Archive for the ‘2013’ Category

Rallijs Latvija 2013

Otrdiena, oktobris 8th, 2013

Ja nu mūzikas autortiesību dēļ, augstāk esošais video īsti neiet, tad piedāvāju noskatīties to pašu tikai bez mūzikas.

Un tagad īsumā par to, kā mums gāja Rallijā Latvija 2013. Pēc Talsu problēmām ar motora karšanu, nolēmām meklēt, kas varētu būt par vainu. Andis saka, iespējams, metās liesais. Nomainām degvielas filtru, kas degvielas spiedienu padara konstantāku. Pārregulējam aizdedzi un spiedienu uzgriežam augšā. Profilaksei arī izraujam termostatu – lai nemaisās ar savām gudrībām. Cita starpā arī tiek nomainīts sajūgs uz jaunu un ar lielāku diametru un vēl daži sīkumi. Testējam pa šoseju – mašīna rijās ciet pie maziem apgriezieniem ieberot ručkā. Normāli atverās pēc 4,000 un tad gan dzied skaisti. Ja ieklausās var dzirdēt arī kā degviela bākā tiek vienkārši izstrēbta. Grūti spriest par patēriņu, taču 45 litri aizgāja hren-viņ-zin kur :) Trešdienas vakarā pirms rallija vēl Andis piemeta klāt vakuumu, lai uz maziem apgriezieniem spiediens tomēr ir mazāks, un pašu spiedienu nogrieza čut mazāk, jo bija nezināmu iemeslu dēļ uzkāpis atkal pārāk augstu. Neko darīt, ka kompja nav, viss jādara manuāli. Liekas, ka ir ok un ar tādu arī brauksim.

Luksofors

4dien no rīta izņemam doķus un dodamies pierakstīt Tukuma galu + Jūrmalu. Uzreiz ir skaidrs, ka ātrumposmi būs ļoti interesanti. Vienīgi pārsteidz SS7 beigu gals pa mežu. Līdz šim spēcīgi lijušais lietus bija atstājis normālu offroadu, kuru ar 4motion un vakar uzliktām jaunām riepām izbraucam ok. Ja nebūtu viena vai otra, visādi vēl varētu gadīties. Organizatori gan vēlāk to arī apjauta un 7. dopu saīsināja, lai pa mežu nebūtu jādzenās – ļoti labi. Pašus pēdējos rakstām ķemerus un lai arī sāk mesties tumsa, paspējam visu izbraukt un vēl veselas 7 minūtes :) paliek pāri. Vsjo. Savācam mantas un uz Cēsīm. Ap 12iem ierodamies Cēsīs Cedrus Tropos rallija centrā.

Cedrus Tropos Rallija Centrs

Sākotnēji paredzētais vakara dops Amatas pusē tomēr nenotiks, tā vietā būs Kārļi vēlreiz. žēl, bet neko darīt – gan jau ir tam pamatoti iemesli. No rīta mierīgi pierakstām un pārbaudām Kārļus, pēc tam pilsētu. Kārļi kā jau Kārļi – ļoti forši un mums kā iesācējiem patīk, ka kārļu centrā uz asfalta ir ielikts roteris. Lai gan Kārļi ir gandrīz kā mājas dops, tomēr sporta režīmā brauksim pirmo rezi.

Karli-centrs

Visu esam pierakstījuši, vēl šādas tādas lietas jāsadara un vakarā tehniskā komisija. Nomazgājam mašīnu aizbraucam samontēt riepas – visu bez steigas. Un tad sākās. Bez piecpadsmit piecos piektdienas vakarā izrādās, ka Aldis nevar ar galvā uzliktu ķiveri jaunajos krēslos nemaz iesēsties, nerunājot par piesprādzēšanos vai braukšanu. Man likās, ka krēslu dievi točna man ir lāstu uzlikuši (skat. Talsu Ralliju). Zvans ilggadējam atbalstītājam Ventim no VARC un braucam pie viņa skatīties, ko var darīt. Viņam galva ir uz pleciem un arī rokas aug no pareizās vietas. Pēc apmēram stundas Aldis priecīgs sēž krēslā un lai arī nav ideāli, iztikt var. Vakarā bez īpašiem aizrādījumiem izejam tehnisko komisiju un braucam atpūsties pirms rītdienas starta.

Ventis

Pirmās dienas servisa parks ierīkots Cēsīs, vecajā tirgus laukumā – pašā centrā. Arī rallija centrs tepat netālu, estakāde pie pils un pilsētas dops tepat netālu – viss ļoti pārdomāts un kompakts. Starta estakāde, kur pasākuma vadītājs ir nedaudz apjucis par manu tekstu “brauksim pa visu naudu – līdz galam”, bet ar nelielu paskaidrojumu, ka samaksāts ir par visiem ātrumposmiem, tiekam cauri.

Estakāde

Kārļi. Uzstādam jauno kameru rakstīšanas režīmā un aiziet. Tikai pēc tam izrādījās, ka ierakstījušās ir tieši sešas sekundes. Kas pa lietu, tā arī nesapratām. Starts. Jau no pirmajiem metriem ir skaidrs, ka trase, salīdzinot ar Talsiem ir daudz labākā stāvoklī. Špūres ir, bet krietni mazākas, kas tikai vairo prieku braukt. Kaut kur nedaudz pēc pašu Kārļu centra uzsitam kreiso priekšējo riteni un kādu laiku liekas, ka ir mīkstais. Pēc tam atkal liekas, ka nav – karoč, nevar saprast. Uz ātrumposma beigām vēl nepielūdzami sāk karst motors (atkal!). Kaut kā līdz galam nomokām, finišā dūmi pār kapotu un likās – nu re – te tev bija pa visu naudu. Raujam vaļā kapotu – skatāmies, kas pa lietu. Ārštata mehāniķis Konča, kas tieši priekš mums nolikts finiša “stopā” atrod vainu – pečkas truba pārplīsusi un laiž garām tosolu. Bačoku tā arī neizdodas atvērt – pārāk liels spiediens – domājam, labi, līdz Cēsīm gan jau kaut kā tiksim. Pārbraucienā kreisais priekšējais ritenis izdveš dīvainas skaņas. Arī lēnu braucot temperatūra kāpj un kāpj, taču ripinot līdz servisam kaut kā tiekam.

Kārļi

Andis uzreiz kreiso ratu nost, un kamēr motors dziest, skatās, kas ir ar piekari. Verdikts – salocīts stabilzatora stienis, kas metās pret bremžu disku. Tas minimāli tiek atlocīts, tā lai neķerās. Tomēr vēl ir kreisajam priekšējam amortizatoram atskrūvējies gals – tas nozīmē, amītis vispār nestrādā (ja ir vērīgāka acs, tad to arī visos pirmās dienas video var redzēt). Andis saka – brauc kā ir, tikai rēķinies, ka amortizatora nav vispār – pa nakti jauksim ārā skatīsimies. Man der. Kad motors padzisis, tiek noņemta saplaisājusī truba un sataisīta. Auto padzirdīts ar aukstu kōlu (tosolu) un varam doties tālāk.

Kārļi-2

Pilsētas dopus abus nobraucam ļoti prātīgi – pa lietu un asfaltu ar gruntenēm nav nekad braukts – vienā roterī jau gandrīz neierakstījāmies. Lai arī pilsētas dops ļoti skaists pēc būtības, tomēr no rīta notikušais supersprints ir darījis savu – riktīga izdzīvošanas sacīkste grunts daļā. Tas ko greideris ir pa visu sastūmis ļoti ātri pārvēršas atpakaļ špūrē.

Cesis

Cesis-2

Kārļi otro reizi. Šoreiz jau zinām, ka amortizatora nav un tā arī braucam. Aldim vēl startā gadījās misēklis, ka kontrolkarte nokrita zemē, ko, protams, ar aizsprādzētām siksnām nevar aizsniegt. Kamēr atsprādzējās un iedeva tiesnesim – laiks rit. Viņš man saka – nebrauc es vēl neesmu piesprādzējies, bet arī startā nevar ilgāk par cik tur tām sekundēm tusēt – jāatbrīvo zona. Karoč diskābeli var dabūt vai nu braucot (nav siksnu), vai nebraucot. Es izlēmu tomēr braukt un kā būs tā būs. Pēc sekundēm piecām jau Aldis saka “ir” un varam braukt tālāk normāli. Tiesneši šoreiz bija vai nu žēlīgi, vai neredzēja. Jebkurā gadījumā paldies. Bīstamas situācijas jau neradījām :) SS4 Kārļu video obboards pieejams arī atsevišķi (skat. zemāk). Lieki teikt, ka kreisais priekšējais rats lēkāja kā zaķis – ko var ļoti labi redzēt manā visai izteiksmīgajā žestā finišā!

Kārļi-3

Pēc pirmās dienas domājam plānu. Šobrīd esam Cēsīs, rīt starts jau no paša rīta ap 9 Tukumā, bet pa nakti vēl jānoņem amītis un mašīna jādabū Tukumā. Andim plāns kā māja – bracam kvatru virsū uz treilera (kas laimīgā kārtā tika iznomāts – un Aldim paldies par centību speciāli priekš šī rallija dažas dienas iepriekš nokārtot BE kategoriju un vēl savam turbō kvatrō golfam uzlikt āķi – viss čiki piki), piesienam un viņš to amīti noņems. Sacīts – darīts. Drusku gan viņš (nu amītis taču) pretī runāja, tomēr padevās.

Andis-ņem-nost-amīti

Andis lec mašīnā un uz garāžu Līgatnē skrūvēt. Mēs vēl iestrēbjam saļanku un ceļā uz Jūrmalu. Kad esam Siguldā, Andis saka, ka amīts kārtībā. Joprojām nespēju noticēt, ka kamēr mēs ēdām zupu un braucām līdz Siguldai, Andis jau paspēja aizbraukt līdz Līgantei, izjaukt, sametināt un salikt amīti. VOOBŠE!! Sarunājam tikties Tukumā 6.20. Jūrmalā fiksi pagulējām kādas stundas 3 ar pusi un prom uz Tukumu. Servisa parkā Andis pieliek amīti un viss – mašīna kā jauna un pat laiks pāri palika.

Andis-liek-klāt-amīti

Piektais dops. Pašā startā – karjers Kā jau likās iepriekš, sākuma daļā ļoti izrakts un bedrains, bet nekas – saudzīgi tiekam galā. Pēc tam ļoti interesants dops. Pie NR1 operatoriem godam atzīmējamies ar sagriešanos, bet citādi bez īpašiem starpgadījumiem. Temperatūras dačiks varēja vairāk iepriecināt, bet nu neko – kā ir tā ir.

Karjers

Sesto dopa stratēģija bija tāda (18,77 km), ja tiksim šitam cauri, tad pārējais rallijs jau vairs problēmas nesagādās. Jau no starta īsti negāja stenogramma – sesto dopu pierakstījām kā pēdējo (pēc piektā, septītā un astotā), līdz ar to atšķirība starp piekto un sesto līkumu konfigurācijā bija diezgan liela. Pārsvarā visi līkumi bija uzrakstīti pa lēnu un faktiski viņus varēja izbraukt arī ātrāk. Dēļ tā, manuprāt, zaudējām laiku un arī pārliecību. Plus vēl sagriezāmies vienā asākā līkumā. Aiz šī asā līkuma sākās īsta izdzīvošana – uz kādu laiku – trase ļoti pabojāta. Motors atkal sāka nedaudz karst, taču vēlāk atlaida. Pēc tankodroma, sekoja gara taisne – nu kādu kilometru pa šoseju. Ļoti dīvaina sajūta braukt ar ķiverēm pa platu šoseju un spiest, cik tik tā kaste iet. Vai nu ratus bijām sasituši vai vienkārši smiltis sadzītas, bet kā sāka vibrēt visi kloķi pēc kārtas pie tā ātruma (video var redzēt) likās, ka mašīna sadalīsies pa reizinātājiem. Un arī bremzēt ar grunts riepām uz asfalta no 170 km/h man bija vēl nebijusi pieredze.

asfalts

Tālāk servisa parks. Regrupingā mūs iepazīstina ar to, ka septītais dops ir saīsināts (jēeij!) un pa mežu nebūs jāmokās.

Dirsa-pļavā

Tā kā šitik tālu esam nonākuši un nedaudz jau iesildījušies, tad septīto un astoto domāju biš brīvāk pabraukt. Septītajā viss izdodās no rokas un jaunajā pārceltajā finišā labi tālu aizbraucam pļavā. Par pārsteigumu gan tur jau kādas 10 špūres bija iedzītas točna. Neko par laimi nesalauzām un atpakaļ uz ceļa. Septītais tāds sprintiņš. Astotais dops jau ir maratons (23,25 km) un esam gatavi arī nedaudz atlaist, ja karsīs motors. Taču nekarsa. Ļoti labi gājām, tikai bija viens īpašs moments, kad, visticamāk, nepareizi pierakstīts kreisais trijnieks, tomēr tik ātri nebeidzās un vēl turpinājās un turpinājās (vismaz man tā tad likās) un jeļi jeļi ar labo sānu izbēgām no koka. Pārējais dops skaisti un bez problēmām – pašam patika.

RLV

Tieši pēdējie divi dopi (septītais un astotais) pašam patika vislabāk un arī rezultāts tajos ir salīdzinoši labāks. Mērfijs bija gan lēmis savādāk un tieši šos abus dopus kamerā nesaglabājis. Jā un vakarā esošos Ķemerus arī. Tikai nākamajā dienā internetā atradām šai problēmai risinājumu.

IrOK

Kad jau astoto dopu, kas bija pēdējais rallija grants dops, bijām nobraukuši, smaids bija pa visu ģīmi. Tā teikt, tagad kaut vai ūdens plūdi un sapratām, ka ķemeros tramplīnā leksim. Bijām sagatavojuši vecas gruntenes (beidzot), ko plēst pa ķemeriem un pat līdzi uz Tukumu bijām paņēmuši, tikai izrādījās, ka pirms ķemeriem nav servisa parka un sapratām, ka jābrauc būs vien ar “labajām”. Neko darīt. Līkumus prātīgi, bet tramplīnā uzlecām abas reizes. Finišs Līvu akvaparkā uz estakādes un tiešām neviltots prieks abiem par pirmo finišēto lielo ralliju. No 13 startējušām ekipāžām A+ klasē pat tikām līdz piektajai vietai. Tas gan uz konkurentu neveiksmu rēķina, bet tomēr – gandarījums tāpat. Rallija kopvērtējums.

Ķemeri-tramplīns

Daudz ātrāk ar “Arrive and drive” stratēģiju pabraukt grūti. Daudz kļūdu. Īpaši jādomā pie stenogrammas. Kamēr braucam droši, tikmēr viss kārtībā, tomēr, kā parādīja 7 un 8 dops, tiklīdz gribās pabraukt ātrāk, tā ik pa brīdim lien ārā neprecizitātes – viens divnieks tāds otrs šitāds. Bet nekas – jābrauc, jābrauc, jābrauc un tad jau būs viss kārtībā! Gan jau nākamsezon kaut kur mūs trasē redzēsiet.

Ķemeri

Rallijs Talsi 2013 – Video

Svētdiena, jūnijs 16th, 2013

Neliels ieskats, kā mums gāja Rallijā Talsi.

Rallijs Talsi 2013

Piektdiena, jūnijs 7th, 2013

Šoreiz pa garo.

Viss sākās ar pilnīgi nejaušu iedomu – a davai braucam Talsus! Nu davai. Veselīgas apstākļu sakritības rezultātā beidzot bijām nolēmuši nomainīt vecos krēslus un siksnas pret jauniem ar maģisko homolgācijas uzlīmi. Lai arī visu bijām izdarījuši laicīgi, tomēr rallija nedēļā trešdienā – rūpju pilns telefona zvans paziņoja, ka mūsu krēsli tomēr esot aizkavējušies kaut kur Vācijā vai Itālijā un būs tikai nākamnedēļ. Bļ. ko nu? Labi, ir risinājums – pārdevējs Mārtiņš nāk mums pretī un sadabū kaut kur pavisam labus un ērtus krēslus ko aizlienēt uz šo gonku, tā teikt uz “sava rēķina”. Trešdienas vakarā ap pieciem, saprotam, ka viņus esošajajos stiprinājumos nepakam iekšā nedabūt bez kronšteinu pārmetināšanas. Esošais meistars mums saka nē un ka 4diena viņam visa jau ir aizsista. Mums jau pēc 24 stundām jābūt Talsos. Uz mirkli piedzīvojot emocionālo fiasko, risinājums tomēr tiek atrasts Rallija Servisā (jā, tā arī sauc) Juglā pie Ingus. Citējot populāru Latviešu filmu “viņam tak cilvēkam zelta rokas!”. Mašīna ir gatava jau nākamajā dienā ap 11-12, pie tam krēsls der kā uzliets. Tiem, kam šī lieta nav tik pazīstama, ielikt pilota krēslu bez mērīšanas ar pirmo reizi dažu stundu laikā ir faktiski neiespējami. Bet redz, ka ir. Laimīgs saņemu mašīnu un dodamies gatavoties ceļam uz Talsiem.

Ceturtdienas pēcpusdiena. Esam sakravājušies un startējam no Jūrmalas Talsu virzienā. Pēc aptuveni stundas esam Ceplīšos, kur saimniece mūs laipni uzņēm. Vēl aizbraucam izņemt dokumentus un uzēst kafejnīcā Martinelli. Stāsts par biezpiena plācenīšiem lai šoreiz izpaliek :) Vēl daži pēdējie sagatavošanās darbi mašīnai un gulēt.

Piektdiena. Iepazīšanās ar trasi ir paredzēta jau no 8. Sākumā tā arī plānojam – es saku Aldim – “karoč, 8 jau būsim dopa startā”, kas beigās pāraug uz “ceļamies 8″ un vēlāk jau ap pusdeviņiem, jo gulēts vairāk par 4-5 stundām nav jau nedēļu. No rīta mierīgi dzeram kafiju un ap kādiem 9iem zvana no rallija centra – “kāpēc jums GPSam nav signāla? Kur jūs esat?” Mēs nedaudz apstulbuši sakām, ka dzeram kafiju, a kas? Izrādās, ka GPS sekošanas iekārtai jābūt mašīnā jau TAGAD, lai fiksētu, kur mēs braucam vai nebraucam. Labi, mums kā iesācējiem pirmo reizi ar tādu aparātu saskaroties, tika piedots. Aizstiepām smago kasti uz iepazīšanās mašīnu, lai stāv, kamēr paēdīsim.

Trasi nebijām rakstījuši kādus gadus divus, kopš pagājušoreiz piedalījāmies rallijsprintā Slātava 2011. Gatavojoties Talsiem izbraucām vienu dopu Tukuma pusē, lai vispār atcerētos, kur ir pa labi un kas ir metri (jeb to subjektīvie aizvietotāji manā gadījumā). Braucot uz pirmā dopa startu sākam fiškot – ja jau mums GPS kaste ir pakaļā (lasīt: uz aizmugurējā sēdekļa), tas nozīmē, ka ir ļoti liela iespējamība, ka neviens dopa startā/finišā nebūs un ka pašiem jāseko mazajām norādījumu zīmēm, lai neatčoknītos dopa vidū ar “eu paga, paga!” – tā arī bija. Sarakstījām, pārbaudījām, centāmies nepārsniegt ātruma ierobežojumus NEMAZ jo sods ir 10 Lati par katru pārsniegto kilometru. Pie max ātruma 80 km/h, ieraut 150 latus nav liela māksla. Rakstot Strazdi uzreiz sapratām, ka nelēksim, jo tramplīns ir uzšķūrēts ļoti. Mēs, kā debitanti pašā startā gonku norakt negribām, tā teikt “samaksāts ir par visiem dopiem, brauksim pa visu naudu!”

Ātrumposmi tiešām ļoti forši, itsevišķi 3,4 (Strazde) 7,9 Mordanga. Pārējie arī, daudzos tikai braucot ar 60. numuru jūtams, ka būs mašīnu nežēlojoša špūre.

Garo 27 km dopu otro reizi pierakstot finišējam 20:03 un braucam atpakaļ uz māju pēc sportinieka, lai dotos uz 21:06 paredzēto tehnisko komisiju. Zaķis visu dienu bija pulējis mašīnu, kamēr mēs trasi rakstījām. Spīd tagad kā runča pauti! Par to milzīgs paldies. Drusku kavējam plānu, bet nekas. Talsos pirms tehniskās mums pieslēdzas tiešām lieliskais palīgs Andis. Tehniskajā viss tā kā būtu ok (pāris novēršami sīkumi), bet ir viens BET. Izrādās, ka kopš šī gada sākuma visos Latvijas Rallija Čempionāta posmos ir vajadzīgas ķiveres ar Hansiem. Mums abloms! Verdikts ir stingrs un nelokāms, līdz rītdienas 10:30 ir jādabū citas ķiveres (ar Hans klipšiem) un paši Hansi, savādāk – paldies par dalības maksu! Paldies tehniskajiem komisāriem, kas tiešām palīdzēja meklēt un pat atrada dažus variantus, kur ķiveres iespējams iegādāties. Diemžēl budžets ir tāds kāds viņš ir un tik ļoti pastiept uz sitiena neizdevās. Aptuveni pusotras stundas laikā, neatlaidīgi meklējot, tomēr atradām variantu – paldies Naurim Bruņiniekam un Edgaram Grīnam par divām ķiverēm un vienu hansu. Trūkstošo Hansu bez iebildumiem aizlienēja Valts, tas, kurš no Mārupes! Tas nekas, ka ķiveres atrodas Rīgā, Hans Mārupē, bet saruniekārta Cēsīs un ir jau bez piecpadsmit vienpadsmit vakarā. Izrādās ir atsaucīgi cilvēki, kas nelaimē ir gatavi arī to nokārtot. Kristaps Daģis izrādās to visu ir gatavs samenedžēt. Lieliski – par to arī paldies.


Sestdiena. Mums no rīta vēl jāpieraksta pilsētas dops un 11. dops, ko vakar nepaspējām. Šoreiz gan esam dopa startā jau 8 no rīta, jo ir tikai 3 stundas laika. 10.30 zvans no Anda – viss kārtībā, tehniskā izieta. Atviegloti nopūšamies, jo jau otro reizi (pirmo reiz ar krēsliem) pastāvēja reāla iespēja nestartēt. Pēdējā atvieglotā nopūta bija, kad sevi neieraudzījām publicēto iepazīšanās sodu tabulā! Esam gatavi startam.

Pāris stundas padirnējām pirmstarta slēgtajā parkā, pēc tam estakāde un aiziet. Braucot uz pirmo dopu sāk līt. Un tad mana klusā cerība, ka Talsos parasti līst, bet šoreiz gan jau nelīs, jo mums ščotkas tā īsti nestrādā izgaisa :D Nu labi, bišķīt strādā, tikai ļoti lēnu un kad ātrums tuvojas 130-140, paliek nekustīgas vienā pozīcijā. Jāsaka, ka nekādus brīnumus nesastrādājām un tikai dažās vietās dabūjām bremzēt un braukt vairāk uz čuju, nekā redzamību. Jau pirmā dopa finišā sapratām, ka motors ir nedabīgi uzkarsis vairāk nekā vajadzētu. Finišā vēl tehniskā komisija pārbaudīja apakšveļu un citus pribambasus, piemēram, vai siksnas ir nospriegotas. Līmenis augsts, neko piebilst.

Otrias dops. Jau pirmajā asajā līkumā špūrē nomaucās priekšējā labā riepa. Pirmā doma – po, mauks tāpat. Ja nemaldos kādu pusdopu arī tā nobraucām, līdz tomēr riepa sāka izdot neveselīgas skaņas un visa mašīna brauca kā uz barankām. Vienā krustojumā izbraucām taisni un lecam ārā mainīt. Pirmo reizi uzskrūvējam mašīnu uz domkrata, tomēr tā nokrīt nost – ripo uz priekšu. Bļ. Motoru slēgt ārā neriskēju – karstu varu arī nepielaist, ručņiks hidrauliskais. Pielikām kauko pie riepas, lai neripo un skrūvējam vēlreiz. Lietus joprojām līst kā no spaiņa. Aldis mani nomaina skrūvējot domkratu, liekam zapasku virsū – es saku Aldim – vēl vajag skrūvēt augstāk. Viņš man saka – augstāk nevar – domkrats līdz galam!! Pietrūkst nepilns centimetrs. Nezinu kā, bet kaut kā tomēr uzstīvējām. Protams, ka bremžu disks ir aizgriezies un nav pretī caurumiem. Beigās tomēr uzskrūvējām. Jāsaka godīgi, ka tie, kas trenējās ķiverēs un hansos mainīt riepu, nemaz nav glupi, jo tas ir grūti. Visa koordinācija pavisam savādāka. Labi, ka adrenalīns palīdz :) Iekāpjam mašīnā un kamēr sprādzējamies, no aizmugures jau ir piebraukusi zaļā mašīna (feil) un prasa kontrolkarti. Mēs viņus ļoti ātri pārliecinām, ka mēs vēl brauksim un aiziet. uz šosejas dabūjām drusku iedzīt, lai nenokavētu laika kontroli. Ščotkas atkal uzdarbojās. Beigās nokavējām tikai vienu minūti (+10 sek).


Pēc pirmā apļa arī paredzēta auto skalošana. Pēc servisa nākamais dops Strazde. Šoreiz jau esam saslēguši pečku uz pilnu un gatavi startēt. Lietus joprojām līst. Pirms tramplīna no ļooooti sadzēsāmies, pat pārāk daudz. Pārbraucot tramplīnu pavērās pirmie “kritušie” divas klijas jau krūmos. Lietuviešu ekipāžas mehāniķi, kas starp citu bija ieradušies ar Autobusu(!), mašīnu pa nakti atdzīvināja. Ātrumposms ļoti patika un mašīna arī nekarsa tik ļoti. Vienreiz pat ieliku piektajā ātrumā, kas gan bija ķļūda. Ceturtais dops bija Strazde vēlreiz. Nu jau nedaudz drošāk pār tramplīnu, bet tā pat jau nekur neaizlecām. (skat video) Līkumi ātri, bez špūres, izņemot roteri. Diemžēl, ļoti tuvu finišam aiz viena tramplīna pazuda gāzes pedālis. Mana pirmā (atzīstu, nu ļoooti inteliģentā) doma bija, ka viņš ir izkritis pavisam ārā, jo vienkārši nav! Nu bez gāzpedāļa pabraukt grūti. Nobraucām malā. Klāt arī ņefiga nevar tikt, sapratām, ka šodien viss un mēģināsim rīt atkal pēc SupeRally sistēmas. Vienu brīdi jau doma pazibēja, sēdināt Aldi uz kapota, lai viņš to gāzi rausta. Gan jau līdz finišam tiktu (nu tā kā tajā video no jūtūbes http://youtu.be/tvZu6e5vrQA).

Pēc neilga laika klāt ir Andis un pusstundas laikā turpat dopa malā defektu ir novērsis. Tiekam līdz servisa parkam, un lai arī pilsētas dopu izbraukt nesanāk, rīt mums atkal ļaus braukt.

Otrā diena. Šoreiz jau no paša rīta spīd saule un ir skaidrs, ka diena būs karsta un bez lietus. Septītā dopa starts. Jau pēc dažiem kilometriem motors atkal ir uzkarsis un izdot dīvainas skaņas. Uz pusgāzīti tiekam līdz finišam un domājam, ko lai dara. Līdz servisam vēl 2 dopi jānobrauc. Pirms astotā ātrumposma priekšā braucošais Subāra pilots iesaka izņemt priekšējo lukturi, lai radiators dabū vairāk gaisa. Dažas skrūves un tā arī izdarām. Diemžēl tas neko daudz nedeva un jau pēc pāris kilometriem motors no pārkaršanas sāka strādāt vairs tikai uz dažiem cilindriem. Lai nenokautu viņu pavisam, izlēmām apstāties. Līdz ar to mums rallijs bija beidzies.

Nekad vēl nebijām izstājušies, nekad arī nebijām braukuši lielo ralliju, kā arī nekad nebijām braukuši pa granti ar jau dugotu mašīnu. Ļoti daudz vēl jāmācās un nopietnāk jāgatavojās nākamajai reizei. Kaifu kā vienmēr noķērām, tikai tāda mazuma piegarša. Arī plāns “braukt pa visu naudu” tomēr neizdevās. Toties mašīnu neapskādējām un cerams, ka dzinējam paliekošus bojājumus arī nebūsim radījuši.

Paldies Raimondam un komandai par lielisko ralliju. Paldies arī izturīgākajiem faniem, kas mūs sagaidīja – ovācijas bija negaidīti lielas. Veci (un sarkani) Audi tomēr vēl ir cieņā :) Tiekamies atkal Septembrī Rallijā Latvija. Ekipāža #60. Debitantu kausa rezultāti. Rallija kopvērtējums.




Biķernieki 2013

Sestdiena, marts 16th, 2013

Izbaudot pēdējos ziemas priekus kopā ar Mārtiņu un Edgaru nolēmām piedalīties supersprinta pēdējā ziemas posmā, kas bija plānots Stāmerienas pagastā uz Ludza ezera veidotajā trasē. Dalībnieku it kā mazās aktivitātes dēļ, gonka tika pārcelta uz Rīgu uz Pikačū (Biķernieku) trasi. Jo labāk. Nebūs tik tālu jādzenās un Biķernieku trasē vēl nekad nebiju braucis. Startēju 4WD Open klasē.

Ieradāmies 9. marta rītā un izstaigājām trasi ar kājām. Starts ļoti skaists – viena čūska un tad taisne, elkonis un vēl viena taisne, kuras galā jātrāpa ļoti slidenā un šaurā sānu ceļā. Pēc tam izbraucam kartinga trases dažus līkumus un finišs. Viens līkums acīs iekrīt īpaši – pietiekoši lēzens, lai ātrumu nost nemestu, tomēr viltīgs un gana noledojis. Kā vēlāk izrādījās, tieši tajā līkumā visvairāk dalībnieki arī sapinās meistarībā. Bet tas jau pieder pie lietas.

Edgars piedalījās ar Mārtiņa Audi Coupe 2.8 quattro 4WD klasē. Protams, ka neviens no mums tā arī neatrada nekādas iespējas kaut kur izvizināties pirms gonkas un atbraucām as is.

Pirmais brauciens. Starta daļā joprojām bija pārsteidzoši daudz sniega un saķere pietiekoši laba. Elkoni trāpīju necerēti labi un taisnē vēl domāju pag, šeit bija vēl viena taisne vai arī… NĒ – jau šaurais pagrieziens un jādomā, kā ierakstīties. Kartinga trasē mierīgi, lai pēc tam saprastu, ka varēja tomēr ātrāk. Neko darīt – varbūt nākamreiz.

Otrajā braucienā starta daļa jau slidenāka, bet joprojām sniega vietām pietiekoši daudz. Sev nesaprotamu iemeslu dēļ uzrādīju pirmo laiku klasē. Visdrīzāk jau, ka konkurenti kaut ko samudrījušies, jo pats sev pakāsu kādas 2 sekundes pret pirmo braucienu. Taču prieks tāpat.

Trešajā braucienā jau kartinga trases daļā bija daudz vairāk asfalta, kas vietām bija piesalis un tādēļ mānīgs. No šī vienīgā brauciena ir arī onboards (courtesy of KONCHA). Skatoties video arī paliek skaidrāks, ka sekundes iekšā vēl ir daudz un ka ir vairāk jābrauc. Savu mērķi sasniedzu – kaifs tika noķerts, tusiņš arī un nekādas muļķības nesastrādāju :) Pie tam rezultātā vēl 3. vieta klasē. Nākamreiz, jātrenējās un jābrauc ātrāk.

Patīkamu skatīšanos. Gan jau ka šogad vēl kādu supersprintu nobrauksim un kas zin, varbūt arī kādu rallijsprintu/ralliju.