Minirallijs Latvija 2018 (03.11.2018)

decembris 9th, 2018

Īstā rallija sezona jau bija noslēgusies, Aldis atkal netika uz šo posmu, citu darīšanu dēļ, bet domāju – pēdējās divās gonkās esam izstājušies tehnisku problēmu dēļ (minirallijā Karosta vēl pirms starta pārtrūka zobsiksna un rallijā Liepāja izbeidzās ūdens sūknis), vajadzētu sezonu tomēr noslēgt savādāk. Piedāvāju savam rezerves stūrmanim Kristam šādu iespēju – izbraukt pa Biķerniekiem, kas faktiski tepat pie mājas, viņš piekrita un aiziet!

Šim rallijam bija viena īpaša odziņa – viens posms būs regularitātes sacensības jeb braukšana pēc organizatora iedotā vidējā ātruma. Uzvar tas, kurš nobrauc vistuvāk ideālajam laikam. Ja kavē vai apsteidz, tad dod sodu par katru sekundi. Par laimi organizatora iedotais vidējais ātrums bija 60 km/h jeb no matemātiskā viedokļa – visvieglākais kas var būt. Tagad galvenais nesačakarēt to un kaut kur nesašūties. Pirms rallija izmēģinājām vienu vakaru kā tas viss notiek – ar tagad pieejamajiem modernajiem palīgiem – jeb appiem. Rabbit Rally izrādījās ļoti labs variants un patestējot to arī nolemjam ar to braukt.

Skaidrs, ka regularitātē varēs tikai kaut ko zaudēt un ka galvenais ir nesavārīt ziepes.

Mašīna pēc Liepājas bija gatava – ūdens sūknim tiešām bija nomaukušās (jeb atdalījušās) lāpstiņas no ass, kas viņas griež. Ar presi uzpresējām atpakaļ un piemetinājām – nekur vaira viņas neliksies. Vēl pēdējā pēcpusdienā pirms gonkas konstatētā nobrukusī lambda zonde tika veiksmīgi un ātri nomainīta un bijām gatavi startam.

Tā kā braukšana visa būs pa asfaltu, brauksim ar jau pārbaudītajām Yokohama Advan Neova riepām un pieteicāmies Historic Open klasē, kurā var startēt, ja mašīnai ir vismaz 20 gadu.

Kopā bijām klasē 7 dalībnieki un bijām gatavi cīņai.

Pierakstam trasi – kopā 3 dažādi dopi katrs pa divām reizēm. Raganas katls (faktiski bez roteriem), un divi garāki posmi katrs pa 3 km ar elkoni, kartinga trasi un elementiem no rallijkrosa taisnes un pāris līkumiem. Savā ziņā trase līdzīga rīgas ziemas kausam, tikai bik garāka un, protams, bez sniega.

Jāatzīmē, ka visu dopu starts bija izvietots faktiski vienā vietā. Katls iet pa labi, pārējie dopi pa kreisi. Viens no dopiem pa kreisi iet vienā virzienā, otrs otrā un finišs atkal ir vienā vietā. Ļoti kompakti, interesanti un aizraujoši.

Starts. Pirmajā dopā braucam vēl pa slapju laiku un viss vairāk vai mazāk izdodas. Šaurajā atpakaļejošajā ienācu pa lēnu un beidzot ir iespēja raut ručņiku, taču knapi apgriezāmies. Nākamreiz jābrauc ātrāk. Elkonī forši uzfrēzējam un priecājamies par skaisto laiku :) )

Otrais dops – raganas katls. Jau stipri ātrāks un kaut kā nevarēju iebraukties – un jau dops galā. Sapratu, ka slīd mazāk nekā sākotnēji domāts un otro reizi brauksim ātrāk.

Serviss – viss ir ok un nekas nav jādara. Pēc otrā dopa esam Historic klases nelielā dažu sekunžu vadībā. Kristam nobrūk telefons un visa shēma ar regularitāti sāk lēnām uzņemt panikas apgriezienus. SIM kartes izņemšana un pāris triki liek telefonam un arī mums atdzīvoties un varam braukt uz 3 dopu.

Elkonī atkal uzplacinam :) ) un visādi citādi izbaudam trasi. Tagad jābrauc uz Ādažu pusi uz regularitāti. Finišā jūtu, ka kaut kas klaudz – piestājam, pārbaudu ratus – visi atskrūvējušies – nu tā, ka ļoti atskrūvējušies – it sevišķi priekšējais kreisais. Aij-aij-aij – labi ka tā. Pievelku un braucam. Uz startu paspējam, tomēr ņemot vērā satiksmi un riepu skrūvēšanu – bez liekām minūtēm, kā būtu bijis komfortablāk. Starta laiks ir jāaprēķina pašam un jāstājās uz starta pašam – bez tiesnešu uzaicinājuma. Nav īsti skaidrs, vai jāvelk ķiveres vai nav – tāpēc drošības pēc uzvelkam un esam gatavi startam.

Braucam labi un tīri. Ir arī apsolītā distances kontrole, kurā atzīmējamies un braucam tālāk. Redzu, ka nāk ass atpakaļejošs līkums – tieši nodomāju – ja aiz viņa būs laika ņemšanas vieta, tad mēs kavēsim jo ar 60 km/h to līkumu nav iespējams izņemt. Drusku pirms līkuma iedzenu, tomēr pārāk maz. Iegriežam līkumā, un, protams, tur stāv tiesnesis. Laikam jau kādas 2-3 sekundes tur zaudējām. Pēc tam braucam tālāk- pretī nāk džeks ar laivu :) )) nu – ar kājām nāk un velk laivu uz piekabes. Braucam tālāk un arī redzam otru tiesnesi – šoriez ja nu ne laikā, tad vienā sekundē noteikti iebraucām.

Rezultātā tā arī bija. Kopā zaudējām 4 sekundes no ideālā laika. Es domāju, pirmajā 3 sekundes un otrajā 1. Pašā startā man likās, ka mums pulksteņi pa vienu sekundi atšķirās no oficiālā laika, bet sapratu arī, ka ja sākšu to vienu sekundi rēķināt līdzi, tad točna kaut ko nočakarēšu. Rezultātā pareizi vien izdarīju. Labākais laiks klasē bija 3 sekundes un mēs atpalikām tikai vienu. Baigi ok. Protams, mēs to nezinājām un regularitātes finišā, atšķirībā no normāla dopa, laiku nerāda. Uzzinājām to, kā ir gājis vien pēc visa rallija finiša. Katrā ziņā intriga tika saglabāta.

Braucam atpakaļ uz Biķerniekiem. Nobraucam Biķernieku dopu, kas iet pretēji ss1/3 un atkal serviss. Pēc pieciem dopiem joprojām esam vadībā (regularitātes rezultātu vēl nav).

Serviss un pēdējie divi dopi – baigā cerība, ka mašīna izturēs un ka gultņi neizcepsies. Raganas katls otro reizi – jau labāk un pēc tam uzreiz arī pēdējais ‘garais’ dops – tas pats kas SS5. Nobraucam skaisti ar baudu un ručņika raustīšanu bez mitas :) )))

Rezultātā esam pirmajā vietā Historic Open grupā par 23 sekundēm apsteidzot otro vietu. Skaists sezonas noslēgums. Paldies organizatoram par kompakto un tajā pašā laikā interesanto gonku.

Vai vajadzēja regularitāi? Grūti pateikt. Mums šoreiz tā neko nonospēlēja un vietu neizšķira. Bet ja tā būtu noteikti būtu citas sajūtas. Vismaz bija iespēja izbraukt kaut kur ārpus Biķerniekiem. Regularitāti pēdējo reizi braucu mūsu ar Aldi pirmajā kopīgajā rallijā – tālajā 2004. gadā – rallijā Milzis Cēsu apkaimē. Tad jau… oij oij oij – 14 gadi atpakaļ :)

Video šeit:

Pilni rezultāti šeit.


—-
Pēc Minirallija Latvija bija Rallija Komisijas sēdē, kurā skatīja jautājumu par Rallija Historic klases kopvērtējuma punktiem. Lai ieskicētu, par ko ir raidījums, šeit neliels ieskats: Historic klasei pēc gada nolikuma bija paredzēts pēdējais – ceturtais posms rallijā Saldus. Šo ralliju atcēla un radās iespēja pēdējo posmu aizvadīt rallijā Liepāja. Visi Historic dalībnieki nobalsoja par (galu galā) lai šāds posms notiktu. Bija neskaidrība par to, vai mums būs lielie punkti (25+3 par uzvaru) vai tomēr parastie – kā visu sezonu (15+2). Tā kā man bija iespēja šo jautājumu pirms rallija uzdot rallija komisijas sēdē 19.09 kurā arī lēma par to vai Historicam būs braukt Liepājā vai nē, tad es to arī izdarīju, uz ko saņēmu atbildi no komisijas vadītāja, ka būs mazie punkti. Pirms rallija ātri parēķinot sapratām, ka neviens no tiem, kas ir atbraukuši uz Liepāju, mūs vairs neapdraud un pirmo vietu atņemt nevar. Domājām – izbaudīsim skaistu ralliju, brauksim savā tempā, taču nekas nav jāpierāda. Diemžēl, kā rakstīju iepriekš, pirmajā ātrumposmā sāka karst motors un kaut kā nomokot līdz galam un zaudējot 13 minūtes, pieņēmām lēmumu izstāties, lai saudzētu dzinēju.

Pēc rallija RK sēdē tomēr tika pieņemts lēmums Historic ieskaitei piešķirt lielos punktus, kas mūs atmeta uz otro vietu.

Tāda nu ir dzīve un lai arī mēs cīnījāmies par savu taisnību līdz pēdējam, tas neko nemainīja.

Ko nākamgad brauksim, vēl nezinām, bet Historic pirmo (Alūksne) un pēdējo posmu (Saldus) noteikti brauksim. Domāju, ka vēl kādus minirallijus arī pabrauksim.

Tiekamies Alūksnē jau janvārī!

Rally Liepāja 2018 (14.10.2018)

oktobris 20th, 2018

Nepadarīta darba sajūta un rūgtums par visādi citādi lieliskās sezonas pašu izskaņu.

Pēc minirallijā Karosta plīsušās zobsiksnas – visi dzinēja darbi bija pabeigti – samainīti visi ieplūdes vārsti, zobsiksnas skriemeļi, protams, pati zobsiksna – šoreiz oriģinālā no Audi centra un šādi tādi citi sīkumi. Dzinējs saregulēts un bijām gatavi un noskaņojušies uz cīņu.

Tā kā brāļi Velmes šajā vīkendā slīpē Sanmarino ceļus Rally Legeds, tad mums šajā rallijā bija tikai viens mērķis – nekļūdīties un skaisti uzvarēt.

Nenotikušā rallijsprinta Saldus dēļ, mēs lūdzām lai Historic Sport ieskaites dalībniekiem ļauj pēdējo sezonas posmu aizvadīt Liepājas ERČ posmā. Mūs uzklausīja un lai arī nevarēja nodrošināt braukšanu visiem pa priekšu – kā nekā Eiropas Čempionāts, vismaz dabūjām braukt.

4 dopi. Vecpils, Paplaka, Podnieki un Powerstage – Tebra plus Vecpils. Kopā 70 km.

Atbraucām uz Liepāju jau piektdien vakarā un mums uzreiz pirmajā vakarā jau uzradās jauns mehāniķis, kurš teica, ka visu, ko vajag izdarīs, lai tikai uzcienā ar kādu sardīni. No rīta, protams, pazuda un neko neizdarīja :D

Pierakstot trasi – Vecpils kā jau Vecpils likās gana sarežģīta, ātra un interesanta. Tebras sākums arī viltīgs, pie tam laika trūkuma dēļ nepaspējām sākuma daļu nemaz pārbaudīt. Podnieki – man riktīgi patika – foršs dops. Nu un tad ir Paplaka – sākums karjerā – laikam domāts kā šovs skatītājiem, jo no braukšanas baudas tur maz lai neteiktu, ka sūds. Bet nekas. Drīz lauzieni beidzas un sākās normāls dops, kas ir ļoti foršs un pat uz beigām baudāms.

Starp citu paplakas beigas mēs esam braukuši 2015. gadā.

Sestdien ir trases pieraksts un vakarā pat paspējam iziet tehnisko komisiju un gps pārbaudi, lai svētdien no rīta nav tik agri jāceļas.

Svētdienas rīts iesākās ar iegūtām 9 lietotām grunts riepām un smaidu pār visu ģīmi. Paldies Michelin onkuļiem un Kārlim Roziņam par ieteikumu.

Aizbraucam uz startu, kas ir no Priekules regroup zonas. Turpat netālu starts. SS9 (mūsu pirmais dops) starts ir pārcēlies pa kādām 20 minūtēm dēļ SS8 Ukraiņu ekipāžas, kas pašā finišā ir iestādījusi kokā un kā dēļ SS8 tika apturēts.

Starts. To karjeru kaut kā nomokam – katrā bedrē liekas, ka paliksim. Sen nebija braukts pa beigām. Tiklīdz tiekam uz normāla ceļa – jau viss ir ok.

Pienāk liktentīgā garā taisne, kurā ieliekam piektajā robā un jau pēc pārsimt metriem sāk mest tosolu uz loga. Skatos ka temperatūra momentā kāpj un ‘zaškaļivajet’ un uzreiz nometām mašīnu mierā pļavā.

Viss.

Padzesējot motoru vēl kaut kā noripinam līdz finišam – benzīna taupīšanas :) režīmā. Pēc dopa finiša apstājamies un pēc sarunas ar Kristapu saprotam, ka neko tur izdarīt 30 min servisā nevarēsim pat ja tiksim līdz Liepājai, kas ir ap 30 km. ‘Metam dvieli iekšā’ un mums rallijs ir beidzies.

Par laimi sezonas kopvērtējumā tas mums neko nemaina – esam godam izcīnījuši pirmo vietu. Paldies visiem atbalstītājiem un komandai: Almai, Kristapam Dzīvītim, SIA Wateriga, Motors & Sports, Zeiss Vision Centre, Jānim Ročānam, kā arī visiem faniem, kas mūs visas sezonas gaitā atbalstīja trases malā. Un īpaši Albertam Baltvilkam un Lienei Dzīvītei.

Rally Liepāja rezultāti šeit

Video:

Minirallijs Saldus 2018 (21.07.2018)

jūlijs 26th, 2018

Nu tad tā. Aldis uz šo miniralliju netika, tāpēc uzaicināju savu “rezerves” stūrmani Kristu, ja viņu tā var nosaukt :) Pēc minirallija Karosta 2017, viņam arī āķis bija lūpā un ilgi nebija jāpierunā pamēģināt pa granti!

Sagatavošanās bija pavisam neliela un aprobežojās ar īsās stūres reikas uzlikšanu kvatrai. Plus tika šādi tādi sīkumi sakopti pēc Līvu autosprinta kausa. Ar Kristu nekādus treniņus, protams, ka neizbraucām – viss treniņš aprobežojās ar Rally Estonia skatīšanos un on-boardiem no Karostas :) Karoč – kā ir tā ir un maucam!!

Aizbraucam uz Brocēniem, kur mums atkal ir sarunātas foršās naktsmājas (paldies Almai un Evitai:)) uzlīmējam uz abiem labajiem logiem caurspīdīgo aizsargplēvi (jo pēc Talsu kūleņa ir abas labās puses durvis ar stikliem nomainītas – bye bye fortačka!!). Sekoju plēves pārdevēja norādījumiem par ziepjūdeni un nazīti – iznāk diezgan viduvēji. Paliek ziepju burbuļi zem plēves – laikam bik pārdozējām. Tā arī līdz rītam neizžuva – palika tikai sliktāk. Nekas, gan jau parullēs logu šurpu, turpu un iedos kārtīgu putekļu devu – tam vajadzētu palīdzēt :D Pasteidzoties notikumiem pa priekšu – jā, laikam būs jālīmē viss pa jaunu :) )

Rīts sākas jau 6:00 kā jau rallijā, kafija un braucam uz dokumentu izņemšanu. Salīmējam uzlīmes un ejam uz tehnisko komisiju. Viens no tehniskajiem komisāriem – tāds pavecāks onkulis.. nu kā lai to maigāk pasaka – laikam ļoti to lietu ņēma pie sirds :) ) mums bagāžniekā mantas stāv, ko vedīsim uz servisa parku – viņš tur sāk rakāties un mētāt “moņķerovku” sakot, ka viņa tak nav pieskrūvēta – es saku, ka mēs vēl uz servisa parku brauksim un visu pārkrāmēsim, kā to daram vienmēr – viņam likās svarīgāk nolamāties un bez maz uzmest lūpu, kā mēs tā atļaujamies braukt pie viņa uz teh komisiju ar nepieskrūvētu ratatslēgu. Nu ļoti neprofesionāli. Bet nekas, lai jau čalim tiek. Tehnisko izgājām un viss bija čotka.

Kad tehniskā izieta, braucam ar abām mašīnām – subāru – iepazīšanās/servisa mašīnu un kvatru uz 45 minūšu tālo pirmo iepazīšanās dopu, kuram galā ir servisa parks. Iepazīstamies ar trešo dopu, kas ir daļa no Saldus rallijsprinta 2017 dopa – ļoti foršs. Drīz pēc starta tur ir atpakaļejošs L6 ar sekojošām skaistām līkumu kaskādēm – pa K4+ tad atkal Labais un kreisais utt – viss drošs un skaisti pārredzams skatītājiem. No turienes arī daudz bilžu un pa kādam video. Iepazīties atļauts tikai vienu reizi, un mēs steni rakstam pa jaunu – orga iedoto steni, ko rakstīja Kārlis Nebars, neizmantojam. Uzrakstam SS3, iebraucam servisparkā, izklājam paklāju, atstājam kvatru un braucam tālāk rakstīt SS1 un SS2. Dopi ļoti interesanti ar es pat teiktu sakarīgiem roteriem (lai nu cik sakarīgi var būt roteri), daudzi ir no diviem riepu krāvumiem, nevis 3, kas ir stipri vieglāk un ātrāk izbraucami. VIsu sarakstām un braucam atpakaļ uz servisa parku. Ir arī viltīgas, nepārredzamas vietas, kur vajadzīga laba sadarbība ar stūrmani, taču tajā pašā laikā nekā bīstama. Vienkārši super kofigurācija.

Servisa parkā notīram logus, piegriežam ratus un veicam citus sīkus sagatavošanās darbus, tajā skaitā sakārtojam bagāžnieku :D Un tad braucam uz starta estakādi, kas ir Saldū. Ietūcamies pirmsstarta zonas burzmā, atdodam iepazīšanās kontrolkarti un gaidam startu. Ja Historicā mūs laiž pārējiem rallistiem pa priekšu ar pirmajiem numuriem, tad Minirallijā viss ir otrādi – mēs OPEN grupas dalībnieki ar dugām (drošības karkasiem) braucam visiem no pakaļas. Līdz ar ko mums arī ir cienījams starta numurs – 69. Woohooo! Starta procedūra ļoti grandioza – podums ar visādiem pšss pšss pūtējiem, mūziku, dejotājām un citiem pribambasiem! Noteikti nepateiksi, ka Minirallijs. Nu vēl jau nianse, ka pa nulli braucs pats Saldus novada domes priekšsēdētājs – tas jau arī visam piedod zināmu odziņu. Katrā ziņā Gatis un viņa komanda darbu paveikuši uz ūsiņu – ticu, ka blakus minrallijam un Rallijsprintam, šeit drīz būs arī Lielais rallijs un pat iespējams, Lietuvas čempionāta posms, jo viņiem ir izveidojusies laba sadarbība ar Lietuviešiem. Es tikai par – savādāk no lielajiem Rallijiem mums vasarā ir palicis tikai Rally Talsi nu un tad vēl pa granti ir ERC Liepājā rudenī. Un viss. Ok ok, aizrunājos.

Pārbraucam starta estakādi un dodamies uz pirmo dopu. Neliels satraukums ir, jūtu, ka Kristam arī – taču tas tikai pieder pie lietas. Pirmais dops sākas un pašā pirmajā līkumā L4 iegriežu stūri un knapi atgriezu atpakaļ – baigi stipri jāgriež ar jauno, īso reiku. Taču nekas, pieradu, ka nevajag nemaz tā raustīt un viss sanāk pat labāk. Šeit arī ir forša līkumu kaskāde vidū K2 un L2, kam seko Roteris aiz nepārredzama tramplīna – nais!! Nobraucam labi, bez liekiem fušieriem un tālāk uz SS2.

Otrais dops ir praktiski uzreiz aiz pirmā dopa – tikai pāris km uz priekšu pa to pašu ceļu. Piebraucam, apskatos, ka rezultātos esam pagaidām trešie, un, kā vēlāk izrādīsies, galveno konkurentu Voveru, kas mums brauc pa priekšu, esam nedaudz apdzinuši. Starts – braucam, roteros īsti vēl nesaprotu, kur jādzēšās un ir dažās vietās pa agru. Vienā roterī braucot iekšā ārmalā un dodot pilnu gāzi, kā tas būtu jādara – mašīnu drusku sanes un ļoti labi, ka ir īsā reika – uzreiz nokoriģēju un gāzi nemaz neatlaidu – ar parasto reiku neizstūrētu un būtu bik gāze jāatlaiž. Vot kā – jau pirmais ieguvums. Vispār visi torseni + īsā reika ir ļoti laba kombinācija un mašīna ļoti smuki vadās un klausa. Arī SS2 esam trešie – apsteidzot Voveru un uzreiz aiz abām evolūcijām – Hermaņa un Sarmas. Voveru gan apsteidzām par nedaudz vairāk kā vienu sekundi. Kopvērtējumā esam priekšā par 2.92 sekundēm. Būs sīva cīņa.

SS3 Atpakaļejošajā līkumā kaut ko nočakarēju, taču tas nemazināja prieku, kā izfrēzēt tos skaistos līkumus, kas viņam seko :) ) tas torsens tiešām ir jēēē. Šeit ir tas viens roteris, kura nebija – sadzēšamies, un redzam, ka tur ir tikai apstājies viens no dalībniekiem – laikam saplīsis un no rotera ir palikusi pāri tikai viena riepa, nu neko darīt. Rezultātā dopā ir 4. vieta – Vovers mūs apsteidzis par 1.81 sekundi! Kopvērtējumā esam vairs tikai 1.11 sekundes priekšā.

Tagad serviss. Aizbraucam – mašīnu apskatam, notīram logus un pa lielam neko vairāk nedaram. Viss ir ok. Novācam servisa parku, jo šis ir arī vienīgais serviss, lai Alma var aizbraukt subāru uz 45 min attālumā esošo Saldu (un lai mums pēc tam nav pēc finiša jābrauc vēlreiz pakaļ). Serviss ir 1h10 min un pa to laiku varam atpūsties un uzēst kādu banānu ar šokolādi.

SS4 ir tas pats, kas SS3. Starts. Šoreiz atpakaļejošais izdodās ču ču labāk un atkal izpriecājamies par skaistajiem tam sekojošajiem līkumiem. Vienā no roteriem dzēšoties nošļūk kāja no bremžu pedāļa un gandrīz sanāca jautrība. Nākamais roteris, kas bija izjaukts SS3, bija salikts otrādi – jeb no patiesībā bija no labās nevis, kā pierakstīts – no kreisās. SS4 esam tikai piektajā vietā no Vovera atpaliekot 0.38 sekundes. Tas nozīmē, ka mūsu pārsvars ir sarucis līdz 0.73 sekundēm!!! Vot cīņa!

SS5 ir tas pats SS1. Esam noskaņoti kaujinieciski un 3 vietu tāpat neatdosim :) Izbraucam bez kasjakiem – smuki un rezultāts arī labs – par 2.39 esam Voveru apsteiguši. Kopvērtējumā jau palielinājām pārsvaru līdz 3.02 sekundēm. Vajadzētu pietiekt, pie nosacījuma ja nesastrādājam sūdus. Nedaudz uzsprakšķēja saruniekārta dopa sākumā.

SS6 ir tas pats SS2. Nu tad pēdējais dops!! Arī nobraucam skaisti bez kļūdām un esam finišā.

Visumā ļoti skaists rallijs – gan dopi forši, gan noorganizēts forši – bauda braukt. Noteikti brauksim vēl minirallijus, jo lai arī ātrumi ir mazāki, tāpat visa diena piepildīta un viss operatīvi arī notiek. Vienīgi jaudas pietrūkst, lai izceltu no roteriem – bet nu neko darīt :) )) Braucot uz Saldu refrešoju 4rati rezultātu lapu kādas 69 reizes, jo kaut kas bija uzkāries un rezultāti bija iesprūduši – gribējās tak zināt esam vai neesam to 3. vietu nosargājuši. 15 minūtes agonijas un rezultātā esam dopā apsteiguši Voveru, kam kā izrādījās uzvārījās motors, par 3.5 sekundēm, kopvērtējumā nosargājot 3 vietu par 6.62 sekundēm :) ) Tas šķidrums, kas video redzams, visdrīzāk ir Vovera tosols. Atdzesējot motoru viņi līdz finišam tika, ļoti jācer, ka motoram nav paliekoši zaudējumi :/ Katrā ziņa – paldies viņiem par cīņu – šoreiz viņs stūrmaņa krēslā sēdināja savu sievu – domāju viņai arī patika cīņa.

Rezultātā absolūtajā ieskaitē esam 8. vietā no 73 dalībniekiem un ātrākā ekipāža, kas brauca bez turbīnas. Forši :) Pilni rezultāti šeit. Tiekamies Karostā Liepājā 01.09.2018.

Video:

Līvu autosprinta kauss 2018 (07.07.2018)

jūlijs 12th, 2018

Pēc Talsu kūleņa bijām domājuši mašīnu sūtīt uz rehabilitāciju pataisnot bleķus, bet sarēķinājām, ka to īsti neļauj gan laiks gan budžets un nolēmām tikai sakopt pašu minimumu – abas labās durvis, priekšējo stiklu, kam arī bija jāsametina ‘sēža’, spoguļus.

Tāpat tika noņemta kārba lai saprastu kas ir noticis ar sajūgu. Par laimi pats disks bija vesels bija sabiris tikai gultnis, kas ir daudz lētāka un vieglāk sakopjama štelle. Pie apgreidiem – ielikām aizmugurējā reduktorā arī vienu dienu pirms Talsiem iehavoto torsenu. Pasteidzoties notikumiem pa priekšu – ir bomba!!!

Ar organizatoru bijām vienojušies, ka brauksim arī pa nulli jeb drošības mašīnu un atklāsim trasi. Paņēmām līdzi arī gruntenes, lai jautrāk :)

Iepazināmies ar trasi – kārļu dopa starts pretējā virzienā plus vēl daži viņķeļi ap siltumnīcām pa asfaltu. Jāsaka godīgi – trase viltīga un lai arī ir daudz roteru kļūdas nepiedod.

Pirmais brauciens pa nulli – baigi grūti gāja, lāgā nevarēju neko saprast kur slīd, kur neslīd. Pa robiem arī nemācēju saslēgt. Samainu riepas uz parastajām – pirmoreiz izmēģinājām paštaisīto elektrisko ratatslēgu – makitas urbim piepirkām pareizo stiprinājumu un garo 17 mucu – ideāli!!! Kāpēc mēs to ātrāk neiedomājāmies :) )

Pirmais brauciens ieskaitē – vēl vairāk neko nevarēju saprast – slīd nejēgā roteri uzbrūk (kā izrādījās divus aizķēru) karoč viss ir slikti. Sapratu ka riepas uzvedās tik ļoti savādāk, ka gruntenes atpakaļ vairs nevilkšu lai pa nulli braucot pierastu kā tad būs ieskaitē.

Otrais brauciens pa nulli jau ar parastajām riepām – jau daudz labāk un brīvāk jūtos. Otrais brauciens ieskaitē jau sanāca tīri labi un pat uzstādīju sesto laiku open klasē no 19 dalībniekiem.

Trešais un pēdējais brauciens pa nulli viss jau labāk tik pa vienu roteri trāpīju. Pēdējā braucienā jau ieskaitē viss izdevās no sirds, ‘zirga’ līkumā iekrāmēju kā Latvala un likās jau ka nesaies, bet sagāja. Vēlāk gan izrādījās, ka mucu aizķēru un par to arī 10 sek sods. Nekas – rezultāts viss atstāts roteros, taču prieku par dienu nemazināja. Vēl plastmasas aizsargus noplēsu no apakšas. Prieks, ka skāde nav lielāka.

Jaunais torsens ļauj darīt vēl vairāk un braukt vēl drošāk. Krāmē līkumā un tici, ka arī izbrauksi kā gribēji. Iepriekš tā nebija. Ja ar centrālo un priekšējo torsenu kā Talsos bija baigi ok stūrēt, tomēr mašīna bija tāda ļurīgāka, tad tagad vismaz likās, ka līkuma izejās turās un vadās stipri labāk. Tajā skaitā asos līkumos, kas šeit bija pārsvarā.

Gribējās lai roteri ir tikai no divām mucām – tie slāpē ātrumu labi un ir droši, tomēr ir interesantāk izbraucami un nav tik lēni kā roterni no 3 mucām. Ja vien ir iespēja būtu labi ja organizatori izmantotu šādas.

Galu galā – sacensību formāts ideāls, liela daļa pa granti, ar odziņām un viltīgiem momentiem, nepārredzamiem roteriem, kas prasa maksimālu koncentrēšanos un uzmanību!! Noteikti brauktu vēl šādu pasākumu – lieliski pavadīta sestdiena. Paldies!!

4WD Open klasē 13. Vieta no 19 dalībniekiem. Pilns rezultātu apskats šeit. Braucām ar divām Wintera vienu Tigar un vienu laikam Starway riepām. Tigar un Wintera ražotas Dienvidslāvijā. Ja godīgi, ilgi domāju, kur es viņas vispār esmu dabūjis, taču tā arī neizdomāju – garāžā atradās :)

Nākamā gonka – miniralljs Saldus. Vajag labākas riepas un īso reiku.

Video te:

Rally Talsi 2018 (19.05.2018)

jūlijs 12th, 2018

Jau kopš Sarmas beigām bija plāns uzlikt jauno kārbu un reduktoru ar visām no tā izrietošajām sekām. 6-ātrumu kārba jau bija nopirkta, kurai standartā jau nāk starpasnieks torsens (var raut ručņiku), vēl viens Audi V8 torsens jau bija iepirkts ziemā – to liksim kārbā priekšējā asī. Aizmuguri pagaidām atstājām “vaļā” ar domu, ka tiklīdz dabūsim vēl vienu torsenu – nebūs vismaz kārba jājauc ārā – uzreiz varēs ielikt. Jāsaka, ka tajā pašā dienā, kad jau izbraucām uz Talsiem es to torsenu arī dabūju (paldies Ivaram Velmem par info). Bet nu ieliksim jau pēc rallija. Darbs tika ieguldīts liels, kārbā salikti jauni sporta (1 un 2) un parastie (3, 4, 5, 6) sinhriņi, salabotas muftas cik nu tas ir iespējams un pārbūvēts viss vajadzīgais, lai ieliktu priekšā torsenu, sajūga gultnis bija vesela epopeja. Tāpat jauns sajūgs, priekšējās pusasis sagarinātas pēc vajadzības, jauni pusasu gali, jo vecie bija galīgi beigti, jauni kronšteini, kulise pilnīgi jāpārtaisa, protams arī aizmugurējam reduktoram kronšteini. Katrā ziņā tā arī tie divi mēne$$$$i pagāja. Šogad brauksim pa granti ar 15″ riepām. Dabūjām lietotus Michelin no Anda Neikšāna krājumiem.

Pats rallijs. Aizbraucām ceturtdien vakarā – pabraukājām “ap māju” lai saprastu, kā tad īsti vadās jaunā kārba un jāsaka – ka pirmās emocijas ir labas. Brauc tur, kur gribi, stūrējās kā vajag un ir krietni labāk, kā ar cieto starpasnieku. Vācās savādāk – nedaudz kā ķīsēlis un jāstūrē krietni vairāk, bet nu pie tā jāpierod. Vēlāk rallijā sapratām, ka vajag īso reiku – ar šo ir BAIGI jāstūrē. Ja ar cieto starpasnieku vēl varēja pabraukt, tad ar šo – ļoti grūti.

Es pirms rallijs vēl bija sācies un ātrumposmi publicēti, jau biju uzminējis, kur precīzi ies katrs dops un biju kartē atradis pēc pagājušā gada un pēc publicētās maršruta kartes. Reizēm aiz nepacietības tā daru (minu pats priekš sevis, kur tie dopi ies) un pirmo reizi arī biju 100% trāpijis. Ok, nu bija jau arī diezgan viegli. Mordanga un Pastende atkārtojās no pagājušā gada, Strazde arī tikai ar saīsinātu sākumu un beigām- praktiski līdz ar strazdes tramplīnu. Pagājušogad Strazdes dops bija kā Historic SS2 – kur mēs iebraucām izcirtumā un visu ralliju praktiski arī norakām, tad šogad šis sarežģītais ātrumposms būs kā PowerStage par kuru dod papildus kopvērtējuma punktus. Vēl jo atbildīgāk un esam noskaņoti šoreiz tur nekļūdīties.

Kopš pagājušā gada Talsiem un faktiski kopš Alūksnes rallija mums stenogrammā ir ieviests jauns elements “Bremzēt”. Un kā pierādīja Sarma, tad šis “sīkumiņš” man un laikam jau arī Aldim stipri atvieglo dzīvi. Ja ar nāc ar pilnu un dzirdi bremzēt, tad arī bremzē un pārējais pēc tam.

Stenogrammu pierakstam raiti. Nekādu baigo pārsteigumu nav – Pastendes tramplīns tikai uzbērts lielāks un arī Strazdes tramplīni (nevis tas slavenais, kas šogad un arī pagājušogad iet pret klasisko spalvu), bet tieši pirms uzejot uz ceļa, kur būs šis klasiskais tramplīns – ir divi pēc kārtas sekojoši tramplīni, kuri arī uzbērti drusku – tā teikt, lai vairāk met. Šie abi bija ok un vēlviens Mundigciemā bija labs lēciens – ar foršu nosēdienu, bet nu Pastendē uzbērts pa daudz. Nosēdiena tur nav un faktiski tu lido vienkārši pret zemi. Pagājušogad bija labāk.

Mundigciema dops mums bija jauns – to nekad nebijām braukuši. Sākums pa rakumiem, pēc tam karjers, kur iznāk smukas bildes :) pēc tam asfalts (labi, ka bija roteri, jo faktiski pilnīgi taisns) un tad beigas, kur jau uziet atpakaļ uz grants bija kārtīgs pārbaudījums un tiešām baudāms – ātri, sarežģīti līkumi, kur vajadzīga precīza stenogramma un teicama sadarbība ar stūrmani. Šaurs, ciets – vārdsakot ļoti labs.

Piektdienas vakarā ir tikai starta estakāde – rallijs sekojot tendencēm ir drusku saīsināts (mums ap 80 dopkilometriem 9 ātrumposmos). Man ļoti patika, ka ik pēc diviem ātrumposmiem ir serviss un pauze. Braucot ar 34 gadus vecu auto – tam ir nozīme un faktiski tas nozīmē vairāk finišus un drošāku braukšanu, jo zini, ka ja kas gadīsies varēsi sataisīt.

Sestdien starts jau 8:30. Braucam ar numuru H4. H1 Velmes, H2 Gatis Panavs/Ainārs Kalniņš ar Mitsubishi Evo 4, H3 Artūrts Batraks tā arī uz starta neizgāja un H4 – mēs. Lijis nav sen un putekļu būs jūra. To arī gaidam. Aizbraucam uz pirmo dopu un starts. Mordanga kā jau Mordanga – forša, ātra. Beigas šauras un daži līkumi labi, ka tā ir pierakstīti, jo šaurajā jau pierakstot liekas, tie līkumi lēzenāki, nekā ir patiesībā. Ja nemaldos 3 līkumi par kuriem šaubījos, vai tiešām tie ir tik asi – labi, ka tā arī pierakstīju. Pēc pirmā dopa esam trešajā vietā no Velmes un Panava atpaliekam ap 20 sekundēm un tuvākajam sekotājam Gintaram Ozoliņam esam priekšā 10 sekundes. Kā vēlāk izrādīsies tieši ar Gintaru paspēsim paspēkoties visvairāk – cīņa pat būs visasākā visā Historic ieskaitē.

Otrais dops Pastende ar lielo tramplīnu. Tramplīnā uzlecām tāāāāāā kā paši nemaz negribējām un kā vēlāk izrādījās šeit arī salauzām sajūgu. To gan uzreiz nemanījām un braucām nelielā šokā tālāk. Nu nevar ar standarta amīšiem, statnēm un atbalstiem tā lēkt. Sitiens bija tāds, ka gopro pat skaņa aizsitās. Otrajā dopā esam nepilnas 20 sekundes līdz līderiem un atkal 10 sekundes priekšā Gintaram Ozoliņam. Kopējais pārsvars jau 20 sekundes.

Pēc tam serviss, kurā vienkārši atpūšamies un nekas nav jādara. Pēc tam vēlreiz – SS3 – Mordanga – nobraucam tīri bez starpgadījumiem. Šoreiz gan mēs, gan Gintars ir nobraucis krietni ātrāk taču viņš ir nobraucis jau tikai 1 sekundi aiz mums. Kopējais pārsvars – 21 sekunde. Taču braucot uz SS4 Pastendi vēlreiz – pie paša ātrumposma, jūtu, ka nevaru robus saslēgt. Saprotu, ka tas ir sajūgs. Par laimi Kristaps tur pat gāja garām un varēja mani “nointervēt” jo neko labot jau nedrīkst. Nu neko tādu pašu arī brauksim tālāk un mēģināsim tikt sākumā līdz servisam. Startējam ar starteri (pazaudējām 2-3 sekundes droši) un pēc tam liekam kā ar vecu autobusu vai Moskviču – nu ar starpgāzītēm :) ) Uz augšu jau slēgties viegli, bet dzēšoties gan – doma piezogās būs otrais robs vai grāvis :) Kaut kā Pastendi nomokam un braucam uz servisu.

Kristaps saka, ka norautas sajūgam šlices un ka tur mēs neko tagad neizdarīsim – jābrauc kā ir. Pamēģinam atgaisot – nekāda gaisa sistēmā nav – tur viss ok. Šķidrums arī labs. Neko darīt. Cīnīsimies ar tādu pašu. Kad jau ir ātrums (3 vai 4.) tad viss notiek brīvi. Grūtāk ir kad jādzēšās uz mazu ātrumu un jāslēdz mazie robi. Protams baida pilsēta ar saviem lauzieniem. SS4 zaudējam Ozoliņam 5 sekundes un kopējais pārsvars ir sarucis līdz nedaudz vairāk kā 15 sekundēm.

Mundigciems. Startu nobraucam pārāk saudzīgi (bedres un akmeņi) un pēc tam pabraucam brīvāk. Roteros kaut ko nevarēju saprast kā braukt un vai varēs sadzēsties, karoč sākums kaut kāds nekāds. Pēc tam jau ieskrējāmies tīri ok. Laiki mums faktiski bija vienādi – vinnējām vien 0.05 sekundes (!). Kopējais pārsvars joprojām 15 sekundes. Pilsēta – startā tas aplītis vienkārši čau un nesprotams. Mokam to dopu kā zobu sāpes un esam finišā. Pēc laika saprotam, ka pārāk taupījāmies. Zaudējam Gintaram nepilnas 2 sekundes. Kopvērtējumā pārsvars nepilnas 14 sek.

Tālāk atkal serviss. Sazvanāmies ar Kristapu un saprotam, ka nekas nav mainījies un ka nekādus remontus veikt nevajadzēs. Sajūgs strādā drusku labāk nekā iepriekš, tomēr tā pat ar viņu ir jāauklējās. SS7 – Mundigciems vēlreiz – šoreiz braucam jau brīvāk un labāk vinnējam sev 6 sekundes pret iepriekšējo reizi, bet Gintars ir nobraucis vēl labāk – un pat mums ir iekabinājis veselas 3 sekundes!! Kopvērtējums nu jau sarucis līdz nieka 10 sekundēm. Pilsētā saprotu, ka vairs nav ko zaudēt un ka riepas netaisos saudzēt – brauksim uz pilnu banku. Rezultāts par veselām 4 sekundēm labāks kā iepriekšējoreiz un Ozoliņam vinnējam pussekundi. Kopējais pārsvars pirms pēdējā dopa – 10.75 sekundes.

Kaut kādā brīdī rallija vidū bija publicēts sacensību vadītāja lēmums, ka sakarā ar to, ka Panava Evo 4 ir kulaciņu ātrumkārba, kas Historic noteikumos nav atļauta, viņa rezultāts gada kopvērtējumā neies. Līdz ar to faktiski mēs pēc punktiem būsim aiz brāļiem Velmēm, kas arī mums ir vajadzīgs.

Pēc pilsētas dopa sazvanos ar Kristpu un saku, ka tagad neko taisīt nevajadzēs un ka pēc pēdējā dopa jau vairs nebūs jēgas. Mehāniķu brigāde aizbrauc uz Rīgu un mēs esam cīņai gatavi pirms pēdējā dopa, par kuru arī dod Powerstage punktus (pirmajai vietai 2 punktus, otrajai vietai 1 punktu). Pirms starta esam apņēmības pilni, pirmkārt, neiebraukt izcirtumā, otrkārt, nepazaudēt otro vietu Gintaram un treškārt nobraukt PowerStage tā lai iegūtu vismaz vienu punktu – repsektīvi pa otro vietu. Jāsaka, ka no visām trim lietām izpildījām tikai pirmo – neiebraucām izcirtumā – un pat to ar grūtībām. Nākot tuvāk izcirtumam, ātrums tur ir liels un ir K2 tramplīnā kurā braucu ar kādu 4 pārnesumu diezgan ātri. Uz tramplīna saprotu, ka esmu pa maz iegriezis un griežu vēl, lai ietrāpītu līkumā. Dzirdu tikai Aldi sakām – “Bremzēt Labais 1 uz Kreiso 5″ un sekundes simtdaļā nodomāju “nu nē, mēs tajā fakin izcirtumā vēlreiz nebrauksim!!!!” Metu robus uz leju, nedomājot par sajūgu un dzēšos cik varu lai nenoskrietu no ceļa – sajūtas nebija patīkamas, bet viss ātri un labi beidzās. Izcirtumam esam garām un braucam tālāk – Kreisas viens četri plus. Diemžēl šis līkums mums bija liktenīgs, jo tagad onboardā es to plus dzirdēju, bet tad nē (vēl atkārtoju “ā četri, ja?”) izslīdējām ārā ārmalā un vēl atceros piezogamies domu – “labi gan, ka sagāja”, pēc kuras sekoja kūlenis. Lēns, mīksts un lēzens bet tomēr kūlenis. Mums pirmais. Labi, ka skatītāji bija turpat un mūs uzreiz apvēla uz ratiem un turpinājām braukt. Kopā tas prasīja (pēc video analīzes) 20 sekundes. Pirmos līkumus vēl biju apdullis un nesapratu, ko darīt, vai mašīnai viss ir ok un vai varam maukt, pēc tam sapratu, ka eļļas spiediens ir ok, temperatūra nekāpj un ir tikai jāmauc. Tā arī daram.

Priekšējā logā bija iemeties zirneklis un logs bija ar putekļiem un eļļu un neuzdrošinājos to mazgāt, lai nepadarītu visu vēl sūdīgāk. Vienā brīdi jūtu, ka tomēr galvā esmu kaut kādas sekundes saskaitījis un ka to 2. vietu (toreiz domāju, ka trešo) neizlaidīšu no rokām un sāku vilkt. TIkai atceros domu, ka līkumos griezu un cerēju, ka saies. Redzamība bija slikta gan saules gan putekļu dēļ, labi, ka mūsu atbalstītājs Zeiss bija mums abiem sagādājis jaunas brilles ar DriveSafe pārklājumu, kas tiešām ļoti noderēja šajā situācijā pie sliktas redzamības. Man katrā ziņā par redzi nebija jādomā!! Pat uzlecām tramplīnā ar sasistu mašīnu un beigās bijām finišā, nelielā šokā par šādu nevīžību. Aldim cepums, ka viņš pēc kūleņa nenojauca steni. Rezultāts bija graujošs – pēdējā dopā mēs pazaudējām Gintaram nepilnas 13 sekundes un līdzarko arī finišā zaudējām visu pārsvaru un palikām 3. vietā – 2.22 sekundes aiz Gintara Ozoliņa. Līdz pirmajai vietai – brāļiem Velmēm mums pietrūka vēl 4 minūtes un aiz mums nākamie sekotāji bija nepilnu 2 minūšu attālumā. Neko darīt, tāds ir rallijs un atkal mums ir jauna un neatsverama pieredze.

Tad, kad jau bija emocijas noskrējušas, skaidrs, ka mēs esam ļoti apmierināti ar sasniegto finišu un ka lielais darb$$$$ pirms Talsiem ar kārbas būvēšanu un maiņu atmaksājās un mēs ieguvām veselus 10 kopvērtējuma punktus. Gan lēciens tramplīnā gan arī pēdējā ātrumposma ekscess, mums varēja beigties ar apaļu 0 rezultātos, taču tā nebija. Pat uz pjedestāla uzkāpām un ieguvām patiesi skaistu kausu no Rally Talsi organizatoriem.

Paldies visiem – ZEISS centram, WATERIGA, Kristapam Dzīvītim un Racing Animal par mašīnu, Rally Talsi organizatoriem par lielisko gonku, Motors & Sports par nebeidzamo darbu foto un video gatavošanā, kā arī, protams, Gintaram Ozoliņam no Talsiem par lieliskāko cīņu, kāda mums rallija karjerā ir bijusi :) )

Historic ieskaitē joprojām esam līderi ar 39 puntiem. Tuvākie sekotāji – Ivars un Adris Velmes ir mūs krietni piedzinuši ar kopā 34 punktiem. Vairs tikai 5 punkti mūsu starpā un viss izšķirsies sezonas pēdējā posmā Rallijā Saldus 22. septembrī.

Rally Talsi rezultāti šeit.

Dēļ saskādētās mašīnas Miniralliju Gulbis tomēr izlaidīsim, taču gaidiet mūs ierindā jau pavisam drīz. Plānojam startēt Cēsu autosprintā 7. jūlijā.

Video:

Rallijs Sarma 2018 (10.02.2018)

marts 25th, 2018

Pirms Sarmas veicām mazu treniņu un arī stenogrammas treniņus, lai labāk saprastos. Noskatoties Alūksnes on-board video kur reizēm liekās, ka es runāju vairāk kā stūrmanis, sapratu, ka kaut kas nav labi un vairāk jāklausās un jākoncentrējās.

Šoreiz esam sarūpējuši labākas lietotas ziemas riepas un vēl divas rezervei ja nu kas. Laikapstākļi ir vienkārši perfekti – sniega ir gana (vairāk kā Alūksnē) ātrumposmi arī ļoti forši. Sākumā lēnāki – SS1(4) un SS2(5), tad nedaudz ātrāks SS3, viltīgais SS6 daļēji pa mežu un vispār šaurs un īsts powerstage cienīgs dops 17 km SS7 ar ļoti ātrām un šaurām vietām, kas prasīs precīzu stenogrammu un pārliecinātu braukšanu. Pa vidu pēdējam dopam arī normāls atstiepjamais gabals.

Mašīnu šoreiz esam atgādājuši uz Kristapa laukiem jau iepriekšējā vīkendā pēc nelieliem testiem. Pēc alūksnes ir nomainītas aizmugurējās bremžu uzlikas, kas bija stipri cietušas un sakopti vēl daži sīkumi. Pa lielam bijām gatavi.

Piektdien izejam tehnisko – atkal neiztika bez labi zināma tehniskā komisāra (tā paša, kas Alūksnē) izspļauto spārnoto teicienu. Stāv tehniskajā komisijas angārā 3 mašīnas rindiņā – Krevica Audi, Evolūcija un mūsu audi. Visi ir pārbaudīdi viss ok, bet nekas nenotiek. Viņš tikai pabļauj – nu varbūt, kāds attaisa vārtus, savādāk tā Evolūcija starp diviem audi galīgi neder – vajag vai nu dabūt trešo audi vai arī lai visi brauc ārā. Viegla smieklu deva un visi izbrauc rindiņā ārā :D

Pa dienu pierakstam dopus, kas ir fantastiski. Atpakaļ ieviesām labi aizmirstu veco un reti lietoto terminu “Bremzēt”, kas stipri atviegloja dzīvi un arī vairāk piestrādāju pie “uzreiz” lietošanas, kas palīdz īsos līkumos. Pasteidzoties notikumiem pa priekšu finišā biju krietni apmierinātāks ar steni un vispārējo kopīgo sadarbību ar brāli. Varētu pat teikt, ka apmēram divreiz labāk. Tomēr nebraukšana tik ilgu laiku kopā (kopš Saldus) dara savu.

Dopi ir arī perfekti izvietoti secībā. Pirmais un otrais (kas atkārtojas pēc servisa arī kā 4 un 5) ir salīdzinoši vienkāršāki, pēc tam 3 ir drusku jau viltīgāks. Savukārt pēdējie divi SS6 un SS7 ir jau sarežģītāki. SS6 (Sinole-Lejasciems – aka Nāvīte) ir pa meža ceļiem – šauri piesniguši un nepiedod kļūdas. Grāvī ieslīdēt ļoti viegli. SS7 Druviena garš, sarežģīts un ātrs. Kārtīgs Power Stage. Tiem, kas nezina – Power Stage dod papildus divus čempionāta punktus uzvarētājam un vienu punktu otrajai vietai. Tāpēc ir ko iespringt.

Sarakstām dopus, paēdam un braucam uzstādīt GPS, lai piedalītos ceremoniālajā startā, kas ir jau piektdienas vakarā. Pēc tam mājās, “uzvelkam” zāģus un gulēt.

No rīta aizbraucam uz servisa parku, sagatavojamies, jo jāstartē kā otrajai mašīnai (H2 taču) un viss Historic iet visiem pa priekšu. LK0 8:41. Aizbraucam uz pirmo dopu un pirms starta ieraugu, ka stūres rats ir nedaudz atskrūvējies – fiksi lecu ārā, ņemu seškantes un pieskrūvējam cieši. Pirmais dops – ļoti labi sajūtos. Apzināti piespiedu sevi nerunāt un uzreiz sajūta, ka dzirdu labāk (cik pārsteidzoši ;D) visu sadzirdu labi, pieraksts labs – finišējam 16 sek aiz Velmēm. Ir ok. Pēc pirmā dopa otrie. Viens līkums bija jāizlabo, jo bija ātrāks – pierakstīts kā 2, bet izlabojām uz 3. Saprotu arī, ka riepas ir labākas un jaudas jau šad tad pietrūkst :)

Otrais dops līdzīgs – nedaudz garāks – nobraucam tīri bez lielām kļūdām – vienā vietā smuki atspiedāmies pret valnīti un vienā vietā arī pārplacinam uz labo pusi. Joprojām otrie.

Trešais dops. Platajā daļā sākumā viena tramplīnā kreisajā divi baigi strauji pienāca ārmala – nebija tā domāts. Bīstams moments neiznāca – labi ka tā. Vēl vienā labajā divniekā – šaurā gan gandrīz viss beidzās pļavā. Labi, ka valnis noturēja un kāja nenoraustījās. Bīstamākais moments visā rallijā. Pēc tam sapratu kāpēc – aizmugurējā kreisā riepa mums ir… labā. Un to es biju aizmirsis. Kad likām riepas virsū zināju, ka ir tikai 3 labās un 1 kreisā. Priekšai tika pareizie virzieni, savukārt aizmugurē abas labās riepas. Trešajā dopā arī aizbraucām garām vienam krustojumam un bija pāris mazas kļūdiņas. Dopā palikām trešie. Velmem (ar līku ratu) zaudējām 9 sekundes un Otomeram ar Askonu sešas. Kopvērtējumā joprojām otrie.

Serviss 40 minūtes. Nekas jādara nav – tikai atpūšamies. Pēc tam Nebars mums servisā izstāstīja, ka vajag to riepu, kas ir nepareiza uzmontēt otrādi- ar asimetrisko skuju uz iekšu. Tajā brīdī jau serviss bija praktiski beidzies, taču nolemjam to darīt nākamajā servisā, kas ir pēc diviem dopiem. Ceturto un piekto dopu nāksies nobraukt tā pat. Tie ir tie paši pirmais un otrais dops vēlreiz – tāpēc slīdēt vajadzētu mazāk un just to riepu arī mazāk.

Ceturto nobraucam švaki. Atkal palikām trešie – Otomeram zaudējām 9 sekundes. Kopvērtējumā joprojām otrie – aiz Velmēm 1m15, Otomeram priekšā 37 sekundes. Varējām krietni ātrāk. Kaut kā laikam tā riepa sēž galvā un neļauj braukt. Piektais dops. Viss labi, līdz tuvāk beigām aiz viena līkuma stipri sāka nēsāt aizmuguri. Sākumā likās, ka riepa mīksta, bet tomēr nē. Staigā uz visām pusēm un nevar nemaz pabraukt. Kaut kā līdz beigām nočunčinam, pazaudējām Velmēm dopā vairāk par minūti un Otomeram 46 sekundes. Rezultātā atkritām uz 3. vietu zaudējot otrajai vien 9 sekundes.

Labi, ka ir serviss 40 minūtes, tikai nezinām, kas pa lietu. Izlecot un ātri apskatot mašīnu – visi riteņi taisni, mīkstā nav. Braucam uz servisu. Zvanu Kristapam – viņš saka, ka griež riņķī un brauc uz servisu palīgā. Atbraucam un pirms servisa ieejas Kristaps apskata mašīnu un ierauga, ka aizmugurējais pusrāmis ir nokritis un no 4 kronšteiniem palikuši tikai 2 priekšējie. Tāpēc arī mašīna uzvedās, kā galerts. Kamēr gaidam uz servisu, Kristaps jau pie Neikšāna sarunāja metināmo un no Nebara dabūja ģenerātoru, fleksi un metālu, ko jau sagrieza gabaliņos precīzi pēc atmiņas, kamēr mēs nemaz nebijām iebraukuši (!) Iebraucot servisā viss jau bija gatavs. Uzcēla aizmuguri un kā wrc video visu Kristaps smuki sagrieza, piecēla un piemetināja. Pāris reizes ģeneratoram izsitām korķus, bet viss tika pabeigts aptuveni 20-25 minūšu laikā. Tikmēr vēl Aldis aizstiepa uz Pirelli centru pārmontēt riepu – paldies viņiem par to! Mašīna gatava un visi laimīgi. Kristaps vēl nosaka – būs kā jauns, brauc ar pilnu un nedomā par šo. Nu ko, tā arī darīsim! Šausmīgi laimīgi, ka tomēr neizstājāmies un ka varēsim turpināt cīņu. Esam kaujinieciski noskaņoti tās deviņas sekundes atvinnēt sestajā (11.4 km) un septītajā (17.9 km) ātrumposmos.

Sestais dops – mašīna turās labi un uz abām pusēm slīd vienādi. Nobraucam labi un ar prieku. Vienā meža līkumā nedaudz izslīdam, bet savācamies. Šaurs un slidens. Trakajā bedrē/tramplīnā prātīgi un bez riska. Skaisti. Finišā izrādās Otomers mums ir krietni zaudējis, kā vēlāk izrādījās izstājās pēc šī dopa ar kārbas defektu. Īsti nezinu, kas notika, bet sapratu, ka cīņa diemžēl ir galā tā īsti nemaz nesākusies. Esam atguvuši otro vietu – atlicis tikai tīri nobraukt power stage.

Pēdējais dops ir vissarežģītākais un arī visgarākais. Startā uzzinu par to, ka Otomers ir izstājies no Ročāna – paldies viņam. Tagad tikai jānobrauc. Plāns ir tāds – brauksim bez lieka riska un ja jutīsimies labi, uzpušosim. Sākumā nedaudz nevaru iebraukties, tomēr uz beigām jau sāka iet laabi – pāris reizes knapi sadzēsāmies un pat iesvīdu. Bija ko darīt. Dopā Velmēm zaudēju veselu minūti un tuvāko sekotāju Vecvagaru apdzinu par 40 sekundēm. Nu ko finišā esam 2. vietā un Powerstage dabūjām kāroto papildus punktu.

Braucam uz rallija centru priecīgi un apmierināti. Rallijs bija visnotaļ perfekts. Laikapstākļi vienkārši perfekti, rezultāts tieši tāds, uz kuru gājām un pat neiztikām bez piedzīvojumiem, kas veiksmīgi tika atrisināti.

Rezultātā esam joprojām Historic ABS klasē līderi un gatavojamies nākamajam posmasm maijā Talsos! Tiekamies! Rallija Sarma rezultāti šeit.

Vidzemes ziemas kausa 2. posms Inešos 28.01.2018

februāris 1st, 2018

Pirmais posms bija Raunas pusē pa – kā izskatījās ļoti interesantu dopu. Šo sola Inešos – ar līdzīgu konfigurāciju. Jābrauc. Sākumā bija doma piebraukt atceļā no iepriekšējā dienā paredzētā Minirallija Madonā. Taču Miniralliju Madona organizatori atcēla, tāpēc uz Inešiem braukšu viens pats un pa taisno no Rīgas. Izbraucu no mājas pus piecos un kamēr izkrāmējos un savācu mašīnu un paunas, tikai 7:30 biju Inešos. Pie pašas iebraukšanas jau bija pirmais pārsteigums kāds bija nokrāmējies vēl pirms starta :)

Piereģistrējos – kaut kā nesapratu, priekš kam vajadzēja reģistrēties internetā – atkal viss bija jāraksta pa jaunu – bet nu nebija jau tik traki. Pēc tam izstaigāju trasi ar kājām – pagāja 45 minūtes, kamēr izgāju apli – tieši paspēju uz iepazīšanos ar visu trasi kolonnā. Jāsaka, ka konfigurācija vienkārši perfekta – ir ātras vietas, lēnas vietas, sākuma daļā ir tramplīns (nu nejau metošs), kuram jāiet pāri ar trešo pilnu plakaniski neko neredzot – īsti rallija elementi :) Ejot ar kājām likās, ka būs mazāk slidens un ka varēs braukt ātrāk, taču sākoties gonkai sapratu, ka slīd tomēr diez gan daudz.

Kopā trīs braucieni katrā klasē. Pieteicos 4WD un 4WD-R (radžu) klasēs, lai vairāk dabū pabraukt. Dalības maksa ļoti adekvāta – 35 + 30 par dalību otrā klasē. Lai gan radžu riepu man nav – braukšu abās ar Sava Eskimo Ice.

Pirmais brauciens (4WD-R), vienā no līkumiem priekšā braucošais subārs – Mārcis Stūriška bija jau paviesojies grāvī. Sapratu, ka, lai arī apdzīt nedrīkst, palikt tajā līkumā es nevaru. Mans brauciens ir iztraucēts un man būs pārbrauciens. Pārbraucienā diemžēl aizķēru roteri un atkal salocīju labās priekšējās durvis. Rezultātā ar visu 10 sek sodu 6. no 15.

Otrais brauciens (4WD). Roterus neaizķēru, jau labāk. Trase jau slidenāka likās. 5. vieta no 21 dalībnieka. Diemžēl kamerai beidzās baterija tieši pirms starta un šis nav ierakstījies.

Trešais brauciens (4WD). Atkal bija pārbrauciens un otro reizi braucot aizķēru roteri drusku ar kreiso bamperi – kā beigās izrādījās, laikam esmu aizķēris šajā braucienā vēl vienu. Rezultātos biju 4. vietā, pieskaitot roterus – 11. vieta. Jābrauc tīrāk.

Ceturtais brauciens (4WD-R). Nobraucu perfekti, nekur neko neaizķēru un būtu bijis 3. laiks! Beigās tomēr vienu mistisko roteri pieskaitīja un viss.

Lielā dalībnieku skaita un daudzo grāvju dēļ pēc diviem braucieniem sacensību vadītājs pieņēma lēmumu gonku vairs neturpināt, jo nāca jau tumsa. Tātad rezultātā skaitīs abus braucienus, neko neatmetot.

Radžu klasē būtu ar bezradžu riepām dabūjis 3. vietu kopvērtējumā, ja vien nebūtu tas mistiskais roteris. Skatoties onboard video – nu nekādīgi neko neatradu, kur būtu aizķēris. Pārējas visas vietas atzīstu – ka kļūdījos, bet šis palika ar rūgtumu. Organizatoram gribu ieteikt kritiskāk izvērtēt vai tiešām ir aizķerts roteris vai nav – vai arī jāliek pašam kameras mašīnas ārpusē. Video var redzēt, kur tuvojos 9. roterim. Nav pat nevienas skaņas.

Tā lūk. Tomēr arī šis negadījums nemazināja īstas ziemas gonkas sajūtu un viennozīmīgi interesantākā amatieru gonka, kurā esmu braucis! SUPER – taisat šādus dopus vēl. Ātrumi zemi, trase droša bez kokiem – un pat tie nelaimīgie roteri bija uztaisīti interesanti. Finišā arī perfekts līkums ar rallija elementiem – pienākot neredz ne roteri ne līkumu, taču aiz tramplīna precīzi iefrēzējot var tīri ātri izbraukt. Rezultāti šeit

Gaidam vēl!

Pilns braucienu onboards:

Rallijs Alūksne 2018 (19.-20.01.2018)

februāris 1st, 2018

Pirms jaunās rallija sezonas rallija sapulcēs tika diskutēts un risināti jautājumi par to, kā piesaistīt jaunus un labi aizmirstus vecos dalībniekus. Rallija komisija kopā ar Standartauto komisijas jauno vadību uzklausīja visu viedokļus un kā rezultātā nolēma, veik 2018. rallija čempionātā un kausa izcīņā sekojošas izmaiņas, kas nāk tikai par labu visai rallija saimei: 1. Rallijsprints lēnām tiek pievienots Rallija komisijai, SAK atstājot tikai auto bez drošības karkasa, 2. Ir izveidotas vairākas jaunas klases LRC, atļaujot proto mašīnas kā tādas (lētāk uzbūvēt) un nodalot R5 un proto mašīnas (ABS) no “parastajām” ēvelēm un subāriem (LRC1).

Atvieglojot LRC2 noteikumus jeb N grupas ēveles un ļaujot izmantot dažas nehomoloģētas detaļas, kas neietekmē konkurētspēju, bet samazina izmaksas – piemēram bamperus. LRC3 pa lielam bez izmaiņām tikai praktiski tie paši atvieglojumi saistīti ar bamperiem R2 mašīnām. Jaunums LRC4 klase – 4WD no rallijsprinta jeb atmosfēriskie 2-3L pilnpiedziņas auto. LRC5 – lielie divriteņi – R3, A7 un behas, LRC6 – līdz 2 litri divriteņi. Visām klasēm smuki čempiona tituli galā. LRC4,5,6 – ļaut braukt arī rallijsprintā krājot punktus reizē, samazinātas dalības maksas un 50% atlaide licencei pirmajā gadā pārnākot no SAK. Ļoti pretīmnākoši es pat teiktu. LRC2 vispār uz Alūksni momentā atdzīvojās jeb uzsprāga! 14 dalībnieki! Pagājušogad Alūksnē jau tā viņu bija daudz, bet salīdzinot ar šo gadu – tikai 7 jeb uz pusi mazāk. Vēl viens būtisks jaunums – atļauta E85 degviela jeb etanols, kas stipri samazina izmaksas, tiem, kas spiesti liet sporta degvielu.

Historic klasē mazi jaunumi – šogad 4 posmi – Alūksne, Sarma (divas ziemas – pagājušogad bija tikai Sarma), Talsi un Rallijsprints Saldus. Un arī nodalīts beidzot jautājums par ieskaitēm – tika skaidri RK sēdē pateikts, ka Historic ieskaitē piedaloties, nevar gūt punktus nevienā citā čempionātā, LRC, ERC vai RS. Pamatojums – ka vēsturiskajiem automobiļiem ir vairāki atvieglojumi, kas var ietekmēt rezultātu sadalījumu starp konkurentiem, galvenokārt, Historic brauc visiem pa priekšu. Cita sarpā ir arī zemāka dalības maksa un licences izmaksas, kā arī mazāk ieskaites posmu.

Šis visai garais ievads, manuprāt, bija būtisks, jo viss liecina par to, ka rallijs Latvijā sāk atkal lēnām atdzīvoties – vismaz interese par to, kas notiek un kā būt un būs, ir liela. Sapulces pilnas, cilvēki runā un lietas mainās. Izskatās, ka uz labo pusi!

Mēs šogad esam nolēmuši braukt pilnu Historic sezonu un arī Miniralliju, kur sanāk. Šoreiz rallijsprintu neaiztiksim un nebrauksim vispār.

Pirmo reizi brauksim ar ziemas sporta naglām – izmēģinu testa braucienu ar jau krietni pabrauktām riepām – “pa rajonu” un sajūtas ir divējādas – no vienas puses – pabraukt var ātri, bet no otras, ja nav naglu, tad pa ledu slīd ļoti. Būs labi jālasa trases segums un jāpierod. Stenogrammu arī parakstam, patrenējamies pirms gonkas, lai ieietu atkal ritmā. Ir dažas izmaiņas un minimāli uzlabojumi. Pasteidzoties notikumiem pa priekšu – bija labi, taču ir vietas, kuras vēl pierakstītas neskaidri un jādomā, kā tās risināt.

Paliekam pie Kristapa. Atbraucam 4dien vakarā uz Alūksnes pusi, “lai bez stresa izņemtu dokumentus”, padomāja visi un bija reāla rinda :) notorčījām kādu stundu un visu bijām dabūjuši.

No rīta aizbraucam ar visām 3 mašīnām, uzstādam servisa parku, izejam tehnisko komisiju – kā otrie – uzreiz aiz Gorbana Mini WRC. Kad vienu labi zināmu tehnisko komisāru aicināja, lai viņš uzprasa Gorbanam rezerves turbīnu priekš marķēšanas/apskates, viņš atbildēja – “kas viņi uz 5 dienām atbraukuši? Kāda rezerves turbīna? Redz kur Audi 10 gadus brauc ar vienu turbīnu” :) Jeb Audi rullē, lai arī mums nemaz turbīnas nav.

Tehnisko izejam bez aizrādījumiem, noliekam mašīnu un dodamies rakstīt. Kā sarunāts pēc jaunās metodes, mēs pierakstam kilometrus 5 un pārbaudam lai iesildītos. Tikai tad dodamies trasē rakstīt īstos dopus. Tā pat jau ir minimālas atšķirības starp pirmo un pēdējo dopu, bet šādi viņas samazinās pēc iespējas līdz minimumam.

Pirmais/otrais dops būs jābrauc jau piektdienas vakarā pa tumsu. Pierakstam pirmo dopu – mežs baigi lauzošs bet nu kaut kā brauksim. Pēc tam platāks un ātrāks. Beigās pie ezera kreisais trijnieks pie liela pienākošā ātruma.

Sarakstam arī pārējos četrus dažādos dopus un braucam uz servisu. Sagatavojamies startam un aiziet!

Pirmā dopa startā kaut kāds kasjaks ar laikiem – korķis veidojās, Aldis lec ārā un skrien dot kontrolkarti. Viss ok. Starts, lielās gaismas un aiziet! Startā pat lāgā nospolēt nevarējām tik laba saķere! Sākumā ne ar ko netiku galā – stenis kaut kā juka un kamēr sapratu, ko ar tām riepām var un nevar darīt. Karoč taustījāmies. Pāris vietās stenis arī sajuka bet neko – līdz galam tikām un ezerā neiebraucām.

Serviss, pēc tam tas pats dops vēlreiz. Starts un laižam atkal tumsā. Šoreiz jau trasē vairāk grants. Vienā no kreisajiem divniekiem aiz tramplīna pēkšņi ieraugam iepriekšējo mašīnu H2 Audi Artūru Batraku ar nolauztu riteni un mašīnu pāri visam ceļam. Dzēsāmies cik spējām, kad ieraudzījām, jo gaismu viņiem nebija (kā izrādījās vēlāk – tas arī bija avārijas iemesls – pazuda gaismas). Tajā pašā brīdī vēl stūrmanis pa kreiso pusi rāpās ārā cik ātri vien spēja, lai mēs viņam neuztriecamies virsū. Skats bija briesmīgs. Garām netiekam nekādi – meža ceļš. Sabļaujam palīgus, kas vismaz nostopē nākamo mašīnu un palīz nocelt mašīnu nedaudz no ceļa, lai tiktu garām. Aldis atrod steni un aiziet. Turpinam, bet visu laiku pinos pa steni un nevaru nokoncentrēties.

Laiku zaudējām daudz un nolemjam, ka jāraksta iesniegums sacensību vadītājam (iesniedzams dalībnieku tiesnesim) par to lai atgriež mums laiku. To arī izdarām, un viss notiek. Laiku mums un arī nākošajai ekipāžai piešķir vienādu – par piecdesmit sekundēm sliktāku par Velmes laiku. Ar to esam ļoti apmierināti. Vēlāk skatoties on-board mums tas laiks sanāk pat nedaudz sliktāks nekā piešķirtais.

Pa nakti slēgtā parka nav tāpēc aizvedam mašīnu pie Kristapa uz pārbaudi. Labi, ka atvedām, labā priekšējā pusass bija atskrūvējusies un tās skrūves tādas švakas, taču Kristaps ar komandu visu salika kā vajag. Nākamajā dienā varēs braukt droši.

Nākamajā dienā pirmais dops ir pats garākais 18 km. Starta sarakstā Batraks vēl parādās, bet faktiski viņš nestartēja. Tas nozīmē, ka mums bija priekšā Velme un tad 2 minūšu pauze. Pirmais dops – braucam labi, riepas arī turās un nav pēc pirmajiem diviem dopiem nemaz nodilušas. Tramplīnā pat bišku uzlecām, otrajā tramplīnā nesanāca tik forši – piezemējāmies ar priekšu pret zemi, tāpēc nākamreiz neko tādu nedarīsim. Tuvojoties dopa beigām redzam kreisajā četriniekā stāv Velme un rāda OK – labajā pusē paspēju ieraudzīt tikai špūri sniegā, kur viņi nobraukuši no ceļa. Vēlāk izrādījās, ka kļūda stenogrammā un to līkumu bija pierakstījuši kā divnieku. Man uzreiz sāka jukt stenis un bišku gāzi atlaidām. Tagad mums bija tikai viens mērķis – izturēt līdz galam un noturēt pirmo pozīciju. Nekur vairs skriet netaisījāmies un braucām saudzīgi. Veiksmīgi noturējām aiz muguras tuvāko sekotāju Arvi Vecvagaru.

Ceturtajā dopā mežā bija slidens, bet ne pārāk – labi pabraucām. Piektais dops man patika ļoti – tāds skaists un ātrs. Pēc piektā dopa braucam uz servisu un riepas bija jau drusku padilušas bet vēl braucamas. Otro reizi jābrauc vēlreiz visi trīs. Braucam protams, jau tagad ir izbraukušas ap 100 mašīnām un ceļš jau ir krietni ar špūri un grunti. Saķere pārsvarā ir labāka, bet vietām kur vēl ledus, var just, kā riepas ir padilušas. Pēc garā dopa jau riepas bija krietni cietušas un nākamajos dopos braucām uzmanīgāk. 8 dopā iznāca ļoti gara sānslīde pāri tramplīnam , gandrīz rezultējās ar sagriešanos, bet viss ok. Saprotu, ka labā aizmugurējā riepa ir pavisam čau. Veiksmīgi tiekam līdz finišam 8. dopam un braucam uz servisu. Vēl palicis viens dops un saprotam, ka būs jābrauc šoreiz pa priekšu un pa ledu – brauksim paši pirmie aiz tikai vienas nullītes. Servisā saskrāpējam vislabākās riepas, kas nu ir – divas paņemam no tām rezerves riepām, kuras jau bija noliktas uz izmešanu un kuras dabūjām bez maksas. Tās tāpat bija labākas par tām, kas mums bija labajā pusē gan priekšā gan aizmugurē. Sashēmojam un rezultātā mums ir 4 kreisās riepas :) bet nekas – sniega praktiski nav un tam nav nozīmes. Labāk lai vismaz kaut kādas radzes ir. Kreiso aizmugurējo skaitīju – sanāca kādas 6 radzes palikušas :D

Pēdējais dops – izbraucam, ceļš plats un braukt varētu drošāk, taču riepas neturās un negribam visu saudzīgi sakrāto rezultātu norakstīt. Nebijām izmācījušies, ka pēdējais dops ir arī Power stage, par kuru dod čempionāta punktus – pirmajai vietai 2, otrajai 1. Vecvagars mūs apdzina pa 8 sekundēm un dopā pirmoreiz viņam zaudējām. Kopvērtējumā pirmā vieta historic ieskaitē un otrā vieta Power Stage, kas kopā dod 16 punktus (15+1). Mums nebijs sasniegums un prieks pa visu ģīmi.

Apbalvošanas ceremonijā mūsu panākumam sekoja (un applaudēja) arī 3 kārtējais pasaules čempions Petters Solbergs :) Lieliksi – mašīna izturēja, paši nekādus sūdus nesastrādājām – divas reizes izbraucām nedaudz pa pašu ārmalu/grāvīti bet nekas traģisks. Par braukšanu – sajūtas lieliskas, kamēr ir riepas. Tiklīdz riepas sāk dilt, tā sajūtas vairs nav patīkamas. Skatoties on-board video – labu atzīmi sev nevaru ielikt – daudz kļūdu, visu laiku taustos, nesaprotu steni utt. Jābrauc vēl un vairāk. Dažas kļūdas stenogrammā, tomēr stenis pārsvarā ok. Gatavojamies Sarmai! Rezultātā 1. vieta Historic ABS no 7 startējušām ekipāžām. Kopvērtējumā (neieskaitot rallijsprintu) 42. vieta no 67 startējušām ekipāžām. Oficiālie rezultāti šeit. Rallijsprinta rezultāti šeit. Tāpat varam lepoties ar ātrākā Audi godu.

Video šoriez divi – viens apskats (brīdinu – emocijas un necenzēta leksika sit augstu vilni – cilvēkiem ar vājiem nerviem un aizspriedumiem, neiesaku) Un otrs brīdinājums – ne vairāk ne mazāk, kā 32 minūtes. Kapēc no SS3 uzreiz pārlec uz SS5? Tāpēc, ka SS4 ir pilnā garumā kā atsevišķs video. Enjoy!

Rīgas Ziemas Kauss 30.12.2017

janvāris 2nd, 2018

Gada noslēdzošā gonka – kur nu vēl vēlāk. Biķerniekos. No ziemas ne miņas, ārā plus 2 grādi. Nu ko brauksim pa asfaltu. Ar tiem pašiem Yokohama Advaniem – citu riepu nav un priekš ziemenēm pa siltu. RZK ir šogad izdomāta jauna klase Audi Quattro. Kā nosaukums paģēr – visi tikai ar kvatrām. Super – mēs arī.

Nobraucu pirmo braucienu – baigi īss tas prieks. Nedaudz virs pusotras minūtes. Ziemā vismaz pa to pašu trasi dabū ilgāk pabraukt. Neko darīt. Rezultāts – 1:40.07 un 4. vieta. no 13. startējušiem. 14. pieteiktais dalībnieks saskādēja auto vēl pirms starta Audi Quattro klasē. Pēdējā roterī aiz elkoņa es arī gandrīz sapinos meistarībā – bet viss čotka.

Otrais brauciens jau pavisam drīz – izbraucu jau krietni labāk un pašam labāk arī patīk. Rezultāts 1:38.75 – 3. vieta braucienā un tikai 0.71 s no pirmās vietas.

Tagad garāka pauze – un tad jau pustumsiņā trešais un pēdējais brauciens. Nobraucu vislabāk 1:38.19 un rezultātā atkal 3. vieta. Sliktāko vietu atmet, kā rezultātā divas trešās vietas rezultējās vienā 4. vietā un “koka” kausiņā. No trešās vietas šķīra 0.3 sekundes otrajā braucienā. Neko darīt – secinājums ir viens – jābrauc vairāk kā vienā klasē. Pirmā vieta brauca 3 klasēs, otrā un trešā vieta – katrs divās klasēs. Vairāk brauc – labāks rezultāts.

Palūkojoties uz rezultātu tablo vispār tie kas brauc tikai vienā klasē no 11 klasēm top4 ir iebraukuši tikai es un Laura Gluškova dāmu klasē. Pat dāmu tops trin trasi vismaz vēl vienā klasē! Es jūtos atpalicis :D Nākamreiz braukšu vismaz divās – savādāk nav jēgas vispār sevi kaitināt :) Tiekamies nākošgad! Rezultāti šeit.

P.S. mūsu cīņubiedru no Motors un Sports leģendārā zaļā mūķene ar šo gonku beidzas savu karjeru un pārcēlās uz citiem medību laukiem. Gaidam arī viņus atpakaļ trasē ar jaunu auto! Vairāk šeit: https://youtu.be/q6CQd-xXimw

333 Ziemas kauss 25.11.2017

decembris 29th, 2017

333 Ziemas kauss 25. novembrī. Temperatūra ārā bija ap plus pieciem grādiem un no ziemas vēl nebija ne miņas. Gonka pilnībā pa asfaltu, tāpēc es nolēmu piedalīties ar asfalta riepām – vienīgajām, kas man ir – Yokohama Advan. Varbūt bišku pa vēsu un lietainu (pa nakti lija), bet labāk nekā ar jebkurām ziemenēm.

Klasiskais formāts – kartinga trase pa pulksteni. 3 braucieni. Katrs brauciens 8-10 minūtes (8 apļi) un kā rezultātu ņem labāko apļa laiku. Tad sarindo pa vietām un dod punktus. Labākajos divos braucienos iegūtos punktus summē un nosaka uzvarētāju.

333 kausā braukšu pirmo reizi. Katram dalībniekam jāaizpilda kvalifikācijas anketa – un pēc sasniegumiem un pieredzes autosportā nosaka, vai tu iesi Amatieru (Am) vai Profesionāļu (Pro) grupā. Lai arī man nekādi dižie sasniegumi nav, laikam aktīva sportista licence nospēlēja lomu, ka esmu Pro grupā. Neko darīt. Sajutos svarīgs.

Pirmajā braucienā iznāca bišku padriftēt, tomēr braukšana ne pārāk vedās un sapratu, ka ar esošo centrālo cieto bloķi nevar noturēt sānslīdi – izejā jāatlaiž gāze, lai neizslīd purns. Un kurš cilvēks pie pilnas apziņas, tad ir gatavs izejā atlaist gāzi!!! Turpmāk braukšu maksimāli taisni un pa diedziņu. Pirmajā braucienā laiks 1:07.337 (19. vieta no 41 dalībnieka)

Otrajā braucienā jau braucu daudz taisnāk un sanāca arī labāk. Trase ari likās drusku apžuvusi. Apļu laiki arī ļoti līdzīgi viens otram un bez lielām kļūdam. Laiks: 1:06.944 (17. vieta no 42 dalībniekiem)

Pirms trešā brauciena Reinis Nitišs, kas dalībnieku parkā bija noparkojies man blakus, uzlika autogrāfu uz mana kapota un pēc šī notikuma uzreiz gāja labāk :) 5 zirgi klāt :) Karoč kā nu tur bija, bet es viņam 3. braucienā aizbraucu garām par nieka 0.445 sekundēm. Laiks 1:07.272 (2/17) un, lai arī laiks ir sliktāks, kā otrajā braucienā jo laikam laiks jau sāka kļūt atkal mitrāks un arī pāris līkumos bija sanesta zeme, kas samazināja ātrumu, ar šo braucienu biju visapmierinātākais. Viss gāja no rokas un izdevās, kā ieplānots. (15. vieta no 38 dalībniekiem). Pilni rezultāti šeit.

Verdikts ir viens tomēr arī šādas – mazās gonkas dod lielu lomu braucēja attīstībā. Vai 333 kausā braukšu vēl – nezinu, bet kur varēšu tur piedalīšos visās ziemas gonkās.

Rezultātā kopvērtējumā paliku 16. vietā no 23 dalībniekiem PRO grupā. AM grupā būtu izcīnījis 3. vietu.