomainām riepu, piesprādzējamies, nočortojamies un braucam. Cik pazaudējām nezinu – rēķinu kādas minūtes piecas ar pusi. Švaki. Uz nākamo gadu ar bračku trenēsimies riepu mainīt. Atlikušo dopu nobraucam bez starpgadījumiem un brīvi. Ar špūrēm gan krietni uzmanīgāk, jo zapaska ta tikai viena un vēl viens dops jābrauc. Plus vēl jātiek pēc tam līdz Cēsīm. Ar mīksto jau sūdīgi.


Pēdējo 16. (Rallijsprintā 6.) dopu nobraucam brīvi un nepiespiesti, tramplīnā uzlecām labi. Slīdēja vispār ļoti – visvairāk no visiem dopiem. Laiks arī bija šajā dopā vislabākais – 12. vieta absolūti no tajā brīdī vēl dzīvi esošajām 22 ekipāžām. Rallijsprinta kopvērtējums.


Sākumā gribējās lai ir aukstāks laiks un nelīst lietus, taču atklāti jāsaka, ka lai arī lietus dēļ slīdēja daudz vairāk, pieredze neatkārtojama un špūre mazāka, nekā sausā laikā. Mašīnai arī bija vieglāk, jo saķere nav tik laba plus aukstais laiks palīdzēja motoram nepārkarst. Lai arī mēs vēl neesam situācijā, lai konkurētu ar savas klases braucējiem, šoreiz jau bijām līderim par 0,6 sekundēm uz kilometru tuvāk nekā pagājušajā gadā.

Nākamais gads solās būt interesants. Plānojam braukt jau vairāk par vienu rallijsprintu, ļoti iespējams, ka pat vairāk par diviem. Laiks ($$$) rādīs. Viens gan ir skaidrs – būs iespēja pienācīgāk sagatavoties un nu jau krāt pieredzi nopietnāk.